{"id":4763,"date":"2024-04-19T12:15:17","date_gmt":"2024-04-19T11:15:17","guid":{"rendered":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/?page_id=4763"},"modified":"2025-12-19T11:52:30","modified_gmt":"2025-12-19T10:52:30","slug":"parskats-par-sizofreniju","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/","title":{"rendered":"P\u0101rskats par \u0161izofr\u0113niju"},"content":{"rendered":"\n<div class=\"wp-block-rea-inpage-nav-rea-inpage-nav-block rea-inpage-nav-block front has-margin\"><div class=\"rea-inpage-nav-block__image\" style=\"background-image: url(\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wooden.png)\"><img decoding=\"async\" class=\"inpage-nav-background\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wooden.png\"><\/div><div class=\"rea-inpage-nav-block__content\"><div class=\"rea-inpage-nav-block__content--wrapper\"><div class=\"text-wrapper\"><h2 class=\"inpage-nav-title\">P\u0101rskats par \u0161izofr\u0113niju<\/h2><ul class=\"inpage-nav-list\"><\/ul><\/div><div class=\"section-nav\"><h4 class=\"section-nav--title\">\u0160aj\u0101 sada\u013c\u0101<\/h4><div class=\"section-nav--nav-items js-inpage-nav-items\"><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"is-blocked\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration left\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/schizophrenia-in-a-view.jpg\" style=\"max-width: 72%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/schizophrenia-in-a-view.jpg\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-left\"><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 data-short=\"\" id=\"kas-ir-izofrnija\" class=\"content-title \">Kas ir \u0161izofr\u0113nija?<\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">\u0160izofr\u0113nija ir hroniska psihiska slim\u012bba, kas ietekm\u0113 cilv\u0113ka sp\u0113ju UZTVERT, V\u0112RT\u0112T UN R\u012aKOTIES. Cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju ir trauc\u0113ta pasaules uztvere un pa\u0161izpausmes. Vi\u0146i bie\u017ei ir zaud\u0113ju\u0161i saikni ar realit\u0101ti, un tas \u0161iem cilv\u0113kiem, vi\u0146u \u0123imenes locek\u013ciem un draugiem rada b\u016btisku stresu. Cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju var b\u016bt gr\u016bti at\u0161\u0137irt realit\u0101ti no slim\u012bbas rad\u012bt\u0101m idej\u0101m. Iesp\u0113jams, vi\u0146i raiz\u0113jas par to, ka citi lasa vi\u0146u domas vai slepus pl\u0101no vi\u0146iem kait\u0113t. \u0160ie cilv\u0113ki, iesp\u0113jams, ar\u012b dzird, redz vai saj\u016bt neeso\u0161as lietas. Da\u017ek\u0101rt vi\u0146iem var b\u016bt gr\u016bti sajust, izprast un paust emocijas. T\u0101 k\u0101 \u0161izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101 tiek skarta dom\u0101\u0161ana, vi\u0146iem var b\u016bt gr\u016bti koncentr\u0113ties vai pie\u0146emt l\u0113mumus. Ar\u012b aktivit\u0101tes, kas \u0161iem cilv\u0113kiem k\u0101dreiz sag\u0101d\u0101ju\u0161as prieku, iesp\u0113jams, vairs neaizrauj. Slim\u012bbas simptomi b\u016btiski ietekm\u0113 vi\u0146u ikdienas aktivit\u0101tes un attiec\u012bbas. <br><br>\u0160izofr\u0113nija ir sastopama ret\u0101k nek\u0101 citi psihisk\u0101s vesel\u012bbas un uzved\u012bbas trauc\u0113jumi, t\u0101 skar aptuveni 24 MILJONUS jeb 0.32% pasaules iedz\u012bvot\u0101ju. T\u0101 vienl\u012bdz bie\u017ei sastopama visu dzimumu, rasu, etnisko grupu un ekonomisko sl\u0101\u0146u p\u0101rst\u0101vjiem.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"kad-rodas-simptomi\" class=\"content-title \">Kad rodas simptomi?<\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Pirmie \u0161izofr\u0113nijas simptomi parasti rodas v\u0113l\u012bnos pusaud\u017ea gados vai ap divdesmit gadu vecumu. \u0160\u012b slim\u012bba v\u012brie\u0161iem un sieviet\u0113m var rasties vienl\u012bdz bie\u017ei. V\u012brie\u0161iem simptomi parasti s\u0101kas agr\u0101k \u2013 v\u0113l\u012bnos pusaud\u017ea vai agr\u012bnos pieaugu\u0161a cilv\u0113ka gados. Sieviet\u0113m augst\u0101ks simptomu ra\u0161an\u0101s risks ir 25\u201335 gadu vecum\u0101. \u0160\u012b slim\u012bba var s\u0101kties ar\u012b aptuveni 45\u201350 gadu vecum\u0101. <br><br>\u013boti da\u017e\u0101do izpausmju d\u0113\u013c \u0160IZOFR\u0112NIJA IR VIENA NO SARE\u017d\u0122\u012aT\u0100KAJ\u0100M PSIHISKAJ\u0100M SLIM\u012aB\u0100M. Lai gan \u0161izofr\u0113nija ir hroniska slim\u012bba, to var \u0101rst\u0113t un kontrol\u0113t ar z\u0101l\u0113m. Ilgtermi\u0146\u0101 \u0161\u012bs slim\u012bbas skarto cilv\u0113ku dz\u012bvi var b\u016btiski uzlabot psihoterapija un psihosoci\u0101la \u0101rst\u0113\u0161ana.<br><br>Lai gan \u0161izofr\u0113nija ir hroniska slim\u012bba, to var \u0101rst\u0113t un kontrol\u0113t ar z\u0101l\u0113m. Ilgtermi\u0146\u0101 \u0161\u012bs slim\u012bbas skarto cilv\u0113ku dz\u012bvi var b\u016btiski uzlabot psihoterapija un psihosoci\u0101la \u0101rst\u0113\u0161ana.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"kdi-ir-izofrnijas-riska-faktori\" class=\"content-title \">K\u0101di ir \u0161izofr\u0113nijas riska faktori?<\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">P\u0113d\u0113j\u0101s desmitgad\u0113s esam daudz uzzin\u0101ju\u0161i par \u0161izofr\u0113niju. Ta\u010du PREC\u012aZA SLIM\u012aBAS IZCELSME NAV ZIN\u0100MA. <br><br>P\u0113tnieki pie\u013cauj, ka to izraisa mijiedarb\u012bba starp G\u0112NIEM UN VIDES FAKTORIEM.<br><br><strong>G\u0113niem<\/strong> ir \u013coti svar\u012bga loma \u0161izofr\u0113nijas att\u012bst\u012bb\u0101. P\u0113t\u012bjumi liecina, \u0161izofr\u0113nijas izcelsme nav saist\u012bta ar vienu konkr\u0113tu g\u0113nu, t\u0101s izcelsm\u0113 var b\u016bt iesaist\u012bti daudz da\u017e\u0101di g\u0113ni. T\u0101pat ir skaidrs, ka g\u0113ni nav tie\u0161s \u0161izofr\u0113nijas c\u0113lonis, tie dr\u012bz\u0101k veicina indiv\u012bdu uz\u0146\u0113m\u012bbu pret \u0161\u012bs slim\u012bbas att\u012bst\u012bbu. <br><br>T\u0101pat ir ieg\u016bti pier\u0101d\u012bjumi par \u0123en\u0113tisku predispoz\u012bciju. T\u0101da pati DNS, k\u0101da ir k\u0101dam \u0161izofr\u0113nijas slimniekam, palielina \u0161\u012bs slim\u012bbas iesp\u0113jam\u012bbu. Ja \u0161is radinieks ir tuvs, risks paaugstin\u0101s 15 rei\u017eu. Savuk\u0101rt, ja radinieks ir identiskais dv\u012bnis, risks paaugstin\u0101s par aptuveni 50%.<br><br><strong>Ar att\u012bst\u012bbu un vidi saist\u012btie faktori<\/strong> ietver gr\u016btniec\u012bbas norisi un dzemd\u012bbu komplik\u0101cijas. B\u0113rna att\u012bst\u012bbu nelabv\u0113l\u012bgi ietekm\u0113 m\u0101tes uztura probl\u0113mas, v\u012brusi un toks\u012bni, stress un nabadz\u012bba. Riska faktori var b\u016bt ar\u012b dz\u012bve bl\u012bvi apdz\u012bvot\u0101 apvid\u016b vai nelabv\u0113l\u012bgs \u0123imenes fons, kas ietver vardarb\u012bbu un traumas, zemu intelektu un sastap\u0161anos ar iebied\u0113\u0161anu. <br><br>Pusaud\u017ea vecums tiek uzskat\u012bts par pagrieziena punktu \u0161izofr\u0113nijas att\u012bst\u012bb\u0101. \u0160aj\u0101 \u0137erme\u0146a att\u012bst\u012bbasperiod\u0101 galvas smadzen\u0113s, t\u0101m nobriestot, notiek virkne p\u0101rmai\u0146u. Jut\u012bgam indiv\u012bdam \u0161\u012bs p\u0101rmai\u0146as var izrais\u012bt psihozes epizodes.<br><br><strong>Apreibino\u0161u vielu jeb narkotiku lieto\u0161ana<\/strong> ar\u012b tiek uzskat\u012bta par \u0161izofr\u0113nijas riska faktoru, \u012bpa\u0161i pusaud\u017ea vecum\u0101. Piem\u0113ram, marihu\u0101nas lieto\u0161ana kombin\u0101cij\u0101 ar citiem iepriek\u0161 min\u0113tajiem riska faktoriem ir tie\u0161i saist\u012bta ar \u0161\u012bs slim\u012bbas att\u012bst\u012bbu.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"k-izofrnija-ietekm-galvas-smadzenes\" class=\"content-title \">K\u0101 \u0161izofr\u0113nija ietekm\u0113 galvas smadzenes?<\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Influence-brain-1-scaled.jpg\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Influence-brain-1-scaled.jpg\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Influence-brain-1-scaled.jpg\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\"><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">\u0160izofr\u0113nijai ir daudz da\u017e\u0101du simptomu. Lai tos izprastu, vispirms noskaidrosim, kas notiek slimnieka ar \u0161izofr\u0113niju galvas smadzen\u0113s. P\u0113t\u012bjumos pier\u0101d\u012bts, ka cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju galvas smadze\u0146u \u0161\u016bnas darbojas un savstarp\u0113ji sazin\u0101s cit\u0101di.<br>\u00a0<br>&#8211; <strong>Neiromediatoru noz\u012bme<\/strong><br>Neiromediatoru noz\u012bme Neiromediatori ir \u0137\u012bmiskas sign\u0101lvielas, kas p\u0101rnes inform\u0101ciju starp galvas smadze\u0146u \u0161\u016bn\u0101m. P\u0101r\u0101k mazs vai p\u0101r\u0101k liels \u0161o sign\u0101lvielu daudzums ietekm\u0113 galvas smadze\u0146u darb\u012bbu. DOPAM\u012aNS. Tas tiek saukts ar\u012b par labsaj\u016btas neiromediatoru. Dopam\u012bns  ir liela noz\u012bme dom\u0101\u0161anas, uztveres un motiv\u0101cijas veido\u0161an\u0101s proces\u0101. \u0160izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101 p\u0101r\u0101k liels dopam\u012bns daudzums da\u017e\u0101s galvas smadze\u0146u da\u013c\u0101s var izrais\u012bt halucin\u0101cijas vai murgus. Savuk\u0101rt, ar p\u0101r\u0101k mazu dopam\u012bns daudzumu cit\u0101s galvas smadze\u0146u da\u013c\u0101s var izskaidrot motiv\u0101cijas un ener\u0123ijas tr\u016bkumu, kas rakstur\u012bgs \u0161izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101. Citiem neiromediatoriem, piem\u0113ram, gamma aminosviestsk\u0101bei (GASS), glutam\u0101tam un seroton\u012bnam (ko sauc ar\u012b par \u201claimes hormonu\u201d), ar\u012b var b\u016bt liela noz\u012bme.<br><br>Ar \u0161\u012bm izmai\u0146\u0101m iesp\u0113jams izskaidrot t\u0101dus simptomus k\u0101 atmi\u0146as trauc\u0113jumi, gr\u016bt\u012bbas p\u0101rsl\u0113gties no viena uzdevuma uz otru vai izklaid\u012bba. Tie var b\u016bt ar\u012b iemesls nepareizu l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anai vai nesp\u0113jai paredz\u0113t sekas.<br><br>\u00a0&#8211; <strong>Noklus\u0113juma re\u017e\u012bms<\/strong><br>Da\u017ei galvas smadze\u0146u apvidi k\u013c\u016bst akt\u012bvi, kad m\u0113s \u013caujam dom\u0101m va\u013cu. Pateicoties tam, ir iesp\u0113jama sap\u0146o\u0161ana nomod\u0101, domu apstr\u0101de un atmi\u0146as. Zin\u0101tnieki to d\u0113v\u0113 par \u201cnoklus\u0113juma re\u017e\u012bmu\u201d, bet iesaist\u012btos galvas smadze\u0146u apvidus par \u201cnoklus\u0113juma re\u017e\u012bma t\u012bklu\u201d.<br><br>Cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju \u0160IE APVIDI GANDR\u012aZ VISU LAIKU IR P\u0100RSLOGOTI. T\u0101d\u0113\u013c past\u0101v gr\u016bt\u012bbas koncentr\u0113t uzman\u012bbu vai atcer\u0113ties inform\u0101ciju.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"kdi-ir-izofrnijas-simptomi\" class=\"content-title \">K\u0101di ir \u0161izofr\u0113nijas simptomi?<\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Ir vair\u0101kas simptomu pamatkategorijas: pozit\u012bvie, negat\u012bvie, kognit\u012bvie un afekt\u012bvie simptomi.<br><br><strong>1. Pozit\u012bvie simptomi<\/strong><br>Pozit\u012bvie simptomi (kas bie\u017ei tiek saukti par \u201cpsihotiskajiem simptomiem\u201d) ir domas un uzved\u012bba, k\u0101da nav rakstur\u012bga veseliem cilv\u0113kiem. Vienlaikus var b\u016bt vair\u0101ki pozit\u012bvie simptomi. To vid\u016b ir:<br><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-list-rea-list-block rea-list-block front\"><div class=\"rea-list-block__wrapper\"><div class=\"list-unordered list\"><p><strong>HALUCIN\u0100CIJAS <\/strong>jeb t\u0101du lietu dzird\u0113\u0161ana, redz\u0113\u0161ana vai saju\u0161ana, kuras paties\u012bb\u0101 neeksist\u0113 un kuras nesp\u0113j uztvert citi. T\u0101s var izpausties k\u0101 ska\u0146u, m\u016bzikas, \u010dukstu vai balsu dzird\u0113\u0161ana, priek\u0161metu, uzliesmojumu vai personu redz\u0113\u0161ana, fakt\u016bru vai priek\u0161metu, gar\u0161as vai smar\u017eas saju\u0161ana. Visbie\u017e\u0101k halucin\u0101cijas ir koment\u0113jo\u0161u balsu dzird\u0113\u0161ana, parasti dialoga veid\u0101. \u0160\u012bs balsis bie\u017ei ir kritiz\u0113jo\u0161as vai draudo\u0161as. T\u0101s var ar\u012b likt pacientam dar\u012bt ko t\u0101du, ko vi\u0146\u0161 cit\u0101di nedar\u012btu.<\/p><p><strong>MURGI<\/strong> jeb nekori\u0123\u0113jami mald\u012bgi uzskati, kuriem nepiekr\u012bt citi un kas var \u0161\u0137ist d\u012bvaini. Cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju bie\u017ei uzskata, ka vi\u0146iem k\u0101ds seko vai vi\u0146i tiek izspiegoti. Citreiz vi\u0146i uzskata, ka apk\u0101rt\u0113jie sp\u0113j las\u012bt vi\u0146u domas vai ka vi\u0146iem piem\u012bt \u012bpa\u0161as sp\u0113jas vai pie\u0161\u0137irtas \u012bpa\u0161as pilnvaras. Vienlaic\u012bgi var b\u016bt vair\u0101ku veidu murgi.<\/p><p><strong>DEZORGANIZ\u0112TAS DOMAS UN RUNA, <\/strong>kas ietver apjukumu, nesak\u0101rtotu runu un domas. Pacienti bie\u017ei apst\u0101jas teikuma vid\u016b. Vi\u0146i var ar\u012b savienot kop\u0101 v\u0101rdus bez lo\u0123iskas noz\u012bmes, run\u0101t par liet\u0101m, kas neattiecas uz t\u0113mu vai p\u0101rl\u0113kt no vienas idejas uz citu. T\u0101d\u0113j\u0101di vi\u0146u teiktais var b\u016bt gr\u016bti saprotams.<\/p><p><strong>D\u012aVAINA UZVED\u012aBA, <\/strong>kas var izpausties vair\u0101kos veidos \u2013 s\u0101kot no b\u0113rni\u0161\u0137\u012bgas mu\u013c\u0137o\u0161an\u0101s l\u012bdz negaid\u012btam uzbudin\u0101jumam. Citreiz cilv\u0113ks ar \u0161izofr\u0113niju var ie\u0146emt d\u012bvainu pozu vai izdar\u012bt liekas kust\u012bbas, nepak\u013cauties nor\u0101d\u012bjumiem vai visp\u0101r nerea\u0123\u0113t.<\/p><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br><strong>2. Negat\u012bvie simptomi<\/strong><br>Negat\u012bvie simptomi ietver domas un r\u012bc\u012bbu, kas \u0161izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101 mazin\u0101s vai izz\u016bd, piem\u0113ram, motiv\u0101cija vai sp\u0113ja paust emocijas. Tie ir gr\u016bt\u0101k \u0101rst\u0113jami nek\u0101 pozit\u012bvie simptomi. <br><br>Pie negat\u012bvajiem simptomiem pieder:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-list-rea-list-block rea-list-block front\"><div class=\"rea-list-block__wrapper\"><div class=\"list-unordered list\"><p><strong>SAMAZIN\u0100TAS EMOCIJU IZPAUSMES<\/strong> (saukts ar\u012b par EMOCION\u0100LU BL\u0100VUMU vai NOTRULIN\u0100T\u0100M EMOCIJ\u0100M). Tas skar runu, m\u012bmiku un pat kust\u012bbas. Cilv\u0113ks run\u0101 vienmu\u013ci, trul\u0101, monoton\u0101 bals\u012b. Sej\u0101 nav redzamas emocijas, un, iesp\u0113jams, \u0161ie cilv\u0113ki izvair\u0101s no acu kontakta.<\/p><p><strong>PASLIKTIN\u0100TA SP\u0112JA RUN\u0100T <\/strong>(saukta ar\u012b par ALO\u0122IJU). \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 runas sp\u0113jas pasliktin\u0101s, runa k\u013c\u016bst \u013coti nabadz\u012bga. Atbilde var tikt sniegta ar aizkav\u0113\u0161anos, pausta ar \u012bsiem teikumiem vai vienu v\u0101rdu. Tas rada iespaidu par iek\u0161\u0113ju tuk\u0161umu.<\/p><p><strong>SAMAZIN\u0100TA SP\u0112JA IZJUST PRIEKU <\/strong>(saukta ar\u012b par ANHEDONIJU). T\u0101 izpau\u017eas k\u0101 neliela interese par aktivit\u0101t\u0113m, kas k\u0101dreiz sag\u0101d\u0101ja prieku, vai \u0161\u0101du intere\u0161u piln\u012bgs zudums. Pie \u0161\u012bm aktivit\u0101t\u0113m pieder m\u016bzikas klaus\u012b\u0161an\u0101s, d\u0101rza darbi vai pat \u0113\u0161ana. Var main\u012bties ar\u012b j\u016btas pret tuviniekiem.<\/p><p><strong>MOTIV\u0100CIJAS TR\u016aKUMS <\/strong>(saukts ar\u012b par ABULIJU) izpau\u017eas k\u0101 b\u016btiski samazin\u0101ta tieksme virz\u012bties uz m\u0113r\u0137i un to sasniegt, var izpausties ar\u012b k\u0101 nesp\u0113ja \u012bstenot iepl\u0101noto. Svar\u012bgi uzsv\u0113rt, ka \u0161\u012bs izpausmes izraisa slim\u012bba, nevis gribassp\u0113ka tr\u016bkums.<\/p><p><strong>SOCI\u0100LA ATSVE\u0160IN\u0100\u0160AN\u0100S (jeb ASOCIALIT\u0100TE) <\/strong>noz\u012bm\u0113 samazin\u0101tu interesi par cie\u0161u attiec\u012bbu veido\u0161anu ar citiem, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 b\u016btiski samazin\u0101s soci\u0101l\u0101 mijiedarb\u012bba.<\/p><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br><strong>Kognit\u012bvie simptomi<\/strong><br>Kognit\u012bvie simptomi ietekm\u0113 dom\u0101\u0161anu un garast\u0101vokli, izraisot snieguma pasliktin\u0101\u0161anos skol\u0101 un darb\u0101. Tie parasti par\u0101d\u0101s pirms pozit\u012bvajiem simptomiem un bie\u017ei saglab\u0101jas ar\u012b p\u0113c pozit\u012bvo simptomu izzu\u0161anas. <br><br>Kognit\u012bvie simptomi ietver UZMAN\u012aBAS, KONCENTR\u0112\u0160AN\u0100S un ATMI\u0145AS trauc\u0113jumus. Slimniekiem ar \u0161izofr\u0113niju ir gr\u016bti iem\u0101c\u012bties jaunas lietas vai apstr\u0101d\u0101t inform\u0101ciju, kas nepiecie\u0161ama l\u0113muma pie\u0146em\u0161anai. Vi\u0146iem var b\u016bt ar\u012b gr\u016bti koncentr\u0113t un saglab\u0101t uzman\u012bbu, bie\u017ei vien halucin\u0101ciju d\u0113\u013c. Vi\u0146i nesp\u0113j pilnv\u0113rt\u012bgi rea\u0123\u0113t uz citiem cilv\u0113kiem, t\u0101p\u0113c bie\u017ei izv\u0113las komunic\u0113t p\u0113c iesp\u0113jas maz\u0101k.<br><br>Kognit\u012bvie simptomi apgr\u016btina ikdienas aktivit\u0101tes. T\u0101d\u0113\u013c tie var b\u016bt viens no invalidit\u0101ti veicino\u0161iem \u0161izofr\u0113nijas aspektiem.<br><br>Bie\u017ei cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju nezina, ka vi\u0146iem ir \u0161\u012b slim\u012bba. Izpratnes tr\u016bkums, kas tiek saukts ar\u012b par \u201canozognoziju\u201d, var b\u016btiski apgr\u016btin\u0101t \u0101rst\u0113\u0161anu un apr\u016bpi.<br><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br><strong>Afekt\u012bvie simptomi<\/strong><br>L\u012bdz\u0101s iepriek\u0161 min\u0113tajiem simptomiem cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju bie\u017ei ir afekt\u012bvi simptomi, piem\u0113ram, depresija un trauksme. Depresija var b\u016bt l\u012bdz 80% \u0161izofr\u0113nijas slimnieku, un tai var b\u016bt daudz negat\u012bvu seku \u2013 t\u0101 paaugstina recid\u012bva risku, pasliktina soci\u0101lo mijiedarb\u012bbu un dz\u012bves kvalit\u0101ti. Depresija var ar\u012b paaugstin\u0101t pa\u0161n\u0101v\u012bbas risku \u2013 gandr\u012bz div\u0101m tre\u0161da\u013c\u0101m cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju, kas izdar\u012bju\u0161i pa\u0161n\u0101v\u012bbu, ir biju\u0161i ar\u012b depresijas simptomi.Aptuveni pusei slimnieku ar \u0161izofr\u0113niju ir domas par pa\u0161n\u0101v\u012bbu un garast\u0101vok\u013ca trauc\u0113jumi\u2013 vai nu k\u0101 slim\u012bbas simptoms, vai saist\u012bb\u0101 ar \u0161izofr\u0113nijas izrais\u012bto stresu un soci\u0101laj\u0101m probl\u0113m\u0101m. Turkl\u0101t aptuveni 30% pacientu ar \u0161izofr\u0113niju ir obses\u012bvi kompuls\u012bvi simptomi, kas izpau\u017eas k\u0101 atk\u0101rtotas, uzm\u0101c\u012bgas un nev\u0113lamas domas, kas izraisa b\u016btisku stresu un depresiju.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"izofrnijas-norisei-ir-trs-fzes\" class=\"content-title \">\u0160izofr\u0113nijas norisei ir tr\u012bs f\u0101zes<\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">\u0160izofr\u0113nijas norise ir atkar\u012bga no vair\u0101kiem faktoriem: kad simptomi s\u0101kas, cik tie ir smagi un cik ilgi tie turpin\u0101s. Pirmie simptomi bie\u017ei par\u0101d\u0101s pak\u0101peniski un laika gait\u0101 k\u013c\u016bst aizvien smag\u0101ki un izteikt\u0101ki.<br><br>Indiv\u012bdiem var b\u016bt periodi, kad simptomi pastiprin\u0101s, un periodi, kad simptomi mazin\u0101s. Simptomu pastiprin\u0101\u0161an\u0101s periodi tiek saukti par paasin\u0101jumiem jeb recid\u012bviem. Lietojot z\u0101les, liel\u0101k\u0101 da\u013ca \u0161o simptomu var mazin\u0101ties vai izzust (\u012bpa\u0161i pozit\u012bvie simptomi). Remisija ir saist\u012bta ar periodu, kadsimptomu nav vai tie ir viegli. Lai gan slim\u012bbas gaita da\u017e\u0101diem indiv\u012bdiem ir da\u017e\u0101da, to var iedal\u012bt tr\u012bs atsevi\u0161\u0137\u0101s f\u0101z\u0113s: PRODROM\u0100L\u0100, AKT\u012aV\u0100 un REZIDU\u0100L\u0100.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong>1. Prodrom\u0101l\u0101 f\u0101ze<\/strong><br>Prodrom\u0101ls noz\u012bm\u0113 \u201cpirms slim\u012bbas\u201d. \u0160aj\u0101 f\u0101z\u0113, kura var ilgt 2\u20135 gadus, cilv\u0113ks main\u0101s, un \u0161\u012bs izmai\u0146as pamana \u0123imenes locek\u013ci un tuvi draugi. Iesp\u0113jam\u0101s izmai\u0146as ir atmi\u0146as un koncentr\u0113\u0161an\u0101s trauc\u0113jumi vai neparasta uzved\u012bba un idejas, var b\u016bt trauc\u0113ta ar\u012b sazi\u0146as sp\u0113ja un samazin\u0101ta interese par ikdienas aktivit\u0101t\u0113m. Pusaud\u017eiem \u0161\u012bm izmai\u0146\u0101m bie\u017ei netiek piev\u0113rsta uzman\u012bba, jo t\u0101s attiec\u012bgaj\u0101 vecuma posm\u0101 tiek uzskat\u012btas par norm\u0101l\u0101m. P\u0113c laika atskatoties, min\u0113tos simptomus ir viegl\u0101k interpret\u0113t k\u0101 br\u012bdino\u0161\u0101s paz\u012bmes. Ta\u010du iepriek\u0161 tos ir \u013coti gr\u016bti at\u0161\u0137irt no parastaj\u0101m pubert\u0101tes paz\u012bm\u0113m.<br><br><strong>2. Akt\u012bv\u0101 f\u0101ze<\/strong><br>\u0160aj\u0101 f\u0101z\u0113 par\u0101d\u0101s psihotiskie simptomi, piem\u0113ram, halucin\u0101cijas, murgi un\/vai dezorganiz\u0113ta dom\u0101\u0161ana un runa, k\u0101 ar\u012b depresija vai emocion\u0101ls bl\u0101vums. \u0160o simptomu esam\u012bba tiek saukta par \u201cpsihozi\u201d, un t\u0101s izpausmes periods tiek saukts par \u201cpsihozes epizodi\u201d. Simptomi var rasties pak\u0101peniski vai p\u0113k\u0161\u0146i. Vairum\u0101 gad\u012bjumu c\u0113lonis nav zin\u0101ms. Zin\u0101tnieki dom\u0101, ka pirmo psihotisko simptomu ra\u0161anos (kas tiek saukts par \u201cpirmo uzliesmojumu\u201d) var izrais\u012bt stress. Pacienti un vi\u0146u \u0123imenes locek\u013ci \u0161aj\u0101 f\u0101z\u0113 parasti v\u0113r\u0161as p\u0113c profesion\u0101las pal\u012bdz\u012bbas.<br><br><strong>3. Rezidu\u0101l\u0101 f\u0101ze<\/strong><br>Tas ir 6\u201318 m\u0113ne\u0161us ilgs periods p\u0113c akt\u012bv\u0101s f\u0101zes. \u0160aj\u0101 f\u0101z\u0113 daudzi rakstur\u012bgie psihotiskie simptomi mazin\u0101s. Ta\u010du da\u017ei atlieku simptomi, piem\u0113ram, halucin\u0101cijas vai funkcion\u0101li trauc\u0113jumi var saglab\u0101ties. Pozit\u012bvos simptomus var nomain\u012bt negat\u012bvie simptomi, piem\u0113ram, ener\u0123ijas tr\u016bkums un atsve\u0161in\u0101\u0161an\u0101s no sabiedr\u012bbas. Daudzos gad\u012bjumos pacienti \u0161aj\u0101 period\u0101 s\u0101k atpaz\u012bt savus simptomus un m\u0101c\u0101s tikt ar tiem gal\u0101.<br><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<ul class=\"wp-block-list\">\n<li>\n<\/ul>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"k-izofrnija-progres\" class=\"content-title \">K\u0101 \u0161izofr\u0113nija progres\u0113?<\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Lai gan slim\u012bba katru cilv\u0113ku ietekm\u0113 at\u0161\u0137ir\u012bgi, \u0161\u012bs jomas p\u0113t\u012bjumi liecina, ka slim\u012bba parasti notiek k\u0101d\u0101 no rakstur\u012bgaj\u0101m form\u0101m, kas n\u0101kamaj\u0101s \u010detr\u0101s sh\u0113m\u0101s ilustr\u0113tas ar iesp\u0113jam\u0101m \u0161izofr\u0113nijas izpausm\u0113m un ietekmi uz pacientu funkcion\u0101laj\u0101m sp\u0113j\u0101m. <br><br>K\u0101 redzams 1. att\u0113l\u0101, p\u0113c ak\u016btas pirm\u0101s epizodes ar psihotiskiem simptomiem 22% slimnieku var iest\u0101ties remisija, un n\u0101kotn\u0113 vairs nerodas ne recid\u012bvs, ne funkcion\u0101li trauc\u0113jumi.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_1.png\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_1.png\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_1.png\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\">Image caption.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">P\u0113t\u012bjumi liecina, ka 35% gad\u012bjumu slim\u012bba progres\u0113 epizodiski, n\u0101kamajos gados ir vair\u0101kas psihozes epizodes, k\u0101 redzams 2. att\u0113l\u0101. <br><br>\u0160\u012bs epizodes bie\u017ei ierosina paaugstin\u0101ts stresa l\u012bmenis. Da\u017eos gad\u012bjumos starp atsevi\u0161\u0137\u0101m epizod\u0113m iest\u0101jas piln\u012bga remisija un tiek atg\u016btas funkcion\u0101l\u0101s sp\u0113jas.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_2.png\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_2.png\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_2.png\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\">Image caption.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Aptuveni 8% slimnieku iest\u0101jas da\u013c\u0113ja remisija, simptomi mazin\u0101s, bet saglab\u0101jas, k\u0101 redzams 3. att\u0113l\u0101. <br><br>Tie var b\u016bt psihotiskie simptomi, negat\u012bvie simptomi, kognit\u012bvie trauc\u0113jumi un norm\u0101las funkcion\u0113tsp\u0113jas zudums.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_3.png\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_3.png\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_3.png\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\">Image caption.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Aptuveni 35% gad\u012bjumu slim\u012bba pak\u0101peniski progres\u0113, un atsevi\u0161\u0137as epizodes nav iesp\u0113jams iz\u0161\u0137irt, k\u0101 redzams 4. att\u0113l\u0101.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_4.png\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_4.png\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_4.png\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\">Image caption.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Svar\u012bga piebilde!<br><br>\u0160IZOFR\u0112NIJAS SIMPTOMUS IESP\u0112JAMS LABI KONTROL\u0112T ar z\u0101l\u0113m, un cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju var dz\u012bvot piepild\u012btu un satur\u012bgu dz\u012bvi. J\u016bsu k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101ja izr\u0101d\u012bt\u0101s r\u016bpes un atbalsts var b\u016btiski pal\u012bdz\u0113t tuviniekam dz\u012bvot pilnv\u0113rt\u012bgi.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-references-rea-references-block rea-references-block front\"><div class=\"rea-references-block__references\"><p class=\"references-title\">Atsauces<\/p><ol class=\"references-list\"><li>World Health Organization. (www.who.int) Webpage: Schizophrenia. 2022.<\/li><li>Lewis SW, Buchanan RW. Fast Facts: Schizophrenia, Fourth Edition. Health Press; 2015.<\/li><li>James SL, Abate D, Abate KH, Abay SM, Abbafati C, Abbasi N, et al. Global, regional, and national incidence, prevalence, and years lived with disability for 354 diseases and injuries for 195 countries and territories, 1990\u20132017: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2017. The Lancet. 2018 Nov 10;392(10159):1789\u2013858.<\/li><li>Gaebel W, W\u00f6lwer W. Themenheft 50 \u201cSchizophrenie.\u201d Robert Koch-Institut; 2010.<\/li><li>Lindamer LA, Lohr JB, Harris MJ, McAdams LA, Jeste DV. Gender-relat- ed clinical differences in older patients with schizophrenia. J Clin Psychiatry. 1999 Jan;60(1):61\u20137; quiz 68\u20139.<\/li><li>Roberts LW, Hales RE, Yudofsky SC. The American Psychiatric Association Publishing Textbook of Psychiatry. Seventh Edition. American Psychiatric Association Publishing; 2019.<\/li><li>National Institute of Mental Health. Schizophrenia [Internet]. [cited 2020 Oct 4].Available from: <a rel=\"noreferrer noopener\" href=\"https:\/\/www.nimh.nih.gov\/health\/topics\/schizophrenia\/index.shtml#part_145430\" target=\"_blank\">https:\/\/www.nimh.nih.gov\/health\/topics\/schizophrenia\/index.shtml#part_145430<\/a><\/li><li>Gaebel W, Hasan A, Falkai P. S3-Leitlinie Schizophrenie. Berlin: Springer-Verlag; 2019.<\/li><li>Cunningham T, Hoy K, Shannon C. Does childhood bullying lead to the development of psychotic symptoms? A meta-analysis and review of prospective studies. Psychosis. 2016 Jan 2;8(1):48\u201359.<\/li><li>Schizophrenia &#8211; Mental Health Disorders [Internet]. Merck Manuals Consumer Version. [cited 2020 Oct 4]. Available from: <a rel=\"noreferrer noopener\" href=\"https:\/\/www.merckmanuals.com\/home\/mental-health-disorders\/schizophrenia-and-related-disorders\/schizophrenia\" target=\"_blank\">https:\/\/www.merckmanuals.com\/home\/mental-health-disorders\/schizophrenia-and-related-disorders\/schizophrenia<\/a><\/li><li>Ernest, D., Vuksic, O, Smith-Shepard, A., Webb, E. Schizophrenia. An information guide. Canada. Library and Archives Can- ada Cataloguing in Publication; 2017.<\/li><li>Conley RR, Ascher-Svanum H, Zhu B, Faries D, Kinon BJ. The Burden of Depressive Symptoms in the Long-Term Treatment of Patients With Schizophrenia. Schizophr Res. 2007 February; 90(1-3): 186\u2013197<\/li><li>Harkavy-Friedman J. Risk Factors for Suicide in Patients With Schizophrenia [Internet]. Psychiatric Times. [cited 2021 Jun 16]. Available from: <a href=\"https:\/\/www.psychiatrictimes.com\/view\/risk-fac-tors-suicide-patients-schizophrenia\" target=\"_blank\" rel=\"noreferrer noopener\">https:\/\/www.psychiatrictimes.com\/view\/risk-fac-tors-suicide-patients-schizophrenia<\/a><\/li><li>Tezenas du Montcel C, Pelissolo A, Sch\u00fcrhoff F, Pignon B. Obsessive-Com- pulsive Symptoms in Schizophrenia: an Up-To-Date Review of Literature. Curr Psychiatry Rep. 2019 Jul 1;21(8):64.<\/li><li>Corcoran C, Walker E, Huot R, Mittal V, Tessner K, Kestler L, et al. The stress cascade and schizophrenia: etiology and on-set. Schizophr Bull. 2003;29(4):671\u201392.<\/li><li>American Psychiatric Association. The American Psychiatric Association Practice Guideline for the Treatment of Patients With Schizophrenia. Third Edition. American Psychiatric Association Publishing; 2020.<\/li><li>Andresen R, Oades L, Caputi P. The experience of recovery from schizophrenia: towards an empirically validated stage model. Aust N Z J Psy- chiatry. 2003 Oct;37(5):586\u201394.<\/li><li>Andreasen NC, Carpenter WT, Kane JM, Lasser RA, Marder SR, Weinberger DR. Remission in schizophrenia: proposed criteria and rationale for consensus. Am J Psychiatry. 2005 Mar;162(3):441-9.<\/li><li>B\u00e4uml J. Psychosen aus dem schizophrenen Formenkreis: Ein Ratgeber f\u00fcr Patienten und Angeh\u00f6rige. Berlin Heidelberg: Springer-Verlag; 2013.<\/li><li>Schizophrenia.com. Schizophrenia Facts and Statistics. (<a href=\"http:\/\/schizophrenia.com\/szfacts.htm\" target=\"_blank\" rel=\"noreferrer noopener\">http:\/\/schizophrenia.com\/szfacts.htm<\/a>)<\/li><\/ol><\/div><\/div>\n\n\n\n\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"page-fullwidth.php","meta":{"_acf_changed":false,"rea_page_title_signed_in_meta_block_field":"","rea_page_title_signed_out_meta_block_field":"","rea_page_description_signed_in_meta_block_field":"","rea_page_description_signed_out_meta_block_field":"","rea_page_footer_id_meta_block_field":"","rea_page_footer_date_meta_block_field":"","footnotes":""},"class_list":["post-4763","page","type-page","status-publish","hentry"],"acf":[],"yoast_head":"<!-- This site is optimized with the Yoast SEO plugin v20.8 - https:\/\/yoast.com\/wordpress\/plugins\/seo\/ -->\n<title>P\u0101rskats par \u0161izofr\u0113niju<\/title>\n<meta name=\"description\" content=\"\u0160izofr\u0113nija un t\u0101s simptomi, kad tie bie\u017e\u0101k rodas, k\u0101 \u0161izofr\u0113nija ietekm\u0113 galvas smadzenes, k\u0101di ir riska faktori un cita inform\u0101cija. Lasi \u0161eit!\" \/>\n<meta name=\"robots\" content=\"index, follow, max-snippet:-1, max-image-preview:large, max-video-preview:-1\" \/>\n<link rel=\"canonical\" href=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/\" \/>\n<meta property=\"og:locale\" content=\"en_US\" \/>\n<meta property=\"og:type\" content=\"article\" \/>\n<meta property=\"og:title\" content=\"P\u0101rskats par \u0161izofr\u0113niju\" \/>\n<meta property=\"og:description\" content=\"\u0160izofr\u0113nija un t\u0101s simptomi, kad tie bie\u017e\u0101k rodas, k\u0101 \u0161izofr\u0113nija ietekm\u0113 galvas smadzenes, k\u0101di ir riska faktori un cita inform\u0101cija. Lasi \u0161eit!\" \/>\n<meta property=\"og:url\" content=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/\" \/>\n<meta property=\"og:site_name\" content=\"sizofrenija.lv\/sabiedribai\" \/>\n<meta property=\"article:modified_time\" content=\"2025-12-19T10:52:30+00:00\" \/>\n<meta property=\"og:image\" content=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wooden.png\" \/>\n<meta name=\"twitter:card\" content=\"summary_large_image\" \/>\n<meta name=\"twitter:label1\" content=\"Est. reading time\" \/>\n\t<meta name=\"twitter:data1\" content=\"15 minutes\" \/>\n<script type=\"application\/ld+json\" class=\"yoast-schema-graph\">{\"@context\":\"https:\/\/schema.org\",\"@graph\":[{\"@type\":\"WebPage\",\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/\",\"url\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/\",\"name\":\"P\u0101rskats par \u0161izofr\u0113niju\",\"isPartOf\":{\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website\"},\"datePublished\":\"2024-04-19T11:15:17+00:00\",\"dateModified\":\"2025-12-19T10:52:30+00:00\",\"description\":\"\u0160izofr\u0113nija un t\u0101s simptomi, kad tie bie\u017e\u0101k rodas, k\u0101 \u0161izofr\u0113nija ietekm\u0113 galvas smadzenes, k\u0101di ir riska faktori un cita inform\u0101cija. Lasi \u0161eit!\",\"breadcrumb\":{\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/#breadcrumb\"},\"inLanguage\":\"en-US\",\"potentialAction\":[{\"@type\":\"ReadAction\",\"target\":[\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/\"]}]},{\"@type\":\"BreadcrumbList\",\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/#breadcrumb\",\"itemListElement\":[{\"@type\":\"ListItem\",\"position\":1,\"name\":\"Home\",\"item\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/\"},{\"@type\":\"ListItem\",\"position\":2,\"name\":\"P\u0101rskats par \u0161izofr\u0113niju\"}]},{\"@type\":\"WebSite\",\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website\",\"url\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/\",\"name\":\"sizofrenija.lv\/sabiedribai\",\"description\":\"\",\"potentialAction\":[{\"@type\":\"SearchAction\",\"target\":{\"@type\":\"EntryPoint\",\"urlTemplate\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/?s={search_term_string}\"},\"query-input\":\"required name=search_term_string\"}],\"inLanguage\":\"en-US\"}]}<\/script>\n<!-- \/ Yoast SEO plugin. -->","yoast_head_json":{"title":"P\u0101rskats par \u0161izofr\u0113niju","description":"\u0160izofr\u0113nija un t\u0101s simptomi, kad tie bie\u017e\u0101k rodas, k\u0101 \u0161izofr\u0113nija ietekm\u0113 galvas smadzenes, k\u0101di ir riska faktori un cita inform\u0101cija. Lasi \u0161eit!","robots":{"index":"index","follow":"follow","max-snippet":"max-snippet:-1","max-image-preview":"max-image-preview:large","max-video-preview":"max-video-preview:-1"},"canonical":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/","og_locale":"en_US","og_type":"article","og_title":"P\u0101rskats par \u0161izofr\u0113niju","og_description":"\u0160izofr\u0113nija un t\u0101s simptomi, kad tie bie\u017e\u0101k rodas, k\u0101 \u0161izofr\u0113nija ietekm\u0113 galvas smadzenes, k\u0101di ir riska faktori un cita inform\u0101cija. Lasi \u0161eit!","og_url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/","og_site_name":"sizofrenija.lv\/sabiedribai","article_modified_time":"2025-12-19T10:52:30+00:00","og_image":[{"url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wooden.png"}],"twitter_card":"summary_large_image","twitter_misc":{"Est. reading time":"15 minutes"},"schema":{"@context":"https:\/\/schema.org","@graph":[{"@type":"WebPage","@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/","url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/","name":"P\u0101rskats par \u0161izofr\u0113niju","isPartOf":{"@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website"},"datePublished":"2024-04-19T11:15:17+00:00","dateModified":"2025-12-19T10:52:30+00:00","description":"\u0160izofr\u0113nija un t\u0101s simptomi, kad tie bie\u017e\u0101k rodas, k\u0101 \u0161izofr\u0113nija ietekm\u0113 galvas smadzenes, k\u0101di ir riska faktori un cita inform\u0101cija. Lasi \u0161eit!","breadcrumb":{"@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/#breadcrumb"},"inLanguage":"en-US","potentialAction":[{"@type":"ReadAction","target":["https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/"]}]},{"@type":"BreadcrumbList","@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/parskats-par-sizofreniju\/#breadcrumb","itemListElement":[{"@type":"ListItem","position":1,"name":"Home","item":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/"},{"@type":"ListItem","position":2,"name":"P\u0101rskats par \u0161izofr\u0113niju"}]},{"@type":"WebSite","@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website","url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/","name":"sizofrenija.lv\/sabiedribai","description":"","potentialAction":[{"@type":"SearchAction","target":{"@type":"EntryPoint","urlTemplate":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/?s={search_term_string}"},"query-input":"required name=search_term_string"}],"inLanguage":"en-US"}]}},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4763","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=4763"}],"version-history":[{"count":24,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4763\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5321,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4763\/revisions\/5321"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=4763"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}