{"id":4766,"date":"2024-04-19T12:15:22","date_gmt":"2024-04-19T11:15:22","guid":{"rendered":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/?page_id=4766"},"modified":"2025-12-19T11:52:30","modified_gmt":"2025-12-19T10:52:30","slug":"emociju-pienemsana","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/","title":{"rendered":"Emociju pie\u0146em\u0161ana"},"content":{"rendered":"\n<div class=\"wp-block-rea-inpage-nav-rea-inpage-nav-block rea-inpage-nav-block front has-margin\"><div class=\"rea-inpage-nav-block__image\" style=\"background-image: url(\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wooden.png)\"><img decoding=\"async\" class=\"inpage-nav-background\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wooden.png\"><\/div><div class=\"rea-inpage-nav-block__content\"><div class=\"rea-inpage-nav-block__content--wrapper\"><div class=\"text-wrapper\"><h2 class=\"inpage-nav-title\">Emociju pie\u0146em\u0161ana<\/h2><ul class=\"inpage-nav-list\"><\/ul><\/div><div class=\"section-nav\"><h4 class=\"section-nav--title\">\u0160aj\u0101 sada\u013c\u0101<\/h4><div class=\"section-nav--nav-items js-inpage-nav-items\"><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/emotions.png\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration left\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/emotions.png\" style=\"max-width: 70%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/emotions.png\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-left\"><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju apr\u016bpe ir gr\u016bts darbs, kas prasa \u013coti daudz laika, ener\u0123ijas un pa\u0161aizliedz\u012bbas. L\u012bdztekus ikdienas gr\u016bt\u012bb\u0101m apr\u016bp\u0113\u0161ana var izrais\u012bt <strong>DAUDZ DA\u017d\u0100DU EMOCIJU<\/strong>. Da\u017eas no t\u0101m ir jau no pa\u0161a s\u0101kuma, jo apr\u016bp\u0113t\u0101jiem jaun\u0101 loma j\u0101uz\u0146emas negaid\u012bti, un piel\u0101go\u0161an\u0101s var rad\u012bt \u013coti lielu stresu. Citas emocijas par\u0101d\u0101s, kad jau k\u0101du laiku esat pild\u012bjis apr\u016bp\u0113t\u0101ja pien\u0101kumus.<br><br>Jums k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101jam var b\u016bt gan <strong>POZIT\u012aVAS, GAN NEGAT\u012aVAS EMOCIJAS<\/strong>. Ir dienas,<br>kad apr\u016bp\u0113\u0161ana var sniegt dzi\u013cu piepild\u012bjumu un stiprin\u0101t saikni ar tuvinieku, k\u0101 ar\u012b vairot cie\u0146u, emp\u0101tiju, prieku un pateic\u012bbu. Cit\u0101s dien\u0101s var izpausties vainas saj\u016bta, dusmas, kauns, bailes, trauksme, vientul\u012bbas saj\u016bta vai vil\u0161an\u0101s. J\u016bs varat just ar\u012b neapmierin\u0101t\u012bbu, nepaciet\u012bbu, greizsird\u012bbu, aizkaitin\u0101m\u012bbu, p\u0101rslodzi un justies nenov\u0113rt\u0113ts. Iesp\u0113jamas ar\u012b pretrun\u012bgas saj\u016btas, piem\u0113ram, m\u012blest\u012bba un aizvainojums vienlaic\u012bgi. \u0160\u012bs emocijas ikdien\u0101 var izpausties da\u017e\u0101dos veidos.<br><br>\u0160o emociju piedz\u012bvo\u0161ana var b\u016bt <strong>\u013bOTI GR\u016aTA<\/strong>. Ja atst\u0101siet emocijas bez iev\u0113r\u012bbas, t\u0101s noved\u012bs j\u016bs l\u012bdz izs\u012bkumam. Iesp\u0113jams, dom\u0101jat, ka ar jums t\u0101 nenotiks, jo m\u012blat apr\u016bp\u0113jamo personu. Ta\u010du negat\u012bv\u0101s emocijas, kuras cen\u0161amies apsl\u0101p\u0113t, p\u0113c k\u0101da laika atgrie\u017eas. Ilgtermi\u0146\u0101 t\u0101s var negat\u012bvi ietekm\u0113t pat visprofesion\u0101l\u0101kos apr\u016bp\u0113t\u0101jus \u2013 gan fiziski, gan emocion\u0101li.<br><br>K\u0101 iesp\u0113jams izvair\u012bties no izdeg\u0161anas un p\u0101rslodzes? Svar\u012bgi, lai j\u016bs zin\u0101tu, ka pla\u0161s emociju spektrs, tai skait\u0101 negat\u012bvas emocijas, ir <strong>BIE\u017dI<\/strong> sastopamas. Piln\u012bgi visas j\u016bsu emocijas saist\u012bb\u0101 ar apr\u016bpi \u2013 gan pozit\u012bv\u0101s, gan negat\u012bv\u0101s \u2013 ir ne vien pie\u013caujamas un sagaid\u0101mas, bet piln\u012bgi pamatotas un svar\u012bgas. Visu \u0161o emociju piedz\u012bvo\u0161ana liecina, ka esat cilv\u0113ks. Necentieties no \u0161\u012bm emocij\u0101m izvair\u012bties! Savu saj\u016btu ignor\u0113\u0161ana un teik\u0161ana sev, ka j\u0101b\u016bt \u201cstipram\u201d sava tuvinieka d\u0113\u013c vai visas \u0123imenes d\u0113\u013c, nav risin\u0101jums. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca psihologu piekr\u012bt, ka izvair\u012b\u0161an\u0101s no sav\u0101m saj\u016bt\u0101m neliecina par sp\u0113ku; paties\u012bb\u0101 liel\u0101ka drosme ir nepiecie\u0161ama emocijas atz\u012bt, nevis no t\u0101m izvair\u012bties.<br><br>Emociju pie\u0146em\u0161ana ir ar\u012b <strong>VESEL\u012aG\u0100KA<\/strong>. Emociju atz\u012b\u0161ana un pau\u0161ana var padar\u012bt j\u016bs fiziski un gar\u012bgi notur\u012bg\u0101ku pret stresu un infekcij\u0101m. Turpret\u012b emociju tur\u0113\u0161ana sev\u012b var v\u0101jin\u0101t im\u016bnsist\u0113mu un paaugstin\u0101t sirds slim\u012bbas, v\u0113\u017ea vai cukura diab\u0113ta risku. Uzman\u012bbas nepiev\u0113r\u0161ana sav\u0101m saj\u016bt\u0101m, \u012bpa\u0161i to nepau\u0161ana var izrais\u012bt miega trauc\u0113jumus, p\u0101r\u0113\u0161anos, atkar\u012bbu izraiso\u0161u vielu lieto\u0161anu, depresiju un trauksmi.<br><br><strong>IZPROTIET SAVAS EMOCIJAS UN IZMANTOJIET T\u0100S SAV\u0100 LAB\u0100!<\/strong><br>T\u0101 viet\u0101, lai izvair\u012btos no emocij\u0101m, j\u016bs t\u0101s varat izmantot, lai uzzin\u0101tu daudz jauna par sevi un savu tuvinieku. Kad \u013causiet sev piedz\u012bvot saj\u016btas un atz\u012bsiet, ka saj\u016btas nekontrol\u0113 j\u016bsu r\u012bc\u012bbu, j\u016bsu negat\u012bv\u0101s emocijas vai nu izzud\u012bs, vai b\u016bs viegl\u0101k p\u0101rdz\u012bvojamas. Ilgtermi\u0146\u0101 tas jums pal\u012bdz\u0113s r\u016bp\u0113ties par sevi.<br><br>T\u0101 k\u0101 katra apr\u016bp\u0113t\u0101ja pieredze ir at\u0161\u0137ir\u012bga, <strong>NAV PAREIZU VAI NEPAREIZU SAJ\u016aTU<\/strong>.<br>Lai nodro\u0161in\u0101tu p\u0113c iesp\u0113jas lab\u0101ku apr\u016bpi, v\u0113lams iepaz\u012bties ar iesp\u0113jamo saj\u016btu tipiem, to atkl\u0101\u0161anas veidiem un risin\u0101\u0161anas strat\u0113\u0123ij\u0101m. Turpm\u0101k min\u0113t\u0101s strat\u0113\u0123ijas ir nor\u0101d\u012btas ar m\u0113r\u0137i pal\u012bdz\u0113t jums tikt gal\u0101 ar sare\u017e\u0123\u012btaj\u0101m emocij\u0101m, kuras daudzi apr\u016bp\u0113t\u0101ji piedz\u012bvo ik dienu. <br><br><em>\u201cNepateic\u012bga sirds nesa\u0146ems nek\u0101du \u017e\u0113last\u012bbu, bet pateic\u012bga sirds katru stundu sa\u0146ems debesu sv\u0113t\u012bbu.\u201d <\/em><br>\u2013Henrijs Vords B\u012b\u010ders<br><br>Lai gan tuvinieka apr\u016bp\u0113\u0161ana liel\u0101ko da\u013cu laika ir gr\u016bta, t\u0101 var b\u016bt ar\u012b <strong>BAG\u0100TINO\u0160A PIEREDZE<\/strong>. \u013baujot piedz\u012bvot sev pozit\u012bvas emocijas, nenoz\u012bm\u0113, ka j\u016bs izliekaties, ka gr\u016bt\u012bbu nav vai ka j\u016bs nej\u016btat stresu. Tas nenoz\u012bm\u0113 ar\u012b to, ka jums nav negat\u012bvu emociju, jo t\u0101s ir norm\u0101las un nerodas bez iemesla. L\u012bdz\u0101s negat\u012bv\u0101m emocij\u0101m jums var b\u016bt ar\u012b pozit\u012bvas, pat liel\u0101 stres\u0101. Pozit\u012bvas emocijas sniedz unik\u0101lus ieguvumus neatkar\u012bgi no negat\u012bvo emociju ietekmes. \u013baujot <strong>KONCENTR\u0112TIES UZ SEVI<\/strong>, pat tikai da\u017eas min\u016btes dien\u0101, j\u016bs sp\u0113siet izbaud\u012bt pozit\u012bvos mirk\u013cus un ne\u013causiet apr\u016bp\u0113t\u0101ja pien\u0101kumiem p\u0101r\u0146emt visu j\u016bsu dz\u012bvi.<br><br>Pozit\u012bv\u0101m, bag\u0101tino\u0161\u0101m saj\u016bt\u0101m ir vair\u0101ki ieguvumi gan jums, gan j\u016bsu tuviniekam, jo tie mazina stresa fizisko ietekmi un var nodro\u0161in\u0101t jums abiem ilg\u0101ku m\u016b\u017eu. Turkl\u0101t m\u0113s esam saist\u012bti t\u0101, ka citu cilv\u0113ku vajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161ana pal\u012bdz mazin\u0101t trauksmi. Pozit\u012bv\u0101 vairo\u0161ana var pal\u012bdz\u0113t vairot person\u012bgos resursus, lai lab\u0101k tiktu gal\u0101 ar gr\u016bt\u012bb\u0101m un izaicin\u0101jumiem. Tas var padar\u012bt j\u016bs ar\u012b par lab\u0101ku apr\u016bp\u0113t\u0101ju un uzlabot attiec\u012bbas ar apr\u016bp\u0113jamo personu.<br><br><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"k-koncentrties-uz-pozitvo\" class=\"content-title \">K\u0101 koncentr\u0113ties uz pozit\u012bvo?<\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Pozit\u012bvu emocion\u0101lu prasmju apg\u016b\u0161ana var pal\u012bdz\u0113t jums piedz\u012bvot pozit\u012bv\u0101kas emocijas un mazin\u0101t trauksmi. \u0160o prasmju praktiz\u0113\u0161ana ikdien\u0101 pal\u012bdz\u0113s jums veiksm\u012bgi pild\u012bt apr\u016bp\u0113t\u0101ja pien\u0101kumus, saj\u016btot gandar\u012bjumu.<br><br><strong>PAMANIET POZIT\u012aVO. <\/strong>Apzin\u0101ti piev\u0113rsiet uzman\u012bbu pozit\u012bvajam sav\u0101 dz\u012bv\u0113, tas pal\u012bdz\u0113s nov\u0113rsieties no negat\u012bv\u0101.<br><br><strong>KONCENTR\u0112JIETIES UZ POZIT\u012aVIEM NOTIKUMIEM. <\/strong>Izbaudiet savas pozit\u012bv\u0101s emocijas, daloties taj\u0101s ar citiem, veidojiet par t\u0101m rakstiskas piez\u012bmes, kas v\u0113l\u0101k pal\u012bdz\u0113s \u0161o notikumu atcer\u0113ties.<br><br><strong>PRAKTIZ\u0112JIET APZIN\u0100T\u012aBU. <\/strong>Esiet apzin\u0101ti kl\u0101teso\u0161s un ignor\u0113jiet spriedumus. J\u016bs varat praktiz\u0113t apzin\u0101t\u012bbu, darot pavisam ikdieni\u0161\u0137as lietas, piem\u0113ram, t\u012brot zobus vai mazg\u0101jot traukus.<br><br><strong>ZINIET SAVAS STIPR\u0100S PUSES. <\/strong>Apzinoties j\u016bsu r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161os person\u012bgos resursus un to, k\u0101 tos izmantot dz\u012bv\u0113, iev\u0113rojami samazin\u0101sies bezpal\u012bdz\u012bbas saj\u016bta.<br><br><strong>IZVIRZIET SASNIEDZAMUS M\u0112R\u0136US. <\/strong>Izv\u0113lieties m\u0113r\u0137us, kas ir izaicino\u0161i, ta\u010du ne p\u0101rlieku, bet tie\u0161i tik daudz, lai bez p\u0101rp\u016bles var\u0113tu piedz\u012bvot sasniegumus un pan\u0101kumus.<br><br><strong>L\u012bdzciet\u012bba<\/strong><br>L\u012bdzciet\u012bba ir indiv\u012bda sp\u0113ja izr\u0101d\u012bt labv\u0113l\u012bgas r\u016bpes par cita cilv\u0113ka cie\u0161an\u0101m, to parasti pavada sp\u0113c\u012bga v\u0113lme \u0161\u012bs cie\u0161anas atvieglot. No visa t\u0101, ko dar\u0101t k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js, <strong>L\u012aDZCIET\u012aGAS SAIKNES<\/strong> izveido\u0161ana ar tuvinieku, iesp\u0113jams, ir viens no svar\u012bg\u0101kajiem uzdevumiem. T\u0101 ir apr\u016bp\u0113t\u0101ja b\u016bt\u012bba. <br><br>L\u012bdzciet\u012bba \u013cauj atv\u0113rt sirdi citiem un veidot god\u012bgas attiec\u012bbas. Ja apr\u016bp\u0113t\u0101ja pien\u0101kumi tiek pild\u012bti ar l\u012bdzciet\u012bbu, j\u016bs iemantojat uztic\u012bbu, veidojot dzi\u013c\u0101kas un satur\u012bg\u0101kas attiec\u012bbas ar<br>savu tuvinieku. Tas jums var main\u012bt apr\u016bp\u0113\u0161anas pieredzi no t\u0101das, kas ir pilna izaicin\u0101jumu, uz t\u0101du, kas sniedz gandar\u012bjumu. Tuviniekam tas nodro\u0161ina b\u016btisku pozit\u012bvu ietekmi vi\u0146a dz\u012bves kvalit\u0101tei.<br><br>Ir daudz veidu, k\u0101 varat izr\u0101d\u012bt l\u012bdzciet\u012bbu tuviniekam \u2013 ar neliel\u0101m laipn\u012bb\u0101m, patiesi veltot vi\u0146am savu laiku un saskatot aiz slim\u012bbas cilv\u0113ku. Ta\u010du vissvar\u012bg\u0101kais ir <strong>B\u016aT KL\u0100TESO\u0160AM UN PATIESI IEKLAUS\u012aTIES<\/strong>.<br>\u00a0<br><br><strong>Cie\u0146a<\/strong><br>V\u0113lme p\u0113c cie\u0146as ir viena no svar\u012bg\u0101kaj\u0101m cilv\u0113ka vajadz\u012bb\u0101m. Sava tuvinieka lab\u0101 varam dar\u012bt daudz, lai vi\u0146\u0161 sa\u0146emtu peln\u012bto cie\u0146u.<br><br><strong>CIENIET TUVINIEKA<\/strong> <strong>PRIV\u0100TUMU<\/strong>. <br>Liel\u0101ko da\u013cu laika cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju dz\u012bvo kop\u012bg\u0101 m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101 ar saviem apr\u016bp\u0113t\u0101jiem. Tam ir daudz priek\u0161roc\u012bbu, ta\u010du ir iesp\u0113jama ar\u012b stresa palielin\u0101\u0161an\u0101s, ja tuviniekam ir saj\u016bta, ka j\u016bs ielau\u017eaties vi\u0146a priv\u0101taj\u0101 telp\u0101, ka esat p\u0101r\u0101k aizsarg\u0101jo\u0161s vai cen\u0161aties vad\u012bt katru vi\u0146a dz\u012bves aspektu. L\u012bdztekus tuvinieka fiziskajam priv\u0101tumam vajadz\u0113tu respekt\u0113t ar\u012b vi\u0146a emocion\u0101lo priv\u0101tumu un neapspriest konfidenci\u0101lu inform\u0101ciju ar citiem bez tuvinieka at\u013caujas.<br><br><strong>CIENIET TUVINIEKA TIES\u012aBAS IZDAR\u012aT IZV\u0112LI. <\/strong><br>\u013baujiet tuviniekam just, ka vi\u0146\u0161 kontrol\u0113 savu dz\u012bvi, piem\u0113ram, izv\u0113loties, ko vilkt mugur\u0101 vai ko \u0113st. Ja t\u0101 jums ir viegl\u0101k, m\u0113\u0123iniet pied\u0101v\u0101t vair\u0101kas izv\u0113les iesp\u0113jas. Ja iesp\u0113ja \u013caut tuviniekam pa\u0161am izv\u0113l\u0113ties, jums ne\u0161\u0137iet svar\u012bga, centieties saprast iemeslus, k\u0101d\u0113\u013c tas vi\u0146am var\u0113tu b\u016bt svar\u012bgi. Ja uzskat\u0101t, ka tuvinieka izv\u0113le ir b\u012bstama, centieties vi\u0146u iedro\u0161in\u0101t, pied\u0101v\u0101jot alternat\u012bvas vai p\u0101rrun\u0101jot iesp\u0113jamos risin\u0101jumus.<br><br><strong>IESAISTIET TUVINIEKU AR VI\u0145A APR\u016aPI SAIST\u012aTO L\u0112MUMU PIE\u0145EM\u0160AN\u0100.<\/strong><br>L\u0113mumu pie\u0146em\u0161ana bez tuvinieka iesaistes var likt vi\u0146am justies atstumtam un nenov\u0113rt\u0113tam. Raugieties, lai tuvinieks tiktu iesaist\u012bts vi\u0146a apr\u016bpi ietekm\u0113jo\u0161\u0101s sarun\u0101s. Tas vairos saj\u016btu, ka vi\u0146\u0161 tiek nov\u0113rt\u0113ts un kontrol\u0113 situ\u0101ciju, un l\u012bdz ar to uzlabos ar\u012b l\u012bdzest\u012bbu \u0101rst\u0113\u0161anai.<br><br><strong>IEKLAUSIETIES SAV\u0100 TUVINIEK\u0100.<\/strong><br>Pat ja tuviniekam ir gr\u016bti izteikties, ieklausieties vi\u0146a ba\u017e\u0101s, noskaidrojiet vi\u0146a viedokli un centieties iesaist\u012bt vi\u0146u sarun\u0101.<br><br>\u013baujot tuviniekam izjust cie\u0146u, mazin\u0101s negat\u012bvais stress un uzlabojas labsaj\u016bta. Turkl\u0101t cie\u0146a nodro\u0161ina savstarp\u0113ju sapratni, uzlabo sazi\u0146u un veido sp\u0113c\u012bg\u0101ku saikni.<br><br><br><strong>Pateic\u012bba<\/strong><br>Iesp\u0113jams, neb\u016bs viegli b\u016bt pateic\u012bgam, kad \u0161\u0137iet, ka katra diena sag\u0101d\u0101 jaunu izaicin\u0101jumu. Tas ir norm\u0101li. B\u016bt pateic\u012bgam nenoz\u012bm\u0113 ignor\u0113t apr\u016bp\u0113\u0161anas gr\u016bt\u012bbas. Tas noz\u012bm\u0113 katru dienu rast kaut ko t\u0101du, par ko b\u016bt pateic\u012bgam. Ja j\u016bs to sp\u0113jat, jums veidojas cits skat\u012bjums un mierino\u0161a p\u0101rliec\u012bba, ka sliktajam noteikti sekos labais.<br><br>Pateic\u012bba var dar\u012bt br\u012bnumus, atjaunojot j\u016bsu labsaj\u016btu, un tai piem\u012bt daudzveid\u012bga labv\u0113l\u012bga ietekme uz gar\u012bgo un fizisko vesel\u012bbu: t\u0101 mazina stresu, uzlabo miegu un stiprina im\u016bnsist\u0113mu. Ja esat pateic\u012bgs, tas vairo j\u016bsu optimismu un pal\u012bdz koncentr\u0113ties uz to, kas jums ir, nevis uz to, k\u0101 jums nav.<br><br>Ar laiku pateic\u012bba k\u013c\u016bst par ieradumu, kas uzlabo j\u016bsu visp\u0101r\u0113jo attieksmi. Lab\u0101kais veids, k\u0101 att\u012bst\u012bt \u0161o ieradumu, ir rakst\u012bt pateic\u012bbu dienasgr\u0101matu. Katru dienu pierakstiet vismaz vienu lietu, par ko \u0161aj\u0101 dien\u0101 esat pateic\u012bgs. Padom\u0101jiet gan par maz\u0101m, gan liel\u0101m liet\u0101m. Kad j\u016btaties nom\u0101kts vai satraukts, palasiet \u0161o dienasgr\u0101matu, lai uzlabotu garast\u0101vokli un main\u012btu skat\u012bjumu uz notieko\u0161o.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"strongizaicinoas-sajtasstrong\" class=\"content-title \"><strong>Izaicino\u0161as saj\u016btas<\/strong><\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Challenging-feelings-.png\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration left\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Challenging-feelings-.png\" style=\"max-width: 60%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Challenging-feelings-.png\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-left\"><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong>Vainas saj\u016bta<\/strong><br>Vainas saj\u016bta, iesp\u0113jams, <strong>IR EMOCIJA<\/strong>, ko j\u016bs k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js izj\u016btat visbie\u017e\u0101k. Parasti m\u0113s j\u016btamies vain\u012bgi, kad dar\u0101m kaut ko nepareizi. R\u016bp\u0113joties par cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju, vainas saj\u016btai var b\u016bt da\u017e\u0101di c\u0113lo\u0146i. Tom\u0113r parasti t\u0101 ir saist\u012bta ar faktu, ka apr\u016bp\u0113t\u0101jiem ir nosliece vainot sevi, ja kaut kas neizdodas.<br><br>Vainas saj\u016btai, ko piedz\u012bvo apr\u016bp\u0113t\u0101ji, ir \u013coti daudz \u0161\u0137aut\u0146u:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-list-rea-list-block rea-list-block front\"><div class=\"rea-list-block__wrapper\"><div class=\"list-unordered list\"><p>vainas saj\u016bta par to, ka j\u016bs nedar\u0101t pietiekami daudz vai jums vajadz\u0113tu r\u012bkoties lab\u0101k;<\/p><p>vainas saj\u016bta par to, ka nepavad\u0101t pietiekami daudz laika ar savu apr\u016bp\u0113jamo personu;<\/p><p>vainas saj\u016bta par to, ka nepavad\u0101t pietiekami daudz laika ar savu \u0123imeni;<\/p><p>vainas saj\u016bta par to, ka ner\u016bp\u0113jaties par sevi;<\/p><p>vainas saj\u016bta par to, ka par priorit\u0101ti izvirz\u0101t savu labsaj\u016btu;<\/p><p>vainas saj\u016bta par to, ka darb\u0101 neesat pietiekami koncentr\u0113jies, bet dom\u0101jat par saviem apr\u016bp\u0113t\u0101ja pien\u0101kumiem;<\/p><p>vainas saj\u016bta pat to, ka dom\u0101jat par savu karjeru, kad b\u016btu j\u0101r\u016bp\u0113jas par savu apr\u016bp\u0113jamo;<\/p><p>vainas saj\u016bta par tuvinieka ievieto\u0161anu \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101d\u0113 vai pansion\u0101t\u0101;<\/p><p>vainas saj\u016bta par to, ka neesat dar\u012bjis pietiekami daudz, lai nepie\u013cautu slim\u012bbas s\u0101k\u0161anos;<\/p><p>vainas saj\u016bta par to, ka gribat, lai \u0161\u012b situ\u0101cija izz\u016bd;<\/p><p>vainas saj\u016bta par vis\u0101m piedz\u012bvotaj\u0101m negat\u012bvaj\u0101m emocij\u0101m.<\/p><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Iemesls, k\u0101p\u0113c apr\u016bp\u0113t\u0101jos tik bie\u017ei sastopama vainas saj\u016bta, ir vi\u0146u pa\u0161u rad\u012btais &#8220;vajag&#8221;, &#8220;b\u016btu j\u0101b\u016bt&#8221; un &#8220;nepiecie\u0161ams&#8221;. Vi\u0146iem bie\u017ei ir skaidrs priek\u0161stats par to, k\u0101 tiem vajadz\u0113tu uzvesties vai r\u012bkoties, un j\u016btas vain\u012bgi, ja neizdodas iek\u013cauties \u0161ajos uzst\u0101d\u012bjumos. Tom\u0113r \u0161is priek\u0161stats ne vienm\u0113r ir objekt\u012bvs. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 vainas saj\u016bta bie\u017ei par\u0101d\u0101s, kad past\u0101v neatbilst\u012bba starp vi\u0146u ikdienas l\u0113mumiem un to, ko vi\u0146i uzskata par &#8220;ide\u0101lo&#8221; izv\u0113li. <br><br>Neatkar\u012bgi no c\u0113lo\u0146a vainas saj\u016bta var b\u016bt \u012bpa\u0161i destrukt\u012bva emocija, ja vainojat sevi par k\u013c\u016bd\u0101m, kuras, visticam\u0101k, ir iedom\u0101tas, p\u0101rsp\u012bl\u0113tas vai t\u012bri cilv\u0113ciskas.<br>\u00a0<br><strong>K\u0101 tikt gal\u0101 ar vainas saj\u016btu<\/strong><br>Pirmk\u0101rt, ir j\u0101iem\u0101c\u0101s sev piedot. J\u016bs nevarat b\u016bt perfekts, Vun nav iesp\u0113jams nep\u0101rtraukti visu kontrol\u0113t. Pat tad, ja jums ir vislab\u0101kie nodomi, j\u016bsu laiks, prasmes, ener\u0123ija un resursi ir ierobe\u017eoti. T\u0101d\u0113\u013c pret notieko\u0161o vajadz\u0113tu attiekties viegli, nodro\u0161in\u0101t lab\u0101ko iesp\u0113jamo apr\u016bpi, vienlaikus \u013caujot sev neb\u016bt perfektam.<br><br>Otrk\u0101rt, pazeminiet savus standartus un nosakiet re\u0101listiskas robe\u017eas tam, ko varat paveikt. T\u0101 viet\u0101, lai justos vain\u012bgs par to, ka nedar\u0101t pietiekami daudz, pal\u016bkojieties no citas puses un nov\u0113rt\u0113jiet savu devumu apr\u016bp\u0113jam\u0101s personas dz\u012bv\u0113 katru dienu. Izprotiet un pie\u0146emiet savas robe\u017eas. Ja ne, j\u016bs varat piedz\u012bvot apr\u016bp\u0113t\u0101ja izdeg\u0161anu.<br><br>Tikl\u012bdz piedz\u012bvojat vainas saj\u016btu, ir v\u0113rts sev pajaut\u0101t, k\u0101d\u0113\u013c t\u0101 ir radusies? Vai t\u0101 ir stingrs pras\u012bba pret sevi? P\u0101rsp\u012bl\u0113ta tic\u012bba sav\u0101m sp\u0113j\u0101m? Vissvar\u012bg\u0101kais ir saprast, ka vainas saj\u016bta ir neizb\u0113gama un pie\u0146emt faktu, ka piln\u012bba nav sasniedzama.<br>\u00a0<br><br><strong>Kauns<\/strong><br>Kaunu var aprakst\u012bt k\u0101 briesm\u012bgu ne\u0113rt\u012bbas saj\u016btu, ko rada pa\u0161a neatbilsto\u0161a uzved\u012bba vai r\u012bc\u012bba. Kaunu parasti izraisa neatbilst\u012bba soci\u0101liem standartiem, un to pastiprina bailes no soci\u0101las izol\u0101cijas.<br><br>Lai gan v\u0101rdus \u201cvainas apzi\u0146a\u201d un \u201ckauns\u201d m\u0113s nereti savstarp\u0113ji aizvietojam, starp ab\u0101m saj\u016bt\u0101m ir ac\u012bmredzama at\u0161\u0137ir\u012bba. Vainas apzi\u0146a atspogu\u013co to, k\u0101 j\u016bs j\u016btaties par savu r\u012bc\u012bbu, par to, ko esat (vai neesat) dar\u012bjis citam cilv\u0113kam, savuk\u0101rt kauns atspogu\u013co to, k\u0101 j\u016bs j\u016btaties par sevi.<br><br>Kauns ir s\u0101p\u012bga saj\u016bta par to, k\u0101 j\u016bs izskat\u0101ties citu ac\u012bs, un tas nav saist\u012bts ar j\u016bsu r\u012bc\u012bbu.<br><br>Vainas saj\u016bta, ko j\u016bs k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js, iesp\u0113jams, izj\u016btat, ir saist\u012bta ar \u0161izofr\u0113nijas stigmatiz\u0101ciju, kas izpau\u017eas k\u0101 kritika vai naids no cilv\u0113kiem, kuri to neizprot. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 j\u016bsu kauna saj\u016btu var stiprin\u0101t pa\u0161a aizspriedumi un zin\u0101\u0161anu tr\u016bkums par slim\u012bbu. Vec\u0101ki, kuru b\u0113rniem ir \u0161izofr\u0113nija, bie\u017ei izj\u016bt kaunu, jo dom\u0101, ka slim\u012bbu, iesp\u0113jams, var\u0113ja nov\u0113rst, ja vi\u0146i b\u016btu biju\u0161i lab\u0101ki vec\u0101ki.<br><br>Lai k\u0101ds ar\u012b b\u016btu iemesls, kauns noved pie izvair\u012b\u0161an\u0101s un izol\u0101cijas no draugiem, \u0123imenes un sabiedr\u012bbas kopum\u0101. Ta\u010du, kas ir v\u0113l \u013caun\u0101k, kauns noved ar\u012b pie izvair\u012b\u0161an\u0101s no \u0101rst\u0113\u0161anas \u2013<br>\u0123imenes, kur\u0101s ir cilv\u0113ks ar \u0161izofr\u0113niju, bie\u017ei vien nelabpr\u0101t mekl\u0113 pal\u012bdz\u012bbu, lai nejustos iespiestas st\u016br\u012b un apkaunotas.<br><br>Ilgtermi\u0146\u0101 kauns <strong>NEGAT\u012aVI IETEKM\u0112 DZ\u012aVES KVALIT\u0100TI<\/strong>, paaugstinot depresijas un trauksmes risku. \u0160\u0101ds nev\u0113lams notikums var ar\u012b negat\u012bvi ietekm\u0113t j\u016bsu attiec\u012bbas ar apr\u016bp\u0113jamo personu. Slikt\u0101kaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 tas var veicin\u0101t nepat\u012bkamas vides veido\u0161anos j\u016bsu attiec\u012bb\u0101s, kas pastiprin\u0101s j\u016bsu tuvinieka simptomus.<br>\u00a0<br><strong>K\u0101 tikt gal\u0101 ar kaunu<\/strong><br>Lab\u0101kais veids, k\u0101 varat tikt gal\u0101 ar stigmatiz\u0101cijas izrais\u012bto kaunu, ir izgl\u012btot sevi un citus. Inform\u0101cijas apkopo\u0161ana un zin\u0101\u0161anu izplat\u012b\u0161ana par slim\u012bbu pal\u012bdz\u0113s mazin\u0101t stigmatiz\u0101ciju un labv\u0113l\u012bgi ietekm\u0113s j\u016bs, j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamo un apk\u0101rt\u0113jos cilv\u0113kus.<br><br>Attiec\u012bb\u0101 uz kaunu, ko, iesp\u0113jams, izjut\u012bsiet k\u0101 vec\u0101ks, jums j\u0101beidz vainot sevi. Teorijas, kas vaino vec\u0101kus, ja jaunietim tiek diagnostic\u0113ta \u0161izofr\u0113nija, ir deform\u0113ju\u0161as daudzas \u0123imenes, radot vainas un kauna saj\u016btu, ta\u010du laiks ir pier\u0101d\u012bjis, ka \u0161\u012bs teorijas biju\u0161as k\u013c\u016bdainas. Saska\u0146\u0101 ar m\u016bsu pa\u0161reiz\u0113jo izpratni par slim\u012bbu nav nek\u0101 t\u0101da, ko j\u016bs k\u0101 vec\u0101ks b\u016btu var\u0113jis dar\u012bt, lai to nov\u0113rstu.<br><br>Jums ir j\u0101pie\u0146em, ka neatkar\u012bgi no saiknes vai attiec\u012bb\u0101m ar apr\u016bp\u0113jamo personu j\u016bs nevarat kontrol\u0113t \u0161\u0101 cilv\u0113ka uzved\u012bbu. J\u016bsu sp\u0113kos ir pie\u0146emt realit\u0101ti un b\u016bt l\u012bdzciet\u012bgam pret \u0161o cilv\u0113ku. T\u0101 ir iesp\u0113jams atbr\u012bvoties no kauna saj\u016btas.<br>\u00a0<br><br><strong>Dusmas<\/strong><br>Iesp\u0113jams, dusmas ir <strong>OTRA BIE\u017d\u0100K\u0100 EMOCIJA<\/strong>, ko j\u016bs k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js piedz\u012bvojat. Ir daudz situ\u0101ciju, kas jums var izrais\u012bt dusmas:<br><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-list-rea-list-block rea-list-block front\"><div class=\"rea-list-block__wrapper\"><div class=\"list-unordered list\"><p>redzot, k\u0101 tuvinieks c\u012bn\u0101s;<\/p><p>redzot, ka tuvinieks uzvedas neracion\u0101li vai kareiv\u012bgi;<\/p><p>dom\u0101jot par n\u0101kotni, no kuras jums un j\u016bsu tuviniekam ir n\u0101cies atteikties;<\/p><p>j\u016btoties iesprostotam situ\u0101cij\u0101, kur\u0101 negaid\u012bti n\u0101c\u0101s nok\u013c\u016bt;<\/p><p>saj\u016bta, ka j\u016bsu k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101ja ikdienas p\u016bles netiek nov\u0113rt\u0113tas;<\/p><p>saj\u016bta, ka persona, kuru apr\u016bp\u0113jat, nepie\u0146em pal\u012bdz\u012bbu<\/p><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">\u0160ajos apst\u0101k\u013cos ne vienm\u0113r ir iesp\u0113jams kontrol\u0113t emocijas \u2013 j\u016bs varat pateikt to, ko nedom\u0101jat, vai zaud\u0113t savald\u012bbu. Lai gan dusmas ir dabiska reakcija uz gr\u016bt\u012bb\u0101m, ar kur\u0101m j\u0101sastopas apr\u016bp\u0113t\u0101jam, t\u0101s var negat\u012bvi ietekm\u0113t gan j\u016bsu attiec\u012bbas ar apr\u016bp\u0113jamo personu, gan j\u016bsu vesel\u012bbu.<br><br>Hroniskas dusmas un naids tiek saist\u012btas ar paaugstin\u0101tu asinsspiedienu, sirds slim\u012bbu, gremo\u0161anas trauc\u0113jumiem un galvass\u0101p\u0113m. <br><br>Neizpaustas dusmas, kas uzkr\u0101jas, laika gait\u0101 var veicin\u0101t depresiju vai trauksmi, bet uz citiem projic\u0113tas eksploz\u012bvas dusmas var nelabv\u0113l\u012bgi ietekm\u0113t attiec\u012bbas, k\u0101 ar\u012b rad\u012bt cie\u0161anas. Dusmu vad\u012b\u0161ana ne tikai pal\u012bdz uzlabot person\u012bgo labsaj\u016btu, bet ar\u012b l\u012bdz minimumam samazina iesp\u0113ju v\u0113rst dusmas pret tuvinieku.<br>\u00a0<br><strong>K\u0101 tikt gal\u0101 ar dusm\u0101m<\/strong><br>T\u0101 viet\u0101, lai izvair\u012btos no dusm\u0101m, centieties t\u0101s paust vesel\u012bg\u0101kos veidos. Dusm\u0101m piem\u012bto\u0161o ener\u0123iju centieties novirz\u012bt pozit\u012bvas pieredzes virzien\u0101. Pajaut\u0101jiet sev, vai ir iesp\u0113jams re\u0101li main\u012bt apst\u0101k\u013cus, kas j\u016bs sanikno? Vai ir iesp\u0113jams kompromiss? Vai p\u0101rliecino\u0161\u0101ka iztur\u0113\u0161an\u0101s (t.i., sava viedok\u013ca stingra, god\u012bga un emp\u0101tiska pau\u0161ana) dotu jums saj\u016btu, ka kontrol\u0113jat situ\u0101ciju?<br><br>Kad nok\u013c\u016bstat situ\u0101cij\u0101, kas j\u016bs sadusmo, centieties atcer\u0113ties labos laikus. Da\u017ek\u0101rt pasmie\u0161an\u0101s par situ\u0101cijas absurdumu var b\u016bt vesel\u012bg\u0101ks dusmu klied\u0113\u0161anas veids nek\u0101 \u201ctvaika nolai\u0161ana\u201d vai dusmu izvirdums. Cits dusmu mazin\u0101\u0161anas veids, lai gan gr\u016bt\u0101ks, ir cen\u0161an\u0101s pie\u0146emt faktu, ka j\u016bsu dz\u012bve ir main\u012bjusies.<br><br>Svar\u012bg\u0101kais, ja dusm\u0101s esat kaut ko pateicis vai izdar\u012bjis, piedodiet sev. Aizejietprom un  dzi\u013ci ieelpojiet, lai atg\u016btu mieru. Atrodiet konstrukt\u012bvus pa\u0161izpausmes veidus vai p\u0101rrun\u0101jiet ar k\u0101du sev uzticamu cilv\u0113ku to, k\u0101d\u0113\u013c sadusmoj\u0101ties.<br>\u00a0<br><br><strong>Aizvainojums<\/strong><br>Aizvainojums ir r\u016bgtums, kas rodas, kad dom\u0101jat, ka attieksme pret jums nav god\u012bga.<br>Atsevi\u0161\u0137i aizvainojuma un dusmu aspekti ir l\u012bdz\u012bgi. Tom\u0113r dusmas ir p\u0113k\u0161\u0146a emocija, reakcija, bet aizvainojums ir r\u016bgtums, kas veidojas, \u013caujot dusm\u0101m saglab\u0101ties. Dusmas ir dabiskas; aizvainojums ir izv\u0113le. T\u0101d\u0113j\u0101di aizvainojuma saj\u016bta veidojas, izv\u0113loties saglab\u0101t dusmas, atkal un atkal piedz\u012bvojot s\u0101p\u012bgo pieredzi. <br><br>Dusmas reiz\u0113m var b\u016bt pozit\u012bvas, jo dod sp\u0113ku kaut ko main\u012bt, aizvainojums j\u016bs kav\u0113 un var tikai s\u0101pin\u0101t j\u016bs un apr\u016bp\u0113jamo cilv\u0113ku.<br><br>K\u013c\u016bt par apr\u016bp\u0113t\u0101ju cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju bie\u017ei noz\u012bm\u0113 p\u0113k\u0161\u0146i non\u0101kt situ\u0101cij\u0101, kuru neizv\u0113l\u0113j\u0101ties, un uz\u0146emties milz\u012bgu uzdevumu, kuram nebij\u0101t gatavs. \u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos diezgan bie\u017ei n\u0101kas piedz\u012bvot pesimismu un aizvainojumu. \u0145emot v\u0113r\u0101 ilgo laiku, kas pavad\u012bts, r\u016bp\u0113joties par tuvinieku,<strong> IR PAMATS JUST AIZVAINOJUMU K\u0100 APR\u016aP\u0112T\u0100JAM,<\/strong> neraugoties uz to, cik daudz m\u012blest\u012bbas vai r\u016bpju j\u016bs vi\u0146am velt\u0101t. Piem\u0113ram, j\u016bs varat just aizvainojumu pret situ\u0101ciju kopum\u0101, slim\u012bbu, specifisku uzved\u012bbu, \u0123imenes locek\u013ciem, kuri nev\u0113las sadarboties, vai draugiem, kuri nesniedz b\u016btisku atbalstu. J\u016bs varat ar\u012b aizvainot savu tuvinieku, \u012bpa\u0161i tad, kad vi\u0146\u0161 negat\u012bvo simptomu d\u0113\u013c nesp\u0113j jums izr\u0101d\u012bt l\u012bdzciet\u012bbu.<br><br><strong>K\u0101 tikt gal\u0101 ar aizvainojumu<\/strong><br>B\u016bt aizvainotam paties\u012bb\u0101 prasa daudz ener\u0123ijas, un \u0161o ener\u0123iju ir iesp\u0113jams novirz\u012bt pozit\u012bv\u0101 virzien\u0101, lai saskat\u012btu \u201cm\u0101konim zelta mali\u0146u\u201d. Saj\u016btot aizvainojumu pret m\u012b\u013coto cilv\u0113ku, atcerieties, ka daudzas j\u016bsu attiec\u012bbu nianses nosaka vi\u0146a slim\u012bba. Tuvinieka \u0161\u0137ietamais motiv\u0101cijas tr\u016bkums un nev\u0113l\u0113\u0161an\u0101s run\u0101t ir slim\u012bbas simptomi, kurus vi\u0146\u0161 nesp\u0113j kontrol\u0113t.<br><br>Veltiet uzman\u012bbu sav\u0101m saj\u016bt\u0101m, run\u0101jot par emocij\u0101m ar draugiem vai \u0123imenes locek\u013ciem. Esiet proakt\u012bvs komunik\u0101cij\u0101 ar tuvinieku un visiem, kas iesaist\u012bti vi\u0146a apr\u016bp\u0113. Izvair\u012b\u0161an\u0101s no ne\u0113rt\u0101m sarun\u0101m tikai vairos j\u016bsu neapmierin\u0101t\u012bbu un aizvainojumu. Varat ar\u012b izmantot fizisk\u0101s aktivit\u0101tes, lai izkustin\u0101tu iestr\u0113gu\u0161o emocion\u0101lo ener\u0123iju, kas parasti pavada aizvainojumu.<br><br>Pats galvenais \u2013 pie\u0146emiet apzin\u0101tu l\u0113mumu velt\u012bt laiku sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. Ja par sevi ner\u016bp\u0113sieties, aizvainojums neizzud\u012bs, bet turpin\u0101s uzkr\u0101ties.<br>\u00a0<br><br><strong>Bailes un trauksme<\/strong><br>Apr\u016bp\u0113t\u0101ja trauksme bie\u017ei vien rodas, saskaroties ar nezin\u0101mo, zaud\u0113jot kontroli un nesp\u0113jot saprast, k\u0101 to atg\u016bt. Cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju dz\u012bv\u0113 ir daudz aspektu, kas var izrais\u012bt bailes un trauksmi. Jums var rasties bailes pie\u013caut b\u016btiskas k\u013c\u016bdas vai saskarties ar probl\u0113m\u0101m, kuras nezin\u0101t, k\u0101 risin\u0101t. Iesp\u0113jams, jums ir bail, ka kaut kas var notikt ar tuvinieku, kam\u0113r neesat kl\u0101t. Iesp\u0113jams, j\u016bs raiz\u0113jaties ar\u012b par to, ka tuvinieks vai j\u016bs pats varat zaud\u0113t darbu. Stress un apjukums rodas ar\u012b, redzot tuvinieku izmain\u012bt\u0101 vai ne\u0113rt\u0101 st\u0101vokl\u012b. K\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101jam jums <strong>TRAUKSME VAR IZPAUSTIES DAUDZOS VEIDOS<\/strong> \u2013 no miega trauc\u0113jumiem vai impulsa mesties prom l\u012bdz sirdsklauv\u0113m un v\u0113lmei raud\u0101t.<br>\u00a0<br><strong>K\u0101 tikt gal\u0101 ar bail\u0113m un trauksmi<\/strong><br>Efekt\u012bv\u0101kais veids, k\u0101 tikt gal\u0101 ar bail\u0113m, r\u016bp\u0113joties par cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju, ir izgl\u012btoties un pl\u0101not lietas laic\u012bgi. Konsult\u0113jieties ar vesel\u012bbas apr\u016bpes komandu, kas \u0101rst\u0113 j\u016bsu tuvinieku, un noskaidrojiet, k\u0101 r\u012bkoties konkr\u0113t\u0101s situ\u0101cij\u0101s. Nepiecie\u0161ams pl\u0101ns katrai kr\u012bzes situ\u0101cijai, kas var rasties, atrodot l\u012bdzsvaru starp gatav\u012bbu pal\u012bdz\u0113t un p\u0101r\u0101k lielu sarg\u0101\u0161anu. Koncentr\u0113jieties uz liet\u0101m, ko sp\u0113jat kontrol\u0113t, un izveidojiet \u0101rk\u0101rtas r\u012bc\u012bbas sarakstu gad\u012bjumam, ja neesat tuvum\u0101. V\u0113r\u0161oties pie citiem, kas non\u0101ku\u0161i l\u012bdz\u012bg\u0101 situ\u0101cij\u0101, piem\u0113ram, ar atbalsta grupas starpniec\u012bbu, iesp\u0113jams samazin\u0101t ar stresu saist\u012bto trauksmi. <br><br>Svar\u012bgi apzin\u0101ties trauksmi \u2013 tas ir veids, k\u0101 organisms signaliz\u0113 par iesp\u0113jamiem draudiem. Trauksmes gad\u012bjum\u0101 uz br\u012bdi ieturiet pauzi, koncentr\u0113jieties uz elpo\u0161anu un k\u0101du laiku norobe\u017eojieties no t\u0101, kas pa\u0161laik notiek.<br>\u00a0<br><strong>Izol\u0113t\u012bba un vientul\u012bba<\/strong><br>Neraugoties uz faktu, ka lielu da\u013cu laika j\u016bs pavad\u0101t kop\u0101 ar apr\u016bp\u0113jamo tuvinieku, <strong>IESP\u0112JAMS, J\u016aS J\u016aTATIES VIENTU\u013b\u0160<\/strong>.<br><br>Jo ilg\u0101k j\u016bs esat apr\u016bp\u0113t\u0101js, jo augst\u0101ks ir izol\u0113t\u012bbas risks. Ja visu dienu nav neviena, ar ko aprun\u0101ties, k\u0101 vien apr\u016bp\u0113jam\u0101 persona, ir viegli pazaud\u0113t sevi.<br><br>J\u016bsu aiz\u0146emt\u0101s dienas k\u0101rt\u012bbas d\u0113\u013c var ciest attiec\u012bbas ar draugiem, kuri var justies maz\u0101k vajadz\u012bgi. Iesp\u0113jams, j\u016bs vilcin\u0101sieties sazin\u0101ties un pavad\u012bt laiku kop\u0101 ar draugiem, jo dom\u0101jat, ka visa dz\u012bve ir saist\u012bta tikai ar apr\u016bpi un jums ar vi\u0146iem nav par ko run\u0101t vai vi\u0146i vairs nev\u0113las dzird\u0113t par j\u016bsu c\u012b\u0146\u0101m. R\u016bp\u0113joties par cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju, izol\u0113t\u012bbu var papildin\u0101t ar\u012b saj\u016bta, ka esat zaud\u0113jis tuvinieku k\u0101 biedru.<br><br>Ilgtermi\u0146\u0101 vientul\u012bbas saj\u016bta var negat\u012bvi ietekm\u0113t j\u016bsu vesel\u012bbu. T\u0101 v\u0101jina gar\u012bgo sp\u0113ku un palielina tieksmi piev\u0113rsties kait\u012bgiem ieradumiem, piem\u0113ram, p\u0101rm\u0113r\u012bgai \u0113\u0161anai, sm\u0113\u0137\u0113\u0161anai vai p\u0101rm\u0113r\u012bgai alkohola lieto\u0161anai. Turkl\u0101t soci\u0101la izol\u0113t\u012bba ir demences riska faktors.<br><br><strong>K\u0101 tikt gal\u0101 ar izol\u0113t\u012bbu un vientul\u012bbu<\/strong><br>Lai izvair\u012btos no izol\u0113t\u012bbas, galvenais ir uztur\u0113t vesel\u012bgas attiec\u012bbas papildus apr\u016bp\u0113t\u0101ja lomai. Atrodiet veidus, k\u0101 izk\u013c\u016bt no m\u0101j\u0101m un piev\u0113rsties cit\u0101m liet\u0101m, ne tikai apr\u016bpei.<br>Atrodiet aktivit\u0101tes, piem\u0113ram, sportu vai va\u013caspriekus, kas dod iesp\u0113ju sadarboties ar cilv\u0113kiem, kuri var sniegt pieder\u012bbas saj\u016btu un atbalstu.<br><br>Ja izie\u0161ana no m\u0101j\u0101m ir sare\u017e\u0123\u012bta, iesp\u0113jams, ir v\u0113rts sazin\u0101ties ar senajiem draugiem un uzaicin\u0101t ciemos. Apsveriet iesp\u0113ju pievienoties atbalsta grup\u0101m, kas saist\u012btas ar j\u016bsu tuvinieka slim\u012bbu vai apr\u016bpi kopum\u0101. Varat ar\u012b atrast kop\u012bgu valodu ar cilv\u0113kiem, kas dal\u0101s ar l\u012bdz\u012bgu pieredzi tie\u0161saistes atbalsta grup\u0101s.<br>\u00a0<br><strong>Bezpal\u012bdz\u012bbas saj\u016bta<\/strong><br>Apr\u016bp\u0113jot cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju, ir <strong>DAUDZ LIETU, KAS RADA BEZPAL\u012aDZ\u012aBAS SAJ\u016aTU<\/strong>, \u012bpa\u0161i tad, kad dar\u0101t visu iesp\u0113jamo, lai pal\u012bdz\u0113tu apr\u016bp\u0113jamai personai, bet \u0161\u012b cilv\u0113ka st\u0101voklis neuzlabojas. L\u012bdztekus ar apr\u016bpi saist\u012btajiem izaicin\u0101jumiem ar\u012b emocijas, par kur\u0101m run\u0101j\u0101m \u0161aj\u0101 noda\u013c\u0101, var likt justies bezpal\u012bdz\u012bgam un nesp\u0113j\u012bgam turpin\u0101t b\u016bt par apr\u016bp\u0113t\u0101ju.<br>Bezpal\u012bdz\u012bbas saj\u016bta var negat\u012bvi ietekm\u0113t j\u016bsu emocion\u0101lo vesel\u012bbu, novedot pie aizkaitin\u0101juma, vainas apzi\u0146as un pat depresijas, ja \u0161\u012b saj\u016bta saglab\u0101jas.<br>\u00a0<br><strong>K\u0101 tikt gal\u0101 ar bezpal\u012bdz\u012bbu<\/strong><br>Ja j\u016btaties bezpal\u012bdz\u012bgs, uzdodiet sev \u0161\u0101dus jaut\u0101jumus:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-list-rea-list-block rea-list-block front\"><div class=\"rea-list-block__wrapper\"><div class=\"list-unordered list\"><p>Vai man ir nepamatotas gaidas?<\/p><p>Vai es zinu pietiekami daudz par \u0161\u012bs probl\u0113mas risin\u0101\u0161anu?<\/p><p>Vai man ir pietiekami ilgs miegs?<\/p><p>Vai es r\u016bp\u0113jos par sevi?<\/p><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Jums ir svar\u012bgi saprast, ka, darot visu iesp\u0113jamo, j\u016bs sniedzat nenov\u0113rt\u0113jamu pal\u012bdz\u012bbu savam tuviniekam. Atg\u0101diniet sev, ka nesp\u0113jat kontrol\u0113t tuvinieka vesel\u012bbu. Apzinoties savu sp\u0113ju robe\u017eas, j\u016bs var\u0113siet prec\u012bzi noteikt, kas ir tas, ko sp\u0113jat kontrol\u0113t un kam novirz\u012bt ener\u0123iju.<br><br>V\u0113rsieties pie draugiem vai \u0123imenes locek\u013ciem un uzticiet vi\u0146iem da\u017eus ar apr\u016bpi saist\u012btos uzdevumus. T\u0101pat par\u016bp\u0113jieties, lai jums b\u016btu pietiekami ilgs miegs un laiks sev, jo past\u0101v\u012bgs nogurums palielina stresu un bezpal\u012bdz\u012bbas saj\u016btu.<br><br>Saskaroties ar sare\u017e\u0123\u012btu probl\u0113mu, sadaliet to maz\u0101kos, viegl\u0101k paveicamos uzdevumos, jo tas var pal\u012bdz\u0113t rast risin\u0101jumu un izvair\u012bties no bezpal\u012bdz\u012bbas saj\u016btas. Ar \u0161o sare\u017e\u0123\u012bto saj\u016btu var tikt gal\u0101 ar\u012b, maksim\u0101li daudz uzzinot par slim\u012bbu un bie\u017ei komunic\u0113jot ar tuvinieku \u0101rst\u0113jo\u0161iem vesel\u012bbas apr\u016bpes speci\u0101listiem.<br><br><strong>Depresija<\/strong><br>Bie\u017ei gad\u0101s, ka apr\u016bp\u0113t\u0101ja m\u0113\u0123in\u0101jums pied\u0101v\u0101t tuviniekam p\u0113c iesp\u0113jas lab\u0101ku apr\u016bpi var kait\u0113t vi\u0146a pa\u0161a fiziskaj\u0101m un\/vai emocion\u0101laj\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. Ar apr\u016bp\u0113\u0161anu saist\u012btais stress, n\u0101kotnes nenoteikt\u012bba, k\u0101 ar\u012b visas <strong>IEPRIEK\u0160 MIN\u0112T\u0100S NEGAT\u012aV\u0100S EMOCIJAS VAR NELABV\u0112L\u012aGI IETEKM\u0112T PA\u0160SAJ\u016aTUUN IZRAI S\u012aT DEPRESIJU UN GARAST\u0100VOK\u013bA<\/strong><br><strong>TRAUC\u0112JUMUS<\/strong>. P\u0113t\u012bjumi liecina, ka pusei apr\u016bp\u0113t\u0101ju, kas apr\u016bp\u0113 ar \u0161izofr\u0113niju slimu cilv\u0113ku, ir depresija, \u012bpa\u0161i gad\u012bjumos, kad slim\u012bba ir rezistenta pret \u0101rst\u0113\u0161anu.<br><br>Cilv\u0113ki depresiju izj\u016bt da\u017e\u0101di, jo simptomi laika gait\u0101 var main\u012bties. Ja turpm\u0101k min\u0113tie simptomi saglab\u0101jas ilg\u0101k nek\u0101 divas ned\u0113\u013cas p\u0113c k\u0101rtas, ir iemesls uzskat\u012bt, ka cilv\u0113kam ir depresija:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-list-rea-list-block rea-list-block front\"><div class=\"rea-list-block__wrapper\"><div class=\"list-unordered list\"><p>\u0113\u0161anas paradumu izmai\u0146as, kas noved pie nev\u0113lamas \u0137erme\u0146a masas palielin\u0101\u0161an\u0101s vai samazin\u0101\u0161an\u0101s; <\/p><p>miega re\u017e\u012bma izmai\u0146as (p\u0101r\u0101k ilgs vai nepietiekams miegs); <\/p><p>past\u0101v\u012bgs nogurums; <\/p><p>zudusi interese par cilv\u0113kiem un\/vai aktivit\u0101t\u0113m, kas iepriek\u0161 sag\u0101d\u0101ja prieku; <\/p><p>daudz \u0101tr\u0101k rodas dusmas un uzbudin\u0101jums; <\/p><p>saj\u016bta, ka neesat pietiekami labs vai neko nesp\u0113jat izdar\u012bt pietiekami labi; <\/p><p>nosliece uz pa\u0161n\u0101v\u012bbu vai domas par n\u0101vi, vai ar\u012b pa\u0161n\u0101v\u012bbas m\u0113\u0123in\u0101jums; <\/p><p>past\u0101v\u012bgi fiziski simptomi, kas nerea\u0123\u0113 uz \u0101rst\u0113\u0161anu, piem\u0113ram, gremo\u0161anas trauc\u0113jumi, galvass\u0101pes un hroniskas s\u0101pes.<\/p><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\"><strong>K\u0101 tikt gal\u0101 ar depresiju<\/strong><br>Depresija ir j\u0101uztver nopietni, bet t\u0101 ir \u0101rst\u0113jama. Laic\u012bga uzman\u012bbas piev\u0113r\u0161ana simptomiem var pal\u012bdz\u0113t ilgtermi\u0146\u0101 nov\u0113rst smag\u0101ku depresiju. Ja jums ir aizdomas par depresiju, konsult\u0113jieties ar \u0101rstu vai gar\u012bg\u0101s vesel\u012bbas speci\u0101listu. Turkl\u0101t fizisk\u0101s aktivit\u0101tes un soci\u0101l\u0101 mijiedarb\u012bba ir lieliski veidi, k\u0101 c\u012bn\u012bties ar skumj\u0101m un depresiju, jo pal\u012bdz mazin\u0101t spriedzi, uzlabot garast\u0101vokli, att\u012bst\u012bt soci\u0101l\u0101s attiec\u012bbas un vairot ener\u0123iju.<br>\u00a0<br><strong>K\u0101 atpaz\u012bt emocion\u0101lo nogurumu?<\/strong><br>Emocion\u0101ls nogurums ir iztuk\u0161ot\u012bbas un izs\u012bkuma st\u0101voklis, kas radies uzkr\u0101t\u0101 stresa rezult\u0101t\u0101, pildot apr\u016bp\u0113t\u0101ja pien\u0101kumus. Emocion\u0101lais nogurums skar lielu da\u013cu apr\u016bp\u0113t\u0101ju un ir viena no izdeg\u0161anas paz\u012bm\u0113m. S\u0101kotn\u0113ji emocion\u0101l\u0101 noguruma simptomi par\u0101d\u0101s un izz\u016bd; tie var b\u016bt ar\u012b iek\u0161\u0113ji vai p\u0101rkl\u0101ties. Var b\u016bt \u0161\u0101di simptomi:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-list-rea-list-block rea-list-block front\"><div class=\"rea-list-block__wrapper\"><div class=\"list-unordered list\"><p>nervozit\u0101te vai saspringums;<\/p><p>neapmierin\u0101t\u012bbas, dusmu vai vainas saj\u016bta;<\/p><p>aizvainojuma, nepaciet\u012bbas un\/vai aizkaitin\u0101m\u012bbas saj\u016bta;<\/p><p>skumjas, bezcer\u012bba un izol\u0101cija;<\/p><p>aizm\u0101r\u0161\u012bba, nesp\u0113ja koncentr\u0113ties un\/vai psihiskais gausums;<\/p><p>motiv\u0101cijas tr\u016bkums;<\/p><p>\u0113stgribas izmai\u0146as;<\/p><p>slikts vai p\u0101rtraukts miegs;<\/p><p>sirdsklauves;<\/p><p>s\u0101pju pastiprin\u0101\u0161an\u0101s;<\/p><p>asinsspiediena paaugstin\u0101\u0161an\u0101s.\u00a0\u00a0<\/p><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"jsu-emocijas-dads-slimbas-stadijs\" class=\"content-title \">J\u016bsu emocijas da\u017e\u0101d\u0101s slim\u012bbas stadij\u0101s<\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">J\u016bsu tuvinieka simptomi un slim\u012bbas gaita var ietekm\u0113t to, k\u0101das saj\u016btas jums rodas saj\u016btas slim\u012bbas stadij\u0101s.<br><br><strong>Pirm\u0101 psihozes epizode (prodroms)<\/strong><br>\u0160izofr\u0113nijas pirm\u0101 epizode ir <strong>IZAICINO\u0160S LAIKA POSMS, KAS PRASA PIE\u0145EM\u0160ANU UN PIEL\u0100GO\u0160ANOS<\/strong> gan pacientiem, gan vi\u0146u \u0123imenes locek\u013ciem.<br>Cilv\u0113kiem, kuriem tikko diagnostic\u0113ta \u0161izofr\u0113nija, t\u0101 ir personiska kr\u012bze, kas saist\u012bta ar bail\u0113m, vainas saj\u016btu, kaunu un bezcer\u012bbu. Vi\u0146u \u0123imenes locek\u013ciem, kuri p\u0113k\u0161\u0146i ir nok\u013cuvu\u0161i situ\u0101cij\u0101, kuru nav izv\u0113l\u0113ju\u0161ies, tas ir <strong>\u0160OKA, VAINAS SAJ\u016aTAS, KAUNA, BAI\u013bU, TRAUKSMES UN NEZI\u0145AS PERIODS<\/strong>.<br><br><strong>Akt\u012bv\u0101 f\u0101ze<\/strong><br>Slim\u012bbas akt\u012bvaj\u0101 f\u0101z\u0113 domin\u0113 pozit\u012bvie simptomi, piem\u0113ram, halucin\u0101cijas, murgi un d\u012bvaina uzved\u012bba. Gandr\u012bz visiem cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju k\u0101d\u0101 br\u012bd\u012b slim\u012bbas laik\u0101 rodas \u0161ie simptomi.<br>Da\u017eos gad\u012bjumos tie par\u0101d\u0101s tikai recid\u012bvu laik\u0101. Ta\u010du gandr\u012bz pus\u0113 gad\u012bjumu pozit\u012bvie simptomi ir vai nu liel\u0101ko da\u013cu laika vai nep\u0101rtraukti. <br><br>J\u016bsu tuvinieka pozit\u012bvie simptomi <strong>VAR NEGAT\u012aVI IETEKM\u0112T J\u016aS<\/strong>, \u012bpa\u0161i tad, ja vi\u0146\u0161 \u0161os simptomus neapzin\u0101s. Iesp\u0113jams, tuvinieks st\u0101sta par liet\u0101m, kam nav j\u0113gas, vai p\u0101rmet citiem, ka tie ir sazv\u0113r\u0113ju\u0161ies pret vi\u0146u vai zog vi\u0146a domas. Iesp\u0113jams, tuvinieks redz bied\u0113jo\u0161as lietas vai dzird bied\u0113jo\u0161as balsis. \u0160ie simptomi var izrais\u012bt verb\u0101las izpausmes vai d\u012bvainu uzved\u012bbu un visai \u0123imenei rad\u012bt stresu, saspringumu, neapmierin\u0101t\u012bbu un trauksmi.<br>Saj\u016btas un domas, ko apr\u016bp\u0113t\u0101ji \u0161aj\u0101 laik\u0101 piedz\u012bvo, visbie\u017e\u0101k ir: <strong>BAILES, KA AR TUVINIEKU KAUT KAS NOTIKS<\/strong>; bailes piedz\u012bvot vardarb\u012bbu; doma, ka pa\u0161am apr\u016bp\u0113t\u0101jamar\u012b varb\u016bt ir \u0161\u012b slim\u012bba; nezi\u0146a un bezcer\u012bba.<br>\u00a0<br><br><strong>Rezidu\u0101l\u0101 f\u0101ze<br><\/strong>Rezidu\u0101l\u0101 f\u0101z\u0113, kad psihotiskie simptomi ir mazin\u0101ju\u0161ies, domin\u0113 negat\u012bvie simptomi, piem\u0113ram, avol\u012bcija (motiv\u0101cijas vai m\u0113r\u0137a tr\u016bkums), alo\u0123ija (samazin\u0101ta sp\u0113ja run\u0101t) vai emocion\u0101ls trulums (pav\u0101jiVn\u0101ta sp\u0113ja paust emocijas), un kognit\u012bvie simptomi, piem\u0113ram, uzman\u012bbas, koncentr\u0113\u0161an\u0101s un atmi\u0146as trauc\u0113jumi.<br><br>\u0160aj\u0101 period\u0101 cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju \u0123imenes locek\u013ciem <strong>VIENS NO BIED\u0112JO\u0160\u0100KAJIEM SIMPTOMIEM IR AVOL\u012aCIJA<\/strong>. Ir \u013coti gr\u016bti noraudz\u012bties, k\u0101 tuviniekam nav intereses pat par visvienk\u0101r\u0161\u0101kaj\u0101m ikdienas aktivit\u0101t\u0113m. Daudzi\u0123imenes lo cek\u013ci uzskata, ka apr\u016bp\u0113jam\u0101 persona sp\u0113j ietekm\u0113t savu avol\u012bciju. \u0160aj\u0101 zi\u0146\u0101 vi\u0146i tuvinieka nesp\u0113ju ap\u0123\u0113rbties vai ierasties uz tik\u0161anos uzskata par slinkumu. K\u0101 jau izkl\u0101st\u012bts iepriek\u0161\u0113j\u0101s noda\u013c\u0101s, avol\u012bcija ir slim\u012bbas simptoms, t\u0101tad j\u016bsu tuvinieks to tie\u0161i nesp\u0113j ietekm\u0113t. <br><br>Bie\u017e\u0101k sastopam\u0101s saj\u016btas, kas jums var rasties rezidu\u0101laj\u0101 slim\u012bbas f\u0101z\u0113, ir <strong>DUSMAS, NEAPMIERIN\u0100T\u012aBA, AIZKAITIN\u0100M\u012aBA, VIENTUL\u012aBA, NENOV\u0112RT\u0112\u0160ANA UN P\u0100RSLODZE<\/strong>.<br><br>T\u0101 k\u0101 cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju bie\u017ei ir gr\u016bt\u012bbas pabeigt m\u0101c\u012bbas vai atrast darbu, \u0161aj\u0101 laik\u0101 j\u016bs ar\u012b daudz raiz\u0113jaties par tuvinieka n\u0101kotni. Apr\u016bp\u0113t\u0101jam rezidu\u0101l\u0101 f\u0101ze daudz\u0113j\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101 ir v\u0113l izaicino\u0161\u0101ka nek\u0101 akt\u012bv\u0101 f\u0101ze. Psihozes laik\u0101, pat ja simptomi un notikumi ir bied\u0113jo\u0161i, j\u016bs varat mijiedarboties ar tuvinieku. P\u0113c psihozes \u0123imenes locek\u013ci sagaida, ka situ\u0101cija ar tuvinieku normaliz\u0113sies. T\u0101 viet\u0101 sekojo\u0161o negat\u012bvo simptomu d\u0113\u013c ir j\u0101piedz\u012bvo periods, kad tuvinieks pau\u017e maz\u0101k emociju un maz\u0101k mijiedarbojas, kas var novest pie aizvainojuma un saj\u016btas, ka j\u016bsu k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101ja centieni netiek nov\u0113rt\u0113ti.<br><br>Lai gan liel\u0101koties esam run\u0101ju\u0161i par izaicino\u0161\u0101m saj\u016bt\u0101m saist\u012bb\u0101 ar da\u017e\u0101d\u0101m slim\u012bbas f\u0101z\u0113m, atcerieties, ka katr\u0101 slim\u012bbas f\u0101z\u0113 j\u016bs varat piedz\u012bvot m\u012blest\u012bbu, cie\u0146u un emp\u0101tiju \u2013 saj\u016btas, kas pie\u0161\u0137ir apr\u016bp\u0113t\u0101ja ikdienai v\u0113rt\u012bbu.<br><br><br><strong>Emocion\u0101li uzl\u0101d\u0113ta uzved\u012bba<\/strong><br>Vis\u0101s slim\u012bbas f\u0101z\u0113s j\u016bs varat sastapties ar situ\u0101cij\u0101m, kuras rada lielu emocion\u0101lu slogu, <strong>P\u0100RBAUDA J\u016aSU K\u0100 APR\u016aP\u0112T\u0100JA SP\u0112JAS UN ATTIEC\u012aBAS AR TUVINIEKU<\/strong>.<br><br><strong>NAID\u012aGUMS, VARDARB\u012aBA UN AGRESIJA.<\/strong> <br>Cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju parasti nav agres\u012bvi un vardarb\u012bgi. Tom\u0113r da\u017eos gad\u012bjumos slim\u012bbas smagums, alkohola vai narkotiku lieto\u0161ana, slim\u012bbas izrais\u012btais stress un neapmierin\u0101t\u012bba var likt tuviniekam k\u013c\u016bt agres\u012bvam vai pat vardarb\u012bgam. Vardarb\u012bba ir saist\u012bta ar smag\u0101kiem simptomiem, zem\u0101kiem \u0123imenes ien\u0101kumiem un bezdarbu. Cit\u0101s reiz\u0113s tuvinieks var izr\u0101d\u012bt naid\u012bgumu pret jums vai ar\u012b vainot j\u016bs vis\u0101, s\u0101kot ar ierobe\u017eojumu noteik\u0161anu un beidzot ar saslim\u0161anu. \u0160aj\u0101s situ\u0101cij\u0101s <strong>JUMS J\u0100SAGLAB\u0100 MIERS<\/strong> un <strong>J\u0100ATCERAS, KA TAS, KO J\u016aS REDZAT, NAV J\u016aSU TUVINIEKS, BET GAN SLIM\u012aBA<\/strong>. <br><br>J\u016bsu tuviniekam \u0161izofr\u0113nija ir s\u0101p\u012bgs ce\u013cojums, ko caurvij bailes, nemiers, simptomi, kas maina person\u012bbu, stigmatiz\u0101cija un nemit\u012bgi main\u012bgas realit\u0101tes izj\u016bta. <br><br><strong>DOMAS PAR PA\u0160N\u0100V\u012aBU<\/strong>. <br>\u0160izofr\u0113nijas simptomi, stress un depresija var izrais\u012bt ar\u012b domas par pa\u0161n\u0101v\u012bbu. \u0160\u012bs ak\u016bt\u0101s situ\u0101cijas var b\u016bt \u013coti saspringts un emocion\u0101ls laiks visai \u0123imenei. <strong>VAIR\u0100K INFORM\u0100CIJAS PAR TO<\/strong>, k\u0101 r\u012bkoties, ja tuvinieks gras\u0101s sev kait\u0113t, <strong>MEKL\u0112JIET \u0160\u012aS GR\u0100MATAS 6. NODA\u013b\u0100<\/strong>.<br><br><strong>ATTEIK\u0160AN\u0100S NO \u0100RST\u0112\u0160ANAS.<\/strong><br>Cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju bie\u017ei atsak\u0101s no z\u0101l\u0113m vai cit\u0101m \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113j\u0101m. Tas notiek vair\u0101ku iemeslu d\u0113\u013c: vi\u0146i neapzin\u0101s slim\u012bbu; vi\u0146i j\u016btas lab\u0101k vai tie\u0161i pret\u0113ji \u2013 slikt\u0101k z\u0101\u013cu izrais\u012btu blakuspar\u0101d\u012bbu d\u0113\u013c. \u0160ie ir ar\u012b iemesli, k\u0101d\u0113\u013c cilv\u0113ks ar \u0161izofr\u0113niju var atteikties no hospitaliz\u0101cijas.<br><br>Savas slim\u012bbas neapzin\u0101\u0161an\u0101s visai \u0123imenei var izrais\u012bt b\u016btisku neapmierin\u0101t\u012bbu, bet visbie\u017e\u0101k t\u0101 laika gait\u0101 mazin\u0101s. Lab\u0101kais risin\u0101jums \u0161aj\u0101s situ\u0101cij\u0101s ir <strong>CENSTIES IZPRAST C\u0112LONI, PAL\u016aKOJOTIES UZ PASAULI AR TUVINIEKA AC\u012aM<\/strong>. Konsult\u0113jieties ar vesel\u012bbas apr\u016bpes speci\u0101listiem, lai rastu risin\u0101jumus, kas j\u016bsu tuviniekam pal\u012bdz\u0113s iev\u0113rot \u0101rst\u0113\u0161anas nor\u0101d\u012bjumus.<br><br><strong>SPECIALIZ\u0112TA \u0100RST\u0112\u0160ANAS IEST\u0100DE.<\/strong><br>Tuvinieka slim\u012bbas smaguma pak\u0101pes d\u0113\u013c vi\u0146am var b\u016bt nepiecie\u0161ama ilgsto\u0161a apr\u016bpe, kas ir pieejama tikai specializ\u0113t\u0101 \u0101rst\u0113\u0161anas iest\u0101d\u0113.<br><br>Pie\u0146emt faktu, ka par tuvinieku vairs nav iesp\u0113jams r\u016bp\u0113ties \u0123imen\u0113, emocion\u0101li var b\u016bt \u012bpa\u0161i gr\u016bti. <br><br>Pie\u0146emiet \u0161o l\u0113mumu kop\u0101 ar citiem j\u016bsu tuvinieka apr\u016bp\u0113 iesaist\u012btajiem, raugoties, lai j\u016bs <strong>R\u012aKOTOS NE TIKAI SAVA TUVINIEKA, BET AR\u012a \u0122IMENES INTERES\u0112S<\/strong>.<br><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-title-rea-title-block rea-title-block front\"><div class=\"rea-title-block__content\"><h3 id=\"tieciet-gal-ar-grtm-emocijm-veselg-veid\" class=\"content-title \">Tieciet gal\u0101 ar gr\u016bt\u0101m emocij\u0101m vesel\u012bg\u0101 veid\u0101<\/h3><h4 class=\"content-subtitle rea-hidden\"><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-illustration-rea-illustration-block rea-illustration-block front\"><img class=\"illustration-bg\" alt=\"\"><div class=\"rea-illustration-block__content\"><div class=\"rea-illustration-block__image image-wrapper\"><a href=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Manage.png\" rel=\"noopener noreferrer\" target=\"_blank\" class=\"\"><img decoding=\"async\" class=\"illustration left\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Manage.png\" style=\"max-width: 60%\"><img decoding=\"async\" class=\"rea-mobile illustration-mobile\" alt=\"\" src=\"\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2023\/12\/Manage.png\"><\/a><\/div><p class=\"rea-site__caption caption-text align-left\"><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-paragraph-rea-paragraph-block rea-paragraph-block front\"><div class=\"rea-paragraph-block__content\"><p class=\"content-text\">Lai gan var izklaus\u012bties d\u012bvaini, tom\u0113r apr\u016bp\u0113t\u0101ji bie\u017ei <strong>NEAPZIN\u0100S, KA IR APR\u016aP\u0112T\u0100JI<\/strong>. Kad b\u0113rnam, m\u0101tei, t\u0113vam vai citam \u0123imenes loceklim tiek diagnostic\u0113ta \u0161izofr\u0113nija, cilv\u0113ki pal\u012bdz, jo t\u0101 r\u012bkoties ir pareizi. Jo \u0101tr\u0101k j\u016bs pa\u0161identific\u0113sieties k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js, jo \u0101tr\u0101k var\u0113siet atpaz\u012bt un tikt gal\u0101 ar main\u012bgaj\u0101m emocij\u0101m, ko rada apr\u016bp\u0113\u0161ana. J\u016bs atpaz\u012bsiet ar\u012b emocion\u0101lo nogurumu, ko neizb\u0113gami piedz\u012bvosiet, un s\u0101ksiet mekl\u0113t veidus, k\u0101 tikt ar to gal\u0101. <br><br>\u0160aj\u0101 noda\u013c\u0101 izkl\u0101st\u012bt\u0101s emocijas bie\u017ei ir \u0137erme\u0146a br\u012bdino\u0161\u0101s paz\u012bmes, nelieli atg\u0101din\u0101jumi, kuriem jums j\u0101piev\u0113r\u0161 uzman\u012bba, un atcerieties, ka <strong>AR\u012a J\u016aS ESAT SVAR\u012aGS<\/strong>!<br><br>Negat\u012bvas emocijas var piedz\u012bvot ikviens apr\u016bp\u0113t\u0101js. To atz\u012b\u0161ana jums pal\u012bdz\u0113s par\u016bp\u0113ties par sevi un nerea\u0123\u0113t uz t\u0101m s\u0101p\u012bgi. <br><br>Jums ar\u012b j\u0101saprot, ka emocion\u0101l\u0101 noguruma c\u0113lo\u0146i liel\u0101koties ir \u0101rpus j\u016bsu kontroles. Ziniet savas sp\u0113jas un atsakieties no k\u0101diem pien\u0101kumiem vai uzticiet tos citiem. <br><br>Lai b\u016btu veiksm\u012bgs apr\u016bp\u0113t\u0101js, galvenais priek\u0161noteikums ir <strong>ELAST\u012aBA UN SP\u0112JA PIEL\u0100GOTIES<\/strong>. Svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka <strong>NEVIENS \u0160O DARBU NEVAR DAR\u012aT VIENS PATS<\/strong>. Pie\u0146emiet pal\u012bdz\u012bbu jau no agr\u012bnajiem apr\u016bpes posmiem. T\u0101 b\u016btiski uzlabosies j\u016bsu labsaj\u016bta, un j\u016bs sp\u0113siet nodro\u0161in\u0101t tuviniekam maksim\u0101li labu apr\u016bpi.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-separator-rea-separator-block rea-separator-block front\"><div class=\"rea-separator-block__content\"><hr class=\"rea-separator-block__separator\"><\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-rea-references-rea-references-block rea-references-block front\"><div class=\"rea-references-block__references\"><p class=\"references-title\">Atsauces<\/p><ol class=\"references-list\"><li>How to Handle Guilt and Other Caregiving Emotions [Internet]. WebMD. [cited 2021 Mar 21]. Available from: <a rel=\"noreferrer noopener\" href=\"https:\/\/www.webmd.com\/healthy-aging\/caregiver-overcome-guilt\" target=\"_blank\">https:\/\/www.webmd.com\/healthy-aging\/caregiver-overcome-guilt<\/a><\/li><li>Ong AD, Mroczek DK, Riffin C. The Health Significance of Positive Emotions in Adulthood and Later Life. Soc Personal Psychol Compass. 2011 Aug 1;5(8):538\u201351.<\/li><li>Mund M, Mitte K. The costs of repression: a meta-analysis on the relation between repressive coping and somatic diseases.Health Psychol Off J Div Health Psychol Am\u00a0 Psychol Assoc. 2012 Sep;31(5):640\u20139.<\/li><li>Kamil SH, Velligan DI. Caregivers of individuals with schizophrenia: who are they and what are their challenges? Curr Opin Psychiatry. 2019 May;32(3):157\u201363.\u00a0<\/li><li>\u00a0Newman KM. How Caregivers Can Cultivate Moments of Positivity [Internet]. Greater Good. [cited 2021 Apr 26]. Available from: <a rel=\"noreferrer noopener\" href=\"https:\/\/greatergood.berkeley.edu\/article\/item\/how_caregivers_%20can_cultivate_moments_of_positivity\" data-type=\"URL\" data-id=\"https:\/\/greatergood.berkeley.edu\/article\/item\/how_caregivers_ can_cultivate_moments_of_positivity\" target=\"_blank\">https:\/\/greatergood.berkeley.edu\/article\/item\/how_caregivers_ can_cultivate_moments_of_positivity<\/a><\/li><li>Poulin MJ, Brown SL, Dillard AJ, Smith DM. Giving to Others and the Association Between Stress and Mortality. Am J Public Health. 2013 Jan 17;103(9):1649\u201355.<\/li><li>Tangney J, Tracy J. Self-conscious emotions. In: Leary M, Tangney J, editors. Handbook of self and identity. The Guilford Press; 2012.<\/li><li>Chan SW. Global perspective of burden of family caregivers for persons with schizophrenia. Arch Psychiatr Nurs. 2011 Oct;25(5):339\u201349.<\/li><li>Miller R, Mason SE. Shame and Guilt in First-Episode Schizophrenia and Schizoaffectiv Disorders. J Contemp Psychother. 2005 Jul 1;35(2):211\u201321.<\/li><li>De Rubeis S, Hollenstein T. Individual differences in shame and depressive symptoms during early adolescence. Personal Individ Differ. 2009 Mar 1;46(4):477\u201382.<\/li><li>Anger &#8211; how it affects people | better health. vic.gov.au [Internet]. Better Health. [cited 2021 May 1]. Available from: <a rel=\"noreferrer noopener\" href=\"https:\/\/www.betterhealth.vic.gov.au\/health\/healthyliving\/anger-how-it-affects-people\" target=\"_blank\">https:\/\/www.betterhealth.vic.gov.au\/health\/healthyliving\/anger-how-it-affects-people<\/a><\/li><li>Sundstr\u00f6m A, Westerlund O, Kotyrlo E. Marital status and risk of dementia: a nationwide population-based prospective study from Sweden. BMJ Open. 2016 Jan 4;6(1):e008565. <\/li><li>Bademli K, L\u00f6k N. Feelings, thoughts and experiences of caregivers of patients with schizophrenia. Int J Soc Psychiatry. 2020 Aug;66(5):452\u20139.<\/li><\/ol><\/div><\/div>\n\n\n\n<ul class=\"wp-block-list\">\n<li>\n<\/ul>\n\n\n\n\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"","protected":false},"author":5,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"page-fullwidth.php","meta":{"_acf_changed":false,"rea_page_title_signed_in_meta_block_field":"","rea_page_title_signed_out_meta_block_field":"","rea_page_description_signed_in_meta_block_field":"","rea_page_description_signed_out_meta_block_field":"","rea_page_footer_id_meta_block_field":"","rea_page_footer_date_meta_block_field":"","footnotes":""},"class_list":["post-4766","page","type-page","status-publish","hentry"],"acf":[],"yoast_head":"<!-- This site is optimized with the Yoast SEO plugin v20.8 - https:\/\/yoast.com\/wordpress\/plugins\/seo\/ -->\n<title>Emociju pie\u0146em\u0161ana<\/title>\n<meta name=\"description\" content=\"Emocijas da\u017e\u0101d\u0101s \u0161izofr\u0113nijas stadij\u0101s. K\u0101 tikt gal\u0101 ar gr\u016bt\u0101m emocij\u0101m vesel\u012bg\u0101 veid\u0101? K\u0101 koncentr\u0113ties uz pozit\u012bvo?\" \/>\n<meta name=\"robots\" content=\"index, follow, max-snippet:-1, max-image-preview:large, max-video-preview:-1\" \/>\n<link rel=\"canonical\" href=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/\" \/>\n<meta property=\"og:locale\" content=\"en_US\" \/>\n<meta property=\"og:type\" content=\"article\" \/>\n<meta property=\"og:title\" content=\"Emociju pie\u0146em\u0161ana\" \/>\n<meta property=\"og:description\" content=\"Emocijas da\u017e\u0101d\u0101s \u0161izofr\u0113nijas stadij\u0101s. K\u0101 tikt gal\u0101 ar gr\u016bt\u0101m emocij\u0101m vesel\u012bg\u0101 veid\u0101? K\u0101 koncentr\u0113ties uz pozit\u012bvo?\" \/>\n<meta property=\"og:url\" content=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/\" \/>\n<meta property=\"og:site_name\" content=\"sizofrenija.lv\/sabiedribai\" \/>\n<meta property=\"article:modified_time\" content=\"2025-12-19T10:52:30+00:00\" \/>\n<meta property=\"og:image\" content=\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wooden.png\" \/>\n<meta name=\"twitter:card\" content=\"summary_large_image\" \/>\n<meta name=\"twitter:label1\" content=\"Est. reading time\" \/>\n\t<meta name=\"twitter:data1\" content=\"24 minutes\" \/>\n<script type=\"application\/ld+json\" class=\"yoast-schema-graph\">{\"@context\":\"https:\/\/schema.org\",\"@graph\":[{\"@type\":\"WebPage\",\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/\",\"url\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/\",\"name\":\"Emociju pie\u0146em\u0161ana\",\"isPartOf\":{\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website\"},\"datePublished\":\"2024-04-19T11:15:22+00:00\",\"dateModified\":\"2025-12-19T10:52:30+00:00\",\"description\":\"Emocijas da\u017e\u0101d\u0101s \u0161izofr\u0113nijas stadij\u0101s. K\u0101 tikt gal\u0101 ar gr\u016bt\u0101m emocij\u0101m vesel\u012bg\u0101 veid\u0101? K\u0101 koncentr\u0113ties uz pozit\u012bvo?\",\"breadcrumb\":{\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/#breadcrumb\"},\"inLanguage\":\"en-US\",\"potentialAction\":[{\"@type\":\"ReadAction\",\"target\":[\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/\"]}]},{\"@type\":\"BreadcrumbList\",\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/#breadcrumb\",\"itemListElement\":[{\"@type\":\"ListItem\",\"position\":1,\"name\":\"Home\",\"item\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/\"},{\"@type\":\"ListItem\",\"position\":2,\"name\":\"Emociju pie\u0146em\u0161ana\"}]},{\"@type\":\"WebSite\",\"@id\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website\",\"url\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/\",\"name\":\"sizofrenija.lv\/sabiedribai\",\"description\":\"\",\"potentialAction\":[{\"@type\":\"SearchAction\",\"target\":{\"@type\":\"EntryPoint\",\"urlTemplate\":\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/?s={search_term_string}\"},\"query-input\":\"required name=search_term_string\"}],\"inLanguage\":\"en-US\"}]}<\/script>\n<!-- \/ Yoast SEO plugin. -->","yoast_head_json":{"title":"Emociju pie\u0146em\u0161ana","description":"Emocijas da\u017e\u0101d\u0101s \u0161izofr\u0113nijas stadij\u0101s. K\u0101 tikt gal\u0101 ar gr\u016bt\u0101m emocij\u0101m vesel\u012bg\u0101 veid\u0101? K\u0101 koncentr\u0113ties uz pozit\u012bvo?","robots":{"index":"index","follow":"follow","max-snippet":"max-snippet:-1","max-image-preview":"max-image-preview:large","max-video-preview":"max-video-preview:-1"},"canonical":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/","og_locale":"en_US","og_type":"article","og_title":"Emociju pie\u0146em\u0161ana","og_description":"Emocijas da\u017e\u0101d\u0101s \u0161izofr\u0113nijas stadij\u0101s. K\u0101 tikt gal\u0101 ar gr\u016bt\u0101m emocij\u0101m vesel\u012bg\u0101 veid\u0101? K\u0101 koncentr\u0113ties uz pozit\u012bvo?","og_url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/","og_site_name":"sizofrenija.lv\/sabiedribai","article_modified_time":"2025-12-19T10:52:30+00:00","og_image":[{"url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wooden.png"}],"twitter_card":"summary_large_image","twitter_misc":{"Est. reading time":"24 minutes"},"schema":{"@context":"https:\/\/schema.org","@graph":[{"@type":"WebPage","@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/","url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/","name":"Emociju pie\u0146em\u0161ana","isPartOf":{"@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website"},"datePublished":"2024-04-19T11:15:22+00:00","dateModified":"2025-12-19T10:52:30+00:00","description":"Emocijas da\u017e\u0101d\u0101s \u0161izofr\u0113nijas stadij\u0101s. K\u0101 tikt gal\u0101 ar gr\u016bt\u0101m emocij\u0101m vesel\u012bg\u0101 veid\u0101? K\u0101 koncentr\u0113ties uz pozit\u012bvo?","breadcrumb":{"@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/#breadcrumb"},"inLanguage":"en-US","potentialAction":[{"@type":"ReadAction","target":["https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/"]}]},{"@type":"BreadcrumbList","@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/emociju-pienemsana\/#breadcrumb","itemListElement":[{"@type":"ListItem","position":1,"name":"Home","item":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/"},{"@type":"ListItem","position":2,"name":"Emociju pie\u0146em\u0161ana"}]},{"@type":"WebSite","@id":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/#website","url":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/","name":"sizofrenija.lv\/sabiedribai","description":"","potentialAction":[{"@type":"SearchAction","target":{"@type":"EntryPoint","urlTemplate":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/?s={search_term_string}"},"query-input":"required name=search_term_string"}],"inLanguage":"en-US"}]}},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4766","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/users\/5"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=4766"}],"version-history":[{"count":29,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4766\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5317,"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4766\/revisions\/5317"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=4766"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}