{"id":4765,"date":"2024-04-19T12:15:21","date_gmt":"2024-04-19T11:15:21","guid":{"rendered":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/?page_id=4765"},"modified":"2025-12-19T11:52:30","modified_gmt":"2025-12-19T10:52:30","slug":"arstesanas-iespejas","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/","title":{"rendered":"\u0100rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas"},"content":{"rendered":"\n<div class=\"wp-block-rea-inpage-nav-rea-inpage-nav-block rea-inpage-nav-block front has-margin\"><div class=\"rea-inpage-nav-block__image\" style=\"background-image: url(https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wood_bg.jpg)\"><img decoding=\"async\" class=\"inpage-nav-background\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wood_bg.jpg\"><\/div><div class=\"rea-inpage-nav-block__content\"><div class=\"rea-inpage-nav-block__content--wrapper\"><div class=\"text-wrapper\"><h2 class=\"inpage-nav-title\"><strong>\u0100rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas<\/strong><\/h2><ul class=\"inpage-nav-list\"><\/ul><\/div><div class=\"section-nav\"><h4 class=\"section-nav--title\">\u0160aj\u0101 sada\u013c\u0101<\/h4><div class=\"section-nav--nav-items js-inpage-nav-items\"><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"is-blocked\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration left\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Schermata-2023-12-13-alle-18.05.13.jpg\" style=\"max-width: 72%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Schermata-2023-12-13-alle-18.05.13.jpg\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-left\"><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br>Lai gan \u0161obr\u012bd nav zin\u0101ms l\u012bdzeklis, ar kuru \u0161izofr\u0113niju var\u0113tu iz\u0101rst\u0113t, ar \u0161o slim\u012bbu slimojo\u0161o iesp\u0113jas n\u0101kotn\u0113 <strong>NEP\u0100RTRAUKTI UZLABOJAS<\/strong>.<br><br>Liel\u0101kajai da\u013cai pacientu \u0161izofr\u0113nija tiek \u0101rst\u0113ta ar z\u0101l\u0113m un psihosoci\u0101l\u0101m terapijas metod\u0113m, kas papildin\u0101tas ar soci\u0101lo prasmju apm\u0101c\u012bbu, lai atvieglotu iek\u013cau\u0161anos atpaka\u013c sabiedr\u012bb\u0101. Kr\u012bzes periodos vai smagu simptomu gad\u012bjum\u0101 var b\u016bt nepiecie\u0161ama hospitaliz\u0101cija, lai garant\u0113tu dro\u0161\u012bbu pacientam, k\u0101 ar\u012b par\u016bp\u0113tos par atbilsto\u0161u uzturu, pietiekamu miegu un higi\u0113nu.<br><br>\u0160izofr\u0113nija ir <strong>J\u0100\u0100RST\u0112 VISU M\u016a\u017dU<\/strong>, ar\u012b tad, ja simptomi mazin\u0101s. Bie\u017ei vien pacientus ar \u0161izofr\u0113niju \u0101rst\u0113 speci\u0101listu komanda pieredz\u0113ju\u0161a psihiatra vad\u012bb\u0101. \u0160aj\u0101 komand\u0101 var b\u016bt iek\u013cauts ar\u012b psihologs, psihiatrijas medic\u012bnas m\u0101sa, soci\u0101lais darbinieks, k\u0101 ar\u012b administrat\u012bvais darbinieks, kur\u0161 koordin\u0113 apr\u016bpi.<br><br>\u0145emot v\u0113r\u0101 slim\u012bbas sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu un faktu, ka katrs indiv\u012bds ir at\u0161\u0137ir\u012bgs, <strong>NAV T\u0100DU \u0100RST\u0112\u0160ANAS L\u012aDZEK\u013bU, KAS B\u016aTU PIEM\u0112ROTI VISIEM<\/strong>. Svar\u012bgi ir velt\u012bt laiku visu iesp\u0113ju izp\u0113tei un j\u016bsu tuviniekam vispiem\u0113rot\u0101k\u0101, individu\u0101li piel\u0101gota \u0101rst\u0113\u0161anas pl\u0101na izstr\u0101dei. \u0100rst\u0113\u0161anas m\u0113r\u0137is ir atvieglot simptomus, mazin\u0101t recid\u012bva iesp\u0113jam\u012bbu un uzlabot dz\u012bves kvalit\u0101ti.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongstrongveselga-dzvesveida-nozmestrongstrong\" class=\"content-title \"><strong><strong>Vesel\u012bga dz\u012bvesveida noz\u012bme<\/strong><\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br>Ir vair\u0101ki iemesli, k\u0101d\u0113\u013c vesel\u012bgs dz\u012bvesveids cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju ir \u012bpa\u0161i svar\u012bgs. Slim\u012bbas simptomu, piem\u0113ram, ener\u0123ijas tr\u016bkuma vai z\u0101\u013cu blakuspar\u0101d\u012bbu d\u0113\u013c vesel\u012bgs, akt\u012bvs dz\u012bvesveids var b\u016bt liels izaicin\u0101jums. Turkl\u0101t \u0161iem cilv\u0113kiem bie\u017ei var b\u016bt ar\u012b citi vesel\u012bbas trauc\u0113jumi, piem\u0113ram, sirds slim\u012bba, insults, v\u0113zis un cukura diab\u0113ts. Paties\u012bb\u0101 vair\u0101k nek\u0101 <strong>75%<\/strong> cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju b\u016bs ar\u012b hroniska fiziska slim\u012bba. Tas var b\u016bt saist\u012bts ar noteikt\u0101m dz\u012bvesveida izv\u0113l\u0113m, piem\u0113ram, sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu vai sliktu uzturu, k\u0101 ar\u012b ar antipsihotisko l\u012bdzek\u013cu blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m.<br><br>Sm\u0113\u0137\u0113\u0161ana ir noz\u012bm\u012bga probl\u0113ma, kas skar aptuveni <strong>60%<\/strong> cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju, sal\u012bdzinot ar <strong>25%<\/strong> cilv\u0113ku, kam nav \u0161\u012bs slim\u012bbas. Lai gan cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu bie\u017ei izmanto k\u0101 pa\u0161\u0101rst\u0113\u0161an\u0101s l\u012bdzekli, nav zin\u0101tnisku pier\u0101d\u012bjumu, ka t\u0101 vi\u0146iem mazin\u0101tu simptomus. Savuk\u0101rt, ir daudz pier\u0101d\u012bjumu par sm\u0113\u0137\u0113\u0161anas nelabv\u0113l\u012bgo ietekmi uz visp\u0101r\u0113jo vesel\u012bbas st\u0101vokli. T\u0101d\u0113\u013c cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju ir \u013coti svar\u012bgi atmest sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu. V\u0113l viena noz\u012bm\u012bga probl\u0113ma ir \u0137erme\u0146a masas palielin\u0101\u0161an\u0101s. T\u0101s c\u0113lonis var b\u016bt mazkust\u012bgs dz\u012bvesveids, kas saist\u012bts ar to, ka \u0161iem cilv\u0113kiem nav darba un ir nosliece b\u016bt maz\u0101k akt\u012bviem, ta\u010du iemesls var b\u016bt ar\u012b antipsihotisko z\u0101\u013cu blakuspar\u0101d\u012bba.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 data-short=\"\" id=\"strongzlesstrong\" class=\"content-title \"><strong>Z\u0101les<\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br>Z\u0101les ir \u0161izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anas pamatakmens. Lai gan ir pieejamas da\u017e\u0101das \u0161izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas un var tikt izmantotas da\u017e\u0101das pieejas, z\u0101les ir \u0101rst\u0113\u0161anas neat\u0146emama sast\u0101vda\u013ca, un \u0101rst\u0113\u0161ana bez z\u0101l\u0113m praktiski nav iesp\u0113jama.<br><br>\u0160izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101 bie\u017e\u0101k izrakst\u012bt\u0101s z\u0101les ir <strong>ANTIPSIHOTISKIE L\u012aDZEK\u013bI<\/strong>.<br><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Schermata-2023-12-13-alle-18.26.07.jpg\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Schermata-2023-12-13-alle-18.26.07.jpg\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Schermata-2023-12-13-alle-18.26.07.jpg\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\">click to enlarge image<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong>Z\u0101\u013cu veidi<\/strong><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">K\u0101 min\u0113ts rokasgr\u0101matas pirmaj\u0101 noda\u013c\u0101, \u0161izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101 noz\u012bm\u012bga loma ir neiromediatoram dopam\u012bnam. Tiek uzskat\u012bts, ka \u0161izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101 <strong>DOPAM\u012aNA<\/strong> ir <strong>P\u0100R\u0100K MAZ<\/strong> tajos galvas smadze\u0146u apvidos, kas nodro\u0161ina uzman\u012bbu un inform\u0101cijas apstr\u0101di, un <strong>P\u0100R\u0100K DAUDZ<\/strong> apvidos, kas nodro\u0161ina izt\u0113li un emocijas. Antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci darbojas, <strong>KONTROL\u0112JOT<\/strong> dopam\u012bna un citu sign\u0101lmolekulu daudzumu galvas smadzen\u0113s. \u0160\u012bs z\u0101les mazina psihozes simptomus, dodot iesp\u0113ju j\u016bsu apr\u016bp\u0113tajam cilv\u0113kam lab\u0101k funkcion\u0113t un piel\u0101goties.<br><br>Antipsihotiskos l\u012bdzek\u013cus var iedal\u012bt div\u0101s grup\u0101s:<br><br><strong>TIPISKIE ANTIPSIHOTISKIE L\u012aDZEK\u013bI <\/strong>(tiek saukti ar\u012b par pirm\u0101s paaudzes medikamentiem). Tie k\u013cuva pieejami <strong>20. GADSIMTA 50. GADOS<\/strong> un deva iesp\u0113ju daudziem cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju atst\u0101t slimn\u012bcu un atgriezties \u0123imen\u0113 un sabiedr\u012bb\u0101. Ta\u010du, lai gan \u0161ie pirm\u0101s paaudzes medikamenti sp\u0113ja kontrol\u0113t psihozes simptomus, tie izrais\u012bja ar\u012b nepat\u012bkamas blakuspar\u0101d\u012bbas, kas pasliktin\u0101ja l\u012bdzest\u012bbu \u0101rst\u0113\u0161anai. Tas mudin\u0101ja izstr\u0101d\u0101t jaun\u0101kus l\u012bdzek\u013cus, kam b\u016btu maz\u0101ks nev\u0113lamo blakuspar\u0101d\u012bbu risks.<br><br><strong>ATIPISKIE ANTIPSIHOTISKIE L\u012aDZEK\u013bI<\/strong> (tiek saukti ar\u012b par otr\u0101s paaudzes medikamentiem). Tirdzniec\u012bb\u0101 tie par\u0101d\u012bj\u0101s <strong>20. GADSIMTA 90. GADOS<\/strong>, un tiem ir at\u0161\u0137ir\u012bgi darb\u012bbas meh\u0101nismi, lab\u0101ka panesam\u012bba, un tie var dot lab\u0101kus rezult\u0101tus ilgtermi\u0146\u0101. Atipiskie antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci efekt\u012bv\u0101k nov\u0113r\u0161 recid\u012bvus, k\u0101 ar\u012b efekt\u012bv\u0101k \u0101rst\u0113 \u0161izofr\u0113nijas negat\u012bvos un kognit\u012bvos simptomus. Da\u017ei p\u0113d\u0113jos gados atkl\u0101tie jaun\u0101kie atipiskie antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci ir uzr\u0101d\u012bju\u0161i \u013coti labus rezult\u0101tus, lietojot tos negat\u012bvo simptomu \u0101rst\u0113\u0161anai.<br><br>Ab\u0101s grup\u0101s ietilpst daudz da\u017e\u0101du l\u012bdzek\u013cu ar da\u017e\u0101du iedarb\u012bbas sp\u0113ku, to iedarb\u012bbas efektivit\u0101te, mazinot da\u017e\u0101dus \u0161izofr\u0113nijas simptomus, at\u0161\u0137iras, k\u0101 ar\u012b katr\u0101m z\u0101l\u0113m ir savs individu\u0101ls sp\u0113ks, ar k\u0101du t\u0101s ietekm\u0113 neiromediatorus smadzen\u0113s. Lai var\u0113tu sal\u012bdzin\u0101t antipsihotiskos l\u012bdzek\u013cus ar v\u0101j\u0101ku \u201cpievilk\u0161anos\u201d pie receptoriem ar tiem, kuriem ir stipr\u0101ka \u201cpievilk\u0161an\u0101s\u201d, lieto z\u0101\u013cu ekvivalentus.<br><br>Antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci ir pieejami gan <strong>IEK\u0160\u0136\u012aGI LIETOJAM\u0100S<\/strong>, gan <strong>INJIC\u0112JAM\u0100S<\/strong> z\u0101\u013cu form\u0101s. Visbie\u017e\u0101k ilgsto\u0161ai \u0101rst\u0113\u0161anai tiek izmantotas iek\u0161\u0137\u012bgi lietojamas z\u0101les, kuras lieto <strong>1\u20133 REIZES<\/strong> dien\u0101. Da\u017eus antipsihotiskos l\u012bdzek\u013cus var ievad\u012bt <strong>\u0100TRAS IEDARB\u012aBAS INJEKCIJU<\/strong> veid\u0101, kas ir \u012bpa\u0161i noder\u012bgi neatliekam\u0101s situ\u0101cij\u0101s.<br><br>Ir pieejami ar\u012b <strong>ILGSTO\u0160AS DARB\u012aBAS<\/strong> (t\u0101 sauktie depo) injic\u0113jamie antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci, kas ir efekt\u012bva alternat\u012bva tiem, kam ir gr\u016bti regul\u0101ri lietot z\u0101les iek\u0161\u0137\u012bgi. <br><br>\u0160\u012bs injekcijas var ievad\u012bt <strong>IK P\u0112C DA\u017d\u0100M NED\u0112\u013b\u0100M<\/strong>, un t\u0101s nodro\u0161ina past\u0101v\u012bgu, ilgsto\u0161u simptomu atvieglojumu un simptomus kontrol\u0113 tikpat efekt\u012bvi k\u0101 iek\u0161\u0137\u012bgi lietot\u0101s z\u0101les.<br><br><strong>PSIHOZES EPIZODES<\/strong> gad\u012bjum\u0101 \u0101rst\u0113\u0161ana tiek s\u0101kta <strong>NEKAV\u0112JOTIES<\/strong>. Visbie\u017e\u0101k antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci tiek injic\u0113ti, lai nodro\u0161in\u0101tu simptomu kontroli \u0101tr\u0101, dro\u0161\u0101 un efekt\u012bv\u0101 veid\u0101. \u0160\u012bs \u0101rst\u0113\u0161anas m\u0113r\u0137is ir censties normaliz\u0113t indiv\u012bda funkcion\u0113\u0161anu p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k. Tas noz\u012bm\u0113 uzbudin\u0101t\u0101, vardarb\u012bg\u0101 vai destrukt\u012bv\u0101 pacienta nomierin\u0101\u0161anu, pret sevi un citiem v\u0113rsto dusmu mazin\u0101\u0161anu un harmonisku p\u0101reju no injekcij\u0101m uz ilgsto\u0161u peror\u0101lu terapiju.<br> <br>P\u0113c <strong>PIRM\u0100S PSIHOZES EPIZODES<\/strong> antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci tiek lietoti <strong>UZTURO\u0160AI TERAPIJAI <\/strong>vismaz <strong>12\u201318 M\u0112NE\u0160US<\/strong>, lai nov\u0113rstu turpm\u0101k\u0101s epizodes. Cilv\u0113kiem, kam <strong>\u0160IZOFR\u0112NIJA IR REMISIJ\u0100, UZTURO\u0160\u0100 TERAPIJA <\/strong>tiek lietota vismaz <strong>DIVUS GADUS<\/strong>.<br><br><strong>HRONISKAS \u0160IZOFR\u0112NIJAS<\/strong> gad\u012bjum\u0101, kad pacientam ir trauksme un depresija un tikai ar antipsihotiskiem l\u012bdzek\u013ciem vien nav iesp\u0113jams pietiekami samazin\u0101t simptomus, da\u017ek\u0101rt \u0161\u012bs z\u0101les tiek kombin\u0113tas ar cita veida z\u0101l\u0113m, piem\u0113ram, <strong>TRAUKSMI MAZINO\u0160IEM L\u012aDZEK\u013bIEM, ANTIDEPRESANTIEM<\/strong> un <strong>GARAST\u0100VOKLI STABILIZ\u0112JO\u0160IEM L\u012aDZEK\u013bIEM<\/strong>. Trauksmes un bezmiega gad\u012bjum\u0101 bie\u017e\u0101k lietot\u0101s z\u0101les ir <strong>BENZODIAZEP\u012aNI<\/strong>, bet visbie\u017e\u0101k tie tiek ieteikti \u012bslaic\u012bgi. Noteiktos gad\u012bjumos, lai nodro\u0161in\u0101tu simptomu kontroli, da\u017e\u0101da veida antipsihotiskos l\u012bdzek\u013cus (piem\u0113ram, tabletes un depo injekcijas) var kombin\u0113t. Ar\u012b noteiktas antipsihotisko l\u012bdzek\u013cu blakuspar\u0101d\u012bbas tiek kontrol\u0113tas, lietojot cita veida z\u0101les (skat. turpm\u0101k).<br><br>Izv\u0113loties konkr\u0113tas z\u0101les, j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamo personu \u0101rst\u0113jo\u0161ajam psihiatram j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 vair\u0101ki faktori: j\u016bsu tuvinieka simptomi, atbildes reakcija pret iepriek\u0161 lietot\u0101m z\u0101l\u0113m un l\u012bdzest\u012bba terapij\u0101, slim\u012bbas veids un smagums, z\u0101\u013cu mijiedarb\u012bba, nev\u0113lam\u0101s blakuspar\u0101d\u012bbas, deva un citu slim\u012bbu esam\u012bba. <br><br>Svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka katram indiv\u012bdam var b\u016bt at\u0161\u0137ir\u012bga atbildes reakcija uz \u0161izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anai lietotaj\u0101m z\u0101l\u0113m un da\u017e\u0101du simptomu kontroles pan\u0101k\u0161anai var b\u016bt nepiecie\u0161ams ilgs laiks. Trauksmes saj\u016btu un agresiju ir iesp\u0113jams nov\u0113rst stundu laik\u0101, bet citi simptomi, piem\u0113ram, halucin\u0101cijas un murgi, var mazin\u0101ties tikai p\u0113c vair\u0101k\u0101m ned\u0113\u013c\u0101m. Aptuveni <strong>10\u201330% <\/strong>gad\u012bjumu simptomi mazin\u0101s tikai nedaudz pat p\u0113c tam, kad ir izm\u0113\u0123in\u0101ti divi vai vair\u0101k antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci. Tiek uzskat\u012bts, ka \u0161\u012bm person\u0101m ir <strong>PRET TERAPIJU REZISTENTA \u0160IZOFR\u0112NIJA<\/strong>. Lai sasniegtu v\u0113lamo rezult\u0101tu, j\u016bsu tuvinieku \u0101rst\u0113jo\u0161ais \u0101rsts laika gait\u0101 var main\u012bt atsevi\u0161\u0137u z\u0101\u013cu lieto\u0161anu un izm\u0113\u0123in\u0101t da\u017e\u0101das devas. M\u0113r\u0137is ir izstr\u0101d\u0101t individu\u0101lu \u0101rst\u0113\u0161anas pl\u0101nu, kas nodro\u0161in\u0101tu simptomu kontroli.<br>  <\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong>Blakuspar\u0101d\u012bbas<\/strong><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br>Blakuspar\u0101d\u012bbas var izrais\u012bt gan tipiskie, gan atipiskie antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci, ta\u010du da\u017eiem indiv\u012bdiem t\u0101s var nerasties visp\u0101r, un ar\u012b to smaguma pak\u0101pe var b\u016bt da\u017e\u0101da.<br><br>Atsevi\u0161\u0137iem antipsihotiskiem l\u012bdzek\u013ciem piem\u012bt sedat\u012bva iedarb\u012bba, <strong>KAS PAL\u0112NINA GALVAS SMADZE\u0145U DARB\u012aBU<\/strong>. \u0160\u012b ietekme bie\u017e\u0101k konstat\u0113jama, lietojot pirm\u0101s paaudzes antipsihotiskos l\u012bdzek\u013cus, un var tikt sajaukta ar t\u0101diem negat\u012bvajiem simptomiem k\u0101 norobe\u017eo\u0161an\u0101s un motiv\u0101cijas tr\u016bkums. Sed\u0101cija var b\u016bt trauc\u0113jo\u0161a tiem cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju, kuri cen\u0161as atgriezties un iek\u013cauties sabiedr\u012bb\u0101, un t\u0101 var ietekm\u0113t ar\u012b \u0101rst\u0113\u0161anu. <br><br>Cilv\u0113ki to raksturo k\u0101 <strong>DZ\u012aVI STIKLA B\u016aR\u012a<\/strong>, kad nav iesp\u0113jams akt\u012bvi piedal\u012bties dz\u012bv\u0113. J\u016bsu tuvinieka \u0101rst\u0113jo\u0161ais \u0101rsts antipsihotisko l\u012bdzek\u013cu sedat\u012bvo ietekmi var v\u0101jin\u0101t, samazinot devu, p\u0101rejot uz z\u0101\u013cu lieto\u0161anu vienreiz dien\u0101 pirms naktsmiera vai nomainot terapiju ar z\u0101l\u0113m, kam sedat\u012bva iedarb\u012bba nav rakstur\u012bga. Sal\u012bdzino\u0161i bie\u017ei sastopama antipsihotisko l\u012bdzek\u013cu blakuspar\u0101d\u012bba ir sindroms, ko sauc par akat\u012bziju, un kam ir rakstur\u012bgs <strong>NEMIERS VIENLAIKUS AR NEATLIEKAMU VAJADZ\u012aBU KUST\u0112TIES<\/strong>. <br><br>Smagos gad\u012bjumos cilv\u0113ki, kam ir \u0161is sindroms, izj\u016bt nep\u0101rvaramu v\u0113lmi staig\u0101t apk\u0101rt un pieaugo\u0161u saspringumu, ja n\u0101kas st\u0101v\u0113t mier\u012bgi. Akat\u012bzija izraisa lielu stresu un pat domas par pa\u0161n\u0101v\u012bbu. \u0160o sindromu izraisa galvenok\u0101rt pirm\u0101s paaudzes antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci, bet tas var rasties, lietojot ar\u012b jaun\u0101kus l\u012bdzek\u013cus. Tas ir \u012bpa\u0161i izteikts pirmaj\u0101s terapijas ned\u0113\u013c\u0101s, bet ne\u0101rst\u0113\u0161anas gad\u012bjum\u0101 var k\u013c\u016bt past\u0101v\u012bgs. Zin\u0101ms, ka tipiskie antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci palielina kust\u012bbas un runas sp\u0113jas ietekm\u0113jo\u0161u blakuspar\u0101d\u012bbu iesp\u0113jam\u012bbu. \u0160\u0101das blakuspar\u0101d\u012bbas ir <strong>TR\u012aCE, DREB\u0112\u0160ANA, MUSKU\u013bU RAUST\u012a\u0160AN\u0100S<\/strong> un <strong>MUSKU\u013bU SPAZMAS<\/strong>. Tie var izrais\u012bt ar\u012b sp\u0113c\u012bgu musku\u013cu st\u012bvumu, kas tiek saukts par distoniju. L\u012bdz <strong>40%<\/strong> ar tipiskiem antipsihotiskiem l\u012bdzek\u013ciem \u0101rst\u0113to pacientu var b\u016bt simptomi, kas ir \u013coti l\u012bdz\u012bgi Parkinsona slim\u012bbai \u2013 tr\u012bce, rigidit\u0101te, l\u0113nas kust\u012bbas un gaitas trauc\u0113jumi. Liel\u0101ko da\u013cu \u0161o simptomu iesp\u0113jams nov\u0113rst, samazinot devu, vai tos var kontrol\u0113t, lietojot papildu z\u0101les, piem\u0113ram, pretparkinsonisma l\u012bdzek\u013cus.<br><br>Viena no antipsihotisko l\u012bdzek\u013cu rakstur\u012bgaj\u0101m blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m ir st\u0101voklis, kad pacientam rodas nekontrol\u0113jama <strong>PATVA\u013b\u012aGA EKSTREMIT\u0100\u0160U, M\u0112LES UN L\u016aPU RAUST\u012a\u0160AN\u0100S<\/strong>. \u0160is st\u0101voklis tiek saukts par tard\u012bvo diskin\u0113ziju un parasti rodas p\u0113c vair\u0101kus gadus ilgas z\u0101\u013cu lieto\u0161anas. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no citiem z\u0101\u013cu izrais\u012btiem kust\u012bbu trauc\u0113jumiem, samazinot z\u0101\u013cu devu vai p\u0101rtraucot to lieto\u0161anu, tard\u012bv\u0101 diskin\u0113zija nemazin\u0101s.<br><br>Ar\u012b atipiskie antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci var izrais\u012bt kust\u012bbu trauc\u0113jumus, bet to simptomi parasti ir daudz viegl\u0101ki. Ta\u010du zin\u0101ms, ka tie izraisa vielmai\u0146u ietekm\u0113jo\u0161as blakuspar\u0101d\u012bbas, piem\u0113ram, <strong>\u0136ERME\u0145A MASAS PALIELIN\u0100\u0160ANOS, CUKURA UN HOLESTER\u012aNA L\u012aME\u0145A PAAUGSTIN\u0100\u0160ANOS ASIN\u012aS<\/strong> un <strong>OSTEOPOROZI<\/strong>. \u0160\u0101 iemesla d\u0113\u013c ieteicams regul\u0101ri veikt asins anal\u012bzes.<br><br>Fizisk\u0101s aktivit\u0101tes, uztura piel\u0101go\u0161ana un, iesp\u0113jams, ar\u012b z\u0101les var pal\u012bdz\u0113t mazin\u0101t \u0161\u012bs blakuspar\u0101d\u012bbas. Gan tipiskie, gan atipiskie antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci var izrais\u012bt miegain\u012bbu, \u0137erme\u0146a masas palielin\u0101\u0161anos, redzes miglo\u0161anos, aizciet\u0113jumus, dzimumtieksmes tr\u016bkumu un sausumu mutes dobum\u0101. Da\u017eas no \u0161\u012bm blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m, piem\u0113ram, redzes miglo\u0161an\u0101s, ar laiku var mazin\u0101ties bez specifiskas iejauk\u0161an\u0101s. P\u0101r\u0113j\u0101s blakuspar\u0101d\u012bbas parasti tiek nov\u0113rstas, samazinot lietoto z\u0101\u013cu devu, t\u0101s nomainot uz citu antipsihotisko l\u012bdzekli vai lietojot specifiskas z\u0101les pret konkr\u0113to blakuspar\u0101d\u012bbu.<br><br>Ir vair\u0101kas iesp\u0113jas, ko j\u016bs k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js varat dar\u012bt, lai mazin\u0101tu da\u017eu blakuspar\u0101d\u012bbu negat\u012bvo ietekmi, \u012bpa\u0161i vieglos un vid\u0113ji smagos gad\u012bjumos. J\u016bs varat pal\u012bdz\u0113t savam tuviniekam izvair\u012bties no \u0137erme\u0146a masas palielin\u0101\u0161an\u0101s, nodro\u0161inot vesel\u012bgu uzturu, pal\u012bdzot atteikties no kalorij\u0101m bag\u0101tiem p\u0101rtikas produktiem un saldumiem, un mudin\u0101t b\u016bt fiziski akt\u012bviem. Musku\u013cu st\u012bvumu iesp\u0113jams mazin\u0101t ar vingro\u0161anu, jo \u012bpa\u0161i ar stiep\u0161an\u0101s un izometriskiem vingrin\u0101jumiem. Ar\u012b akat\u012bzija var mazin\u0101ties, nodarbojoties ar fizisk\u0101m aktivit\u0101t\u0113m un piekopjot akt\u012bvu dz\u012bvesveidu.<br>  <\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong><strong>L\u012bdzest\u012bbas noz\u012bme<\/strong><\/strong><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br>Terapijas nor\u0101d\u012bjumu iev\u0113ro\u0161an\u0101 par l\u012bdzest\u012bbu tiek saukta konsekventa z\u0101\u013cu lieto\u0161ana. Lai gan \u0161\u0137iet, ka z\u0101les lietot konsekventi ir vienk\u0101r\u0161i, \u0101rst\u0113jot \u0161izofr\u0113niju ilgsto\u0161i, parasti viens no liel\u0101kajiem izaicin\u0101jumiem ir z\u0101\u013cu lieto\u0161anas nor\u0101d\u012bjumu iev\u0113ro\u0161ana. P\u0113t\u012bjumos pier\u0101d\u012bts, ka <strong>50\u201375%<\/strong> cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju lieto z\u0101les neatbilsto\u0161i \u0101rsta nor\u0101d\u012bjumiem un vair\u0101k nek\u0101 <strong>40% <\/strong>piln\u012bb\u0101 p\u0101rtrauc to lieto\u0161anu pirmo devi\u0146u \u0101rst\u0113\u0161anas m\u0113ne\u0161u laik\u0101.<br><br>L\u012bdzest\u012bba ir \u012bpa\u0161i svar\u012bga, jo antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci ir <strong>EFEKT\u012aVI TIKAI TAD, JA TIEK LIETOTI REGUL\u0100RI<\/strong>, sekojot \u0101rsta nor\u0101d\u012bjumiem. Ja \u0161ie l\u012bdzek\u013ci netiek lietoti regul\u0101ri, to l\u012bmenis asin\u012bs sv\u0101rst\u0101s, un efektivit\u0101te pasliktin\u0101s. Vair\u0101k inform\u0101cijas par l\u012bdzest\u012bbu un to, k\u0101 p\u0101rliecin\u0101ties, ka j\u016bsu tuvinieks iev\u0113ro \u0101rst\u0113\u0161anas nor\u0101d\u012bjumus, ir sniegts \u0161\u012bs rokasgr\u0101matas 6. noda\u013c\u0101.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/medication.jpg\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/medication.jpg\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/medication.jpg\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\">click to enlarge image<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong><strong><strong>Iesp\u0113jam\u0101s ba\u017eas par z\u0101l\u0113m<\/strong><\/strong><\/strong><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br>Cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju un vi\u0146u \u0123imenes locek\u013ci bie\u017ei raiz\u0113jas par slim\u012bbas \u0101rst\u0113\u0161anai lietotajiem antipsihotiskajiem l\u012bdzek\u013ciem. Ba\u017eas raisa ne tikai blakuspar\u0101d\u012bbas, bet ar\u012b iesp\u0113jamais atkar\u012bbas risks.<br><br>Antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci neizraisa eiforiju un nerada pieradumu. <strong>TIE NEVEICINA AR\u012a ATKAR\u012aBAS VEIDO\u0160ANOS<\/strong>. V\u0113l viens nepareizs pie\u0146\u0113mums par antipsihotiskajiem l\u012bdzek\u013ciem ir tas, ka tie kontrol\u0113 cilv\u0113ka pr\u0101tu un darbojas k\u0101 \u201c\u0137\u012bmisks trako krekls\u201d. Lietojot antipsihotiskos l\u012bdzek\u013cus pareizi, netiek ietekm\u0113ta pacienta br\u012bv\u0101 griba un r\u012bc\u012bbsp\u0113ja.<br><br>\u0145emot v\u0113r\u0101 iesp\u0113jam\u0101s blakuspar\u0101d\u012bbas, cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju, iesp\u0113jams, nev\u0113l\u0113sies iev\u0113rot z\u0101\u013cu lieto\u0161anas nor\u0101d\u012bjumus. Turkl\u0101t da\u017ei no vi\u0146iem uzskata, ka antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci nesniedz ieguvumu, un, iesp\u0113jams, v\u0113l\u0113sies p\u0101rtraukt to lieto\u0161anu p\u0113c s\u0101kotn\u0113jas st\u0101vok\u013ca uzlabo\u0161an\u0101s.<br><br><strong>IR STINGRI IETEICAMS IZVAIR\u012aTIES<\/strong> no antipsihotisko l\u012bdzek\u013cu <strong>P\u0112K\u0160\u0145AS LIETO\u0160ANAS P\u0100RTRAUK\u0160ANAS<\/strong>, jo \u0161\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 var atjaunoties psihozes simptomi. Ir svar\u012bgi devu samazin\u0101t l\u0113n\u0101m un tikai p\u0113c \u0101rsta nor\u0101d\u012bjumiem.<br><br>Vienm\u0113r p\u0101rrun\u0101jiet ar j\u016bsu tuvinieka \u0101rst\u0113jo\u0161iem speci\u0101listiem noz\u012bm\u0113to z\u0101\u013cu ieguvumus un blakuspar\u0101d\u012bbas! <br><br><strong>SVAR\u012aGI IZV\u0112RT\u0112T, K\u0100DA BLAKUSPAR\u0100D\u012aBU IZPAUSME IR PIE\u0145EMAMA<\/strong>, lai pasarg\u0101tu j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamo personu no recid\u012bva, vienlaikus nepasliktinot vi\u0146a l\u012bdzest\u012bbu.<br>  <\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong>Fizisk\u0101s aktivit\u0101tes<\/strong><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">  <br>Ir labi zin\u0101ms, ka fiziskaj\u0101m aktivit\u0101t\u0113m piem\u012bt daudzveid\u012bga labv\u0113l\u012bga ietekme uz sirdi, plau\u0161\u0101m, musku\u013ciem un loc\u012btav\u0101m, vielmai\u0146u un im\u016bno sist\u0113mu. T\u0101s ar\u012b veicina \u201claimes vielu\u201d sint\u0113zi galvas smadzen\u0113s, uzlabojot garast\u0101vokli un visp\u0101r\u0113jo labsaj\u016btu. <br><br>Fiziskaj\u0101m aktivit\u0101t\u0113m piem\u012bt da\u017e\u0101da veida <strong>LABV\u0112L\u012aGA IETEKME<\/strong> uz cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju fizisko vesel\u012bbu.<br><br>T\u0101s var mazin\u0101t svara pieaugumu, sirds slim\u012bbu, cukura diab\u0113ta, ar\u012b osteoporozes un citu iesp\u0113jamo antipsihotisko z\u0101\u013cu blakuspar\u0101d\u012bbu risku. Fizisk\u0101s aktivit\u0101tes ne tikai uzlabo visp\u0101r\u0113jo fizisko formu, bet pal\u012bdz ar\u012b normaliz\u0113t asinsspiedienu. Turkl\u0101t fizisk\u0101s aktivit\u0101tes, \u012bpa\u0161i svaig\u0101 gais\u0101, uzlabo miega kvalit\u0101ti. Tas ir svar\u012bgi, jo \u0161izofr\u0113nija bie\u017ei ir saist\u012bta ar miega trauc\u0113jumiem.<br><br>Tom\u0113r svar\u012bg\u0101kais ir tas, ka fizisk\u0101s aktivit\u0101tes b\u016btiski uzlabo cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju psiholo\u0123isko labsaj\u016btu. P\u0113t\u012bjumos pier\u0101d\u012bts, ka fizisk\u0101s aktivit\u0101tes iev\u0113rojami mazina negat\u012bvos simptomus, \u012bpa\u0161i soci\u0101lu norobe\u017eo\u0161anos, letar\u0123iju, ap\u0101tiju un t\u0101dus kognit\u012bvos simptomus k\u0101 slikta atmi\u0146a un samazin\u0101tas dom\u0101\u0161anas sp\u0113jas.<br><br>Liel\u0101ka fizisk\u0101 slodze pal\u012bdz mazin\u0101t stresu un uzlabo garast\u0101vokli, motiv\u0101ciju un pa\u0161v\u0113rt\u0113jumu. T\u0101 mazina ar\u012b depresiju un trauksmi, vienlaikus palielinot ener\u0123ijas daudzumu. Turkl\u0101t tas ir lielisks socializ\u0113\u0161an\u0101s veids.<br><br>Ir da\u017e\u0101das fizisk\u0101s aktivit\u0101tes, kas var\u0113tu b\u016bt piem\u0113rotas j\u016bsu tuviniekam \u2013 skrie\u0161ana, pastaigas, peld\u0113\u0161ana, treni\u0146i svaru z\u0101l\u0113 u.c. Katram no \u0161iem veidiem ir savi ieguvumi, piem\u0113ram, peld\u0113\u0161ana uzlabo fizisko iztur\u012bbu, bet treni\u0146i svaru z\u0101l\u0113 vair\u0101k stiprina kaulus.<br><br>Pier\u0101d\u012bts, ka sporta veidi, kas uzlabo aerob\u0101s sp\u0113jas, piem\u0113ram, c\u012b\u0146as m\u0101kslas, joga un dejo\u0161ana, mazina ar\u012b \u0161izofr\u0113nijas simptomus un blakusslim\u012bbas. Smagu psihisko slim\u012bbu gad\u012bjum\u0101 ieteicamas 90\u2013150 min\u016btes m\u0113renas intensit\u0101tes fizisk\u0101s aktivit\u0101tes ned\u0113\u013c\u0101.<br><br>Svar\u012bgi ir izv\u0113l\u0113ties fizisk\u0101s aktivit\u0101tes, kas j\u016bsu tuviniekiem sag\u0101d\u0101 prieku, jo tad ir liel\u0101ka iesp\u0113jam\u012bba, ka t\u0101s tiks turpin\u0101tas. T\u0101pat ir svar\u012bgi, lai fizisko aktivit\u0101\u0161u pl\u0101ns b\u016btu veidots un piel\u0101gots, \u0146emot v\u0113r\u0101 j\u016bsu tuvinieka vajadz\u012bbas, un tas tiktu regul\u0101ri p\u0101rskat\u012bts.<br><br>No vis\u0101m \u0161aj\u0101 noda\u013c\u0101 min\u0113taj\u0101m \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113j\u0101m fizisk\u0101s aktivit\u0101tes ir t\u0101s, kur\u0101s j\u016bs varat iesaist\u012bties visvair\u0101k. Daudzus vingrin\u0101jumus ir iesp\u0113jams veikt m\u0101j\u0101s, un j\u016bs \u013coti labi varat pal\u012bdz\u0113t savam tuviniekam atrast piem\u0113rot\u0101ko treni\u0146u pl\u0101nu un uztur\u0113t motiv\u0101ciju.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongstrongstrongstrongpsihoterapijastrongstrongstrongstrong\" class=\"content-title \"><strong><strong><strong><strong>Psihoterapija<\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Psihoterapijas jeb sarunu terapijas visp\u0101r\u0113jais m\u0113r\u0137is ir pal\u012bdz\u0113t cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju <strong>IZPRAST SAVUS SIMPTOMUS UN DZ\u012aVOT MIER\u012aG\u0100K<\/strong>. Izmantojot psihoterapeitisk\u0101s \u0101rst\u0113\u0161anas metodes iesp\u0113jams pal\u012bdz\u0113t cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju tikt gal\u0101 ar pozit\u012bvajiem simptomiem, piem\u0113ram, halucin\u0101cij\u0101m un murgiem. T\u0101s var pal\u012bdz\u0113t atvieglot ar\u012b vair\u0101kus negat\u012bvos simptomus, piem\u0113ram, ap\u0101tiju vai anhedoniju. Psiholo\u0123isk\u0101s \u0101rst\u0113\u0161anas metodes visefekt\u012bv\u0101k\u0101s ir tad, ja tiek izmantotas kombin\u0101cij\u0101 ar antipsihotiskajiem l\u012bdzek\u013ciem.<br>  <\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong><strong><strong><strong><strong>Kognit\u012bvi biheivior\u0101l\u0101 terapija (KBT)<\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">  <br>KBT jeb kognit\u012bvi biheivior\u0101l\u0101 terapija ir psihoterapijas virziens, kas visbie\u017e\u0101k tiek ieteikts \u0161izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anai. \u0145emot v\u0113r\u0101 ideju, ka emociju izcelsme ir saist\u012bta ar dom\u0101m, KBT ir uz probl\u0113mu v\u0113rsta pieeja, kas m\u0101ca cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju, <strong>K\u0100 TIKT GAL\u0100 AR GR\u016aT\u0100M SITU\u0100CIJ\u0100M<\/strong>. Pal\u012bdzot identific\u0113t un main\u012bt negat\u012bv\u0101s domas un uzved\u012bbu, KBT pal\u012bdz pie\u0146emt un sadz\u012bvot ar t\u0101diem simptomiem k\u0101 murgi un dzirdes halucin\u0101cijas (balsis), k\u0101 ar\u012b ar soci\u0101lo trauksmi un depresiju.<br><br>KBT m\u0101ca, k\u0101 main\u012bt savus uzskatus vai uzved\u012bbu, kas, iesp\u0113jams, izraisa negat\u012bvas emocijas. Terapijai ir divi galvenie elementi: <strong>KOGNIT\u012aV\u0100 KOMPONENTE<\/strong>, kas pal\u012bdz piel\u0101got savu dom\u0101\u0161anas procesu, v\u0113rt\u0113jot situ\u0101ciju; <strong>BIHEIVIOR\u0100L\u0100 KOMPONENTE<\/strong>, kas pal\u012bdz regul\u0113t uzved\u012bbas veidu, k\u0101d\u0101 rea\u0123\u0113t uz situ\u0101ciju. Parasti KBT konsult\u0101cija notiek:<br><strong>50 MIN\u016aTES <\/strong>reizi ned\u0113\u013c\u0101 <br><strong>3-6 M\u0112NE\u0160US<\/strong>, da\u017ek\u0101rt <br><strong>12 M\u0112NE\u0160US<\/strong> vai pat ilg\u0101k.<br><br>Konsult\u0101cijas laik\u0101 j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101 persona terapeita vad\u012bb\u0101 uzzina, k\u0101 mijiedarbojas domas, saj\u016btas un uzved\u012bba. \u0160o konsult\u0101ciju m\u0113r\u0137is ir izskaust nev\u0113lamas saj\u016btas, terapeits m\u0101ca ar\u012b izstr\u0101d\u0101t negat\u012bvo domu main\u012b\u0161anas strat\u0113\u0123ijas un uzlabot indiv\u012bda reakcijas uz \u0161\u012bm dom\u0101m. Turkl\u0101t indiv\u012bds iem\u0101c\u0101s, k\u0101 nov\u0113rt\u0113t, vai vi\u0146a domas un pie\u0146\u0113mumi ir realit\u0101t\u0113 balst\u012bti, k\u0101 ar\u012b to, k\u0101 tikt gal\u0101 ar pavado\u0161ajiem simptomiem.<br><br>KBT pal\u012bdz cilv\u0113kiem saprast, k\u0101 vi\u0146u domas par sevi un apk\u0101rt\u0113jo pasauli ietekm\u0113 l\u0113muma pie\u0146em\u0161anas meh\u0101nismu. T\u0101 k\u0101 cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju \u0161\u0101da izpratne nereti pietr\u016bkst, KBT var pal\u012bdz\u0113t vi\u0146iem ieg\u016bt liel\u0101ku kontroli p\u0101r sav\u0101m emocij\u0101m un uzved\u012bbu.<br><br>Noz\u012bm\u012bga KBT komponente ir ar\u012b izgl\u012bto\u0161ana par psihisk\u0101s vesel\u012bbas jaut\u0101jumiem. Psihoterapeitiskas pal\u012bdz\u012bbas laik\u0101 j\u016bsu tuvinieks tiek inform\u0113ts par slim\u012bbu un t\u0101s \u0101rst\u0113\u0161anu, lai uzlabotu vi\u0146a izpratni par slim\u012bbu un pa\u0161vad\u012btu situ\u0101cijas p\u0101rvar\u0113\u0161anu. Tas tiek pan\u0101kts, emp\u0101tiski sniedzot inform\u0101ciju un kop\u012bgi izv\u0113rt\u0113jot notieko\u0161o. J\u016bsu tuvinieks var iem\u0101c\u012bties, k\u0101 kontrol\u0113t savu dz\u012bvi un sadz\u012bvot ar slim\u012bbu. Lai to sp\u0113tu p\u0113c iesp\u0113jas lab\u0101k, vi\u0146am ir nepiecie\u0161ama pamata izpratne par savu slim\u012bbu un pa\u0161laik pieejamaj\u0101m \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113j\u0101m. Vi\u0146am ar\u012b j\u0101iem\u0101c\u0101s agr\u012bni atpaz\u012bt recid\u012bvus un sp\u0113t v\u0113rsties pret tiem.<br><br>Kombin\u0113jot KBT konsult\u0101cijas un z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju sp\u0113j identific\u0113t ierosino\u0161os faktorus, kas vi\u0146iem izraisa psihozes epizodes, un iem\u0101c\u0101s, k\u0101 iesp\u0113jams tos mazin\u0101t vai p\u0101rtraukt to ietekmi.<br>  <\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-quote-rea-quote-block rea-quote-block front\"><div class=\"rea-quote-block__wrapper\"><div class=\"rea-quote-block__content-type\"><div class=\"rea-quote-block__content-type--background\" data-type=\"expert\"><div class=\"rea-quote-block__content-type--icon attr-content-type\" data-type=\"expert\"><div class=\"content-type-icon\"><\/div><\/div><\/div><\/div><div class=\"rea-quote-block__content-area\"><p class=\"rea-quote-block__content-area--content-type html-content-type-title\" data-type=\"expert\"><\/p><h5 class=\"rea-quote-block__content-area--title html-title\"><\/h5><div class=\"rea-quote-block__content-area--subtitle html-subtitle\"><\/div><div class=\"rea-quote-block__content-area--reference html-reference\"><\/div><div class=\"rea-quote-block__content-area--text html-text\"><em>&#8220;\u0160\u0137iet, kop\u0161 mana meita ir uzs\u0101kusi psihoterapiju, vi\u0146a vairs tik \u013coti nep\u0101rdz\u012bvo slim\u012bbas simptomus. Terapija ir ar\u012b pal\u012bdz\u0113jusi vi\u0146ai rast skaidrojumu dzird\u0113taj\u0101m bals\u012bm, un vi\u0146a m\u0101c\u0101s veiksm\u012bg\u0101k tikt ar t\u0101m gal\u0101 un distanc\u0113ties no t\u0101m. J\u016btos atvieglota, zinot, ka ir v\u0113l k\u0101ds cits bez manis, k\u0101ds specialists, ar ko vi\u0146a regul\u0101ri var run\u0101t par sav\u0101m probl\u0113m\u0101m. K\u0101ds, kur\u0161 ap\u0161auba vi\u0146as p\u0101rliec\u012bbu, nemit\u012bgi neradot konfliktus. Vi\u0146a ar\u012b m\u0101c\u0101s apsv\u0113rt alternat\u012bvus skaidrojumus saviem uzskatiem. Manupr\u0101t, vi\u0146a m\u0101c\u0101s ne tikai izprast, bet ar\u012b lab\u0101k p\u0101rvald\u012bt savas emocijas. Pateicoties kr\u012bzes p\u0101rvar\u0113\u0161anas pl\u0101nam, vi\u0146a ir labi sagatavota turpm\u0101kaj\u0101m kr\u012bz\u0113m un jau zina, k\u0101 var\u0113tu r\u012bkoties.\u201d<\/em><br><br><em>\u2013<\/em>B. K., m\u0101te jaunietei ar \u0161izofr\u0113niju<\/div><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong>\u0122imenes terapija<\/strong><br><br>Daudz cilv\u0113ku sadz\u012bvo ar \u0161izofr\u0113niju. Lai gan parasti liel\u0101k\u0101 da\u013ca \u0123imenes locek\u013cu ar prieku<br>pal\u012bdz savam tuviniekam, r\u016bpes par cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju var b\u016bt nom\u0101co\u0161as jebkurai \u0123imenei.<br>\u0122imenes terapija ir veids, k\u0101 atbalst\u012bt cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju tuviniekus un pal\u012bdz\u0113tu vi\u0146iem lab\u0101k sadz\u012bvot ar slim\u012bbu. T\u0101s m\u0113r\u0137is ir <strong>AICIN\u0100T VISUS \u0122IMENES LOCEK\u013bUS SADARBOTIES<\/strong>, lai uzlabotu konkr\u0113t\u0101 cilv\u0113ka un visas \u0123imenes situ\u0101ciju.<br><br>\u0122imenes terapija ietver vair\u0101kas satik\u0161an\u0101s reizes aptuveni <strong>6 M\u0112NE\u0160U LAIK\u0100<\/strong>, un t\u0101m ir skaidra strukt\u016bra. Tik\u0161an\u0101s reiz\u0113s tiek pied\u0101v\u0101ti profesion\u0101li nor\u0101d\u012bjumi, k\u0101 ar\u012b iesp\u0113ja p\u0101rrun\u0101t inform\u0101ciju par \u0161izofr\u0113niju, uzzin\u0101t, k\u0101 iesp\u0113jams atbalst\u012bt tuvinieku un nolemt, k\u0101 risin\u0101t ar \u0161izofr\u0113nijas simptomiem saist\u012bt\u0101s praktisk\u0101s probl\u0113mas.<br><br>\u0122imenes terapijas galvenais ieguvums ir, iesp\u0113jams, izmain\u012btas \u0123imenes dinamikas uzlabo\u0161ana. Konsult\u0101cijas ir ar\u012b iesp\u0113ja apkopot inform\u0101ciju par \u0161izofr\u0113niju un sadarbojoties tikt gal\u0101 ar izaicin\u0101jumiem, k\u0101 ar\u012b uzlabot iesaist\u012bto personu vajadz\u012bbu apzin\u0101\u0161anu un piepild\u012b\u0161anu.<br><br>Pier\u0101d\u012bts, ka \u0161\u0101da veida zin\u0101\u0161anas par psihisk\u0101s vesel\u012bbas jaut\u0101jumiem ir \u013coti efekt\u012bvas \u0123imenes terapij\u0101. Turkl\u0101t pal\u012bdz\u012bba \u0123imenei psihozes gad\u012bjum\u0101 mazina recid\u012bvu bie\u017eumu, hospitaliz\u0101cijas ilgumu un psihozes simptomus, k\u0101 ar\u012b uzlabo tuvinieka funkcion\u0101l\u0101s sp\u0113jas.<br>   <\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-quote-rea-quote-block rea-quote-block front\"><div class=\"rea-quote-block__wrapper\"><div class=\"rea-quote-block__content-type\"><div class=\"rea-quote-block__content-type--background\" data-type=\"expert\"><div class=\"rea-quote-block__content-type--icon attr-content-type\" data-type=\"expert\"><div class=\"content-type-icon\"><\/div><\/div><\/div><\/div><div class=\"rea-quote-block__content-area\"><p class=\"rea-quote-block__content-area--content-type html-content-type-title\" data-type=\"expert\"><\/p><h5 class=\"rea-quote-block__content-area--title html-title\"><\/h5><div class=\"rea-quote-block__content-area--subtitle html-subtitle\"><\/div><div class=\"rea-quote-block__content-area--reference html-reference\"><\/div><div class=\"rea-quote-block__content-area--text html-text\"><em>\u201cS\u0101kum\u0101 par \u0123imenes terapiju m\u0113s bij\u0101m diezgan skeptiski\u2026 Bet jo bie\u017e\u0101k m\u0113s tik\u0101mies ar terapeitu, jo mums bija vair\u0101k iesp\u0113ju p\u0101rrun\u0101t m\u016bsu kop\u012bgo past\u0101v\u0113\u0161anu, to, k\u0101 m\u0113s j\u016btamies un kas mums k\u0101 \u0123imenei ir nepiecie\u0161ams. Un, protams, m\u0113s run\u0101j\u0101m par d\u0113la slim\u012bbu. M\u0113s ar\u012b daudz uzzin\u0101j\u0101m, k\u0101 par \u0161o t\u0113mu iesp\u0113jams run\u0101t \u0123imen\u0113 un k\u0101 mums vajadz\u0113tu r\u012bkoties recid\u012bva gad\u012bjum\u0101.\u201d<\/em><br><br>\u2013 F. M., m\u0101te jaunietim ar \u0161izofr\u0113niju<\/div><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong>Soci\u0101lo prasmju treni\u0146\u0161<\/strong><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration-bg\" alt=\"\" src=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_2-1.png\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_2-1.png\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Screenshot_2-1.png\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\">click to enlarge image<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Soci\u0101lo prasmju treni\u0146am tiek izmantota biheivior\u0101l\u0101 terapija, lai cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju iem\u0101c\u012btu, <strong>K\u0100 LAB\u0100K PAUST SAVAS EMOCIJAS<\/strong>.<br><br>Tas ir \u012bpa\u0161i svar\u012bgi, ja ir piedz\u012bvotas gr\u016bt\u012bbas paust savas emocijas vai soci\u0101l\u0101s mijiedarb\u012bbas samazin\u0101\u0161anos.<br><br>\u0160\u0101da veida treni\u0146os uzman\u012bba tiek piev\u0113rsta vair\u0101kiem cilv\u0113ku savstarp\u0113jo attiec\u012bbu aspektiem \u2013 no acu kontakta un pozas l\u012bdz negat\u012bvo emociju p\u0101rvald\u012bbai. Tas pal\u012bdz prasm\u012bg\u0101k veidot savstarp\u0113j\u0101s attiec\u012bbas, mazin\u0101t stresu un gr\u016bt\u012bbas, kas rodas saskarsm\u0113 ar draugiem, \u0123imenes locek\u013ciem vai kol\u0113\u0123iem. L\u012bdztekus soci\u0101laj\u0101m prasm\u0113m tiek <strong>UZLABOTA AR\u012a DZ\u012aVES KVALIT\u0100TE<\/strong>, mazinot slim\u012bbas atk\u0101rtotu paasin\u0101jumu bie\u017eumu.<br><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-quote-rea-quote-block rea-quote-block front\"><div class=\"rea-quote-block__wrapper\"><div class=\"rea-quote-block__content-type\"><div class=\"rea-quote-block__content-type--background\" data-type=\"expert\"><div class=\"rea-quote-block__content-type--icon attr-content-type\" data-type=\"expert\"><div class=\"content-type-icon\"><\/div><\/div><\/div><\/div><div class=\"rea-quote-block__content-area\"><p class=\"rea-quote-block__content-area--content-type html-content-type-title\" data-type=\"expert\"><\/p><h5 class=\"rea-quote-block__content-area--title html-title\"><\/h5><div class=\"rea-quote-block__content-area--subtitle html-subtitle\"><\/div><div class=\"rea-quote-block__content-area--reference html-reference\"><\/div><div class=\"rea-quote-block__content-area--text html-text\"><em>\u201cPsihozes d\u0113\u013c m\u016bsu d\u0113ls ir k\u013cuvis aizvien attur\u012bg\u0101ks un nedro\u0161\u0101ks gan darb\u0101, gan saskarsm\u0113 ar saviem senajiem draugiem. \u0160aj\u0101 soci\u0101lo prasmju grup\u0101 vi\u0146\u0161 ne tikai vair\u0101k kontakt\u0113jas ar saviem vienaud\u017eiem, bet ar\u012b var m\u0101c\u012bties, k\u0101 sazin\u0101ties ar citiem, k\u0101 atbilsto\u0161i paust savas vajadz\u012bbas un kas vi\u0146am ir vissvar\u012bg\u0101kais, k\u0101 pateikt \u201cn\u0113\u201d, kad kaut k\u0101 ir k\u013cuvis par daudz.\u201d\u00a0<\/em><br><br><em>\u2013 P. F., t\u0113vs jaunietim ar \u0161izofr\u0113niju<\/em><\/div><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongelektrokonvulsv-terapijastrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrong\" class=\"content-title \"><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong>Elektrokonvuls\u012bv\u0101 terapija<\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Lai gan modific\u0113t\u0101 elektrokonvuls\u012bv\u0101 terapija (EKT) tiek izmantota jau ilgu laiku, ar to joproj\u0101m tiek saist\u012bti vair\u0101ki m\u012bti. Bie\u017ei t\u0101 tiek uzskat\u012bta par p\u0113d\u0113jo izv\u0113li, kas \u0101rst\u0113jamai personai sag\u0101d\u0101 patie\u0161\u0101m sp\u0113c\u012bgas s\u0101pes. Da\u013c\u0113ji tas var\u0113tu b\u016bt skaidrojams ar \u0161\u012bs metodes nekorekto atainojumu film\u0101s un telev\u012bzijas raid\u012bjumos.<br><br>Paties\u012bb\u0101 modific\u0113t\u0101 EKT ir <strong>DRO\u0160A UN EFEKT\u012aVA METODE<\/strong>, ar kuru galvas smadzen\u0113m tiek nos\u016bt\u012bts neliels elektrisks impulss. Tas notiek, cilv\u0113kam esot narkoz\u0113, uz galvas matain\u0101s da\u013cas \u0101das novietojot elektrodus un \u013coti \u012bsu br\u012bdi vadot caur tiem elektrisko str\u0101vu. T\u0101 izraisa \u012bslaic\u012bgas, kontrol\u0113tas, pacientam nej\u016btamas krampju l\u0113kmes galvas smadzen\u0113s. Parasti EKT kurs\u0101 ir <strong>2\u20133 <\/strong>terapijas reizes ned\u0113\u013c\u0101 vair\u0101kas ned\u0113\u013cas p\u0113c k\u0101rtas. <br><br>Pak\u0101peniski modific\u0113tais <strong>EKT<\/strong> <strong>UZLABO INDIV\u012aDA GARAST\u0100VOKLI UN DOMAS<\/strong>. L\u0113mums par EKT izmanto\u0161anu vienm\u0113r tiek pie\u0146emts, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u0113tiskos apsv\u0113rumus, un tai ir nepiecie\u0161ama pacienta parakst\u012bta piekri\u0161ana.<br><br>Tradicion\u0101li EKT izmanto smagas depresijas un bipol\u0101ru trauc\u0113jumu \u0101rst\u0113\u0161anai, bet da\u017ereiz \u0161\u012b metode tiek izmantota, lai \u0101rst\u0113tu t\u0101dus \u0161izofr\u0113nijas simptomus k\u0101 murgi, halucin\u0101cijas vai dezorganiz\u0113ta dom\u0101\u0161ana. Parasti izmanto kritiskos gad\u012bjumos, kad z\u0101les vairs nav efekt\u012bvas vai \u0161izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anu apgr\u016btina smaga depresija. T\u0101d\u0113j\u0101di EKT bie\u017ei vien ir dz\u012bv\u012bbu gl\u0101bjo\u0161a iejauk\u0161an\u0101s<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongmkslas-terapijastrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrong\" class=\"content-title \"><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong>M\u0101kslas terapija<\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">M\u0101kslas terapija ir psihoterapijas veids ar m\u0113r\u0137i atbalst\u012bt cilv\u0113ku, kuram ir psihoemocion\u0101las gr\u016bt\u012bbas. K\u0101 t\u0101s galvenais izteiksmes un sazi\u0146as veids tiek izmantota m\u0101ksla.<br>M\u0101kslas terapija ietver da\u017e\u0101das metodes:<br><strong>m\u016bziku, vizu\u0101lo m\u0101kslu, kust\u012bbas un deju, dr\u0101mu, k\u0101 ar\u012b rakst\u012b\u0161anu<\/strong>.<br><br>Bie\u017ei \u0101rst\u0113\u0161anai tiek izmantotas vair\u0101kas metodes. M\u0101kslas terapijas m\u0113r\u0137is ir <strong>VEICIN\u0100T RADO\u0160\u0100S IZPAUSMES<\/strong>. <br><br>Darbs kop\u0101 ar m\u0101kslas terapeitu individu\u0101li vai maz\u0101s grup\u0101s var sniegt jauna veida pieredzi saist\u012bb\u0101 ar \u0161izofr\u0113niju, k\u0101 ar\u012b atbalstu, izstr\u0101d\u0101jot alternat\u012bvus sazi\u0146as veidus ar citiem cilv\u0113kiem. T\u0101 k\u0101 cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju ir nosliece uz soci\u0101lu norobe\u017eo\u0161anos, m\u0101kslas terapija atvieglo vi\u0146u iesaist\u012b\u0161anos, kad tie\u0161a verb\u0101la mijiedarb\u012bba k\u013c\u016bst sare\u017e\u0123\u012bta.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Art-therapy.jpg\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Art-therapy.jpg\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Art-therapy.jpg\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\">click to enlarge image<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">M\u0101kslas terapija var pal\u012bdz\u0113t cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju izpaust savas domas, j\u016btas un vajadz\u012bbas, \u012bpa\u0161i tad, ja vi\u0146iem ir gr\u016bti p\u0101rrun\u0101t notieko\u0161o, vai vi\u0146i piedz\u012bvo atsve\u0161in\u0101\u0161anos no sav\u0101m j\u016bt\u0101m. T\u0101 var pal\u012bdz\u0113t ar\u012b paraudz\u012bties uz traumatiskiem pag\u0101tnes notikumiem. Ar m\u0101kslas terapijas pal\u012bdz\u012bbu iesp\u0113jams paust un projic\u0113t savu pieredzi, ar\u012b emocion\u0101los, kognit\u012bvos un psihotiskos p\u0101rdz\u012bvojumus, un apstr\u0101d\u0101t tos sev personiski piem\u0113rot\u0101 temp\u0101. Pat ja nav skaidrs, k\u0101 un k\u0101d\u0113\u013c m\u0101kslas terapija ir efekt\u012bva, ir p\u0113t\u012bjumi, kas liecina, ka t\u0101 pal\u012bdz cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju laic\u012bgi atpaz\u012bt un kritiski iztur\u0113ties pret psihotiskiem simptomiem, k\u0101 ar\u012b lab\u0101k izprast t\u0101dus simptomus k\u0101 halucin\u0101cijas un murgi. Ir ieg\u016bti ar\u012b pier\u0101d\u012bjumi, ka m\u0101kslas terapija var veicin\u0101t atvese\u013co\u0161anos, \u012bpa\u0161i person\u0101m, kam ir negat\u012bvie simptomi. T\u0101d\u0113j\u0101di gan terapeiti, gan pacienti uzskata, ka m\u0101kslas terapija ir lietder\u012bga un j\u0113gpilna metode<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongmjdzvnieki-un-terapija-ar-dzvniekubrldzdalbustrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrong\" class=\"content-title \"><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong>M\u0101jdz\u012bvnieki un terapija ar dz\u012bvnieku<br>l\u012bdzdal\u012bbu<\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Pt-therayp.jpg\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Pt-therayp.jpg\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Pt-therayp.jpg\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\">click to enlarge image<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Zin\u0101ms, ka m\u0101jdz\u012bvnieki labv\u0113l\u012bgi ietekm\u0113 m\u016bsu dz\u012bvi. Vi\u0146i var pal\u012bdz\u0113t mazin\u0101t s\u0101pes hronisku vesel\u012bbas trauc\u0113jumu gad\u012bjumos, pal\u012bdz\u0113t pret vientul\u012bbu vai depresiju un dot mums iemeslu main\u012bt skat\u012bjumu uz m\u0113r\u0137i. T\u0101d\u0113\u013c dz\u012bvnieki gadsimtiem ilgi tiek izmantoti \u0101rst\u0113\u0161an\u0101. Terapijas \u0101rst\u0113\u0161anas pl\u0101n\u0101 dz\u012bvnieki tiek iek\u013cauti vai nu emocion\u0101lam atbalstam vai k\u0101 asistenti, kas ir apm\u0101c\u012bti pal\u012bdz\u0113t ikdienas gait\u0101s. Lai gan p\u0101rsvar\u0101 terapij\u0101 ar dz\u012bvniekiem tiek iesaist\u012bti su\u0146i, tie var b\u016bt ar\u012b zirgi, ka\u0137i, putni un citi dz\u012bvnieki. <br><br>Ir p\u0113t\u012bta ar\u012b m\u0101jdz\u012bvnieku labv\u0113l\u012bg\u0101 ietekme uz cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju. Vien\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 konstat\u0113ts, ka su\u0146a kl\u0101tb\u016btne terapijas seansu laik\u0101 mazin\u0101ja anhedoniju, uzlaboja motiv\u0101ciju un veidu, k\u0101 dal\u012bbnieki izmantoja savu br\u012bvo laiku. Uzlaboj\u0101s ar\u012b dal\u012bbnieku sp\u0113ja socializ\u0113ties un pa\u0161uztvere.<br><br>Citos p\u0113t\u012bjumos zi\u0146ots par uzlabojumu attiec\u012bb\u0101 uz trim \u0161izofr\u0113nijas simptomu veidiem: pozit\u012bvajiem, negat\u012bvajiem un kognit\u012bvajiem simptomiem. <br><br><strong>M\u0100JDZ\u012aVNIEKA IEVIE\u0160ANA<\/strong> cilv\u0113kiem ar ilgsto\u0161iem gar\u012bg\u0101s vesel\u012bbas trauc\u0113jumiem <strong>NODRO\u0160INA VAIR\u0100KUS IEGUVUMUS<\/strong>. M\u0101jdz\u012bvnieki bie\u017ei tiek uzskat\u012bti par tikpat noz\u012bm\u012bgiem k\u0101 \u0123imenes locek\u013ci, ar kuriem iesp\u0113jams veidot dro\u0161as un tuvas attiec\u012bbas. Vi\u0146iem piem\u012bt ar\u012b sp\u0113ja nov\u0113rst uzman\u012bbu no stresu izraiso\u0161iem simptomiem un satrauco\u0161as pieredzes, k\u0101 ar\u012b veicin\u0101t fizisk\u0101s aktivit\u0101tes. M\u0101jdz\u012bvnieki nodro\u0161ina komfortu, kad attiec\u012bbas ar draugiem vai \u0123imenes locek\u013ciem ir ierobe\u017eotas vai apgr\u016btin\u0101tas. <br><br>M\u0101jdz\u012bvnieki ar\u012b pal\u012bdz ar\u012b izstr\u0101d\u0101t rut\u012bnu, kas sniedz emocion\u0101lu un soci\u0101lu atbalstu. T\u0101 k\u0101 par dz\u012bvniekiem ir j\u0101r\u016bp\u0113jas, vi\u0146i sniedz kontroles saj\u016btu, ko cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju nesp\u0113j rast cit\u0101s attiec\u012bb\u0101s. Dz\u012bvnieki var ar\u012b mazin\u0101t stigmatiz\u0101ciju gar\u012bg\u0101s slim\u012bbas kontekst\u0101, sniedzot saviem saimniekiem saj\u016btu, ka vi\u0146i tiek pie\u0146emti. <br><br>T\u0101d\u0113j\u0101di m\u0101jdz\u012bvnieka pie\u0146em\u0161ana un terapija ar dz\u012bvnieka l\u012bdzdal\u012bbu cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju var veicin\u0101t psihosoci\u0101lu rehabilit\u0101ciju un uzlabot dz\u012bves kvalit\u0101ti.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongpsihosocils-atbalsta-grupasgrupu-mjas-vai-grupu-dzvokistrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrong\" class=\"content-title \"><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong>Psihosoci\u0101l\u0101s atbalsta grupas\/grupu m\u0101jas vai grupu dz\u012bvok\u013ci<\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Terapeitisk\u0101s atbalsta grupas ir nelielas salied\u0113tas grupas, kur\u0101s cilv\u0113ki var praktiz\u0113t pamatiema\u0146as, k\u0101 sadz\u012bvot ar citiem cilv\u0113kiem un sa\u0146emt pal\u012bdz\u012bbu, vienlaikus pal\u012bdzot viens otram. S\u0101kotn\u0113ji paredz\u0113tas psiholo\u0123iski traum\u0113to karav\u012bru rehabilit\u0101cijai, terapeitisk\u0101s atbalsta grupas ir veiksm\u012bgi izmantotas smagu psihisku slim\u012bbu, piem\u0113ram, \u0161izofr\u0113nijas, \u0101rst\u0113\u0161an\u0101. To pamat\u0101 ir atbild\u012bba, sadarb\u012bba un komunik\u0101cija, un dal\u012bbnieki var dz\u012bvot kopien\u0101 k\u0101 iedz\u012bvot\u0101ji vai piedal\u012bties grupu san\u0101ksm\u0113s vair\u0101kas reizes ned\u0113\u013c\u0101. M\u0113r\u0137is ir nodro\u0161in\u0101t cilv\u0113kiem ar psihisku slim\u012bbu stresu neizraiso\u0161us \u0123imenei l\u012bdz\u012bgus apst\u0101k\u013cus, lai vi\u0146i sa\u0146emtu nep\u0101rtrauktu atbalstu un vi\u0146iem b\u016btu iesp\u0113ja uzlabot savas soci\u0101l\u0101s attiec\u012bbas un m\u0113r\u0137a izj\u016btu. T\u0101d\u0113j\u0101di ikdienas dz\u012bve pati darbojas k\u0101 terapijas instruments.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongprogresv-muskuu-relakscijastrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrong\" class=\"content-title \"><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong>Progres\u012bv\u0101 musku\u013cu relaks\u0101cija<\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br>Progres\u012bv\u0101 musku\u013cu relaks\u0101cija (PMR) ir dzi\u013c\u0101s relaks\u0101cijas metode, kuras pamat\u0101 ir atk\u0101rtota un sec\u012bga musku\u013cu grupu sasprindzin\u0101\u0161ana un atsl\u0101bin\u0101\u0161ana, sinhroniz\u0113jot \u0161\u012bs darb\u012bbas ar elpo\u0161anu. PMR ir veiksm\u012bgi izmantota, lai <strong>KONTROL\u0112TU STRESU UN TRAUKSMI<\/strong>, mazin\u0101tu bezmiegu un noteikta veida hroniskas s\u0101pes. T\u0101 var tikt izmantota ar\u012b stresa un trauksmes mazin\u0101\u0161anai pacientiem ar \u0161izofr\u0113niju, uzlabojot personas labsaj\u016btu.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongvideosplesstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrong\" class=\"content-title \"><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong>Videosp\u0113les<\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><br>Videosp\u0113les ir sal\u012bdzino\u0161i jauna \u0161izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anas metode. Lai gan bie\u017ei tiek uzskat\u012bts, ka t\u0101s veicina intelektu\u0101lu slinkumu un mazkust\u012bgu dz\u012bvesveidu, paties\u012bb\u0101 videosp\u0113les dod sp\u0113l\u0113t\u0101jiem iesp\u0113ju <strong>ATT\u012aST\u012aT DA\u017d\u0100DAS KOGNIT\u012aV\u0100S PRASMES UN UZLABO GALVAS SMADZE\u0145U PLASTISKUMU<\/strong>. Pier\u0101d\u012bts, ka videosp\u0113les \u2013 \u012bpa\u0161i t\u0101s, kas ietver kust\u012bbas un fiziskus vingrin\u0101jumus (tiek sauktas par fitnesa sp\u0113l\u0113m), jaunie\u0161iem ar \u0161izofr\u0113niju uzlabo kognit\u012bv\u0101s sp\u0113jas un motiv\u0101ciju. T\u0101s var uzlabot ar\u012b personas emocion\u0101lo st\u0101vokli, garast\u0101vokli un soci\u0101l\u0101s prasmes un kalpot par pievilc\u012bgu alternat\u012bvu fizisk\u0101m aktivit\u0101t\u0113m. Turkl\u0101t p\u0113t\u012bjumi liecina, ka, sp\u0113l\u0113jot videosp\u0113les, cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju var iem\u0101c\u012bt <strong>LAB\u0100K KONTROL\u0112T VERB\u0100L\u0100S HALUCIN\u0100CIJAS<\/strong>.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongteleveselbastrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrong\" class=\"content-title \"><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong>Televesel\u012bba<\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Pand\u0113mijas laik\u0101 iesp\u0113ja apmekl\u0113t \u0101rstu kl\u0101tien\u0113 b\u016btiski samazin\u0101j\u0101s. Ta\u010du taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 noz\u012bm\u012bgi palielin\u0101j\u0101s video sazi\u0146as lietot\u0146u izmanto\u0161ana, kas deva cilv\u0113kiem iesp\u0113ju vienam otru redz\u0113t un sarun\u0101ties ar viedt\u0101lru\u0146u vai datoru pal\u012bdz\u012bbu. Papildus tam, lai cilv\u0113ki var\u0113tu uztur\u0113t kontaktus, k\u0101 ar\u012b b\u0113rni var\u0113tu turpin\u0101t m\u0101c\u012bties tie\u0161saistes nodarb\u012bb\u0101s, \u0161\u012bs lietotnes \u013c\u0101va ar\u012b pacientiem, kuru slim\u012bba nebija smaga, run\u0101t ar saviem \u0101rstiem un sa\u0146emt nepiecie\u0161amo apr\u016bpi, vienlaikus p\u0113c iesp\u0113jas samazinot saskari ar v\u012brusu un citiem slimiem pacientiem. Lai gan \u0161ai tehnolo\u0123ijai piem\u012bt da\u017ei ierobe\u017eojumi (galvenok\u0101rt saist\u012bb\u0101 ar izmekl\u0113jumu kvalit\u0101ti un vesel\u012bbas apr\u016bpes snieg\u0161anas efektivit\u0101ti), m\u0113s pieredz\u0113j\u0101m, k\u0101 s\u0101k\u0101s \u0101rstu un pacientu attiec\u012bbu digit\u0101la transform\u0101cija, kas nodro\u0161in\u0101ja pacientiem b\u016btisku piek\u013cuvi vesel\u012bbas apr\u016bpei lielas sabiedr\u012bbas vesel\u012bbas kr\u012bzes laik\u0101 un, iesp\u0113jams, ilgtermi\u0146\u0101 main\u012bs sazi\u0146as veidu ar \u0101rstu.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongpiemrotk-rstanas-veida-atraanastrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrongstrong\" class=\"content-title \"><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong><strong>Piem\u0113rot\u0101k\u0101 \u0101rst\u0113\u0161anas veida atra\u0161ana<\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju pareizas \u0101rst\u0113\u0161anas atra\u0161ana bie\u017ei vien var pras\u012bt diezgan ilgu laiku. Lielu da\u013cu laika aiz\u0146em <strong>METO\u017dU<\/strong>, kas visefekt\u012bv\u0101k pal\u012bdz un mazina simptomus j\u016bsu tuviniekam, <strong>IZP\u0112TE UN NOSKAIDRO\u0160ANA<\/strong>. <br><br>\u0160aj\u0101 laik\u0101 svar\u012bgi saglab\u0101t paciet\u012bbu. Neraugoties uz lielo v\u0113lmi likvid\u0113t simptomus, katram ir ejams savs ce\u013c\u0161, lai atrastu piem\u0113rot\u0101ko \u0101rst\u0113\u0161anas veidu. Lai gan process var \u0161\u0137ist nom\u0101co\u0161s, ir daudz da\u017e\u0101du iesp\u0113ju to atvieglot. Vissvar\u012bg\u0101kais ir <strong>PAST\u0100ST\u012aT SAVU PIEREDZI<\/strong> \u0101rst\u0113jo\u0161ajiem speci\u0101listiem, lai b\u016btu skaidra izpratne par simptomiem, un vi\u0146i var\u0113tu izstr\u0101d\u0101t tie\u0161i j\u016bsu tuviniekam piem\u0113rotu efekt\u012bvu \u0101rst\u0113\u0161anas pl\u0101nu.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Schermata-2023-12-13-alle-18.23.09.jpg\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration center\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Schermata-2023-12-13-alle-18.23.09.jpg\" style=\"max-width: 100%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Schermata-2023-12-13-alle-18.23.09.jpg\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-center\">click to enlarge image<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-references-rea-references-block rea-references-block front\"><div class=\"rea-references-block__references\"><p class=\"references-title\">Atsauces<\/p><ol class=\"references-list\"><li>Altamura AC, Fagiolini A, Galderisi S, Rocca P, Rossi A. Integrated treatment of schizophrenia. Journal of Psychopathology 2015; 21:168-193<\/li><li>U\u00e7ok A, Gaebel W. Side effects of atypical antipsychotics: a brief overview. World psy- chiatry: official journal of the World Psychiatric Association (WPA) 2008. 7(1), 58\u201362. <a rel=\"noreferrer noopener\" href=\"https:\/\/onlinelibrary.wiley.com\/doi\/10.1002\/j.2051-5545.2008.tb00154.x\" target=\"_blank\">https:\/\/onlinelibrary.wiley.com\/doi\/10.1002\/j.2051-5545.2008.tb00154.x<\/a><\/li><li>Caponnetto P, Polosa R, Robson D, Bauld L. Tobacco smoking, related harm and motivation to quit smoking in people with schizophrenia spectrum disorders. Health psychology research vol. 8,1 9042. 27 May. 2020, doi:10.4081\/hpr.2020.9042<\/li><li>Haddad PM, Brain C, Scott J. Nonadherence with antipsychotic medication in schizophrenia: challenges and management strategies. Patient Relat Outcome Meas. 2014;5:43-62. Published 2014 Jun 23. doi:10.2147\/PROM.S42735<\/li><li>Falkai P, Malchow B, Wobrock T. et al. The effect of aerobic exercise on cortical rchitecture in patients with chronic schizophrenia: a randomized controlled MRI study. Eur Arch Psychiatry Clin Neurosci 263, 469\u2013473 (2013). <a rel=\"noreferrer noopener\" href=\"https:\/\/doi.org\/10.1007\/s00406-012-0383-y\" target=\"_blank\">https:\/\/doi.org\/10.1007\/s00406-012-0383-y<\/a><\/li><li>Farholm A, S\u00f8rensen M. Motivation for physical activity and exercise in severe mental illness: A systematic review of cross-sectional studies. Int J Ment Health Nurs. 2016 Apr;25(2):116-26. doi: 10.1111\/ inm.12217. Epub 2016 Feb 1. PMID: 26833453.<\/li><li>Jingxuan H. Art Therapy: A Complementary Treatment for Mental Disorders. Front. Psychol. 12 August 2021. https:\/\/doi.org\/10.3389\/fpsyg.2021.686005<\/li><li>Vancampfort D, De Hert M, Knapen J, Maurissen K, Raepsaet J, Deckx S, Remans S, Probst M. Effects of progressive muscle relaxation on state anxiety and subjective well-being in people with schizophrenia: a randomized controlled trial. Clin Rehabil. 2011 Jun;25(6):56775. doi: 10.1177\/0269215510395633. Epub 2011 Mar 14. PMID: 21402653.<\/li><li>Nathans-Barel I, Feldman P, Berger B, Modai I, Silver H. Animal-assisted therapy ameliorates anhedonia in schizophrenia patients. A controlled pilot study. Psychother Psychosom. 2005;74(1):31-5. doi: 10.1159\/000082024. PMID: 15627854.<\/li><li>Hosak L. Electroconvulsive Therapy in Schizophrenia. World J Psychiatry Ment Health Res. 2018; 2(1): 1008<\/li><li>Almerie MQ, Okba Al Marhi M, Jawoosh M, Alsabbagh M, Matar HE, Maayan N, Bergman H. Social skills programmes for schizophrenia. Cochrane Database Syst Rev. 2015 Jun 9;2015(6):CD009006. doi: 10.1002\/14651858.CD009006.pub2. PMID: 26059249; PMCID: PMC7033904.<\/li><li>Camacho-Gomez M, Castellvi P. Effectiveness of Family Intervention for Preventing Relapse in First-Episode Psychosis Until 24 Months of Follow-up: A Systematic Review With Meta-analysis of Randomized Controlled Trials. Schizophr Bull. 2020 Jan 4;46(1):98-109. doi: 10.1093\/schbul\/sbz038. PMID: 31050757; PMCID: PMC6942164.<\/li><li>Reeves JJ, Ayers JW, Longhurst CA. Telehealth in the COVID-19 Era: A Balancing Act to Avoid Harm. J Med Internet Res. 2021 Feb 1;23(2):e24785.<\/li><\/ol><\/div><\/div>\n\n\n\n\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"page-fullwidth.php","meta":{"_acf_changed":false,"rea_page_title_signed_in_meta_block_field":"","rea_page_title_signed_out_meta_block_field":"","rea_page_description_signed_in_meta_block_field":"","rea_page_description_signed_out_meta_block_field":"","rea_page_footer_id_meta_block_field":"","rea_page_footer_date_meta_block_field":"","footnotes":""},"class_list":["post-4765","page","type-page","status-publish","hentry"],"acf":[],"yoast_head":"<!-- This site is optimized with the Yoast SEO plugin v20.8 - https:\/\/yoast.com\/wordpress\/plugins\/seo\/ -->\n<title>\u0160izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas<\/title>\n<meta name=\"description\" content=\"Vesel\u012bga dz\u012bvesveida noz\u012bme, z\u0101les, psihoterapija, elektrokonvuls\u012bv\u0101 terapija, m\u0101kslas terapija, progres\u012bv\u0101 musku\u013cu relaks\u0101cija un citi veidi.\" \/>\n<meta name=\"robots\" content=\"index, follow, max-snippet:-1, max-image-preview:large, max-video-preview:-1\" \/>\n<link rel=\"canonical\" href=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/\" \/>\n<meta property=\"og:locale\" content=\"en_US\" \/>\n<meta property=\"og:type\" content=\"article\" \/>\n<meta property=\"og:title\" content=\"\u0160izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas\" \/>\n<meta property=\"og:description\" content=\"Vesel\u012bga dz\u012bvesveida noz\u012bme, z\u0101les, psihoterapija, elektrokonvuls\u012bv\u0101 terapija, m\u0101kslas terapija, progres\u012bv\u0101 musku\u013cu relaks\u0101cija un citi veidi.\" \/>\n<meta property=\"og:url\" content=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/\" \/>\n<meta property=\"og:site_name\" content=\"sizofrenija.lv\/sabiedribai\" \/>\n<meta property=\"article:modified_time\" content=\"2025-12-19T10:52:30+00:00\" \/>\n<meta property=\"og:image\" content=\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wood_bg.jpg\" \/>\n<meta name=\"twitter:card\" content=\"summary_large_image\" \/>\n<meta name=\"twitter:label1\" content=\"Est. reading time\" \/>\n\t<meta name=\"twitter:data1\" content=\"25 minutes\" \/>\n<script type=\"application\/ld+json\" class=\"yoast-schema-graph\">{\"@context\":\"https:\/\/schema.org\",\"@graph\":[{\"@type\":\"WebPage\",\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/\",\"url\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/\",\"name\":\"\u0160izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas\",\"isPartOf\":{\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website\"},\"datePublished\":\"2024-04-19T11:15:21+00:00\",\"dateModified\":\"2025-12-19T10:52:30+00:00\",\"description\":\"Vesel\u012bga dz\u012bvesveida noz\u012bme, z\u0101les, psihoterapija, elektrokonvuls\u012bv\u0101 terapija, m\u0101kslas terapija, progres\u012bv\u0101 musku\u013cu relaks\u0101cija un citi veidi.\",\"breadcrumb\":{\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/#breadcrumb\"},\"inLanguage\":\"en-US\",\"potentialAction\":[{\"@type\":\"ReadAction\",\"target\":[\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/\"]}]},{\"@type\":\"BreadcrumbList\",\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/#breadcrumb\",\"itemListElement\":[{\"@type\":\"ListItem\",\"position\":1,\"name\":\"Home\",\"item\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/\"},{\"@type\":\"ListItem\",\"position\":2,\"name\":\"\u0100rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas\"}]},{\"@type\":\"WebSite\",\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website\",\"url\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/\",\"name\":\"sizofrenija.lv\/sabiedribai\",\"description\":\"\",\"potentialAction\":[{\"@type\":\"SearchAction\",\"target\":{\"@type\":\"EntryPoint\",\"urlTemplate\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/?s={search_term_string}\"},\"query-input\":\"required name=search_term_string\"}],\"inLanguage\":\"en-US\"}]}<\/script>\n<!-- \/ Yoast SEO plugin. -->","yoast_head_json":{"title":"\u0160izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas","description":"Vesel\u012bga dz\u012bvesveida noz\u012bme, z\u0101les, psihoterapija, elektrokonvuls\u012bv\u0101 terapija, m\u0101kslas terapija, progres\u012bv\u0101 musku\u013cu relaks\u0101cija un citi veidi.","robots":{"index":"index","follow":"follow","max-snippet":"max-snippet:-1","max-image-preview":"max-image-preview:large","max-video-preview":"max-video-preview:-1"},"canonical":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/","og_locale":"en_US","og_type":"article","og_title":"\u0160izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas","og_description":"Vesel\u012bga dz\u012bvesveida noz\u012bme, z\u0101les, psihoterapija, elektrokonvuls\u012bv\u0101 terapija, m\u0101kslas terapija, progres\u012bv\u0101 musku\u013cu relaks\u0101cija un citi veidi.","og_url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/","og_site_name":"sizofrenija.lv\/sabiedribai","article_modified_time":"2025-12-19T10:52:30+00:00","og_image":[{"url":"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wood_bg.jpg"}],"twitter_card":"summary_large_image","twitter_misc":{"Est. reading time":"25 minutes"},"schema":{"@context":"https:\/\/schema.org","@graph":[{"@type":"WebPage","@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/","url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/","name":"\u0160izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas","isPartOf":{"@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website"},"datePublished":"2024-04-19T11:15:21+00:00","dateModified":"2025-12-19T10:52:30+00:00","description":"Vesel\u012bga dz\u012bvesveida noz\u012bme, z\u0101les, psihoterapija, elektrokonvuls\u012bv\u0101 terapija, m\u0101kslas terapija, progres\u012bv\u0101 musku\u013cu relaks\u0101cija un citi veidi.","breadcrumb":{"@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/#breadcrumb"},"inLanguage":"en-US","potentialAction":[{"@type":"ReadAction","target":["https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/"]}]},{"@type":"BreadcrumbList","@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/arstesanas-iespejas\/#breadcrumb","itemListElement":[{"@type":"ListItem","position":1,"name":"Home","item":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/"},{"@type":"ListItem","position":2,"name":"\u0100rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas"}]},{"@type":"WebSite","@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website","url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/","name":"sizofrenija.lv\/sabiedribai","description":"","potentialAction":[{"@type":"SearchAction","target":{"@type":"EntryPoint","urlTemplate":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/?s={search_term_string}"},"query-input":"required name=search_term_string"}],"inLanguage":"en-US"}]}},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4765","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=4765"}],"version-history":[{"count":32,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4765\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5318,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4765\/revisions\/5318"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=4765"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}