![\"\"](\"https:\/\/schizophrenia.life\/public\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/wooden.png\")
<\/div>Nodarbo\u0161an\u0101s \u2013 varon\u012bgs apr\u016bp\u0113t\u0101js<\/h2><\/ul><\/div>\u0160aj\u0101 sada\u013c\u0101<\/h4><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\nSaglab\u0101jiet pozit\u012bvu attieksmi un izstr\u0101d\u0101jiet pl\u0101nu<\/h3><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nViens no svar\u012bg\u0101kajiem veidiem, k\u0101 mazin\u0101t stresu, bailes un trauksmi, r\u016bp\u0113joties par cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju, ir PL\u0100NA IZSTR\u0100DE<\/strong>. \u0160im pl\u0101nam vajadz\u0113tu ietvert: atvese\u013co\u0161an\u0101s m\u0113r\u0137us; ikdienas aktivit\u0101tes tuviniekam, kas nodro\u0161ina vi\u0146a fizisko un emocion\u0101lo labsaj\u016btu; lietas, kuras nedr\u012bkst, ignor\u0113t, piem\u0113ram, atk\u0101rtota paasin\u0101juma izrais\u012bt\u0101ju vai agr\u012bn\u0101s br\u012bdin\u0101juma paz\u012bmes; k\u0101 ar\u012b inform\u0101ciju par to, k\u0101 tikt gal\u0101 ar kr\u012bzi. Konsult\u0113jieties ar tuvinieka \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu par to, k\u0101da veida apr\u016bpe un uzraudz\u012bba, cik bie\u017ei un cik ilgi j\u016bsu tuviniekam ir nepiecie\u0161ama. Izveidojiet sarakstu, iek\u013caujot taj\u0101 visus draugus un \u0123imenes locek\u013cus, kuri var jums pal\u012bdz\u0113t, un esiet gatavs pak\u0101peniski piel\u0101got pl\u0101nu.
\u012astenojot pl\u0101nu ikdien\u0101, saglab\u0101jiet pozit\u012bvu attieksmi. Tas dos jums motiv\u0101ciju tikt gal\u0101 ar ikdienas izaicin\u0101jumiem un ar\u012b cer\u012bbu attiec\u012bb\u0101 uz jaunu, j\u016bsu tuvinieka atlab\u0161anu veicino\u0161u terapiju izstr\u0101di n\u0101kotn\u0113. POZIT\u012aVA ATTIEKSME<\/strong> pal\u012bdz\u0113s jums saglab\u0101tatv \u0113rt\u012bbu jaun\u0101m iesp\u0113j\u0101m, paaugstin\u0101s ener\u0123ijas l\u012bmeni un pal\u012bdz\u0113s nepie\u013caut izdeg\u0161anu.
T\u0101 ietekm\u0113s ar\u012b tuvinieka garast\u0101vokli, uzlabos j\u016bsu attiec\u012bbas un sekm\u0113s atvese\u013co\u0161anos.
POZIT\u012aVAS ATTIEKSMES SAGLAB\u0100\u0160ANA UN PL\u0100NA IZSTR\u0100DE<\/strong> nodro\u0161in\u0101s vienu no svar\u012bg\u0101kajiem elementiem, \u012bstenojot p\u0113c iesp\u0113jas lab\u0101ku tuvinieka apr\u016bpi, \u2013 KONTROLES SAJ\u016aTU<\/strong>.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/div><\/div>\n\n\n\nIzveidojiet prognoz\u0113jamu vidi un rut\u012bnu<\/h3><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nRut\u012bnas izveide ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi noder\u012bga gan jums, gan j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamam, jo t\u0101 nodro\u0161ina stabilit\u0101ti un uzticam\u012bbu. Ar konsekventu atbalstu un prognoz\u0113jamu rut\u012bnu j\u016bs zin\u0101siet, ko gaid\u012bt un k\u0101 nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 mekl\u0113t papildu pal\u012bdz\u012bbu.
Rut\u012bnas iev\u0113ro\u0161ana pamat\u0101 noz\u012bm\u0113 NOTEIKTU UZDEVUMU REGUL\u0100RU PILD\u012a\u0160ANU<\/strong>.
Cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju, par kuru r\u016bp\u0113jaties, rut\u012bna var ietvert visu, ko vi\u0146\u0161 dara ik dienu vai katru ned\u0113\u013cu \u2013 piecel\u0161anos no r\u012bta, \u0113\u0161anu, z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, do\u0161anos pie \u0101rsta, augu laist\u012b\u0161anu vai do\u0161anos gul\u0113t. Lai gan tas var \u0161\u0137ist monotoni, \u0161\u0101da veida rut\u012bna VAR NODRO\u0160IN\u0100T MILZ\u012aGU MIERIN\u0100JUMU<\/strong> j\u016bsu tuviniekam, mazinot negaid\u012bt\u0101 iesp\u0113jam\u012bbu. Kad cilv\u0113ks nesp\u0113j nekam koncentr\u0113ties, ir pl\u0101ns, k\u0101 atgriezties pie iepriek\u0161 izstr\u0101d\u0101tas notikumu sec\u012bbas, uz ko vi\u0146\u0161 vienm\u0113r var pa\u013cauties. Noteikts re\u017e\u012bms cilv\u0113kiem var ar\u012b pal\u012bdz\u0113t atcer\u0113ties, ka IR J\u0100LIETO NOZ\u012aM\u0112T\u0100S Z\u0100LES UN J\u0100VELTA PIETIEKAMI ILGS LAIKS MIEGAM.<\/strong>
Ta\u010du v\u0113l svar\u012bg\u0101k \u2013 RUT\u012aNA VAR PAL\u012aDZ\u0112T IZVEIDOT PRIV\u0100TU VIDI<\/strong>, kas var k\u013c\u016bt par sp\u0113c\u012bgu pamatu atlab\u0161anai. Un, kad \u0161ie cilv\u0113ki atkl\u0101j, ka dom\u0101m zudusi skaidr\u012bba, \u0161\u012b pierast\u0101 vide var n\u0101kt par sv\u0113t\u012bbu.
Rut\u012bna var ar\u012b PAL\u012aDZ\u0112T J\u016aSU TUVINIEKAM KONTROL\u0112T SITU\u0100CIJU<\/strong>, kad spriedzi izraiso\u0161i notikumi ikdien\u0101 rada haosu. \u0160\u012bs gr\u0101matas rakst\u012b\u0161anas laik\u0101 Covid\u201319 pand\u0113mija bija ilgusi jau vair\u0101k k\u0101 18 M\u0112NE\u0160US<\/strong>, radot stresu ne tikai tiem, kam ir psihiska slim\u012bba, bet teju visiem. Situ\u0101ciju neprognoz\u0113jam\u012bba pie\u0161\u0137ir v\u0113l liel\u0101ku v\u0113rt\u012bbu rut\u012bnai, kas uztur j\u016bsu tuvinieka fizisko un gar\u012bgo vesel\u012bbu.
Lai izveidotu rut\u012bnu, IDENTIFIC\u0112JIET, KURI UZDEVUMI J\u0100VEIC<\/strong> regul\u0101ri, un nosakiet, cik bie\u017ei tie j\u0101dara. Ikdienas, ikned\u0113\u013cas vai ikm\u0113ne\u0161a kontrolsarakstu izmanto\u0161ana pal\u012bdz\u0113s atcer\u0113ties, kas un kad ir j\u0101dara. Kad esat izveidojis uzdevumu sarakstu, atcerieties noteikt priorit\u0101tes, lai svar\u012bg\u0101kos uzdevumus paveiktu vispirms.
J\u016bs varat IZVEIDOT PL\u0100NU KOP\u0100<\/strong> ar tuvinieku, inform\u0113jot vi\u0146u par ieguvumiem. Ta\u010du atcerieties, ka s\u0101kum\u0101 tuvinieka attieksme pret rut\u012bnas ievie\u0161anu var b\u016bt noliedzo\u0161a. Tas ir norm\u0101li. DODIET TUVINIEKAM LAIKU<\/strong> un sakiet, ka vi\u0146\u0161 rut\u012bnai var piev\u0113rsties jebkur\u0101 br\u012bd\u012b. J\u016bs uzaicin\u0101jumu varat izteikt atk\u0101rtoti vair\u0101ku ned\u0113\u013cu laik\u0101, neizdarot spiedienu. Pat ja tuvinieks s\u0101kum\u0101 neiesaist\u0101s rut\u012bnas izpild\u0113, JUMS T\u0100 IR J\u0100IEV\u0112RO<\/strong>, jo t\u0101 atvieglos j\u016bsu darbu un ar\u012b tuviniekam b\u016bs viegl\u0101k saskat\u012bt ieguvumus un piev\u0113rsties tai v\u0113l\u0101k.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/div><\/div>\n\n\n\nK\u0101 j\u016bs varat pal\u012bdz\u0113t k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js<\/h3><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n\u0160aj\u0101 sada\u013c\u0101 ir s\u012bki aprakst\u012bts, k\u0101 j\u016bs tuviniekam varat pal\u012bdz\u0113t tikt gal\u0101 ar \u0161izofr\u0113nijas rad\u012btajiem izaicin\u0101jumiem ikdien\u0101 un virz\u012bties uz atlab\u0161anu.
Sniedziet atbalstu ikdienas pamata vajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161an\u0101<\/strong>
Viena no \u0161izofr\u0113nijas iez\u012bm\u0113m ir t\u0101, ka cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju ikdienas dz\u012bve var k\u013c\u016bt dezorganiz\u0113ta. Tas noz\u012bm\u0113, ka pamatuzdevumi, piem\u0113ram, r\u016bpes par person\u012bgo higi\u0113nu vai ve\u013cas mazg\u0101\u0161ana, tiek vai nu piln\u012bb\u0101 ignor\u0113ti vai k\u013c\u016bst par aps\u0113st\u012bbu, kam persona velta visu savu laiku.
Tas ir \u012bpa\u0161i uzskat\u0101ms \u0161izofr\u0113nijas epizodes ak\u016btaj\u0101 f\u0101z\u0113, kad tikt gal\u0101 ar uzst\u0101j\u012bgaj\u0101m halucin\u0101cij\u0101m un murgiem prasa milzum daudz ener\u0123ijas, mazinot sp\u0113ju dom\u0101t par jebko citu. V\u0113l\u0101k remisijas f\u0101z\u0113, kad s\u0101k atjaunoties norm\u0101las funkcion\u0113\u0161anas sp\u0113jas, ikdienas uzdevumi atkal s\u0101k k\u013c\u016bt svar\u012bgi. \u0160aj\u0101 period\u0101 J\u016aSU TUVINIEKAM B\u016aS J\u0100ATSVAIDZINA DZ\u012aVES PAMATPRASMES<\/strong>.
Zin\u0101ms, ka agr\u012bn\u0101s remisijas f\u0101z\u0113 t\u0101di uzdevumi k\u0101 pareiza z\u0101\u013cu lieto\u0161ana, iepirk\u0161an\u0101s, \u0113st gatavo\u0161ana, uzkop\u0161ana un naudas p\u0101rvald\u012bba, ir liels izaicin\u0101jums.
Viens no J\u016aSU K\u0100 APR\u016aP\u0112T\u0100JA PIEN\u0100KUMIEM IR PAL\u012aDZ\u0112T TUVINIEKAM TIKT GAL\u0100 AR \u0160IEM UZDEVUMIEM<\/strong>.
Redz\u0113siet, ka daudzi no tiem b\u016bs j\u0101organiz\u0113 jums. Ja j\u016bs p\u0113c dabas neesat organiz\u0113ts cilv\u0113ks, j\u016bs varat m\u0101c\u012bties apg\u016bt \u0161o prasmi. DOM\u0100JIET PAR APR\u016aPI K\u0100 PAR PROJEKTU<\/strong> \u2013 jo organiz\u0113t\u0101ks j\u016bs esat, jo viegl\u0101k to b\u016bs \u012bstenot. B\u016bt\u012bb\u0101 viss, kas var pal\u012bdz\u0113t jebkur\u0101 projekt\u0101 \u2013 ap\u0146em\u0161an\u0101s iev\u0113rot termi\u0146us, laika mened\u017ements, lielo uzdevumu sadal\u012b\u0161ana maz\u0101kos utt. \u2013, var pal\u012bdz\u0113t ar\u012b apr\u016bpes proces\u0101.
Ikdienas pamatvajadz\u012bbas, kuru nodro\u0161in\u0101\u0161anai tuviniekam var b\u016bt nepiecie\u0161ama j\u016bsu pal\u012bdz\u012bba ir:
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n\n<\/p>
\n- z\u0101\u013cu lieto\u0161ana noteikt\u0101 laik\u0101 katru dienu;<\/li>\n
- regul\u0101ra \u0137erme\u0146a un matu mazg\u0101\u0161ana, zobu t\u012br\u012b\u0161ana un nagu apgrie\u0161ana;<\/li>\n
- gultasve\u013cas mai\u0146a atbilsto\u0161\u0101 laik\u0101;<\/li>\n
- uzturviel\u0101m bag\u0101ta \u0113diena pagatavo\u0161ana un \u0113\u0161ana ar noteiktiem laika interv\u0101liem;<\/li>\n
- ve\u013cas mazg\u0101\u0161ana un m\u0101jas uzkop\u0161ana;<\/li>\n
- p\u0101rtikas ieg\u0101de un uzdevumu izpilde;<\/li>\n
- finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu p\u0101rvald\u012bba un bud\u017eeta iev\u0113ro\u0161ana;<\/li>\n
- sabiedrisk\u0101 transporta izmanto\u0161ana;<\/li>\n
- viz\u012b\u0161u pl\u0101no\u0161ana;<\/li>\n
- brauk\u0161ana uz viz\u012bt\u0113m.<\/li>\n<\/ul>\n\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n
Da\u017ei no \u0161iem darbiem ir j\u0101dara katru dienu, citi \u2013 reizi ned\u0113\u013c\u0101 vai v\u0113l ret\u0101k. T\u0101pat iesp\u0113jams, ka tie jums neb\u016bs vienm\u0113r j\u0101dara tuvinieka viet\u0101. Fakts, ka tuviniekam ir nepiecie\u0161ama pal\u012bdz\u012bba, nenoz\u012bm\u0113, ka vi\u0146\u0161 ir inval\u012bds vai darba nesp\u0113j\u012bgs. Tas noz\u012bm\u0113, ka slim\u012bba apgr\u016btina vi\u0146a sp\u0113ju b\u016bt organiz\u0113tam un piev\u0113rst uzman\u012bbu pamatuzdevumiem.
Galvenais m\u0113r\u0137is ir IZVEIDOT RUT\u012aNU<\/strong> un L\u0112N\u0100M IEM\u0100C\u012aT CILV\u0112KAM AR \u0160IZOFR\u0112NIJU \u0160OS
UZDEVUMUS IZPILD\u012aT PA\u0160AM<\/strong>.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Veidojiet vesel\u012bgus ieradumus: \u0112\u0160ANA, GUL\u0112\u0160ANA, FIZISK\u0100S AKTIVIT\u0100TES<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n![\"\"]()
![\"\"](\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Healthy-habits.jpg\")
<\/a><\/div><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/h3>Saglab\u0101jiet tuvinieka person\u012bgo, soci\u0101lo un profesion\u0101lo funkcion\u0113tsp\u0113ju<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Person\u012bg\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/strong><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
\u0160izofr\u0113nija ir slim\u012bba, kuras rezult\u0101t\u0101 j\u016bsu tuvinieks var AP\u0160AUB\u012aT LIETU REALIT\u0100TI<\/strong>. Rezult\u0101t\u0101 vi\u0146am var b\u016bt gr\u016bti pild\u012bt ikdienas uzdevumus, skaidri dom\u0101t un risin\u0101t probl\u0113mas
vai pie\u0146emt l\u0113mumus. VI\u0145AM VAR B\u016aT GR\u016aTI KONTROL\u0112T EMOCIJAS<\/strong> un MIJIEDARBOTIES<\/strong> ar \u0123imenes locek\u013ciem, draugiem, vesel\u012bbas apr\u016bp\u0113 iesaist\u012btajiem un citiem cilv\u0113kiem.
\u0145emot v\u0113r\u0101 slim\u012bbas izpausmju smaguma pak\u0101pi, j\u016bsu tuviniekam var b\u016bt apgr\u016btin\u0101tas \u0161\u0101das
prasmes:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n![\"\"]()
![\"\"](\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Personal-functioning.jpg\")
<\/a><\/div><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/h3>Soci\u0101l\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Viena no \u0161izofr\u0113nijas rakstur\u012bgaj\u0101m iez\u012bm\u0113m ir SOCI\u0100LA DISFUNKCIJA<\/strong>, un daudziem cilv\u0113kiem, kuriem ir \u0161\u012b slim\u012bba, ir gr\u016bti mijiedarboties ar citiem, pat ja vi\u0146u psihotiskie simptomi tiek kontrol\u0113ti. Rezult\u0101t\u0101 slim\u012bba var k\u013c\u016bt par past\u0101v\u012bgu c\u012b\u0146u, cen\u0161oties noskaidrot, K\u0100 IEK\u013bAUTIES SABIEDR\u012aB\u0100<\/strong>.
\u0160aj\u0101 zi\u0146\u0101 trauc\u0113jo\u0161\u0101kie simptomi ir PARANOJA UN MURGI<\/strong>.
Cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju uzskats, ka citi cen\u0161as vi\u0146am kait\u0113t vai dom\u0101 par vi\u0146u sliktu \u013coti apgr\u016btina vi\u0146a sp\u0113ju iesaist\u012bties dialog\u0101 vai saglab\u0101t mieru jebk\u0101da veida soci\u0101l\u0101 situ\u0101cij\u0101.
Viena no m\u016bsu svar\u012bg\u0101kaj\u0101m soci\u0101laj\u0101m mijiedarb\u012bb\u0101m noteikti ir romantisku attiec\u012bbu
izveido\u0161ana ar citu personu. Parasti cilv\u0113ki sap\u0146o par romantisk\u0101m attiec\u012bb\u0101m un \u0123imenes izveidi. Ta\u010du t\u0101da nopietna un ilgsto\u0161a slim\u012bba k\u0101 \u0161izofr\u0113nija sag\u0101d\u0101 VIRKNI PROBL\u0112MU<\/strong>, kas apgr\u016btina sp\u0113ju izveidot un uztur\u0113t tuvas attiec\u012bbas.
Liels izaicin\u0101jums NEPIECIE\u0160AM\u012aBA PIEL\u0100GOTIES SLIM\u012aBAI<\/strong>, kas attiec\u012bb\u0101s var izrais\u012bt atsve\u0161in\u0101\u0161anos stigmatiz\u0101cijas un pa\u0161stigmatiz\u0101cijas d\u0113\u013c. Stigmatiz\u0101cija \u0161izofr\u0113nijas d\u0113\u013c izraisa PA\u0160STIGMATIZ\u0100CIJAS UN IZOL\u0112T\u012aBAS BURVJU LOKU<\/strong>, pasliktinot soci\u0101lo funkcion\u0113tsp\u0113ju, kas savuk\u0101rt pastiprina stigmatiz\u0101ciju. Pa\u0161stigmatiz\u0101cija pazemina pa\u0161v\u0113rt\u0113jumu. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 liela da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju uzskata, ka citi nev\u0113las b\u016bt kop\u0101 ar partneri, kam ir diagnostic\u0113ta \u0161\u0101da slim\u012bba. T\u0101d\u0113j\u0101di \u0161izofr\u0113nija ir c\u0113lonis ret\u0101k\u0101m prec\u012bb\u0101m, \u012bpa\u0161i v\u012brie\u0161iem un paaugstin\u0101tam laul\u012bbas \u0161\u0137ir\u0161anas riskam sieviet\u0113m. Romantisk\u0101s attiec\u012bbas APGR\u016aTINA AR\u012a IEK\u0160\u0112JI \u0160\u0136\u0112R\u0160\u013bI<\/strong>, ko cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju raksturo k\u0101 sevis zaud\u0113\u0161anu, emociju izju\u0161anas izmai\u0146as un apgr\u016btin\u0101tu sp\u0113ju pie\u0146emt citu uzskatus. \u0160ie cilv\u0113ki st\u0101sta ar\u012b par samazin\u0101tu uztic\u0113\u0161anos citiem un sev, k\u0101 ar\u012b sav\u0101m atmi\u0146\u0101m, saj\u016bt\u0101m, priek\u0161statiem un v\u0113lm\u0113m. Ir ar\u012b v\u0113l citi praktiski izaicin\u0101jumi.
\u0160izofr\u0113nija (un noteikti antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci) var samazin\u0101t cilv\u0113ku interesi par dzimumdz\u012bvi. Da\u017ei antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci var izrais\u012bt \u0137erme\u0146a masas palielin\u0101\u0161anos, kas var likt JUSTIES NEPIEVILC\u012aGAM<\/strong>. Cilv\u0113kiem, kuriem daudzus gadus ir bijusi \u0161izofr\u0113nija, \u0161\u0137\u0113rslis attiec\u012bbu veido\u0161anai un uztur\u0113\u0161anai var b\u016bt ar\u012b nabadz\u012bba.
Visas \u0161\u012bs gr\u016bt\u012bbas var veicin\u0101t uzskatu, ka m\u012blest\u012bba un \u0161izofr\u0113nija nav savienojami j\u0113dzieni. Tom\u0113r, neatkar\u012bgi no pr\u0101ta haosa un psihozes epizo\u017eu ietekmes, liel\u0101kajai da\u013cai cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju piem\u012bt sp\u0113ja nians\u0113ti paust j\u016btas un baud\u012bt m\u012blest\u012bbu.
\u0160IEM CILV\u0112KIEM IR J\u0100M\u012aL UN J\u0100SA\u0145EM M\u012aLEST\u012aBA.<\/strong>
Vi\u0146i \u013coti v\u0113las j\u0113gpilnas attiec\u012bbas, romantiku un \u0123imeni, tikai slim\u012bba ne\u013cauj izpaust savu b\u016bt\u012bbu.
Lai gan tas prasa daudz darba, tom\u0113r, ja j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101 slim\u012bba tiek kontrol\u0113ta, romantisku
attiec\u012bbu izveido\u0161ana ar k\u0101du, kas pie\u0146em j\u016bsu tuvinieku t\u0101du, k\u0101ds vi\u0146\u0161 ir, var \u013coti pozit\u012bvi
ietekm\u0113t \u0161\u0101 cilv\u0113ka dz\u012bvi.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Profesion\u0101l\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nZin\u0101ms, ka cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju AR DARBU SAIST\u012aTO UZDEVUMU IZPILDE PADODAS<\/strong>
SLIKT\u0100K izmain\u012bt\u0101s kognit\u012bv\u0101s funkcion\u0113tsp\u0113jas un negat\u012bvo simptomu d\u0113\u013c.
Ja slim\u012bba netiek pietiekami kontrol\u0113ta ar z\u0101l\u0113m, t\u0101 var b\u016btiski ietekm\u0113t gan cilv\u0113ka FIZISK\u0100S,
GAN GAR\u012aG\u0100S DARBASP\u0112JAS<\/strong>.
Halucin\u0101cijas var padar\u012bt fizisku darbu nesekm\u012bgu un pat b\u012bstamu ne tikai j\u016bsu tuviniekam, bet ar\u012b citiem darbaviet\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161iem. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju c\u012bn\u012bsies ar\u012b ar
DEZORGANIZ\u0112TU DOM\u0100\u0160ANU, RUNU UN UZVED\u012aBU<\/strong> \u2013 simptomiem, kas \u013coti apgr\u016btina funkcion\u0113\u0161anu darba vid\u0113.
\u0160izofr\u0113nijas pirmie simptomi parasti par\u0101d\u0101s augstskolas vecum\u0101. \u0160aj\u0101 dz\u012bves period\u0101 ir
iesp\u0113jama psihozes epizode, un ir dabiski, ka \u0161is notikums tiek uztverts k\u0101 veiksm\u012bgas dz\u012bves beigas.
Ta\u010du realit\u0101te ir cit\u0101da, un, ja simptomi tiek veiksm\u012bgi kontrol\u0113ti, iek\u013cau\u0161an\u0101s izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113m\u0101 un darba atra\u0161ana var b\u016bt PILN\u012aGI IESP\u0112JAMA<\/strong>.
Cilv\u0113ka dab\u0101 ir justies lab\u0101k, darot noder\u012bgu darbu.,Ar\u012b j\u016bsu tuvinieks ir sp\u0113j\u012bgs sekot saviem dz\u012bves m\u0113r\u0137iem, iet ce\u013cu, kas b\u016btiski ietekm\u0113 atlab\u0161anu. DARBS UZLABO PA\u0160APZI\u0145U UN DOD PIEDER\u012aBAS SAJ\u016aTU, VIENLAIKUS PAAUGSTINOT DZ\u012aVES KVALIT\u0100TI<\/strong>.
Mekl\u0113jot darbu, viens no liel\u0101kajiem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju ir neskaidr\u012bba, ar ko s\u0101kt. Daudziem no \u0161iem cilv\u0113kiem ir minim\u0101la darba pieredze vai t\u0101s nav visp\u0101r, un vi\u0146i nesp\u0113j saprast, k\u0101du darbu var\u0113tu dar\u012bt. T\u0101d\u0113\u013c, pirms s\u0101kt darba mekl\u0113jumus, izv\u0113rt\u0113jot tuvinieka PERSON\u012aG\u0100S \u012aPA\u0160\u012aBAS<\/strong>, svar\u012bgi ir saprast, kas vi\u0146am padodas vislab\u0101k, k\u0101 ar\u012b izprast pa\u0161reiz\u0113jo situ\u0101ciju darba tirg\u016b.
Ja cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju izdodas atrast sav\u0101m interes\u0113m atbilsto\u0161u un piem\u0113rotu darbu, kas \u013caus apliecin\u0101t vi\u0146a stipr\u0101s puses un prasmes, liel\u0101kajai da\u013cai \u0161o cilv\u0113ku ir v\u0113lme profesion\u0101li att\u012bst\u012bties.
SASLIM\u0160ANA AR \u0160IZOFR\u0112NIJU NENOZ\u012aM\u0112, KA NAV IESP\u0112JAMA KARJERA VAI VEIKSM\u012aGA DZ\u012aVE<\/strong>.
Kam\u0113r ir pozit\u012bva atbildes reakcija uz \u0101rst\u0113\u0161anu, \u013coti iesp\u0113jams, ka cilv\u0113ki sp\u0113s sasniegt visu, uz ko tiecas.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Pal\u012bdz\u012bba terapij\u0101 un rezult\u0101tu pierakst\u012b\u0161ana<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
Cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju gandr\u012bz noteikti tiks noz\u012bm\u0113tas recep\u0161u z\u0101les. K\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js j\u016bs varat iesaist\u012bties \u0161\u0101du uzdevumu izpild\u0113:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
\n<\/p>
\n- iz\u0146emt recep\u0161u z\u0101les;<\/li>\n
- uzraudz\u012bt z\u0101\u013cu lieto\u0161anu;<\/li>\n
- piev\u0113rst uzman\u012bbu blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m un inform\u0113t \u0101rstu par t\u0101m;<\/li>\n
- mudin\u0101t tuvinieku regul\u0101ri lietot z\u0101les;<\/li>\n
- izmantot iepriek\u0161 izpl\u0101notu grafiku, lai re\u0123istr\u0113tu z\u0101\u013cu lieto\u0161anu;<\/li>\n
- veicin\u0101t z\u0101\u013cu organizatoru vai taimera izmanto\u0161anu;<\/li>\n
- pal\u012bdz\u0113t injic\u0113t ilgsto\u0161as darb\u012bbas z\u0101les;<\/li>\n
- konsult\u0113ties ar \u0101rstu par iesp\u0113jamo z\u0101\u013cu mijiedarb\u012bbu;<\/li>\n
- veidot lietoto z\u0101\u013cu un uztura bag\u0101tin\u0101t\u0101ju re\u0123istru;<\/li>\n
- raudz\u012bties, lai citas vielas, piem\u0113ram, narkotikas un alkohols netiktu lietotas kombin\u0101cij\u0101 ar z\u0101l\u0113m;<\/li>\n
- pierakst\u012bt lietot\u0101s z\u0101les, lai nov\u0113rt\u0113tu, kuras konkr\u0113ti tuviniekam ir efekt\u012bv\u0101kas;<\/li>\n
- re\u0123istr\u0113t z\u0101\u013cu nomai\u0146as iemeslu.<\/li>\n<\/ul>\n\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n
UZTVERIET BLAKUSPAR\u0100D\u012aBAS NOPIETNI. <\/strong>Pamanot blakuspar\u0101d\u012bbas, liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju p\u0101rtrauc z\u0101\u013cu lieto\u0161anu.
Lab\u0101k\u0101 alternat\u012bva b\u016btu inform\u0113t \u0101rstu par nev\u0113lamaj\u0101m blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m, lai var\u0113tu samazin\u0101t devu vai noz\u012bm\u0113t citu antipsihotisko l\u012bdzekli, vai ar\u012b pievienot v\u0113l k\u0101das z\u0101les c\u012b\u0146ai ar specifisk\u0101m blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m.
MUDINIET SAVU TUVINIEKU LIETOT Z\u0100LES REGUL\u0100RI.<\/strong>
Pat ja blakuspar\u0101d\u012bbas tiek kontrol\u0113tas, cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju var atteikties no z\u0101\u013cu lieto\u0161anas vai vi\u0146iem vienk\u0101r\u0161i var b\u016bt gr\u016bti atcer\u0113ties, kad un cik daudz z\u0101\u013cu ir j\u0101lieto. \u0160\u0101dos gad\u012bjumos var b\u016bt lietder\u012bgi instal\u0113t lietotnes, kas atg\u0101din\u0101tu par z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, izmantot ned\u0113\u013cai paredz\u0113tus z\u0101\u013cu organizatorus un pal\u012bg\u0101 \u0146emt kalend\u0101ru.
R\u012aKOJIETIES UZMAN\u012aGI, LAI NEPIE\u013bAUTU Z\u0100\u013bU MIJIEDARB\u012aBU.<\/strong>
Lai nepie\u013cautu nelabv\u0113l\u012bgu z\u0101\u013cu mijiedarb\u012bbu, iesniedziet \u0101rstam visu apr\u016bp\u0113jam\u0101 lietoto z\u0101\u013cu unuztura bag\u0101tin\u0101t\u0101ju sarakstu. \u0160izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anai lietoto z\u0101\u013cu kombin\u0113\u0161ana ar alkoholu vai narkotik\u0101m var nodar\u012bt nopietnu kait\u0113jumu.
PIERAKSTIET SAVA \u0122IMENES LOCEK\u013bA SASNIEGUMUS. <\/strong>
Labs veids, k\u0101 uzraudz\u012bt uzved\u012bbas un citu simptomu izmai\u0146as, kas j\u016bsu tuviniekam rodas z\u0101\u013cu lieto\u0161anas rezult\u0101t\u0101, ir garast\u0101vok\u013ca nov\u0113ro\u0161anas lietotnes, ieraksti \u017eurn\u0101los un dienasgr\u0101matas rakst\u012b\u0161ana.
J\u016bsu tuvinieks var apmekl\u0113t ar\u012b kognit\u012bvi biheivior\u0101lo terapiju vai soci\u0101lo prasmju treni\u0146us.
Apr\u016bp\u0113t\u0101ja pien\u0101kums var\u0113tu b\u016bt pal\u012bdz\u0113t tuviniekam uzs\u0101kt terapiju, nodro\u0161in\u0101t t\u0101s turpin\u0101\u0161anu vai pal\u012bdz\u012bba m\u0101jasdarbu izpild\u0113.
PIERAKSTOT<\/strong>, k\u0101 tuvinieks iev\u0113ro \u0101rst\u0113\u0161anas nor\u0101d\u012bjumus, un izv\u0113rt\u0113jot sasniegto, j\u016bs varat k\u013c\u016bt p\u0101r\u0101k aizsarg\u0101jo\u0161s. RESPEKT\u0112JIET TUVINIEKA PRIV\u0100TUMU UN PERSON\u012aG\u0100S ROBE\u017dAS. <\/strong>Uzticot apr\u016bp\u0113jamam pien\u0101kumus (piem\u0113ram, lietot z\u0101les katru dienu noteikt\u0101 laik\u0101), j\u016bs dodat iesp\u0113ju un motiv\u0113jat vi\u0146u, pie\u0161\u0137irot dz\u012bvei j\u0113gu.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n![\"\"]()
![\"\"](\"https:\/\/sizofrenija.lv\/sabiedribai\/wp-content\/uploads\/2024\/04\/Mood-tracker.jpg\")
<\/a><\/div><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/h3>Turpin\u0101t z\u0101\u013cu lieto\u0161anu<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nSlimnieka sp\u0113ja lietot z\u0101les regul\u0101ri un konsekventi tiek saukta par L\u012aDZEST\u012aBU<\/strong> jeb TERAPIJAS NOR\u0100D\u012aJUMU IEV\u0112RO\u0160ANU*<\/strong>. Lai gan tas ne\u0161\u0137iet p\u0101r\u0101k gr\u016bti, l\u012bdzest\u012bba paties\u012bb\u0101 ir viens no problem\u0101tiskajiem faktoriem jebkuras slim\u012bbas ilgsto\u0161\u0101 \u0101rst\u0113\u0161an\u0101.
\u2217 Sarun\u0101s ar tuvinieka \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu j\u016bs varat dzird\u0113t abus terminus. Lai gan to noz\u012bme ir aptuveni vien\u0101da, \u201dterapijas nor\u0101d\u012bjumu iev\u0113ro\u0161ana\u201d ir termins, kas vair\u0101k saist\u012bts ar konkr\u0113tu nor\u0101d\u012bjumu iev\u0113ro\u0161anu, bet \u201cl\u012bdzest\u012bba\u201d noz\u012bm\u0113 akt\u012bv\u0101ku j\u016bsu un j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101s personas iesaisti.<\/em>
\u0160izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101 l\u012bdzest\u012bbas tr\u016bkums ir b\u016btiska probl\u0113ma \u2013 tikai 58%<\/strong> pacientu iz\u0146em savas z\u0101les pirmaj\u0101s 30 DIEN\u0100S<\/strong> p\u0113c izrakst\u012b\u0161anas no slimn\u012bcas un tikai 46%<\/strong> turpina s\u0101kotn\u0113jo terapiju 30 DIENAS<\/strong> vai ilg\u0101k. Augsto l\u012bdzest\u012bbas tr\u016bkumu iesp\u0113jams izskaidrot ar sliktu izpratni par slim\u012bbu, kognit\u012bviem trauc\u0113jumiem, blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m un atkar\u012bbu izraiso\u0161u vielu lieto\u0161anu.
Stresu rado\u0161i notikumi, kas uz ilgu laiku izmaina slimnieka dz\u012bvi, piem\u0113ram, nesen\u0101 Covid pand\u0113mija un ar to saist\u012btie ierobe\u017eojumi, ar\u012b var apgr\u016btin\u0101t z\u0101\u013cu konsekventu lieto\u0161anu vai iera\u0161anos uz viz\u012bt\u0113m. Daudzi cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju neatz\u012bst, ka ir slimi, t\u0101p\u0113c vi\u0146i nesaprot, k\u0101d\u0113\u013c vi\u0146iem ir nepiecie\u0161amas z\u0101les. Atbilsto\u0161\u0101s devas vai kombin\u0101cijas noskaidro\u0161ana parasti ir LAIKIETILP\u012aGA<\/strong>, un tas ir gr\u016bts process, kura gait\u0101 cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju var atteikties no \u0101rst\u0113\u0161anas piln\u012bb\u0101.
L\u012bdzest\u012bba ne tikai z\u0101\u013cu lieto\u0161anai, bet terapijas pl\u0101nam kopum\u0101, ir \u013coti svar\u012bga veiksm\u012bgam izn\u0101kumam. J\u016bsu k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101ja viens no GALVENAJIEM PIEN\u0100KUMIEM IR P\u0100RLIECIN\u0100TIES, KA J\u016aSU APR\u016aP\u0112JAM\u0100 PERSONA<\/strong>:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n\n<\/p>
\n- lieto z\u0101les konsekventi;<\/li>\n
- regul\u0101ri ierodas uz viz\u012bt\u0113m;<\/li>\n
- iesaist\u0101s konsult\u0101cij\u0101s un grupu terapij\u0101, inform\u0113 \u0101rstu par savu pieredzi;<\/li>\n
- nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 l\u016bdz pal\u012bdz\u012bbu atbalsta grupai;<\/li>\n
- ir paciet\u012bgs attieksm\u0113 pret sevi un saviem apr\u016bp\u0113t\u0101jiem;<\/li>\n
- atg\u0101dina sev, ka atrodas \u201cce\u013c\u0101\u201d.<\/li>\n<\/ul>\n\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n
Ja konstat\u0113jat, ka j\u016bsu tuviniekam ir gr\u016bt\u012bbas ar z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, m\u0113\u0123iniet noskaidrot slikt\u0101s l\u012bdzest\u012bbas c\u0113loni. Vai tuvinieks j\u016btas lab\u0101k un uzskata, ka \u0101rst\u0113\u0161ana vairs nav nepiecie\u0161ama?
Vai tuvinieks uzskata, ka \u0101rst\u0113\u0161ana nedarbojas? Vai tuvinieks raiz\u0113jas par blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m? Vai ar\u012b nav izveidojusies rut\u012bna? Ar z\u0101l\u0113m saist\u012btos l\u0113mumus pie\u0146emiet kop\u0101 ar tuvinieka \u0101rstu vai vi\u0146a apr\u016bpes komandu. \u0160\u0101di j\u016bs veidosiet uzticamu vidi, kur\u0101 j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamais labpr\u0101t past\u0101sta, k\u0101 j\u016btas un ko j\u016bt.
Kad cilv\u0113ks ar \u0161izofr\u0113niju p\u0101rtrauc z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, ir \u013bOTI AUGSTS RECID\u012aVA RISKS<\/strong>. Tas ietver
psihozes simptomu atjauno\u0161anos, un p\u0113k\u0161\u0146a \u0101rst\u0113\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161ana var izrais\u012bt noz\u012bm\u012bgas nev\u0113lamas blakuspar\u0101d\u012bbas, piem\u0113ram, galvass\u0101pes, depresiju, trauksmi un domas par pa\u0161n\u0101v\u012bbu. Ja redzat, ka tuvinieks dom\u0101 par z\u0101\u013cu lieto\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161anu vai jau ir p\u0101rtraucis to lieto\u0161anu, konsult\u0113jieties ar vi\u0146a \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Nov\u0113rst vielu \u013caunpr\u0101t\u012bgu lieto\u0161anu un atkar\u012bbu<\/strong><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju var b\u016bt izteikta VIENTUL\u012aBAS SAJ\u016aTA, DEPRESIJA<\/strong> un FRUSTR\u0100CIJA<\/strong>, jo vi\u0146i j\u016btas un r\u012bkojas sav\u0101d\u0101k nek\u0101 citi cilv\u0113ki. Stress, trauksme un ilgsto\u0161a izol\u0101cija, kas rakstur\u012bga ar\u012b nesenajai koronav\u012brusa pand\u0113mijai, var saasin\u0101t \u0161\u012bs saj\u016btas un to ietekmi uz j\u016bsu tuvinieka dz\u012bves kvalit\u0101ti. \u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos ir saprotams, ka \u0161ie cilv\u0113ki m\u0113\u0123ina rast atvieglojumu, lietojot vielas, kas VAR IZRAIS\u012aT ATKAR\u012aBU<\/strong>. To vid\u016b var b\u016bt jebkas, s\u0101kot no alkohola un nikot\u012bna l\u012bdz, kafijai, ener\u0123ijas dz\u0113rieniem un narkotik\u0101m.
Da\u017eas no \u0161\u012bm viel\u0101m, piem\u0113ram, alkohols vai marihu\u0101na, atvieglo garlaic\u012bbu un dod iesp\u0113ju uz \u012bsu laiku aizmirst par slim\u012bbu, bet n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 izraisa pa\u0123iras vai parano\u012bdas domas. Citas vielas, piem\u0113ram, kafija un ener\u0123ijas dz\u0113rieni, bie\u017ei tiek lietoti, lai p\u0101rvar\u0113tu negat\u012bvos simptomus un miegain\u012bbu dienas laik\u0101, bet VAR AR\u012a IZRAIS\u012aT BEZMIEGU<\/strong>, ievedot burvju lok\u0101.
Statistikas dati liecina, ka aptuveni pusei cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju ir atkar\u012bba no alkohola un narkotik\u0101m, bet vair\u0101k nek\u0101 70%<\/strong> \u0161o cilv\u0113ku ir atkar\u012bgi no nikot\u012bna.
Svar\u012bgi saprast, ka \u013bAUNPR\u0100T\u012aGA LIETO\u0160ANA UN ATKAR\u012aBA IR DIVAS DA\u017d\u0100DAS LIETAS<\/strong>. Kad vielu lieto\u0161ana ietekm\u0113 darbu un soci\u0101l\u0101s attiec\u012bbas, lietot\u0101ja vesel\u012bbu vai rada b\u012bstamas situ\u0101cijas, runa ir par vielu \u013caunpr\u0101t\u012bgu lieto\u0161anu. Kad viela izraisa fizisku atkar\u012bbu un lietot\u0101jam ir gr\u016bti kontrol\u0113t t\u0101s lieto\u0161anu, runa ir par atkar\u012bbu.
Vielu \u013caunpr\u0101t\u012bga lieto\u0161ana izraisa b\u016btiskas sekas gan lietot\u0101jam, gan vi\u0146a \u0123imenes locek\u013ciem.
Alkohols un narkotikas pastiprina \u0161izofr\u0113nijas simptomus un paaugstina recid\u012bva risku.
\u0160o vielu lieto\u0161ana ietekm\u0113 ar\u012b \u0161o personu ikdienu, rada konfliktus attiec\u012bb\u0101s un var novest l\u012bdz likump\u0101rk\u0101pumiem. \u0122imenes locek\u013ciem parasti ir \u013coti gr\u016bti pie\u0146emt, ka tuvinieks nesp\u0113j kontrol\u0113t savu attieksmi pret alkoholu vai narkotik\u0101m, un tas izraisa frustr\u0101ciju, dusmas, bezpal\u012bdz\u012bbu un izmisumu. Iesp\u0113jamas ar\u012b pastiprin\u0101tas bailes un nedro\u0161\u012bbas saj\u016bta, jo \u013caunpr\u0101t\u012bga vielu lieto\u0161ana var padar\u012bt cilv\u0113kus ar \u0161izofr\u0113niju naid\u012bgus, soci\u0101li izol\u0113tus vai pat novest l\u012bdz pa\u0161n\u0101v\u012bbas m\u0113\u0123in\u0101jumam.
B\u016btiski ir censties IZPRAST<\/strong> c\u0113loni un attiekties pret tuvinieku ar dzi\u013cu izpratni un l\u012bdzj\u016bt\u012bbu, jo vielu \u013caunpr\u0101t\u012bga lieto\u0161ana parasti ir cie\u0161anu paz\u012bme. Tuvinieks to nedara t\u0101d\u0113\u013c, ka ir slikts cilv\u0113ks, vai t\u0101d\u0113\u013c, ka v\u0113las s\u0101pin\u0101t j\u016bs vai sevi. Vi\u0146\u0161 to dara, jo CEN\u0160AS ATRAST IZEJU<\/strong>, veidu, k\u0101 mazin\u0101t trauksmi un depresiju. Ta\u010du \u0161\u012bs vielas sniedz tikai \u012bslaic\u012bgu atvieglojumu, un atkar\u012bba pastiprina stigmatiz\u0101ciju un cie\u0161anas.
Atbr\u012bvo\u0161an\u0101s no atkar\u012bbas ir pak\u0101penisks un sare\u017e\u0123\u012bts process. Ir j\u0101apzin\u0101s probl\u0113ma, nepiecie\u0161ama motiv\u0101cija, uzved\u012bbas izmai\u0146as un pal\u012bdz\u012bba vesel\u012bga dz\u012bvesveida sasnieg\u0161anai.
J\u016bsu loma \u0161aj\u0101 proces\u0101 var b\u016bt noz\u012bm\u012bga, dodot tuviniekam iesp\u0113ju un nodro\u0161inot m\u0113r\u0137a saj\u016btu.
Ja dom\u0101jat, ka j\u016bsu tuvinieks c\u012bn\u0101s ar \u013caunpr\u0101t\u012bgu vielu lieto\u0161anu vai atkar\u012bbu, konsult\u0113jieties ar vi\u0146a \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu. Smagos gad\u012bjumos, lai tuvinieks atkal nost\u0101tos uz k\u0101j\u0101m, var b\u016bt nepiecie\u0161ama detoksik\u0101cija vai hospitaliz\u0101cija.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>R\u012bc\u012bba da\u017e\u0101d\u0101s slim\u012bbas f\u0101z\u0113s<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n\u0160izofr\u0113nijas izpausmes da\u017e\u0101d\u0101s slim\u012bbas f\u0101z\u0113s var b\u016bt \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bga un ar\u012b jums ir nepiecie\u0161ama da\u017e\u0101da pieeja.
Akt\u012bv\u0101 f\u0101ze<\/strong>
Akt\u012bv\u0101 f\u0101ze, proti, psihozes epizode, var izrais\u012bt lielu stresu un apjukumu gan jums, gan j\u016bsu tuviniekam. T\u0101 k\u0101 simptomi var b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101di, ZELTA LIKUMU \u0160IM PERIODAM NAV<\/strong>.
Svar\u012bg\u0101kais, ko varat dar\u012bt, ir censties IZPRAST<\/strong>, ko p\u0101rdz\u012bvo j\u016bsu tuvinieks.
Halucin\u0101cijas un murgi vi\u0146am ir \u013coti re\u0101li. Neiesaistieties ilg\u0101s sarun\u0101s, cen\u0161oties p\u0101rliecin\u0101t tuvinieku par pret\u0113jo, jo tas vi\u0146am rad\u012bs saj\u016btu, ka vi\u0146\u0161 nedr\u012bkst st\u0101st\u012bt, ko piedz\u012bvo.
IZMANTOJIET EMP\u0100TIJU<\/strong>, nevis str\u012bdus Izr\u0101diet savas r\u016bpes, atturoties no konfront\u0101cijas
un kritiz\u0113\u0161anas vai vaino\u0161anas Atcerieties, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca no t\u0101, ko \u0161aj\u0101 period\u0101 redzat, ir SLIM\u012aBAS IZPAUSMES<\/strong>. Vienk\u0101r\u0161i klausieties un dariet tuviniekam zin\u0101mu, ka saprotat, ka vi\u0146\u0161 izj\u016bt lielas bailes, frustr\u0101ciju un dusmas. Centieties mazin\u0101t tuvinieka stresu un nodro\u0161iniet mier\u012bgu atmosf\u0113ru, kas var pal\u012bdz\u0113t atlab\u0161anas proces\u0101.
Kad j\u016bsu tuviniekam ir halucin\u0101cijas un murgi, vi\u0146am var b\u016bt nepiecie\u0161ama personisk\u0101 telpa, un vi\u0146\u0161 var justies ne\u0113rti, ja apk\u0101rt ir citi cilv\u0113ki.
Parasti pozit\u012bvie simptomi neizz\u016bd p\u0113k\u0161\u0146i, pat ja tiek veikta pareiza \u0101rst\u0113\u0161ana. \u0160aj\u0101 period\u0101 j\u016bs, iesp\u0113jams, j\u016btat, ka tuviniekam ir nepiecie\u0161ama atp\u016bta un viss ir j\u0101dara jums pa\u0161am. Ta\u010du atcerieties, ka TUVINIEKA P\u0100RLIEC\u012aBAS ATJAUNO\u0160ANA<\/strong> atlab\u0161anas proces\u0101 ir \u013coti svar\u012bga.
Iedro\u0161iniet un atbalstiet tuvinieku, kad vi\u0146\u0161 uz\u0146emas ikdienas pien\u0101kumus, un dariet vi\u0146am zin\u0101mu, ka esat gatavs uzklaus\u012bt, ja ir nepiecie\u0161ama pal\u012bdz\u012bba.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Remisijas f\u0101ze<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
P\u0113c psihozes epizodes j\u016bsu tuviniekam var b\u016bt nepiecie\u0161ama MIER\u012aGA VIDE UN K\u0100RT\u012aGA ATP\u016aTA<\/strong>. P\u0101rejas st\u0101vokl\u012b, kad simptomi liel\u0101koties ir nom\u0101kti, atlab\u0161ana var norit\u0113t \u0101tr\u0101k vai l\u0113n\u0101k; da\u017ei cilv\u0113ki ierastaj\u0101 rut\u012bn\u0101 var atgriezties diezgan \u0101tri, citiem \u2013 nepiecie\u0161ams iev\u0113rojams laiks un p\u016bles. \u0160aj\u0101 laik\u0101 \u0123imenes locek\u013ciem var b\u016bt gr\u016bti sadz\u012bvot ar t\u0101diem negat\u012bvajiem simptomiem k\u0101 demotiv\u0101cija vai anhedonija. K\u0101 min\u0113ts iepriek\u0161, ir svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka T\u0100 IR SLIM\u012aBAS IZPAUSME<\/strong> un nenoz\u012bm\u0113, ka j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101 persona nev\u0113las atlabt.
Sa\u0146emot atbilsto\u0161u \u0101rst\u0113\u0161anu, J\u016aSU TUVINIEKS SP\u0112S UZ\u0145EMTIES AIZVIEN VAIR\u0100K PIEN\u0100KUMU<\/strong>. Ir svar\u012bgi S\u0100KT L\u0112N\u0100M<\/strong> un \u013caut vi\u0146am darboties sav\u0101 temp\u0101. J\u016bs varat s\u0101kt ar uzdevumiem, kas attiecas uz person\u012bgo higi\u0113nu, \u0123\u0113rb\u0161anos vai m\u0101jsaimniec\u012bbas darbiem. Ar laiku j\u016bs varat mudin\u0101t tuvinieku iesaist\u012bties soci\u0101l\u0101s attiec\u012bb\u0101s, piem\u0113ram, uzaicinot vakari\u0146\u0101s vienu vai divus draugus.
NEUZST\u0100JIET<\/strong> tuviniekam piedal\u012bties, ja vi\u0146\u0161 to nev\u0113las, un vienm\u0113r dodiet iesp\u0113ju samazin\u0101t
intensit\u0101ti, ja vi\u0146am rodas trauksme. Var ar\u012b s\u0101kt iziet pastaig\u0101ties k\u0101d\u0101 klus\u0101 pils\u0113tas da\u013c\u0101 vai
kvalitat\u012bvi pavad\u012bt laiku kop\u0101, klausoties m\u016bziku vai sp\u0113l\u0113jot k\u0101rtis.
Atcerieties, ka esat t\u0101 persona, ar kuru j\u016bsu tuvinieks pavada visvair\u0101k laika, un vi\u0146a tuv\u0101kais
sabiedrotais c\u012b\u0146\u0101 ar \u0161izofr\u0113niju. Cie\u0146a, paciet\u012bba un l\u012bdzciet\u012bba b\u016bs \u013coti v\u0113rt\u012bgas \u012bpa\u0161\u012bbas, pal\u012bdzot jums abiem kontrol\u0113t slim\u012bbu un ats\u0101kt dz\u012bvot pilnv\u0113rt\u012bgu dz\u012bvi.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Sazi\u0146a ar tuvinieku<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nSazi\u0146a jeb komunik\u0101cija ir b\u016btiska cilv\u0113cisko attiec\u012bbu da\u013ca, \u012bpa\u0161i \u0123imen\u0113. \u0160izofr\u0113nijas d\u0113\u013c SAZI\u0145A AR TUVINIEKU VAR B\u016aT APGR\u016aTIN\u0100TA<\/strong> un rada vair\u0101kas \u013coti specifiskas probl\u0113mas. \u0160\u012bs probl\u0113mas IR IESP\u0112JAMS P\u0100RVAR\u0112T<\/strong>, ta\u010du ir j\u0101izprot, k\u0101 slim\u012bba ietekm\u0113 j\u016bsu tuvinieka komunik\u0101cijas sp\u0113jas. Teju visas \u0161izofr\u0113nijas izpausmes var izrais\u012bt sazi\u0146as trauc\u0113jumus: kognit\u012bv\u0101s disfunkcijas d\u0113\u013c \u0161iem cilv\u0113kiem var b\u016bt gr\u016bti koncentr\u0113ties vai atcer\u0113ties, par ko ir run\u0101ts; halucin\u0101cijas un murgi izmaina realit\u0101ti un var padar\u012bt velt\u012bgu jebkuru m\u0113\u0123in\u0101jumu izmantot sarun\u0101 lo\u0123iku; negat\u012bvie simptomi, piem\u0113ram, emocion\u0101lais bl\u0101vums vai ap\u0101tija, var apgr\u016btin\u0101t emociju interpret\u0113\u0161anu.
Laba sazi\u0146a ir \u013coti svar\u012bga hroniskas psihiskas slim\u012bbas gad\u012bjum\u0101, kad visiem \u0123imenes locek\u013ciem ir j\u0101sadarbojas, lai mazin\u0101tu simptomus. J\u016bs varat UZLABOT SAZI\u0145U<\/strong> ar savu tuvinieku, iev\u0113rojot da\u017eus vienk\u0101r\u0161us noteikumus:
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
\u0160aj\u0101 sada\u013c\u0101<\/h4><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>\n\n\n\nSaglab\u0101jiet pozit\u012bvu attieksmi un izstr\u0101d\u0101jiet pl\u0101nu<\/h3><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nViens no svar\u012bg\u0101kajiem veidiem, k\u0101 mazin\u0101t stresu, bailes un trauksmi, r\u016bp\u0113joties par cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju, ir PL\u0100NA IZSTR\u0100DE<\/strong>. \u0160im pl\u0101nam vajadz\u0113tu ietvert: atvese\u013co\u0161an\u0101s m\u0113r\u0137us; ikdienas aktivit\u0101tes tuviniekam, kas nodro\u0161ina vi\u0146a fizisko un emocion\u0101lo labsaj\u016btu; lietas, kuras nedr\u012bkst, ignor\u0113t, piem\u0113ram, atk\u0101rtota paasin\u0101juma izrais\u012bt\u0101ju vai agr\u012bn\u0101s br\u012bdin\u0101juma paz\u012bmes; k\u0101 ar\u012b inform\u0101ciju par to, k\u0101 tikt gal\u0101 ar kr\u012bzi. Konsult\u0113jieties ar tuvinieka \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu par to, k\u0101da veida apr\u016bpe un uzraudz\u012bba, cik bie\u017ei un cik ilgi j\u016bsu tuviniekam ir nepiecie\u0161ama. Izveidojiet sarakstu, iek\u013caujot taj\u0101 visus draugus un \u0123imenes locek\u013cus, kuri var jums pal\u012bdz\u0113t, un esiet gatavs pak\u0101peniski piel\u0101got pl\u0101nu.
\u012astenojot pl\u0101nu ikdien\u0101, saglab\u0101jiet pozit\u012bvu attieksmi. Tas dos jums motiv\u0101ciju tikt gal\u0101 ar ikdienas izaicin\u0101jumiem un ar\u012b cer\u012bbu attiec\u012bb\u0101 uz jaunu, j\u016bsu tuvinieka atlab\u0161anu veicino\u0161u terapiju izstr\u0101di n\u0101kotn\u0113. POZIT\u012aVA ATTIEKSME<\/strong> pal\u012bdz\u0113s jums saglab\u0101tatv \u0113rt\u012bbu jaun\u0101m iesp\u0113j\u0101m, paaugstin\u0101s ener\u0123ijas l\u012bmeni un pal\u012bdz\u0113s nepie\u013caut izdeg\u0161anu.
T\u0101 ietekm\u0113s ar\u012b tuvinieka garast\u0101vokli, uzlabos j\u016bsu attiec\u012bbas un sekm\u0113s atvese\u013co\u0161anos.
POZIT\u012aVAS ATTIEKSMES SAGLAB\u0100\u0160ANA UN PL\u0100NA IZSTR\u0100DE<\/strong> nodro\u0161in\u0101s vienu no svar\u012bg\u0101kajiem elementiem, \u012bstenojot p\u0113c iesp\u0113jas lab\u0101ku tuvinieka apr\u016bpi, \u2013 KONTROLES SAJ\u016aTU<\/strong>.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/div><\/div>\n\n\n\nIzveidojiet prognoz\u0113jamu vidi un rut\u012bnu<\/h3><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nRut\u012bnas izveide ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi noder\u012bga gan jums, gan j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamam, jo t\u0101 nodro\u0161ina stabilit\u0101ti un uzticam\u012bbu. Ar konsekventu atbalstu un prognoz\u0113jamu rut\u012bnu j\u016bs zin\u0101siet, ko gaid\u012bt un k\u0101 nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 mekl\u0113t papildu pal\u012bdz\u012bbu.
Rut\u012bnas iev\u0113ro\u0161ana pamat\u0101 noz\u012bm\u0113 NOTEIKTU UZDEVUMU REGUL\u0100RU PILD\u012a\u0160ANU<\/strong>.
Cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju, par kuru r\u016bp\u0113jaties, rut\u012bna var ietvert visu, ko vi\u0146\u0161 dara ik dienu vai katru ned\u0113\u013cu \u2013 piecel\u0161anos no r\u012bta, \u0113\u0161anu, z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, do\u0161anos pie \u0101rsta, augu laist\u012b\u0161anu vai do\u0161anos gul\u0113t. Lai gan tas var \u0161\u0137ist monotoni, \u0161\u0101da veida rut\u012bna VAR NODRO\u0160IN\u0100T MILZ\u012aGU MIERIN\u0100JUMU<\/strong> j\u016bsu tuviniekam, mazinot negaid\u012bt\u0101 iesp\u0113jam\u012bbu. Kad cilv\u0113ks nesp\u0113j nekam koncentr\u0113ties, ir pl\u0101ns, k\u0101 atgriezties pie iepriek\u0161 izstr\u0101d\u0101tas notikumu sec\u012bbas, uz ko vi\u0146\u0161 vienm\u0113r var pa\u013cauties. Noteikts re\u017e\u012bms cilv\u0113kiem var ar\u012b pal\u012bdz\u0113t atcer\u0113ties, ka IR J\u0100LIETO NOZ\u012aM\u0112T\u0100S Z\u0100LES UN J\u0100VELTA PIETIEKAMI ILGS LAIKS MIEGAM.<\/strong>
Ta\u010du v\u0113l svar\u012bg\u0101k \u2013 RUT\u012aNA VAR PAL\u012aDZ\u0112T IZVEIDOT PRIV\u0100TU VIDI<\/strong>, kas var k\u013c\u016bt par sp\u0113c\u012bgu pamatu atlab\u0161anai. Un, kad \u0161ie cilv\u0113ki atkl\u0101j, ka dom\u0101m zudusi skaidr\u012bba, \u0161\u012b pierast\u0101 vide var n\u0101kt par sv\u0113t\u012bbu.
Rut\u012bna var ar\u012b PAL\u012aDZ\u0112T J\u016aSU TUVINIEKAM KONTROL\u0112T SITU\u0100CIJU<\/strong>, kad spriedzi izraiso\u0161i notikumi ikdien\u0101 rada haosu. \u0160\u012bs gr\u0101matas rakst\u012b\u0161anas laik\u0101 Covid\u201319 pand\u0113mija bija ilgusi jau vair\u0101k k\u0101 18 M\u0112NE\u0160US<\/strong>, radot stresu ne tikai tiem, kam ir psihiska slim\u012bba, bet teju visiem. Situ\u0101ciju neprognoz\u0113jam\u012bba pie\u0161\u0137ir v\u0113l liel\u0101ku v\u0113rt\u012bbu rut\u012bnai, kas uztur j\u016bsu tuvinieka fizisko un gar\u012bgo vesel\u012bbu.
Lai izveidotu rut\u012bnu, IDENTIFIC\u0112JIET, KURI UZDEVUMI J\u0100VEIC<\/strong> regul\u0101ri, un nosakiet, cik bie\u017ei tie j\u0101dara. Ikdienas, ikned\u0113\u013cas vai ikm\u0113ne\u0161a kontrolsarakstu izmanto\u0161ana pal\u012bdz\u0113s atcer\u0113ties, kas un kad ir j\u0101dara. Kad esat izveidojis uzdevumu sarakstu, atcerieties noteikt priorit\u0101tes, lai svar\u012bg\u0101kos uzdevumus paveiktu vispirms.
J\u016bs varat IZVEIDOT PL\u0100NU KOP\u0100<\/strong> ar tuvinieku, inform\u0113jot vi\u0146u par ieguvumiem. Ta\u010du atcerieties, ka s\u0101kum\u0101 tuvinieka attieksme pret rut\u012bnas ievie\u0161anu var b\u016bt noliedzo\u0161a. Tas ir norm\u0101li. DODIET TUVINIEKAM LAIKU<\/strong> un sakiet, ka vi\u0146\u0161 rut\u012bnai var piev\u0113rsties jebkur\u0101 br\u012bd\u012b. J\u016bs uzaicin\u0101jumu varat izteikt atk\u0101rtoti vair\u0101ku ned\u0113\u013cu laik\u0101, neizdarot spiedienu. Pat ja tuvinieks s\u0101kum\u0101 neiesaist\u0101s rut\u012bnas izpild\u0113, JUMS T\u0100 IR J\u0100IEV\u0112RO<\/strong>, jo t\u0101 atvieglos j\u016bsu darbu un ar\u012b tuviniekam b\u016bs viegl\u0101k saskat\u012bt ieguvumus un piev\u0113rsties tai v\u0113l\u0101k.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/div><\/div>\n\n\n\nK\u0101 j\u016bs varat pal\u012bdz\u0113t k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js<\/h3><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n\u0160aj\u0101 sada\u013c\u0101 ir s\u012bki aprakst\u012bts, k\u0101 j\u016bs tuviniekam varat pal\u012bdz\u0113t tikt gal\u0101 ar \u0161izofr\u0113nijas rad\u012btajiem izaicin\u0101jumiem ikdien\u0101 un virz\u012bties uz atlab\u0161anu.
Sniedziet atbalstu ikdienas pamata vajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161an\u0101<\/strong>
Viena no \u0161izofr\u0113nijas iez\u012bm\u0113m ir t\u0101, ka cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju ikdienas dz\u012bve var k\u013c\u016bt dezorganiz\u0113ta. Tas noz\u012bm\u0113, ka pamatuzdevumi, piem\u0113ram, r\u016bpes par person\u012bgo higi\u0113nu vai ve\u013cas mazg\u0101\u0161ana, tiek vai nu piln\u012bb\u0101 ignor\u0113ti vai k\u013c\u016bst par aps\u0113st\u012bbu, kam persona velta visu savu laiku.
Tas ir \u012bpa\u0161i uzskat\u0101ms \u0161izofr\u0113nijas epizodes ak\u016btaj\u0101 f\u0101z\u0113, kad tikt gal\u0101 ar uzst\u0101j\u012bgaj\u0101m halucin\u0101cij\u0101m un murgiem prasa milzum daudz ener\u0123ijas, mazinot sp\u0113ju dom\u0101t par jebko citu. V\u0113l\u0101k remisijas f\u0101z\u0113, kad s\u0101k atjaunoties norm\u0101las funkcion\u0113\u0161anas sp\u0113jas, ikdienas uzdevumi atkal s\u0101k k\u013c\u016bt svar\u012bgi. \u0160aj\u0101 period\u0101 J\u016aSU TUVINIEKAM B\u016aS J\u0100ATSVAIDZINA DZ\u012aVES PAMATPRASMES<\/strong>.
Zin\u0101ms, ka agr\u012bn\u0101s remisijas f\u0101z\u0113 t\u0101di uzdevumi k\u0101 pareiza z\u0101\u013cu lieto\u0161ana, iepirk\u0161an\u0101s, \u0113st gatavo\u0161ana, uzkop\u0161ana un naudas p\u0101rvald\u012bba, ir liels izaicin\u0101jums.
Viens no J\u016aSU K\u0100 APR\u016aP\u0112T\u0100JA PIEN\u0100KUMIEM IR PAL\u012aDZ\u0112T TUVINIEKAM TIKT GAL\u0100 AR \u0160IEM UZDEVUMIEM<\/strong>.
Redz\u0113siet, ka daudzi no tiem b\u016bs j\u0101organiz\u0113 jums. Ja j\u016bs p\u0113c dabas neesat organiz\u0113ts cilv\u0113ks, j\u016bs varat m\u0101c\u012bties apg\u016bt \u0161o prasmi. DOM\u0100JIET PAR APR\u016aPI K\u0100 PAR PROJEKTU<\/strong> \u2013 jo organiz\u0113t\u0101ks j\u016bs esat, jo viegl\u0101k to b\u016bs \u012bstenot. B\u016bt\u012bb\u0101 viss, kas var pal\u012bdz\u0113t jebkur\u0101 projekt\u0101 \u2013 ap\u0146em\u0161an\u0101s iev\u0113rot termi\u0146us, laika mened\u017ements, lielo uzdevumu sadal\u012b\u0161ana maz\u0101kos utt. \u2013, var pal\u012bdz\u0113t ar\u012b apr\u016bpes proces\u0101.
Ikdienas pamatvajadz\u012bbas, kuru nodro\u0161in\u0101\u0161anai tuviniekam var b\u016bt nepiecie\u0161ama j\u016bsu pal\u012bdz\u012bba ir:
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n\n<\/p>
\n- z\u0101\u013cu lieto\u0161ana noteikt\u0101 laik\u0101 katru dienu;<\/li>\n
- regul\u0101ra \u0137erme\u0146a un matu mazg\u0101\u0161ana, zobu t\u012br\u012b\u0161ana un nagu apgrie\u0161ana;<\/li>\n
- gultasve\u013cas mai\u0146a atbilsto\u0161\u0101 laik\u0101;<\/li>\n
- uzturviel\u0101m bag\u0101ta \u0113diena pagatavo\u0161ana un \u0113\u0161ana ar noteiktiem laika interv\u0101liem;<\/li>\n
- ve\u013cas mazg\u0101\u0161ana un m\u0101jas uzkop\u0161ana;<\/li>\n
- p\u0101rtikas ieg\u0101de un uzdevumu izpilde;<\/li>\n
- finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu p\u0101rvald\u012bba un bud\u017eeta iev\u0113ro\u0161ana;<\/li>\n
- sabiedrisk\u0101 transporta izmanto\u0161ana;<\/li>\n
- viz\u012b\u0161u pl\u0101no\u0161ana;<\/li>\n
- brauk\u0161ana uz viz\u012bt\u0113m.<\/li>\n<\/ul>\n\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n
Da\u017ei no \u0161iem darbiem ir j\u0101dara katru dienu, citi \u2013 reizi ned\u0113\u013c\u0101 vai v\u0113l ret\u0101k. T\u0101pat iesp\u0113jams, ka tie jums neb\u016bs vienm\u0113r j\u0101dara tuvinieka viet\u0101. Fakts, ka tuviniekam ir nepiecie\u0161ama pal\u012bdz\u012bba, nenoz\u012bm\u0113, ka vi\u0146\u0161 ir inval\u012bds vai darba nesp\u0113j\u012bgs. Tas noz\u012bm\u0113, ka slim\u012bba apgr\u016btina vi\u0146a sp\u0113ju b\u016bt organiz\u0113tam un piev\u0113rst uzman\u012bbu pamatuzdevumiem.
Galvenais m\u0113r\u0137is ir IZVEIDOT RUT\u012aNU<\/strong> un L\u0112N\u0100M IEM\u0100C\u012aT CILV\u0112KAM AR \u0160IZOFR\u0112NIJU \u0160OS
UZDEVUMUS IZPILD\u012aT PA\u0160AM<\/strong>.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Veidojiet vesel\u012bgus ieradumus: \u0112\u0160ANA, GUL\u0112\u0160ANA, FIZISK\u0100S AKTIVIT\u0100TES<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n![\"\"]()
<\/a><\/div><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/h3>Saglab\u0101jiet tuvinieka person\u012bgo, soci\u0101lo un profesion\u0101lo funkcion\u0113tsp\u0113ju<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Person\u012bg\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/strong><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
\u0160izofr\u0113nija ir slim\u012bba, kuras rezult\u0101t\u0101 j\u016bsu tuvinieks var AP\u0160AUB\u012aT LIETU REALIT\u0100TI<\/strong>. Rezult\u0101t\u0101 vi\u0146am var b\u016bt gr\u016bti pild\u012bt ikdienas uzdevumus, skaidri dom\u0101t un risin\u0101t probl\u0113mas
vai pie\u0146emt l\u0113mumus. VI\u0145AM VAR B\u016aT GR\u016aTI KONTROL\u0112T EMOCIJAS<\/strong> un MIJIEDARBOTIES<\/strong> ar \u0123imenes locek\u013ciem, draugiem, vesel\u012bbas apr\u016bp\u0113 iesaist\u012btajiem un citiem cilv\u0113kiem.
\u0145emot v\u0113r\u0101 slim\u012bbas izpausmju smaguma pak\u0101pi, j\u016bsu tuviniekam var b\u016bt apgr\u016btin\u0101tas \u0161\u0101das
prasmes:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n![\"\"]()
<\/a><\/div><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/h3>Soci\u0101l\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Viena no \u0161izofr\u0113nijas rakstur\u012bgaj\u0101m iez\u012bm\u0113m ir SOCI\u0100LA DISFUNKCIJA<\/strong>, un daudziem cilv\u0113kiem, kuriem ir \u0161\u012b slim\u012bba, ir gr\u016bti mijiedarboties ar citiem, pat ja vi\u0146u psihotiskie simptomi tiek kontrol\u0113ti. Rezult\u0101t\u0101 slim\u012bba var k\u013c\u016bt par past\u0101v\u012bgu c\u012b\u0146u, cen\u0161oties noskaidrot, K\u0100 IEK\u013bAUTIES SABIEDR\u012aB\u0100<\/strong>.
\u0160aj\u0101 zi\u0146\u0101 trauc\u0113jo\u0161\u0101kie simptomi ir PARANOJA UN MURGI<\/strong>.
Cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju uzskats, ka citi cen\u0161as vi\u0146am kait\u0113t vai dom\u0101 par vi\u0146u sliktu \u013coti apgr\u016btina vi\u0146a sp\u0113ju iesaist\u012bties dialog\u0101 vai saglab\u0101t mieru jebk\u0101da veida soci\u0101l\u0101 situ\u0101cij\u0101.
Viena no m\u016bsu svar\u012bg\u0101kaj\u0101m soci\u0101laj\u0101m mijiedarb\u012bb\u0101m noteikti ir romantisku attiec\u012bbu
izveido\u0161ana ar citu personu. Parasti cilv\u0113ki sap\u0146o par romantisk\u0101m attiec\u012bb\u0101m un \u0123imenes izveidi. Ta\u010du t\u0101da nopietna un ilgsto\u0161a slim\u012bba k\u0101 \u0161izofr\u0113nija sag\u0101d\u0101 VIRKNI PROBL\u0112MU<\/strong>, kas apgr\u016btina sp\u0113ju izveidot un uztur\u0113t tuvas attiec\u012bbas.
Liels izaicin\u0101jums NEPIECIE\u0160AM\u012aBA PIEL\u0100GOTIES SLIM\u012aBAI<\/strong>, kas attiec\u012bb\u0101s var izrais\u012bt atsve\u0161in\u0101\u0161anos stigmatiz\u0101cijas un pa\u0161stigmatiz\u0101cijas d\u0113\u013c. Stigmatiz\u0101cija \u0161izofr\u0113nijas d\u0113\u013c izraisa PA\u0160STIGMATIZ\u0100CIJAS UN IZOL\u0112T\u012aBAS BURVJU LOKU<\/strong>, pasliktinot soci\u0101lo funkcion\u0113tsp\u0113ju, kas savuk\u0101rt pastiprina stigmatiz\u0101ciju. Pa\u0161stigmatiz\u0101cija pazemina pa\u0161v\u0113rt\u0113jumu. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 liela da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju uzskata, ka citi nev\u0113las b\u016bt kop\u0101 ar partneri, kam ir diagnostic\u0113ta \u0161\u0101da slim\u012bba. T\u0101d\u0113j\u0101di \u0161izofr\u0113nija ir c\u0113lonis ret\u0101k\u0101m prec\u012bb\u0101m, \u012bpa\u0161i v\u012brie\u0161iem un paaugstin\u0101tam laul\u012bbas \u0161\u0137ir\u0161anas riskam sieviet\u0113m. Romantisk\u0101s attiec\u012bbas APGR\u016aTINA AR\u012a IEK\u0160\u0112JI \u0160\u0136\u0112R\u0160\u013bI<\/strong>, ko cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju raksturo k\u0101 sevis zaud\u0113\u0161anu, emociju izju\u0161anas izmai\u0146as un apgr\u016btin\u0101tu sp\u0113ju pie\u0146emt citu uzskatus. \u0160ie cilv\u0113ki st\u0101sta ar\u012b par samazin\u0101tu uztic\u0113\u0161anos citiem un sev, k\u0101 ar\u012b sav\u0101m atmi\u0146\u0101m, saj\u016bt\u0101m, priek\u0161statiem un v\u0113lm\u0113m. Ir ar\u012b v\u0113l citi praktiski izaicin\u0101jumi.
\u0160izofr\u0113nija (un noteikti antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci) var samazin\u0101t cilv\u0113ku interesi par dzimumdz\u012bvi. Da\u017ei antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci var izrais\u012bt \u0137erme\u0146a masas palielin\u0101\u0161anos, kas var likt JUSTIES NEPIEVILC\u012aGAM<\/strong>. Cilv\u0113kiem, kuriem daudzus gadus ir bijusi \u0161izofr\u0113nija, \u0161\u0137\u0113rslis attiec\u012bbu veido\u0161anai un uztur\u0113\u0161anai var b\u016bt ar\u012b nabadz\u012bba.
Visas \u0161\u012bs gr\u016bt\u012bbas var veicin\u0101t uzskatu, ka m\u012blest\u012bba un \u0161izofr\u0113nija nav savienojami j\u0113dzieni. Tom\u0113r, neatkar\u012bgi no pr\u0101ta haosa un psihozes epizo\u017eu ietekmes, liel\u0101kajai da\u013cai cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju piem\u012bt sp\u0113ja nians\u0113ti paust j\u016btas un baud\u012bt m\u012blest\u012bbu.
\u0160IEM CILV\u0112KIEM IR J\u0100M\u012aL UN J\u0100SA\u0145EM M\u012aLEST\u012aBA.<\/strong>
Vi\u0146i \u013coti v\u0113las j\u0113gpilnas attiec\u012bbas, romantiku un \u0123imeni, tikai slim\u012bba ne\u013cauj izpaust savu b\u016bt\u012bbu.
Lai gan tas prasa daudz darba, tom\u0113r, ja j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101 slim\u012bba tiek kontrol\u0113ta, romantisku
attiec\u012bbu izveido\u0161ana ar k\u0101du, kas pie\u0146em j\u016bsu tuvinieku t\u0101du, k\u0101ds vi\u0146\u0161 ir, var \u013coti pozit\u012bvi
ietekm\u0113t \u0161\u0101 cilv\u0113ka dz\u012bvi.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Profesion\u0101l\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nZin\u0101ms, ka cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju AR DARBU SAIST\u012aTO UZDEVUMU IZPILDE PADODAS<\/strong>
SLIKT\u0100K izmain\u012bt\u0101s kognit\u012bv\u0101s funkcion\u0113tsp\u0113jas un negat\u012bvo simptomu d\u0113\u013c.
Ja slim\u012bba netiek pietiekami kontrol\u0113ta ar z\u0101l\u0113m, t\u0101 var b\u016btiski ietekm\u0113t gan cilv\u0113ka FIZISK\u0100S,
GAN GAR\u012aG\u0100S DARBASP\u0112JAS<\/strong>.
Halucin\u0101cijas var padar\u012bt fizisku darbu nesekm\u012bgu un pat b\u012bstamu ne tikai j\u016bsu tuviniekam, bet ar\u012b citiem darbaviet\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161iem. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju c\u012bn\u012bsies ar\u012b ar
DEZORGANIZ\u0112TU DOM\u0100\u0160ANU, RUNU UN UZVED\u012aBU<\/strong> \u2013 simptomiem, kas \u013coti apgr\u016btina funkcion\u0113\u0161anu darba vid\u0113.
\u0160izofr\u0113nijas pirmie simptomi parasti par\u0101d\u0101s augstskolas vecum\u0101. \u0160aj\u0101 dz\u012bves period\u0101 ir
iesp\u0113jama psihozes epizode, un ir dabiski, ka \u0161is notikums tiek uztverts k\u0101 veiksm\u012bgas dz\u012bves beigas.
Ta\u010du realit\u0101te ir cit\u0101da, un, ja simptomi tiek veiksm\u012bgi kontrol\u0113ti, iek\u013cau\u0161an\u0101s izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113m\u0101 un darba atra\u0161ana var b\u016bt PILN\u012aGI IESP\u0112JAMA<\/strong>.
Cilv\u0113ka dab\u0101 ir justies lab\u0101k, darot noder\u012bgu darbu.,Ar\u012b j\u016bsu tuvinieks ir sp\u0113j\u012bgs sekot saviem dz\u012bves m\u0113r\u0137iem, iet ce\u013cu, kas b\u016btiski ietekm\u0113 atlab\u0161anu. DARBS UZLABO PA\u0160APZI\u0145U UN DOD PIEDER\u012aBAS SAJ\u016aTU, VIENLAIKUS PAAUGSTINOT DZ\u012aVES KVALIT\u0100TI<\/strong>.
Mekl\u0113jot darbu, viens no liel\u0101kajiem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju ir neskaidr\u012bba, ar ko s\u0101kt. Daudziem no \u0161iem cilv\u0113kiem ir minim\u0101la darba pieredze vai t\u0101s nav visp\u0101r, un vi\u0146i nesp\u0113j saprast, k\u0101du darbu var\u0113tu dar\u012bt. T\u0101d\u0113\u013c, pirms s\u0101kt darba mekl\u0113jumus, izv\u0113rt\u0113jot tuvinieka PERSON\u012aG\u0100S \u012aPA\u0160\u012aBAS<\/strong>, svar\u012bgi ir saprast, kas vi\u0146am padodas vislab\u0101k, k\u0101 ar\u012b izprast pa\u0161reiz\u0113jo situ\u0101ciju darba tirg\u016b.
Ja cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju izdodas atrast sav\u0101m interes\u0113m atbilsto\u0161u un piem\u0113rotu darbu, kas \u013caus apliecin\u0101t vi\u0146a stipr\u0101s puses un prasmes, liel\u0101kajai da\u013cai \u0161o cilv\u0113ku ir v\u0113lme profesion\u0101li att\u012bst\u012bties.
SASLIM\u0160ANA AR \u0160IZOFR\u0112NIJU NENOZ\u012aM\u0112, KA NAV IESP\u0112JAMA KARJERA VAI VEIKSM\u012aGA DZ\u012aVE<\/strong>.
Kam\u0113r ir pozit\u012bva atbildes reakcija uz \u0101rst\u0113\u0161anu, \u013coti iesp\u0113jams, ka cilv\u0113ki sp\u0113s sasniegt visu, uz ko tiecas.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Pal\u012bdz\u012bba terapij\u0101 un rezult\u0101tu pierakst\u012b\u0161ana<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
Cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju gandr\u012bz noteikti tiks noz\u012bm\u0113tas recep\u0161u z\u0101les. K\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js j\u016bs varat iesaist\u012bties \u0161\u0101du uzdevumu izpild\u0113:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
\n<\/p>
\n- iz\u0146emt recep\u0161u z\u0101les;<\/li>\n
- uzraudz\u012bt z\u0101\u013cu lieto\u0161anu;<\/li>\n
- piev\u0113rst uzman\u012bbu blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m un inform\u0113t \u0101rstu par t\u0101m;<\/li>\n
- mudin\u0101t tuvinieku regul\u0101ri lietot z\u0101les;<\/li>\n
- izmantot iepriek\u0161 izpl\u0101notu grafiku, lai re\u0123istr\u0113tu z\u0101\u013cu lieto\u0161anu;<\/li>\n
- veicin\u0101t z\u0101\u013cu organizatoru vai taimera izmanto\u0161anu;<\/li>\n
- pal\u012bdz\u0113t injic\u0113t ilgsto\u0161as darb\u012bbas z\u0101les;<\/li>\n
- konsult\u0113ties ar \u0101rstu par iesp\u0113jamo z\u0101\u013cu mijiedarb\u012bbu;<\/li>\n
- veidot lietoto z\u0101\u013cu un uztura bag\u0101tin\u0101t\u0101ju re\u0123istru;<\/li>\n
- raudz\u012bties, lai citas vielas, piem\u0113ram, narkotikas un alkohols netiktu lietotas kombin\u0101cij\u0101 ar z\u0101l\u0113m;<\/li>\n
- pierakst\u012bt lietot\u0101s z\u0101les, lai nov\u0113rt\u0113tu, kuras konkr\u0113ti tuviniekam ir efekt\u012bv\u0101kas;<\/li>\n
- re\u0123istr\u0113t z\u0101\u013cu nomai\u0146as iemeslu.<\/li>\n<\/ul>\n\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n
UZTVERIET BLAKUSPAR\u0100D\u012aBAS NOPIETNI. <\/strong>Pamanot blakuspar\u0101d\u012bbas, liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju p\u0101rtrauc z\u0101\u013cu lieto\u0161anu.
Lab\u0101k\u0101 alternat\u012bva b\u016btu inform\u0113t \u0101rstu par nev\u0113lamaj\u0101m blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m, lai var\u0113tu samazin\u0101t devu vai noz\u012bm\u0113t citu antipsihotisko l\u012bdzekli, vai ar\u012b pievienot v\u0113l k\u0101das z\u0101les c\u012b\u0146ai ar specifisk\u0101m blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m.
MUDINIET SAVU TUVINIEKU LIETOT Z\u0100LES REGUL\u0100RI.<\/strong>
Pat ja blakuspar\u0101d\u012bbas tiek kontrol\u0113tas, cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju var atteikties no z\u0101\u013cu lieto\u0161anas vai vi\u0146iem vienk\u0101r\u0161i var b\u016bt gr\u016bti atcer\u0113ties, kad un cik daudz z\u0101\u013cu ir j\u0101lieto. \u0160\u0101dos gad\u012bjumos var b\u016bt lietder\u012bgi instal\u0113t lietotnes, kas atg\u0101din\u0101tu par z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, izmantot ned\u0113\u013cai paredz\u0113tus z\u0101\u013cu organizatorus un pal\u012bg\u0101 \u0146emt kalend\u0101ru.
R\u012aKOJIETIES UZMAN\u012aGI, LAI NEPIE\u013bAUTU Z\u0100\u013bU MIJIEDARB\u012aBU.<\/strong>
Lai nepie\u013cautu nelabv\u0113l\u012bgu z\u0101\u013cu mijiedarb\u012bbu, iesniedziet \u0101rstam visu apr\u016bp\u0113jam\u0101 lietoto z\u0101\u013cu unuztura bag\u0101tin\u0101t\u0101ju sarakstu. \u0160izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anai lietoto z\u0101\u013cu kombin\u0113\u0161ana ar alkoholu vai narkotik\u0101m var nodar\u012bt nopietnu kait\u0113jumu.
PIERAKSTIET SAVA \u0122IMENES LOCEK\u013bA SASNIEGUMUS. <\/strong>
Labs veids, k\u0101 uzraudz\u012bt uzved\u012bbas un citu simptomu izmai\u0146as, kas j\u016bsu tuviniekam rodas z\u0101\u013cu lieto\u0161anas rezult\u0101t\u0101, ir garast\u0101vok\u013ca nov\u0113ro\u0161anas lietotnes, ieraksti \u017eurn\u0101los un dienasgr\u0101matas rakst\u012b\u0161ana.
J\u016bsu tuvinieks var apmekl\u0113t ar\u012b kognit\u012bvi biheivior\u0101lo terapiju vai soci\u0101lo prasmju treni\u0146us.
Apr\u016bp\u0113t\u0101ja pien\u0101kums var\u0113tu b\u016bt pal\u012bdz\u0113t tuviniekam uzs\u0101kt terapiju, nodro\u0161in\u0101t t\u0101s turpin\u0101\u0161anu vai pal\u012bdz\u012bba m\u0101jasdarbu izpild\u0113.
PIERAKSTOT<\/strong>, k\u0101 tuvinieks iev\u0113ro \u0101rst\u0113\u0161anas nor\u0101d\u012bjumus, un izv\u0113rt\u0113jot sasniegto, j\u016bs varat k\u013c\u016bt p\u0101r\u0101k aizsarg\u0101jo\u0161s. RESPEKT\u0112JIET TUVINIEKA PRIV\u0100TUMU UN PERSON\u012aG\u0100S ROBE\u017dAS. <\/strong>Uzticot apr\u016bp\u0113jamam pien\u0101kumus (piem\u0113ram, lietot z\u0101les katru dienu noteikt\u0101 laik\u0101), j\u016bs dodat iesp\u0113ju un motiv\u0113jat vi\u0146u, pie\u0161\u0137irot dz\u012bvei j\u0113gu.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n![\"\"]()
<\/a><\/div><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/h3>Turpin\u0101t z\u0101\u013cu lieto\u0161anu<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nSlimnieka sp\u0113ja lietot z\u0101les regul\u0101ri un konsekventi tiek saukta par L\u012aDZEST\u012aBU<\/strong> jeb TERAPIJAS NOR\u0100D\u012aJUMU IEV\u0112RO\u0160ANU*<\/strong>. Lai gan tas ne\u0161\u0137iet p\u0101r\u0101k gr\u016bti, l\u012bdzest\u012bba paties\u012bb\u0101 ir viens no problem\u0101tiskajiem faktoriem jebkuras slim\u012bbas ilgsto\u0161\u0101 \u0101rst\u0113\u0161an\u0101.
\u2217 Sarun\u0101s ar tuvinieka \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu j\u016bs varat dzird\u0113t abus terminus. Lai gan to noz\u012bme ir aptuveni vien\u0101da, \u201dterapijas nor\u0101d\u012bjumu iev\u0113ro\u0161ana\u201d ir termins, kas vair\u0101k saist\u012bts ar konkr\u0113tu nor\u0101d\u012bjumu iev\u0113ro\u0161anu, bet \u201cl\u012bdzest\u012bba\u201d noz\u012bm\u0113 akt\u012bv\u0101ku j\u016bsu un j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101s personas iesaisti.<\/em>
\u0160izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101 l\u012bdzest\u012bbas tr\u016bkums ir b\u016btiska probl\u0113ma \u2013 tikai 58%<\/strong> pacientu iz\u0146em savas z\u0101les pirmaj\u0101s 30 DIEN\u0100S<\/strong> p\u0113c izrakst\u012b\u0161anas no slimn\u012bcas un tikai 46%<\/strong> turpina s\u0101kotn\u0113jo terapiju 30 DIENAS<\/strong> vai ilg\u0101k. Augsto l\u012bdzest\u012bbas tr\u016bkumu iesp\u0113jams izskaidrot ar sliktu izpratni par slim\u012bbu, kognit\u012bviem trauc\u0113jumiem, blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m un atkar\u012bbu izraiso\u0161u vielu lieto\u0161anu.
Stresu rado\u0161i notikumi, kas uz ilgu laiku izmaina slimnieka dz\u012bvi, piem\u0113ram, nesen\u0101 Covid pand\u0113mija un ar to saist\u012btie ierobe\u017eojumi, ar\u012b var apgr\u016btin\u0101t z\u0101\u013cu konsekventu lieto\u0161anu vai iera\u0161anos uz viz\u012bt\u0113m. Daudzi cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju neatz\u012bst, ka ir slimi, t\u0101p\u0113c vi\u0146i nesaprot, k\u0101d\u0113\u013c vi\u0146iem ir nepiecie\u0161amas z\u0101les. Atbilsto\u0161\u0101s devas vai kombin\u0101cijas noskaidro\u0161ana parasti ir LAIKIETILP\u012aGA<\/strong>, un tas ir gr\u016bts process, kura gait\u0101 cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju var atteikties no \u0101rst\u0113\u0161anas piln\u012bb\u0101.
L\u012bdzest\u012bba ne tikai z\u0101\u013cu lieto\u0161anai, bet terapijas pl\u0101nam kopum\u0101, ir \u013coti svar\u012bga veiksm\u012bgam izn\u0101kumam. J\u016bsu k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101ja viens no GALVENAJIEM PIEN\u0100KUMIEM IR P\u0100RLIECIN\u0100TIES, KA J\u016aSU APR\u016aP\u0112JAM\u0100 PERSONA<\/strong>:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n\n<\/p>
\n- lieto z\u0101les konsekventi;<\/li>\n
- regul\u0101ri ierodas uz viz\u012bt\u0113m;<\/li>\n
- iesaist\u0101s konsult\u0101cij\u0101s un grupu terapij\u0101, inform\u0113 \u0101rstu par savu pieredzi;<\/li>\n
- nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 l\u016bdz pal\u012bdz\u012bbu atbalsta grupai;<\/li>\n
- ir paciet\u012bgs attieksm\u0113 pret sevi un saviem apr\u016bp\u0113t\u0101jiem;<\/li>\n
- atg\u0101dina sev, ka atrodas \u201cce\u013c\u0101\u201d.<\/li>\n<\/ul>\n\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n
Ja konstat\u0113jat, ka j\u016bsu tuviniekam ir gr\u016bt\u012bbas ar z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, m\u0113\u0123iniet noskaidrot slikt\u0101s l\u012bdzest\u012bbas c\u0113loni. Vai tuvinieks j\u016btas lab\u0101k un uzskata, ka \u0101rst\u0113\u0161ana vairs nav nepiecie\u0161ama?
Vai tuvinieks uzskata, ka \u0101rst\u0113\u0161ana nedarbojas? Vai tuvinieks raiz\u0113jas par blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m? Vai ar\u012b nav izveidojusies rut\u012bna? Ar z\u0101l\u0113m saist\u012btos l\u0113mumus pie\u0146emiet kop\u0101 ar tuvinieka \u0101rstu vai vi\u0146a apr\u016bpes komandu. \u0160\u0101di j\u016bs veidosiet uzticamu vidi, kur\u0101 j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamais labpr\u0101t past\u0101sta, k\u0101 j\u016btas un ko j\u016bt.
Kad cilv\u0113ks ar \u0161izofr\u0113niju p\u0101rtrauc z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, ir \u013bOTI AUGSTS RECID\u012aVA RISKS<\/strong>. Tas ietver
psihozes simptomu atjauno\u0161anos, un p\u0113k\u0161\u0146a \u0101rst\u0113\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161ana var izrais\u012bt noz\u012bm\u012bgas nev\u0113lamas blakuspar\u0101d\u012bbas, piem\u0113ram, galvass\u0101pes, depresiju, trauksmi un domas par pa\u0161n\u0101v\u012bbu. Ja redzat, ka tuvinieks dom\u0101 par z\u0101\u013cu lieto\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161anu vai jau ir p\u0101rtraucis to lieto\u0161anu, konsult\u0113jieties ar vi\u0146a \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Nov\u0113rst vielu \u013caunpr\u0101t\u012bgu lieto\u0161anu un atkar\u012bbu<\/strong><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju var b\u016bt izteikta VIENTUL\u012aBAS SAJ\u016aTA, DEPRESIJA<\/strong> un FRUSTR\u0100CIJA<\/strong>, jo vi\u0146i j\u016btas un r\u012bkojas sav\u0101d\u0101k nek\u0101 citi cilv\u0113ki. Stress, trauksme un ilgsto\u0161a izol\u0101cija, kas rakstur\u012bga ar\u012b nesenajai koronav\u012brusa pand\u0113mijai, var saasin\u0101t \u0161\u012bs saj\u016btas un to ietekmi uz j\u016bsu tuvinieka dz\u012bves kvalit\u0101ti. \u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos ir saprotams, ka \u0161ie cilv\u0113ki m\u0113\u0123ina rast atvieglojumu, lietojot vielas, kas VAR IZRAIS\u012aT ATKAR\u012aBU<\/strong>. To vid\u016b var b\u016bt jebkas, s\u0101kot no alkohola un nikot\u012bna l\u012bdz, kafijai, ener\u0123ijas dz\u0113rieniem un narkotik\u0101m.
Da\u017eas no \u0161\u012bm viel\u0101m, piem\u0113ram, alkohols vai marihu\u0101na, atvieglo garlaic\u012bbu un dod iesp\u0113ju uz \u012bsu laiku aizmirst par slim\u012bbu, bet n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 izraisa pa\u0123iras vai parano\u012bdas domas. Citas vielas, piem\u0113ram, kafija un ener\u0123ijas dz\u0113rieni, bie\u017ei tiek lietoti, lai p\u0101rvar\u0113tu negat\u012bvos simptomus un miegain\u012bbu dienas laik\u0101, bet VAR AR\u012a IZRAIS\u012aT BEZMIEGU<\/strong>, ievedot burvju lok\u0101.
Statistikas dati liecina, ka aptuveni pusei cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju ir atkar\u012bba no alkohola un narkotik\u0101m, bet vair\u0101k nek\u0101 70%<\/strong> \u0161o cilv\u0113ku ir atkar\u012bgi no nikot\u012bna.
Svar\u012bgi saprast, ka \u013bAUNPR\u0100T\u012aGA LIETO\u0160ANA UN ATKAR\u012aBA IR DIVAS DA\u017d\u0100DAS LIETAS<\/strong>. Kad vielu lieto\u0161ana ietekm\u0113 darbu un soci\u0101l\u0101s attiec\u012bbas, lietot\u0101ja vesel\u012bbu vai rada b\u012bstamas situ\u0101cijas, runa ir par vielu \u013caunpr\u0101t\u012bgu lieto\u0161anu. Kad viela izraisa fizisku atkar\u012bbu un lietot\u0101jam ir gr\u016bti kontrol\u0113t t\u0101s lieto\u0161anu, runa ir par atkar\u012bbu.
Vielu \u013caunpr\u0101t\u012bga lieto\u0161ana izraisa b\u016btiskas sekas gan lietot\u0101jam, gan vi\u0146a \u0123imenes locek\u013ciem.
Alkohols un narkotikas pastiprina \u0161izofr\u0113nijas simptomus un paaugstina recid\u012bva risku.
\u0160o vielu lieto\u0161ana ietekm\u0113 ar\u012b \u0161o personu ikdienu, rada konfliktus attiec\u012bb\u0101s un var novest l\u012bdz likump\u0101rk\u0101pumiem. \u0122imenes locek\u013ciem parasti ir \u013coti gr\u016bti pie\u0146emt, ka tuvinieks nesp\u0113j kontrol\u0113t savu attieksmi pret alkoholu vai narkotik\u0101m, un tas izraisa frustr\u0101ciju, dusmas, bezpal\u012bdz\u012bbu un izmisumu. Iesp\u0113jamas ar\u012b pastiprin\u0101tas bailes un nedro\u0161\u012bbas saj\u016bta, jo \u013caunpr\u0101t\u012bga vielu lieto\u0161ana var padar\u012bt cilv\u0113kus ar \u0161izofr\u0113niju naid\u012bgus, soci\u0101li izol\u0113tus vai pat novest l\u012bdz pa\u0161n\u0101v\u012bbas m\u0113\u0123in\u0101jumam.
B\u016btiski ir censties IZPRAST<\/strong> c\u0113loni un attiekties pret tuvinieku ar dzi\u013cu izpratni un l\u012bdzj\u016bt\u012bbu, jo vielu \u013caunpr\u0101t\u012bga lieto\u0161ana parasti ir cie\u0161anu paz\u012bme. Tuvinieks to nedara t\u0101d\u0113\u013c, ka ir slikts cilv\u0113ks, vai t\u0101d\u0113\u013c, ka v\u0113las s\u0101pin\u0101t j\u016bs vai sevi. Vi\u0146\u0161 to dara, jo CEN\u0160AS ATRAST IZEJU<\/strong>, veidu, k\u0101 mazin\u0101t trauksmi un depresiju. Ta\u010du \u0161\u012bs vielas sniedz tikai \u012bslaic\u012bgu atvieglojumu, un atkar\u012bba pastiprina stigmatiz\u0101ciju un cie\u0161anas.
Atbr\u012bvo\u0161an\u0101s no atkar\u012bbas ir pak\u0101penisks un sare\u017e\u0123\u012bts process. Ir j\u0101apzin\u0101s probl\u0113ma, nepiecie\u0161ama motiv\u0101cija, uzved\u012bbas izmai\u0146as un pal\u012bdz\u012bba vesel\u012bga dz\u012bvesveida sasnieg\u0161anai.
J\u016bsu loma \u0161aj\u0101 proces\u0101 var b\u016bt noz\u012bm\u012bga, dodot tuviniekam iesp\u0113ju un nodro\u0161inot m\u0113r\u0137a saj\u016btu.
Ja dom\u0101jat, ka j\u016bsu tuvinieks c\u012bn\u0101s ar \u013caunpr\u0101t\u012bgu vielu lieto\u0161anu vai atkar\u012bbu, konsult\u0113jieties ar vi\u0146a \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu. Smagos gad\u012bjumos, lai tuvinieks atkal nost\u0101tos uz k\u0101j\u0101m, var b\u016bt nepiecie\u0161ama detoksik\u0101cija vai hospitaliz\u0101cija.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>R\u012bc\u012bba da\u017e\u0101d\u0101s slim\u012bbas f\u0101z\u0113s<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n\u0160izofr\u0113nijas izpausmes da\u017e\u0101d\u0101s slim\u012bbas f\u0101z\u0113s var b\u016bt \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bga un ar\u012b jums ir nepiecie\u0161ama da\u017e\u0101da pieeja.
Akt\u012bv\u0101 f\u0101ze<\/strong>
Akt\u012bv\u0101 f\u0101ze, proti, psihozes epizode, var izrais\u012bt lielu stresu un apjukumu gan jums, gan j\u016bsu tuviniekam. T\u0101 k\u0101 simptomi var b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101di, ZELTA LIKUMU \u0160IM PERIODAM NAV<\/strong>.
Svar\u012bg\u0101kais, ko varat dar\u012bt, ir censties IZPRAST<\/strong>, ko p\u0101rdz\u012bvo j\u016bsu tuvinieks.
Halucin\u0101cijas un murgi vi\u0146am ir \u013coti re\u0101li. Neiesaistieties ilg\u0101s sarun\u0101s, cen\u0161oties p\u0101rliecin\u0101t tuvinieku par pret\u0113jo, jo tas vi\u0146am rad\u012bs saj\u016btu, ka vi\u0146\u0161 nedr\u012bkst st\u0101st\u012bt, ko piedz\u012bvo.
IZMANTOJIET EMP\u0100TIJU<\/strong>, nevis str\u012bdus Izr\u0101diet savas r\u016bpes, atturoties no konfront\u0101cijas
un kritiz\u0113\u0161anas vai vaino\u0161anas Atcerieties, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca no t\u0101, ko \u0161aj\u0101 period\u0101 redzat, ir SLIM\u012aBAS IZPAUSMES<\/strong>. Vienk\u0101r\u0161i klausieties un dariet tuviniekam zin\u0101mu, ka saprotat, ka vi\u0146\u0161 izj\u016bt lielas bailes, frustr\u0101ciju un dusmas. Centieties mazin\u0101t tuvinieka stresu un nodro\u0161iniet mier\u012bgu atmosf\u0113ru, kas var pal\u012bdz\u0113t atlab\u0161anas proces\u0101.
Kad j\u016bsu tuviniekam ir halucin\u0101cijas un murgi, vi\u0146am var b\u016bt nepiecie\u0161ama personisk\u0101 telpa, un vi\u0146\u0161 var justies ne\u0113rti, ja apk\u0101rt ir citi cilv\u0113ki.
Parasti pozit\u012bvie simptomi neizz\u016bd p\u0113k\u0161\u0146i, pat ja tiek veikta pareiza \u0101rst\u0113\u0161ana. \u0160aj\u0101 period\u0101 j\u016bs, iesp\u0113jams, j\u016btat, ka tuviniekam ir nepiecie\u0161ama atp\u016bta un viss ir j\u0101dara jums pa\u0161am. Ta\u010du atcerieties, ka TUVINIEKA P\u0100RLIEC\u012aBAS ATJAUNO\u0160ANA<\/strong> atlab\u0161anas proces\u0101 ir \u013coti svar\u012bga.
Iedro\u0161iniet un atbalstiet tuvinieku, kad vi\u0146\u0161 uz\u0146emas ikdienas pien\u0101kumus, un dariet vi\u0146am zin\u0101mu, ka esat gatavs uzklaus\u012bt, ja ir nepiecie\u0161ama pal\u012bdz\u012bba.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Remisijas f\u0101ze<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
P\u0113c psihozes epizodes j\u016bsu tuviniekam var b\u016bt nepiecie\u0161ama MIER\u012aGA VIDE UN K\u0100RT\u012aGA ATP\u016aTA<\/strong>. P\u0101rejas st\u0101vokl\u012b, kad simptomi liel\u0101koties ir nom\u0101kti, atlab\u0161ana var norit\u0113t \u0101tr\u0101k vai l\u0113n\u0101k; da\u017ei cilv\u0113ki ierastaj\u0101 rut\u012bn\u0101 var atgriezties diezgan \u0101tri, citiem \u2013 nepiecie\u0161ams iev\u0113rojams laiks un p\u016bles. \u0160aj\u0101 laik\u0101 \u0123imenes locek\u013ciem var b\u016bt gr\u016bti sadz\u012bvot ar t\u0101diem negat\u012bvajiem simptomiem k\u0101 demotiv\u0101cija vai anhedonija. K\u0101 min\u0113ts iepriek\u0161, ir svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka T\u0100 IR SLIM\u012aBAS IZPAUSME<\/strong> un nenoz\u012bm\u0113, ka j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101 persona nev\u0113las atlabt.
Sa\u0146emot atbilsto\u0161u \u0101rst\u0113\u0161anu, J\u016aSU TUVINIEKS SP\u0112S UZ\u0145EMTIES AIZVIEN VAIR\u0100K PIEN\u0100KUMU<\/strong>. Ir svar\u012bgi S\u0100KT L\u0112N\u0100M<\/strong> un \u013caut vi\u0146am darboties sav\u0101 temp\u0101. J\u016bs varat s\u0101kt ar uzdevumiem, kas attiecas uz person\u012bgo higi\u0113nu, \u0123\u0113rb\u0161anos vai m\u0101jsaimniec\u012bbas darbiem. Ar laiku j\u016bs varat mudin\u0101t tuvinieku iesaist\u012bties soci\u0101l\u0101s attiec\u012bb\u0101s, piem\u0113ram, uzaicinot vakari\u0146\u0101s vienu vai divus draugus.
NEUZST\u0100JIET<\/strong> tuviniekam piedal\u012bties, ja vi\u0146\u0161 to nev\u0113las, un vienm\u0113r dodiet iesp\u0113ju samazin\u0101t
intensit\u0101ti, ja vi\u0146am rodas trauksme. Var ar\u012b s\u0101kt iziet pastaig\u0101ties k\u0101d\u0101 klus\u0101 pils\u0113tas da\u013c\u0101 vai
kvalitat\u012bvi pavad\u012bt laiku kop\u0101, klausoties m\u016bziku vai sp\u0113l\u0113jot k\u0101rtis.
Atcerieties, ka esat t\u0101 persona, ar kuru j\u016bsu tuvinieks pavada visvair\u0101k laika, un vi\u0146a tuv\u0101kais
sabiedrotais c\u012b\u0146\u0101 ar \u0161izofr\u0113niju. Cie\u0146a, paciet\u012bba un l\u012bdzciet\u012bba b\u016bs \u013coti v\u0113rt\u012bgas \u012bpa\u0161\u012bbas, pal\u012bdzot jums abiem kontrol\u0113t slim\u012bbu un ats\u0101kt dz\u012bvot pilnv\u0113rt\u012bgu dz\u012bvi.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Sazi\u0146a ar tuvinieku<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nSazi\u0146a jeb komunik\u0101cija ir b\u016btiska cilv\u0113cisko attiec\u012bbu da\u013ca, \u012bpa\u0161i \u0123imen\u0113. \u0160izofr\u0113nijas d\u0113\u013c SAZI\u0145A AR TUVINIEKU VAR B\u016aT APGR\u016aTIN\u0100TA<\/strong> un rada vair\u0101kas \u013coti specifiskas probl\u0113mas. \u0160\u012bs probl\u0113mas IR IESP\u0112JAMS P\u0100RVAR\u0112T<\/strong>, ta\u010du ir j\u0101izprot, k\u0101 slim\u012bba ietekm\u0113 j\u016bsu tuvinieka komunik\u0101cijas sp\u0113jas. Teju visas \u0161izofr\u0113nijas izpausmes var izrais\u012bt sazi\u0146as trauc\u0113jumus: kognit\u012bv\u0101s disfunkcijas d\u0113\u013c \u0161iem cilv\u0113kiem var b\u016bt gr\u016bti koncentr\u0113ties vai atcer\u0113ties, par ko ir run\u0101ts; halucin\u0101cijas un murgi izmaina realit\u0101ti un var padar\u012bt velt\u012bgu jebkuru m\u0113\u0123in\u0101jumu izmantot sarun\u0101 lo\u0123iku; negat\u012bvie simptomi, piem\u0113ram, emocion\u0101lais bl\u0101vums vai ap\u0101tija, var apgr\u016btin\u0101t emociju interpret\u0113\u0161anu.
Laba sazi\u0146a ir \u013coti svar\u012bga hroniskas psihiskas slim\u012bbas gad\u012bjum\u0101, kad visiem \u0123imenes locek\u013ciem ir j\u0101sadarbojas, lai mazin\u0101tu simptomus. J\u016bs varat UZLABOT SAZI\u0145U<\/strong> ar savu tuvinieku, iev\u0113rojot da\u017eus vienk\u0101r\u0161us noteikumus:
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
Saglab\u0101jiet pozit\u012bvu attieksmi un izstr\u0101d\u0101jiet pl\u0101nu<\/h3><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nViens no svar\u012bg\u0101kajiem veidiem, k\u0101 mazin\u0101t stresu, bailes un trauksmi, r\u016bp\u0113joties par cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju, ir PL\u0100NA IZSTR\u0100DE<\/strong>. \u0160im pl\u0101nam vajadz\u0113tu ietvert: atvese\u013co\u0161an\u0101s m\u0113r\u0137us; ikdienas aktivit\u0101tes tuviniekam, kas nodro\u0161ina vi\u0146a fizisko un emocion\u0101lo labsaj\u016btu; lietas, kuras nedr\u012bkst, ignor\u0113t, piem\u0113ram, atk\u0101rtota paasin\u0101juma izrais\u012bt\u0101ju vai agr\u012bn\u0101s br\u012bdin\u0101juma paz\u012bmes; k\u0101 ar\u012b inform\u0101ciju par to, k\u0101 tikt gal\u0101 ar kr\u012bzi. Konsult\u0113jieties ar tuvinieka \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu par to, k\u0101da veida apr\u016bpe un uzraudz\u012bba, cik bie\u017ei un cik ilgi j\u016bsu tuviniekam ir nepiecie\u0161ama. Izveidojiet sarakstu, iek\u013caujot taj\u0101 visus draugus un \u0123imenes locek\u013cus, kuri var jums pal\u012bdz\u0113t, un esiet gatavs pak\u0101peniski piel\u0101got pl\u0101nu.
\u012astenojot pl\u0101nu ikdien\u0101, saglab\u0101jiet pozit\u012bvu attieksmi. Tas dos jums motiv\u0101ciju tikt gal\u0101 ar ikdienas izaicin\u0101jumiem un ar\u012b cer\u012bbu attiec\u012bb\u0101 uz jaunu, j\u016bsu tuvinieka atlab\u0161anu veicino\u0161u terapiju izstr\u0101di n\u0101kotn\u0113. POZIT\u012aVA ATTIEKSME<\/strong> pal\u012bdz\u0113s jums saglab\u0101tatv \u0113rt\u012bbu jaun\u0101m iesp\u0113j\u0101m, paaugstin\u0101s ener\u0123ijas l\u012bmeni un pal\u012bdz\u0113s nepie\u013caut izdeg\u0161anu.
T\u0101 ietekm\u0113s ar\u012b tuvinieka garast\u0101vokli, uzlabos j\u016bsu attiec\u012bbas un sekm\u0113s atvese\u013co\u0161anos.
POZIT\u012aVAS ATTIEKSMES SAGLAB\u0100\u0160ANA UN PL\u0100NA IZSTR\u0100DE<\/strong> nodro\u0161in\u0101s vienu no svar\u012bg\u0101kajiem elementiem, \u012bstenojot p\u0113c iesp\u0113jas lab\u0101ku tuvinieka apr\u016bpi, \u2013 KONTROLES SAJ\u016aTU<\/strong>.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/div><\/div>\n\n\n\nIzveidojiet prognoz\u0113jamu vidi un rut\u012bnu<\/h3><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nRut\u012bnas izveide ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi noder\u012bga gan jums, gan j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamam, jo t\u0101 nodro\u0161ina stabilit\u0101ti un uzticam\u012bbu. Ar konsekventu atbalstu un prognoz\u0113jamu rut\u012bnu j\u016bs zin\u0101siet, ko gaid\u012bt un k\u0101 nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 mekl\u0113t papildu pal\u012bdz\u012bbu.
Rut\u012bnas iev\u0113ro\u0161ana pamat\u0101 noz\u012bm\u0113 NOTEIKTU UZDEVUMU REGUL\u0100RU PILD\u012a\u0160ANU<\/strong>.
Cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju, par kuru r\u016bp\u0113jaties, rut\u012bna var ietvert visu, ko vi\u0146\u0161 dara ik dienu vai katru ned\u0113\u013cu \u2013 piecel\u0161anos no r\u012bta, \u0113\u0161anu, z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, do\u0161anos pie \u0101rsta, augu laist\u012b\u0161anu vai do\u0161anos gul\u0113t. Lai gan tas var \u0161\u0137ist monotoni, \u0161\u0101da veida rut\u012bna VAR NODRO\u0160IN\u0100T MILZ\u012aGU MIERIN\u0100JUMU<\/strong> j\u016bsu tuviniekam, mazinot negaid\u012bt\u0101 iesp\u0113jam\u012bbu. Kad cilv\u0113ks nesp\u0113j nekam koncentr\u0113ties, ir pl\u0101ns, k\u0101 atgriezties pie iepriek\u0161 izstr\u0101d\u0101tas notikumu sec\u012bbas, uz ko vi\u0146\u0161 vienm\u0113r var pa\u013cauties. Noteikts re\u017e\u012bms cilv\u0113kiem var ar\u012b pal\u012bdz\u0113t atcer\u0113ties, ka IR J\u0100LIETO NOZ\u012aM\u0112T\u0100S Z\u0100LES UN J\u0100VELTA PIETIEKAMI ILGS LAIKS MIEGAM.<\/strong>
Ta\u010du v\u0113l svar\u012bg\u0101k \u2013 RUT\u012aNA VAR PAL\u012aDZ\u0112T IZVEIDOT PRIV\u0100TU VIDI<\/strong>, kas var k\u013c\u016bt par sp\u0113c\u012bgu pamatu atlab\u0161anai. Un, kad \u0161ie cilv\u0113ki atkl\u0101j, ka dom\u0101m zudusi skaidr\u012bba, \u0161\u012b pierast\u0101 vide var n\u0101kt par sv\u0113t\u012bbu.
Rut\u012bna var ar\u012b PAL\u012aDZ\u0112T J\u016aSU TUVINIEKAM KONTROL\u0112T SITU\u0100CIJU<\/strong>, kad spriedzi izraiso\u0161i notikumi ikdien\u0101 rada haosu. \u0160\u012bs gr\u0101matas rakst\u012b\u0161anas laik\u0101 Covid\u201319 pand\u0113mija bija ilgusi jau vair\u0101k k\u0101 18 M\u0112NE\u0160US<\/strong>, radot stresu ne tikai tiem, kam ir psihiska slim\u012bba, bet teju visiem. Situ\u0101ciju neprognoz\u0113jam\u012bba pie\u0161\u0137ir v\u0113l liel\u0101ku v\u0113rt\u012bbu rut\u012bnai, kas uztur j\u016bsu tuvinieka fizisko un gar\u012bgo vesel\u012bbu.
Lai izveidotu rut\u012bnu, IDENTIFIC\u0112JIET, KURI UZDEVUMI J\u0100VEIC<\/strong> regul\u0101ri, un nosakiet, cik bie\u017ei tie j\u0101dara. Ikdienas, ikned\u0113\u013cas vai ikm\u0113ne\u0161a kontrolsarakstu izmanto\u0161ana pal\u012bdz\u0113s atcer\u0113ties, kas un kad ir j\u0101dara. Kad esat izveidojis uzdevumu sarakstu, atcerieties noteikt priorit\u0101tes, lai svar\u012bg\u0101kos uzdevumus paveiktu vispirms.
J\u016bs varat IZVEIDOT PL\u0100NU KOP\u0100<\/strong> ar tuvinieku, inform\u0113jot vi\u0146u par ieguvumiem. Ta\u010du atcerieties, ka s\u0101kum\u0101 tuvinieka attieksme pret rut\u012bnas ievie\u0161anu var b\u016bt noliedzo\u0161a. Tas ir norm\u0101li. DODIET TUVINIEKAM LAIKU<\/strong> un sakiet, ka vi\u0146\u0161 rut\u012bnai var piev\u0113rsties jebkur\u0101 br\u012bd\u012b. J\u016bs uzaicin\u0101jumu varat izteikt atk\u0101rtoti vair\u0101ku ned\u0113\u013cu laik\u0101, neizdarot spiedienu. Pat ja tuvinieks s\u0101kum\u0101 neiesaist\u0101s rut\u012bnas izpild\u0113, JUMS T\u0100 IR J\u0100IEV\u0112RO<\/strong>, jo t\u0101 atvieglos j\u016bsu darbu un ar\u012b tuviniekam b\u016bs viegl\u0101k saskat\u012bt ieguvumus un piev\u0113rsties tai v\u0113l\u0101k.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/div><\/div>\n\n\n\nK\u0101 j\u016bs varat pal\u012bdz\u0113t k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js<\/h3><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n\u0160aj\u0101 sada\u013c\u0101 ir s\u012bki aprakst\u012bts, k\u0101 j\u016bs tuviniekam varat pal\u012bdz\u0113t tikt gal\u0101 ar \u0161izofr\u0113nijas rad\u012btajiem izaicin\u0101jumiem ikdien\u0101 un virz\u012bties uz atlab\u0161anu.
Sniedziet atbalstu ikdienas pamata vajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161an\u0101<\/strong>
Viena no \u0161izofr\u0113nijas iez\u012bm\u0113m ir t\u0101, ka cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju ikdienas dz\u012bve var k\u013c\u016bt dezorganiz\u0113ta. Tas noz\u012bm\u0113, ka pamatuzdevumi, piem\u0113ram, r\u016bpes par person\u012bgo higi\u0113nu vai ve\u013cas mazg\u0101\u0161ana, tiek vai nu piln\u012bb\u0101 ignor\u0113ti vai k\u013c\u016bst par aps\u0113st\u012bbu, kam persona velta visu savu laiku.
Tas ir \u012bpa\u0161i uzskat\u0101ms \u0161izofr\u0113nijas epizodes ak\u016btaj\u0101 f\u0101z\u0113, kad tikt gal\u0101 ar uzst\u0101j\u012bgaj\u0101m halucin\u0101cij\u0101m un murgiem prasa milzum daudz ener\u0123ijas, mazinot sp\u0113ju dom\u0101t par jebko citu. V\u0113l\u0101k remisijas f\u0101z\u0113, kad s\u0101k atjaunoties norm\u0101las funkcion\u0113\u0161anas sp\u0113jas, ikdienas uzdevumi atkal s\u0101k k\u013c\u016bt svar\u012bgi. \u0160aj\u0101 period\u0101 J\u016aSU TUVINIEKAM B\u016aS J\u0100ATSVAIDZINA DZ\u012aVES PAMATPRASMES<\/strong>.
Zin\u0101ms, ka agr\u012bn\u0101s remisijas f\u0101z\u0113 t\u0101di uzdevumi k\u0101 pareiza z\u0101\u013cu lieto\u0161ana, iepirk\u0161an\u0101s, \u0113st gatavo\u0161ana, uzkop\u0161ana un naudas p\u0101rvald\u012bba, ir liels izaicin\u0101jums.
Viens no J\u016aSU K\u0100 APR\u016aP\u0112T\u0100JA PIEN\u0100KUMIEM IR PAL\u012aDZ\u0112T TUVINIEKAM TIKT GAL\u0100 AR \u0160IEM UZDEVUMIEM<\/strong>.
Redz\u0113siet, ka daudzi no tiem b\u016bs j\u0101organiz\u0113 jums. Ja j\u016bs p\u0113c dabas neesat organiz\u0113ts cilv\u0113ks, j\u016bs varat m\u0101c\u012bties apg\u016bt \u0161o prasmi. DOM\u0100JIET PAR APR\u016aPI K\u0100 PAR PROJEKTU<\/strong> \u2013 jo organiz\u0113t\u0101ks j\u016bs esat, jo viegl\u0101k to b\u016bs \u012bstenot. B\u016bt\u012bb\u0101 viss, kas var pal\u012bdz\u0113t jebkur\u0101 projekt\u0101 \u2013 ap\u0146em\u0161an\u0101s iev\u0113rot termi\u0146us, laika mened\u017ements, lielo uzdevumu sadal\u012b\u0161ana maz\u0101kos utt. \u2013, var pal\u012bdz\u0113t ar\u012b apr\u016bpes proces\u0101.
Ikdienas pamatvajadz\u012bbas, kuru nodro\u0161in\u0101\u0161anai tuviniekam var b\u016bt nepiecie\u0161ama j\u016bsu pal\u012bdz\u012bba ir:
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n\n<\/p>
\n- z\u0101\u013cu lieto\u0161ana noteikt\u0101 laik\u0101 katru dienu;<\/li>\n
- regul\u0101ra \u0137erme\u0146a un matu mazg\u0101\u0161ana, zobu t\u012br\u012b\u0161ana un nagu apgrie\u0161ana;<\/li>\n
- gultasve\u013cas mai\u0146a atbilsto\u0161\u0101 laik\u0101;<\/li>\n
- uzturviel\u0101m bag\u0101ta \u0113diena pagatavo\u0161ana un \u0113\u0161ana ar noteiktiem laika interv\u0101liem;<\/li>\n
- ve\u013cas mazg\u0101\u0161ana un m\u0101jas uzkop\u0161ana;<\/li>\n
- p\u0101rtikas ieg\u0101de un uzdevumu izpilde;<\/li>\n
- finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu p\u0101rvald\u012bba un bud\u017eeta iev\u0113ro\u0161ana;<\/li>\n
- sabiedrisk\u0101 transporta izmanto\u0161ana;<\/li>\n
- viz\u012b\u0161u pl\u0101no\u0161ana;<\/li>\n
- brauk\u0161ana uz viz\u012bt\u0113m.<\/li>\n<\/ul>\n\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n
Da\u017ei no \u0161iem darbiem ir j\u0101dara katru dienu, citi \u2013 reizi ned\u0113\u013c\u0101 vai v\u0113l ret\u0101k. T\u0101pat iesp\u0113jams, ka tie jums neb\u016bs vienm\u0113r j\u0101dara tuvinieka viet\u0101. Fakts, ka tuviniekam ir nepiecie\u0161ama pal\u012bdz\u012bba, nenoz\u012bm\u0113, ka vi\u0146\u0161 ir inval\u012bds vai darba nesp\u0113j\u012bgs. Tas noz\u012bm\u0113, ka slim\u012bba apgr\u016btina vi\u0146a sp\u0113ju b\u016bt organiz\u0113tam un piev\u0113rst uzman\u012bbu pamatuzdevumiem.
Galvenais m\u0113r\u0137is ir IZVEIDOT RUT\u012aNU<\/strong> un L\u0112N\u0100M IEM\u0100C\u012aT CILV\u0112KAM AR \u0160IZOFR\u0112NIJU \u0160OS
UZDEVUMUS IZPILD\u012aT PA\u0160AM<\/strong>.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Veidojiet vesel\u012bgus ieradumus: \u0112\u0160ANA, GUL\u0112\u0160ANA, FIZISK\u0100S AKTIVIT\u0100TES<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n![\"\"]()
<\/a><\/div><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/h3>Saglab\u0101jiet tuvinieka person\u012bgo, soci\u0101lo un profesion\u0101lo funkcion\u0113tsp\u0113ju<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Person\u012bg\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/strong><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
\u0160izofr\u0113nija ir slim\u012bba, kuras rezult\u0101t\u0101 j\u016bsu tuvinieks var AP\u0160AUB\u012aT LIETU REALIT\u0100TI<\/strong>. Rezult\u0101t\u0101 vi\u0146am var b\u016bt gr\u016bti pild\u012bt ikdienas uzdevumus, skaidri dom\u0101t un risin\u0101t probl\u0113mas
vai pie\u0146emt l\u0113mumus. VI\u0145AM VAR B\u016aT GR\u016aTI KONTROL\u0112T EMOCIJAS<\/strong> un MIJIEDARBOTIES<\/strong> ar \u0123imenes locek\u013ciem, draugiem, vesel\u012bbas apr\u016bp\u0113 iesaist\u012btajiem un citiem cilv\u0113kiem.
\u0145emot v\u0113r\u0101 slim\u012bbas izpausmju smaguma pak\u0101pi, j\u016bsu tuviniekam var b\u016bt apgr\u016btin\u0101tas \u0161\u0101das
prasmes:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n![\"\"]()
<\/a><\/div><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/h3>Soci\u0101l\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Viena no \u0161izofr\u0113nijas rakstur\u012bgaj\u0101m iez\u012bm\u0113m ir SOCI\u0100LA DISFUNKCIJA<\/strong>, un daudziem cilv\u0113kiem, kuriem ir \u0161\u012b slim\u012bba, ir gr\u016bti mijiedarboties ar citiem, pat ja vi\u0146u psihotiskie simptomi tiek kontrol\u0113ti. Rezult\u0101t\u0101 slim\u012bba var k\u013c\u016bt par past\u0101v\u012bgu c\u012b\u0146u, cen\u0161oties noskaidrot, K\u0100 IEK\u013bAUTIES SABIEDR\u012aB\u0100<\/strong>.
\u0160aj\u0101 zi\u0146\u0101 trauc\u0113jo\u0161\u0101kie simptomi ir PARANOJA UN MURGI<\/strong>.
Cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju uzskats, ka citi cen\u0161as vi\u0146am kait\u0113t vai dom\u0101 par vi\u0146u sliktu \u013coti apgr\u016btina vi\u0146a sp\u0113ju iesaist\u012bties dialog\u0101 vai saglab\u0101t mieru jebk\u0101da veida soci\u0101l\u0101 situ\u0101cij\u0101.
Viena no m\u016bsu svar\u012bg\u0101kaj\u0101m soci\u0101laj\u0101m mijiedarb\u012bb\u0101m noteikti ir romantisku attiec\u012bbu
izveido\u0161ana ar citu personu. Parasti cilv\u0113ki sap\u0146o par romantisk\u0101m attiec\u012bb\u0101m un \u0123imenes izveidi. Ta\u010du t\u0101da nopietna un ilgsto\u0161a slim\u012bba k\u0101 \u0161izofr\u0113nija sag\u0101d\u0101 VIRKNI PROBL\u0112MU<\/strong>, kas apgr\u016btina sp\u0113ju izveidot un uztur\u0113t tuvas attiec\u012bbas.
Liels izaicin\u0101jums NEPIECIE\u0160AM\u012aBA PIEL\u0100GOTIES SLIM\u012aBAI<\/strong>, kas attiec\u012bb\u0101s var izrais\u012bt atsve\u0161in\u0101\u0161anos stigmatiz\u0101cijas un pa\u0161stigmatiz\u0101cijas d\u0113\u013c. Stigmatiz\u0101cija \u0161izofr\u0113nijas d\u0113\u013c izraisa PA\u0160STIGMATIZ\u0100CIJAS UN IZOL\u0112T\u012aBAS BURVJU LOKU<\/strong>, pasliktinot soci\u0101lo funkcion\u0113tsp\u0113ju, kas savuk\u0101rt pastiprina stigmatiz\u0101ciju. Pa\u0161stigmatiz\u0101cija pazemina pa\u0161v\u0113rt\u0113jumu. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 liela da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju uzskata, ka citi nev\u0113las b\u016bt kop\u0101 ar partneri, kam ir diagnostic\u0113ta \u0161\u0101da slim\u012bba. T\u0101d\u0113j\u0101di \u0161izofr\u0113nija ir c\u0113lonis ret\u0101k\u0101m prec\u012bb\u0101m, \u012bpa\u0161i v\u012brie\u0161iem un paaugstin\u0101tam laul\u012bbas \u0161\u0137ir\u0161anas riskam sieviet\u0113m. Romantisk\u0101s attiec\u012bbas APGR\u016aTINA AR\u012a IEK\u0160\u0112JI \u0160\u0136\u0112R\u0160\u013bI<\/strong>, ko cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju raksturo k\u0101 sevis zaud\u0113\u0161anu, emociju izju\u0161anas izmai\u0146as un apgr\u016btin\u0101tu sp\u0113ju pie\u0146emt citu uzskatus. \u0160ie cilv\u0113ki st\u0101sta ar\u012b par samazin\u0101tu uztic\u0113\u0161anos citiem un sev, k\u0101 ar\u012b sav\u0101m atmi\u0146\u0101m, saj\u016bt\u0101m, priek\u0161statiem un v\u0113lm\u0113m. Ir ar\u012b v\u0113l citi praktiski izaicin\u0101jumi.
\u0160izofr\u0113nija (un noteikti antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci) var samazin\u0101t cilv\u0113ku interesi par dzimumdz\u012bvi. Da\u017ei antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci var izrais\u012bt \u0137erme\u0146a masas palielin\u0101\u0161anos, kas var likt JUSTIES NEPIEVILC\u012aGAM<\/strong>. Cilv\u0113kiem, kuriem daudzus gadus ir bijusi \u0161izofr\u0113nija, \u0161\u0137\u0113rslis attiec\u012bbu veido\u0161anai un uztur\u0113\u0161anai var b\u016bt ar\u012b nabadz\u012bba.
Visas \u0161\u012bs gr\u016bt\u012bbas var veicin\u0101t uzskatu, ka m\u012blest\u012bba un \u0161izofr\u0113nija nav savienojami j\u0113dzieni. Tom\u0113r, neatkar\u012bgi no pr\u0101ta haosa un psihozes epizo\u017eu ietekmes, liel\u0101kajai da\u013cai cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju piem\u012bt sp\u0113ja nians\u0113ti paust j\u016btas un baud\u012bt m\u012blest\u012bbu.
\u0160IEM CILV\u0112KIEM IR J\u0100M\u012aL UN J\u0100SA\u0145EM M\u012aLEST\u012aBA.<\/strong>
Vi\u0146i \u013coti v\u0113las j\u0113gpilnas attiec\u012bbas, romantiku un \u0123imeni, tikai slim\u012bba ne\u013cauj izpaust savu b\u016bt\u012bbu.
Lai gan tas prasa daudz darba, tom\u0113r, ja j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101 slim\u012bba tiek kontrol\u0113ta, romantisku
attiec\u012bbu izveido\u0161ana ar k\u0101du, kas pie\u0146em j\u016bsu tuvinieku t\u0101du, k\u0101ds vi\u0146\u0161 ir, var \u013coti pozit\u012bvi
ietekm\u0113t \u0161\u0101 cilv\u0113ka dz\u012bvi.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Profesion\u0101l\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nZin\u0101ms, ka cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju AR DARBU SAIST\u012aTO UZDEVUMU IZPILDE PADODAS<\/strong>
SLIKT\u0100K izmain\u012bt\u0101s kognit\u012bv\u0101s funkcion\u0113tsp\u0113jas un negat\u012bvo simptomu d\u0113\u013c.
Ja slim\u012bba netiek pietiekami kontrol\u0113ta ar z\u0101l\u0113m, t\u0101 var b\u016btiski ietekm\u0113t gan cilv\u0113ka FIZISK\u0100S,
GAN GAR\u012aG\u0100S DARBASP\u0112JAS<\/strong>.
Halucin\u0101cijas var padar\u012bt fizisku darbu nesekm\u012bgu un pat b\u012bstamu ne tikai j\u016bsu tuviniekam, bet ar\u012b citiem darbaviet\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161iem. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju c\u012bn\u012bsies ar\u012b ar
DEZORGANIZ\u0112TU DOM\u0100\u0160ANU, RUNU UN UZVED\u012aBU<\/strong> \u2013 simptomiem, kas \u013coti apgr\u016btina funkcion\u0113\u0161anu darba vid\u0113.
\u0160izofr\u0113nijas pirmie simptomi parasti par\u0101d\u0101s augstskolas vecum\u0101. \u0160aj\u0101 dz\u012bves period\u0101 ir
iesp\u0113jama psihozes epizode, un ir dabiski, ka \u0161is notikums tiek uztverts k\u0101 veiksm\u012bgas dz\u012bves beigas.
Ta\u010du realit\u0101te ir cit\u0101da, un, ja simptomi tiek veiksm\u012bgi kontrol\u0113ti, iek\u013cau\u0161an\u0101s izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113m\u0101 un darba atra\u0161ana var b\u016bt PILN\u012aGI IESP\u0112JAMA<\/strong>.
Cilv\u0113ka dab\u0101 ir justies lab\u0101k, darot noder\u012bgu darbu.,Ar\u012b j\u016bsu tuvinieks ir sp\u0113j\u012bgs sekot saviem dz\u012bves m\u0113r\u0137iem, iet ce\u013cu, kas b\u016btiski ietekm\u0113 atlab\u0161anu. DARBS UZLABO PA\u0160APZI\u0145U UN DOD PIEDER\u012aBAS SAJ\u016aTU, VIENLAIKUS PAAUGSTINOT DZ\u012aVES KVALIT\u0100TI<\/strong>.
Mekl\u0113jot darbu, viens no liel\u0101kajiem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju ir neskaidr\u012bba, ar ko s\u0101kt. Daudziem no \u0161iem cilv\u0113kiem ir minim\u0101la darba pieredze vai t\u0101s nav visp\u0101r, un vi\u0146i nesp\u0113j saprast, k\u0101du darbu var\u0113tu dar\u012bt. T\u0101d\u0113\u013c, pirms s\u0101kt darba mekl\u0113jumus, izv\u0113rt\u0113jot tuvinieka PERSON\u012aG\u0100S \u012aPA\u0160\u012aBAS<\/strong>, svar\u012bgi ir saprast, kas vi\u0146am padodas vislab\u0101k, k\u0101 ar\u012b izprast pa\u0161reiz\u0113jo situ\u0101ciju darba tirg\u016b.
Ja cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju izdodas atrast sav\u0101m interes\u0113m atbilsto\u0161u un piem\u0113rotu darbu, kas \u013caus apliecin\u0101t vi\u0146a stipr\u0101s puses un prasmes, liel\u0101kajai da\u013cai \u0161o cilv\u0113ku ir v\u0113lme profesion\u0101li att\u012bst\u012bties.
SASLIM\u0160ANA AR \u0160IZOFR\u0112NIJU NENOZ\u012aM\u0112, KA NAV IESP\u0112JAMA KARJERA VAI VEIKSM\u012aGA DZ\u012aVE<\/strong>.
Kam\u0113r ir pozit\u012bva atbildes reakcija uz \u0101rst\u0113\u0161anu, \u013coti iesp\u0113jams, ka cilv\u0113ki sp\u0113s sasniegt visu, uz ko tiecas.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Pal\u012bdz\u012bba terapij\u0101 un rezult\u0101tu pierakst\u012b\u0161ana<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
Cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju gandr\u012bz noteikti tiks noz\u012bm\u0113tas recep\u0161u z\u0101les. K\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js j\u016bs varat iesaist\u012bties \u0161\u0101du uzdevumu izpild\u0113:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
\n<\/p>
\n- iz\u0146emt recep\u0161u z\u0101les;<\/li>\n
- uzraudz\u012bt z\u0101\u013cu lieto\u0161anu;<\/li>\n
- piev\u0113rst uzman\u012bbu blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m un inform\u0113t \u0101rstu par t\u0101m;<\/li>\n
- mudin\u0101t tuvinieku regul\u0101ri lietot z\u0101les;<\/li>\n
- izmantot iepriek\u0161 izpl\u0101notu grafiku, lai re\u0123istr\u0113tu z\u0101\u013cu lieto\u0161anu;<\/li>\n
- veicin\u0101t z\u0101\u013cu organizatoru vai taimera izmanto\u0161anu;<\/li>\n
- pal\u012bdz\u0113t injic\u0113t ilgsto\u0161as darb\u012bbas z\u0101les;<\/li>\n
- konsult\u0113ties ar \u0101rstu par iesp\u0113jamo z\u0101\u013cu mijiedarb\u012bbu;<\/li>\n
- veidot lietoto z\u0101\u013cu un uztura bag\u0101tin\u0101t\u0101ju re\u0123istru;<\/li>\n
- raudz\u012bties, lai citas vielas, piem\u0113ram, narkotikas un alkohols netiktu lietotas kombin\u0101cij\u0101 ar z\u0101l\u0113m;<\/li>\n
- pierakst\u012bt lietot\u0101s z\u0101les, lai nov\u0113rt\u0113tu, kuras konkr\u0113ti tuviniekam ir efekt\u012bv\u0101kas;<\/li>\n
- re\u0123istr\u0113t z\u0101\u013cu nomai\u0146as iemeslu.<\/li>\n<\/ul>\n\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n
UZTVERIET BLAKUSPAR\u0100D\u012aBAS NOPIETNI. <\/strong>Pamanot blakuspar\u0101d\u012bbas, liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju p\u0101rtrauc z\u0101\u013cu lieto\u0161anu.
Lab\u0101k\u0101 alternat\u012bva b\u016btu inform\u0113t \u0101rstu par nev\u0113lamaj\u0101m blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m, lai var\u0113tu samazin\u0101t devu vai noz\u012bm\u0113t citu antipsihotisko l\u012bdzekli, vai ar\u012b pievienot v\u0113l k\u0101das z\u0101les c\u012b\u0146ai ar specifisk\u0101m blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m.
MUDINIET SAVU TUVINIEKU LIETOT Z\u0100LES REGUL\u0100RI.<\/strong>
Pat ja blakuspar\u0101d\u012bbas tiek kontrol\u0113tas, cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju var atteikties no z\u0101\u013cu lieto\u0161anas vai vi\u0146iem vienk\u0101r\u0161i var b\u016bt gr\u016bti atcer\u0113ties, kad un cik daudz z\u0101\u013cu ir j\u0101lieto. \u0160\u0101dos gad\u012bjumos var b\u016bt lietder\u012bgi instal\u0113t lietotnes, kas atg\u0101din\u0101tu par z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, izmantot ned\u0113\u013cai paredz\u0113tus z\u0101\u013cu organizatorus un pal\u012bg\u0101 \u0146emt kalend\u0101ru.
R\u012aKOJIETIES UZMAN\u012aGI, LAI NEPIE\u013bAUTU Z\u0100\u013bU MIJIEDARB\u012aBU.<\/strong>
Lai nepie\u013cautu nelabv\u0113l\u012bgu z\u0101\u013cu mijiedarb\u012bbu, iesniedziet \u0101rstam visu apr\u016bp\u0113jam\u0101 lietoto z\u0101\u013cu unuztura bag\u0101tin\u0101t\u0101ju sarakstu. \u0160izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anai lietoto z\u0101\u013cu kombin\u0113\u0161ana ar alkoholu vai narkotik\u0101m var nodar\u012bt nopietnu kait\u0113jumu.
PIERAKSTIET SAVA \u0122IMENES LOCEK\u013bA SASNIEGUMUS. <\/strong>
Labs veids, k\u0101 uzraudz\u012bt uzved\u012bbas un citu simptomu izmai\u0146as, kas j\u016bsu tuviniekam rodas z\u0101\u013cu lieto\u0161anas rezult\u0101t\u0101, ir garast\u0101vok\u013ca nov\u0113ro\u0161anas lietotnes, ieraksti \u017eurn\u0101los un dienasgr\u0101matas rakst\u012b\u0161ana.
J\u016bsu tuvinieks var apmekl\u0113t ar\u012b kognit\u012bvi biheivior\u0101lo terapiju vai soci\u0101lo prasmju treni\u0146us.
Apr\u016bp\u0113t\u0101ja pien\u0101kums var\u0113tu b\u016bt pal\u012bdz\u0113t tuviniekam uzs\u0101kt terapiju, nodro\u0161in\u0101t t\u0101s turpin\u0101\u0161anu vai pal\u012bdz\u012bba m\u0101jasdarbu izpild\u0113.
PIERAKSTOT<\/strong>, k\u0101 tuvinieks iev\u0113ro \u0101rst\u0113\u0161anas nor\u0101d\u012bjumus, un izv\u0113rt\u0113jot sasniegto, j\u016bs varat k\u013c\u016bt p\u0101r\u0101k aizsarg\u0101jo\u0161s. RESPEKT\u0112JIET TUVINIEKA PRIV\u0100TUMU UN PERSON\u012aG\u0100S ROBE\u017dAS. <\/strong>Uzticot apr\u016bp\u0113jamam pien\u0101kumus (piem\u0113ram, lietot z\u0101les katru dienu noteikt\u0101 laik\u0101), j\u016bs dodat iesp\u0113ju un motiv\u0113jat vi\u0146u, pie\u0161\u0137irot dz\u012bvei j\u0113gu.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n![\"\"]()
<\/a><\/div><\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/h3>Turpin\u0101t z\u0101\u013cu lieto\u0161anu<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nSlimnieka sp\u0113ja lietot z\u0101les regul\u0101ri un konsekventi tiek saukta par L\u012aDZEST\u012aBU<\/strong> jeb TERAPIJAS NOR\u0100D\u012aJUMU IEV\u0112RO\u0160ANU*<\/strong>. Lai gan tas ne\u0161\u0137iet p\u0101r\u0101k gr\u016bti, l\u012bdzest\u012bba paties\u012bb\u0101 ir viens no problem\u0101tiskajiem faktoriem jebkuras slim\u012bbas ilgsto\u0161\u0101 \u0101rst\u0113\u0161an\u0101.
\u2217 Sarun\u0101s ar tuvinieka \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu j\u016bs varat dzird\u0113t abus terminus. Lai gan to noz\u012bme ir aptuveni vien\u0101da, \u201dterapijas nor\u0101d\u012bjumu iev\u0113ro\u0161ana\u201d ir termins, kas vair\u0101k saist\u012bts ar konkr\u0113tu nor\u0101d\u012bjumu iev\u0113ro\u0161anu, bet \u201cl\u012bdzest\u012bba\u201d noz\u012bm\u0113 akt\u012bv\u0101ku j\u016bsu un j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101s personas iesaisti.<\/em>
\u0160izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101 l\u012bdzest\u012bbas tr\u016bkums ir b\u016btiska probl\u0113ma \u2013 tikai 58%<\/strong> pacientu iz\u0146em savas z\u0101les pirmaj\u0101s 30 DIEN\u0100S<\/strong> p\u0113c izrakst\u012b\u0161anas no slimn\u012bcas un tikai 46%<\/strong> turpina s\u0101kotn\u0113jo terapiju 30 DIENAS<\/strong> vai ilg\u0101k. Augsto l\u012bdzest\u012bbas tr\u016bkumu iesp\u0113jams izskaidrot ar sliktu izpratni par slim\u012bbu, kognit\u012bviem trauc\u0113jumiem, blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m un atkar\u012bbu izraiso\u0161u vielu lieto\u0161anu.
Stresu rado\u0161i notikumi, kas uz ilgu laiku izmaina slimnieka dz\u012bvi, piem\u0113ram, nesen\u0101 Covid pand\u0113mija un ar to saist\u012btie ierobe\u017eojumi, ar\u012b var apgr\u016btin\u0101t z\u0101\u013cu konsekventu lieto\u0161anu vai iera\u0161anos uz viz\u012bt\u0113m. Daudzi cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju neatz\u012bst, ka ir slimi, t\u0101p\u0113c vi\u0146i nesaprot, k\u0101d\u0113\u013c vi\u0146iem ir nepiecie\u0161amas z\u0101les. Atbilsto\u0161\u0101s devas vai kombin\u0101cijas noskaidro\u0161ana parasti ir LAIKIETILP\u012aGA<\/strong>, un tas ir gr\u016bts process, kura gait\u0101 cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju var atteikties no \u0101rst\u0113\u0161anas piln\u012bb\u0101.
L\u012bdzest\u012bba ne tikai z\u0101\u013cu lieto\u0161anai, bet terapijas pl\u0101nam kopum\u0101, ir \u013coti svar\u012bga veiksm\u012bgam izn\u0101kumam. J\u016bsu k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101ja viens no GALVENAJIEM PIEN\u0100KUMIEM IR P\u0100RLIECIN\u0100TIES, KA J\u016aSU APR\u016aP\u0112JAM\u0100 PERSONA<\/strong>:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n\n<\/p>
\n- lieto z\u0101les konsekventi;<\/li>\n
- regul\u0101ri ierodas uz viz\u012bt\u0113m;<\/li>\n
- iesaist\u0101s konsult\u0101cij\u0101s un grupu terapij\u0101, inform\u0113 \u0101rstu par savu pieredzi;<\/li>\n
- nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 l\u016bdz pal\u012bdz\u012bbu atbalsta grupai;<\/li>\n
- ir paciet\u012bgs attieksm\u0113 pret sevi un saviem apr\u016bp\u0113t\u0101jiem;<\/li>\n
- atg\u0101dina sev, ka atrodas \u201cce\u013c\u0101\u201d.<\/li>\n<\/ul>\n\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n
Ja konstat\u0113jat, ka j\u016bsu tuviniekam ir gr\u016bt\u012bbas ar z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, m\u0113\u0123iniet noskaidrot slikt\u0101s l\u012bdzest\u012bbas c\u0113loni. Vai tuvinieks j\u016btas lab\u0101k un uzskata, ka \u0101rst\u0113\u0161ana vairs nav nepiecie\u0161ama?
Vai tuvinieks uzskata, ka \u0101rst\u0113\u0161ana nedarbojas? Vai tuvinieks raiz\u0113jas par blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m? Vai ar\u012b nav izveidojusies rut\u012bna? Ar z\u0101l\u0113m saist\u012btos l\u0113mumus pie\u0146emiet kop\u0101 ar tuvinieka \u0101rstu vai vi\u0146a apr\u016bpes komandu. \u0160\u0101di j\u016bs veidosiet uzticamu vidi, kur\u0101 j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamais labpr\u0101t past\u0101sta, k\u0101 j\u016btas un ko j\u016bt.
Kad cilv\u0113ks ar \u0161izofr\u0113niju p\u0101rtrauc z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, ir \u013bOTI AUGSTS RECID\u012aVA RISKS<\/strong>. Tas ietver
psihozes simptomu atjauno\u0161anos, un p\u0113k\u0161\u0146a \u0101rst\u0113\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161ana var izrais\u012bt noz\u012bm\u012bgas nev\u0113lamas blakuspar\u0101d\u012bbas, piem\u0113ram, galvass\u0101pes, depresiju, trauksmi un domas par pa\u0161n\u0101v\u012bbu. Ja redzat, ka tuvinieks dom\u0101 par z\u0101\u013cu lieto\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161anu vai jau ir p\u0101rtraucis to lieto\u0161anu, konsult\u0113jieties ar vi\u0146a \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Nov\u0113rst vielu \u013caunpr\u0101t\u012bgu lieto\u0161anu un atkar\u012bbu<\/strong><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju var b\u016bt izteikta VIENTUL\u012aBAS SAJ\u016aTA, DEPRESIJA<\/strong> un FRUSTR\u0100CIJA<\/strong>, jo vi\u0146i j\u016btas un r\u012bkojas sav\u0101d\u0101k nek\u0101 citi cilv\u0113ki. Stress, trauksme un ilgsto\u0161a izol\u0101cija, kas rakstur\u012bga ar\u012b nesenajai koronav\u012brusa pand\u0113mijai, var saasin\u0101t \u0161\u012bs saj\u016btas un to ietekmi uz j\u016bsu tuvinieka dz\u012bves kvalit\u0101ti. \u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos ir saprotams, ka \u0161ie cilv\u0113ki m\u0113\u0123ina rast atvieglojumu, lietojot vielas, kas VAR IZRAIS\u012aT ATKAR\u012aBU<\/strong>. To vid\u016b var b\u016bt jebkas, s\u0101kot no alkohola un nikot\u012bna l\u012bdz, kafijai, ener\u0123ijas dz\u0113rieniem un narkotik\u0101m.
Da\u017eas no \u0161\u012bm viel\u0101m, piem\u0113ram, alkohols vai marihu\u0101na, atvieglo garlaic\u012bbu un dod iesp\u0113ju uz \u012bsu laiku aizmirst par slim\u012bbu, bet n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 izraisa pa\u0123iras vai parano\u012bdas domas. Citas vielas, piem\u0113ram, kafija un ener\u0123ijas dz\u0113rieni, bie\u017ei tiek lietoti, lai p\u0101rvar\u0113tu negat\u012bvos simptomus un miegain\u012bbu dienas laik\u0101, bet VAR AR\u012a IZRAIS\u012aT BEZMIEGU<\/strong>, ievedot burvju lok\u0101.
Statistikas dati liecina, ka aptuveni pusei cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju ir atkar\u012bba no alkohola un narkotik\u0101m, bet vair\u0101k nek\u0101 70%<\/strong> \u0161o cilv\u0113ku ir atkar\u012bgi no nikot\u012bna.
Svar\u012bgi saprast, ka \u013bAUNPR\u0100T\u012aGA LIETO\u0160ANA UN ATKAR\u012aBA IR DIVAS DA\u017d\u0100DAS LIETAS<\/strong>. Kad vielu lieto\u0161ana ietekm\u0113 darbu un soci\u0101l\u0101s attiec\u012bbas, lietot\u0101ja vesel\u012bbu vai rada b\u012bstamas situ\u0101cijas, runa ir par vielu \u013caunpr\u0101t\u012bgu lieto\u0161anu. Kad viela izraisa fizisku atkar\u012bbu un lietot\u0101jam ir gr\u016bti kontrol\u0113t t\u0101s lieto\u0161anu, runa ir par atkar\u012bbu.
Vielu \u013caunpr\u0101t\u012bga lieto\u0161ana izraisa b\u016btiskas sekas gan lietot\u0101jam, gan vi\u0146a \u0123imenes locek\u013ciem.
Alkohols un narkotikas pastiprina \u0161izofr\u0113nijas simptomus un paaugstina recid\u012bva risku.
\u0160o vielu lieto\u0161ana ietekm\u0113 ar\u012b \u0161o personu ikdienu, rada konfliktus attiec\u012bb\u0101s un var novest l\u012bdz likump\u0101rk\u0101pumiem. \u0122imenes locek\u013ciem parasti ir \u013coti gr\u016bti pie\u0146emt, ka tuvinieks nesp\u0113j kontrol\u0113t savu attieksmi pret alkoholu vai narkotik\u0101m, un tas izraisa frustr\u0101ciju, dusmas, bezpal\u012bdz\u012bbu un izmisumu. Iesp\u0113jamas ar\u012b pastiprin\u0101tas bailes un nedro\u0161\u012bbas saj\u016bta, jo \u013caunpr\u0101t\u012bga vielu lieto\u0161ana var padar\u012bt cilv\u0113kus ar \u0161izofr\u0113niju naid\u012bgus, soci\u0101li izol\u0113tus vai pat novest l\u012bdz pa\u0161n\u0101v\u012bbas m\u0113\u0123in\u0101jumam.
B\u016btiski ir censties IZPRAST<\/strong> c\u0113loni un attiekties pret tuvinieku ar dzi\u013cu izpratni un l\u012bdzj\u016bt\u012bbu, jo vielu \u013caunpr\u0101t\u012bga lieto\u0161ana parasti ir cie\u0161anu paz\u012bme. Tuvinieks to nedara t\u0101d\u0113\u013c, ka ir slikts cilv\u0113ks, vai t\u0101d\u0113\u013c, ka v\u0113las s\u0101pin\u0101t j\u016bs vai sevi. Vi\u0146\u0161 to dara, jo CEN\u0160AS ATRAST IZEJU<\/strong>, veidu, k\u0101 mazin\u0101t trauksmi un depresiju. Ta\u010du \u0161\u012bs vielas sniedz tikai \u012bslaic\u012bgu atvieglojumu, un atkar\u012bba pastiprina stigmatiz\u0101ciju un cie\u0161anas.
Atbr\u012bvo\u0161an\u0101s no atkar\u012bbas ir pak\u0101penisks un sare\u017e\u0123\u012bts process. Ir j\u0101apzin\u0101s probl\u0113ma, nepiecie\u0161ama motiv\u0101cija, uzved\u012bbas izmai\u0146as un pal\u012bdz\u012bba vesel\u012bga dz\u012bvesveida sasnieg\u0161anai.
J\u016bsu loma \u0161aj\u0101 proces\u0101 var b\u016bt noz\u012bm\u012bga, dodot tuviniekam iesp\u0113ju un nodro\u0161inot m\u0113r\u0137a saj\u016btu.
Ja dom\u0101jat, ka j\u016bsu tuvinieks c\u012bn\u0101s ar \u013caunpr\u0101t\u012bgu vielu lieto\u0161anu vai atkar\u012bbu, konsult\u0113jieties ar vi\u0146a \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu. Smagos gad\u012bjumos, lai tuvinieks atkal nost\u0101tos uz k\u0101j\u0101m, var b\u016bt nepiecie\u0161ama detoksik\u0101cija vai hospitaliz\u0101cija.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>R\u012bc\u012bba da\u017e\u0101d\u0101s slim\u012bbas f\u0101z\u0113s<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n\u0160izofr\u0113nijas izpausmes da\u017e\u0101d\u0101s slim\u012bbas f\u0101z\u0113s var b\u016bt \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bga un ar\u012b jums ir nepiecie\u0161ama da\u017e\u0101da pieeja.
Akt\u012bv\u0101 f\u0101ze<\/strong>
Akt\u012bv\u0101 f\u0101ze, proti, psihozes epizode, var izrais\u012bt lielu stresu un apjukumu gan jums, gan j\u016bsu tuviniekam. T\u0101 k\u0101 simptomi var b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101di, ZELTA LIKUMU \u0160IM PERIODAM NAV<\/strong>.
Svar\u012bg\u0101kais, ko varat dar\u012bt, ir censties IZPRAST<\/strong>, ko p\u0101rdz\u012bvo j\u016bsu tuvinieks.
Halucin\u0101cijas un murgi vi\u0146am ir \u013coti re\u0101li. Neiesaistieties ilg\u0101s sarun\u0101s, cen\u0161oties p\u0101rliecin\u0101t tuvinieku par pret\u0113jo, jo tas vi\u0146am rad\u012bs saj\u016btu, ka vi\u0146\u0161 nedr\u012bkst st\u0101st\u012bt, ko piedz\u012bvo.
IZMANTOJIET EMP\u0100TIJU<\/strong>, nevis str\u012bdus Izr\u0101diet savas r\u016bpes, atturoties no konfront\u0101cijas
un kritiz\u0113\u0161anas vai vaino\u0161anas Atcerieties, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca no t\u0101, ko \u0161aj\u0101 period\u0101 redzat, ir SLIM\u012aBAS IZPAUSMES<\/strong>. Vienk\u0101r\u0161i klausieties un dariet tuviniekam zin\u0101mu, ka saprotat, ka vi\u0146\u0161 izj\u016bt lielas bailes, frustr\u0101ciju un dusmas. Centieties mazin\u0101t tuvinieka stresu un nodro\u0161iniet mier\u012bgu atmosf\u0113ru, kas var pal\u012bdz\u0113t atlab\u0161anas proces\u0101.
Kad j\u016bsu tuviniekam ir halucin\u0101cijas un murgi, vi\u0146am var b\u016bt nepiecie\u0161ama personisk\u0101 telpa, un vi\u0146\u0161 var justies ne\u0113rti, ja apk\u0101rt ir citi cilv\u0113ki.
Parasti pozit\u012bvie simptomi neizz\u016bd p\u0113k\u0161\u0146i, pat ja tiek veikta pareiza \u0101rst\u0113\u0161ana. \u0160aj\u0101 period\u0101 j\u016bs, iesp\u0113jams, j\u016btat, ka tuviniekam ir nepiecie\u0161ama atp\u016bta un viss ir j\u0101dara jums pa\u0161am. Ta\u010du atcerieties, ka TUVINIEKA P\u0100RLIEC\u012aBAS ATJAUNO\u0160ANA<\/strong> atlab\u0161anas proces\u0101 ir \u013coti svar\u012bga.
Iedro\u0161iniet un atbalstiet tuvinieku, kad vi\u0146\u0161 uz\u0146emas ikdienas pien\u0101kumus, un dariet vi\u0146am zin\u0101mu, ka esat gatavs uzklaus\u012bt, ja ir nepiecie\u0161ama pal\u012bdz\u012bba.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Remisijas f\u0101ze<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
P\u0113c psihozes epizodes j\u016bsu tuviniekam var b\u016bt nepiecie\u0161ama MIER\u012aGA VIDE UN K\u0100RT\u012aGA ATP\u016aTA<\/strong>. P\u0101rejas st\u0101vokl\u012b, kad simptomi liel\u0101koties ir nom\u0101kti, atlab\u0161ana var norit\u0113t \u0101tr\u0101k vai l\u0113n\u0101k; da\u017ei cilv\u0113ki ierastaj\u0101 rut\u012bn\u0101 var atgriezties diezgan \u0101tri, citiem \u2013 nepiecie\u0161ams iev\u0113rojams laiks un p\u016bles. \u0160aj\u0101 laik\u0101 \u0123imenes locek\u013ciem var b\u016bt gr\u016bti sadz\u012bvot ar t\u0101diem negat\u012bvajiem simptomiem k\u0101 demotiv\u0101cija vai anhedonija. K\u0101 min\u0113ts iepriek\u0161, ir svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka T\u0100 IR SLIM\u012aBAS IZPAUSME<\/strong> un nenoz\u012bm\u0113, ka j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101 persona nev\u0113las atlabt.
Sa\u0146emot atbilsto\u0161u \u0101rst\u0113\u0161anu, J\u016aSU TUVINIEKS SP\u0112S UZ\u0145EMTIES AIZVIEN VAIR\u0100K PIEN\u0100KUMU<\/strong>. Ir svar\u012bgi S\u0100KT L\u0112N\u0100M<\/strong> un \u013caut vi\u0146am darboties sav\u0101 temp\u0101. J\u016bs varat s\u0101kt ar uzdevumiem, kas attiecas uz person\u012bgo higi\u0113nu, \u0123\u0113rb\u0161anos vai m\u0101jsaimniec\u012bbas darbiem. Ar laiku j\u016bs varat mudin\u0101t tuvinieku iesaist\u012bties soci\u0101l\u0101s attiec\u012bb\u0101s, piem\u0113ram, uzaicinot vakari\u0146\u0101s vienu vai divus draugus.
NEUZST\u0100JIET<\/strong> tuviniekam piedal\u012bties, ja vi\u0146\u0161 to nev\u0113las, un vienm\u0113r dodiet iesp\u0113ju samazin\u0101t
intensit\u0101ti, ja vi\u0146am rodas trauksme. Var ar\u012b s\u0101kt iziet pastaig\u0101ties k\u0101d\u0101 klus\u0101 pils\u0113tas da\u013c\u0101 vai
kvalitat\u012bvi pavad\u012bt laiku kop\u0101, klausoties m\u016bziku vai sp\u0113l\u0113jot k\u0101rtis.
Atcerieties, ka esat t\u0101 persona, ar kuru j\u016bsu tuvinieks pavada visvair\u0101k laika, un vi\u0146a tuv\u0101kais
sabiedrotais c\u012b\u0146\u0101 ar \u0161izofr\u0113niju. Cie\u0146a, paciet\u012bba un l\u012bdzciet\u012bba b\u016bs \u013coti v\u0113rt\u012bgas \u012bpa\u0161\u012bbas, pal\u012bdzot jums abiem kontrol\u0113t slim\u012bbu un ats\u0101kt dz\u012bvot pilnv\u0113rt\u012bgu dz\u012bvi.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>Sazi\u0146a ar tuvinieku<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\nSazi\u0146a jeb komunik\u0101cija ir b\u016btiska cilv\u0113cisko attiec\u012bbu da\u013ca, \u012bpa\u0161i \u0123imen\u0113. \u0160izofr\u0113nijas d\u0113\u013c SAZI\u0145A AR TUVINIEKU VAR B\u016aT APGR\u016aTIN\u0100TA<\/strong> un rada vair\u0101kas \u013coti specifiskas probl\u0113mas. \u0160\u012bs probl\u0113mas IR IESP\u0112JAMS P\u0100RVAR\u0112T<\/strong>, ta\u010du ir j\u0101izprot, k\u0101 slim\u012bba ietekm\u0113 j\u016bsu tuvinieka komunik\u0101cijas sp\u0113jas. Teju visas \u0161izofr\u0113nijas izpausmes var izrais\u012bt sazi\u0146as trauc\u0113jumus: kognit\u012bv\u0101s disfunkcijas d\u0113\u013c \u0161iem cilv\u0113kiem var b\u016bt gr\u016bti koncentr\u0113ties vai atcer\u0113ties, par ko ir run\u0101ts; halucin\u0101cijas un murgi izmaina realit\u0101ti un var padar\u012bt velt\u012bgu jebkuru m\u0113\u0123in\u0101jumu izmantot sarun\u0101 lo\u0123iku; negat\u012bvie simptomi, piem\u0113ram, emocion\u0101lais bl\u0101vums vai ap\u0101tija, var apgr\u016btin\u0101t emociju interpret\u0113\u0161anu.
Laba sazi\u0146a ir \u013coti svar\u012bga hroniskas psihiskas slim\u012bbas gad\u012bjum\u0101, kad visiem \u0123imenes locek\u013ciem ir j\u0101sadarbojas, lai mazin\u0101tu simptomus. J\u016bs varat UZLABOT SAZI\u0145U<\/strong> ar savu tuvinieku, iev\u0113rojot da\u017eus vienk\u0101r\u0161us noteikumus:
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
Viens no svar\u012bg\u0101kajiem veidiem, k\u0101 mazin\u0101t stresu, bailes un trauksmi, r\u016bp\u0113joties par cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju, ir PL\u0100NA IZSTR\u0100DE<\/strong>. \u0160im pl\u0101nam vajadz\u0113tu ietvert: atvese\u013co\u0161an\u0101s m\u0113r\u0137us; ikdienas aktivit\u0101tes tuviniekam, kas nodro\u0161ina vi\u0146a fizisko un emocion\u0101lo labsaj\u016btu; lietas, kuras nedr\u012bkst, ignor\u0113t, piem\u0113ram, atk\u0101rtota paasin\u0101juma izrais\u012bt\u0101ju vai agr\u012bn\u0101s br\u012bdin\u0101juma paz\u012bmes; k\u0101 ar\u012b inform\u0101ciju par to, k\u0101 tikt gal\u0101 ar kr\u012bzi. Konsult\u0113jieties ar tuvinieka \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu par to, k\u0101da veida apr\u016bpe un uzraudz\u012bba, cik bie\u017ei un cik ilgi j\u016bsu tuviniekam ir nepiecie\u0161ama. Izveidojiet sarakstu, iek\u013caujot taj\u0101 visus draugus un \u0123imenes locek\u013cus, kuri var jums pal\u012bdz\u0113t, un esiet gatavs pak\u0101peniski piel\u0101got pl\u0101nu. Rut\u012bnas izveide ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi noder\u012bga gan jums, gan j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamam, jo t\u0101 nodro\u0161ina stabilit\u0101ti un uzticam\u012bbu. Ar konsekventu atbalstu un prognoz\u0113jamu rut\u012bnu j\u016bs zin\u0101siet, ko gaid\u012bt un k\u0101 nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 mekl\u0113t papildu pal\u012bdz\u012bbu. \u0160aj\u0101 sada\u013c\u0101 ir s\u012bki aprakst\u012bts, k\u0101 j\u016bs tuviniekam varat pal\u012bdz\u0113t tikt gal\u0101 ar \u0161izofr\u0113nijas rad\u012btajiem izaicin\u0101jumiem ikdien\u0101 un virz\u012bties uz atlab\u0161anu. \n<\/p> Da\u017ei no \u0161iem darbiem ir j\u0101dara katru dienu, citi \u2013 reizi ned\u0113\u013c\u0101 vai v\u0113l ret\u0101k. T\u0101pat iesp\u0113jams, ka tie jums neb\u016bs vienm\u0113r j\u0101dara tuvinieka viet\u0101. Fakts, ka tuviniekam ir nepiecie\u0161ama pal\u012bdz\u012bba, nenoz\u012bm\u0113, ka vi\u0146\u0161 ir inval\u012bds vai darba nesp\u0113j\u012bgs. Tas noz\u012bm\u0113, ka slim\u012bba apgr\u016btina vi\u0146a sp\u0113ju b\u016bt organiz\u0113tam un piev\u0113rst uzman\u012bbu pamatuzdevumiem. <\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n <\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n Zin\u0101ms, ka cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju AR DARBU SAIST\u012aTO UZDEVUMU IZPILDE PADODAS<\/strong> <\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n Cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju gandr\u012bz noteikti tiks noz\u012bm\u0113tas recep\u0161u z\u0101les. K\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js j\u016bs varat iesaist\u012bties \u0161\u0101du uzdevumu izpild\u0113:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n \n<\/p> UZTVERIET BLAKUSPAR\u0100D\u012aBAS NOPIETNI. <\/strong>Pamanot blakuspar\u0101d\u012bbas, liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju p\u0101rtrauc z\u0101\u013cu lieto\u0161anu. <\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n Slimnieka sp\u0113ja lietot z\u0101les regul\u0101ri un konsekventi tiek saukta par L\u012aDZEST\u012aBU<\/strong> jeb TERAPIJAS NOR\u0100D\u012aJUMU IEV\u0112RO\u0160ANU*<\/strong>. Lai gan tas ne\u0161\u0137iet p\u0101r\u0101k gr\u016bti, l\u012bdzest\u012bba paties\u012bb\u0101 ir viens no problem\u0101tiskajiem faktoriem jebkuras slim\u012bbas ilgsto\u0161\u0101 \u0101rst\u0113\u0161an\u0101. \n<\/p> Ja konstat\u0113jat, ka j\u016bsu tuviniekam ir gr\u016bt\u012bbas ar z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, m\u0113\u0123iniet noskaidrot slikt\u0101s l\u012bdzest\u012bbas c\u0113loni. Vai tuvinieks j\u016btas lab\u0101k un uzskata, ka \u0101rst\u0113\u0161ana vairs nav nepiecie\u0161ama? \u0160izofr\u0113nijas izpausmes da\u017e\u0101d\u0101s slim\u012bbas f\u0101z\u0113s var b\u016bt \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bga un ar\u012b jums ir nepiecie\u0161ama da\u017e\u0101da pieeja. Sazi\u0146a jeb komunik\u0101cija ir b\u016btiska cilv\u0113cisko attiec\u012bbu da\u013ca, \u012bpa\u0161i \u0123imen\u0113. \u0160izofr\u0113nijas d\u0113\u013c SAZI\u0145A AR TUVINIEKU VAR B\u016aT APGR\u016aTIN\u0100TA<\/strong> un rada vair\u0101kas \u013coti specifiskas probl\u0113mas. \u0160\u012bs probl\u0113mas IR IESP\u0112JAMS P\u0100RVAR\u0112T<\/strong>, ta\u010du ir j\u0101izprot, k\u0101 slim\u012bba ietekm\u0113 j\u016bsu tuvinieka komunik\u0101cijas sp\u0113jas. Teju visas \u0161izofr\u0113nijas izpausmes var izrais\u012bt sazi\u0146as trauc\u0113jumus: kognit\u012bv\u0101s disfunkcijas d\u0113\u013c \u0161iem cilv\u0113kiem var b\u016bt gr\u016bti koncentr\u0113ties vai atcer\u0113ties, par ko ir run\u0101ts; halucin\u0101cijas un murgi izmaina realit\u0101ti un var padar\u012bt velt\u012bgu jebkuru m\u0113\u0123in\u0101jumu izmantot sarun\u0101 lo\u0123iku; negat\u012bvie simptomi, piem\u0113ram, emocion\u0101lais bl\u0101vums vai ap\u0101tija, var apgr\u016btin\u0101t emociju interpret\u0113\u0161anu.
\u012astenojot pl\u0101nu ikdien\u0101, saglab\u0101jiet pozit\u012bvu attieksmi. Tas dos jums motiv\u0101ciju tikt gal\u0101 ar ikdienas izaicin\u0101jumiem un ar\u012b cer\u012bbu attiec\u012bb\u0101 uz jaunu, j\u016bsu tuvinieka atlab\u0161anu veicino\u0161u terapiju izstr\u0101di n\u0101kotn\u0113. POZIT\u012aVA ATTIEKSME<\/strong> pal\u012bdz\u0113s jums saglab\u0101tatv \u0113rt\u012bbu jaun\u0101m iesp\u0113j\u0101m, paaugstin\u0101s ener\u0123ijas l\u012bmeni un pal\u012bdz\u0113s nepie\u013caut izdeg\u0161anu.
T\u0101 ietekm\u0113s ar\u012b tuvinieka garast\u0101vokli, uzlabos j\u016bsu attiec\u012bbas un sekm\u0113s atvese\u013co\u0161anos.
POZIT\u012aVAS ATTIEKSMES SAGLAB\u0100\u0160ANA UN PL\u0100NA IZSTR\u0100DE<\/strong> nodro\u0161in\u0101s vienu no svar\u012bg\u0101kajiem elementiem, \u012bstenojot p\u0113c iesp\u0113jas lab\u0101ku tuvinieka apr\u016bpi, \u2013 KONTROLES SAJ\u016aTU<\/strong>.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/div><\/div>\n\n\n\nIzveidojiet prognoz\u0113jamu vidi un rut\u012bnu<\/h3>
<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Rut\u012bnas iev\u0113ro\u0161ana pamat\u0101 noz\u012bm\u0113 NOTEIKTU UZDEVUMU REGUL\u0100RU PILD\u012a\u0160ANU<\/strong>.
Cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju, par kuru r\u016bp\u0113jaties, rut\u012bna var ietvert visu, ko vi\u0146\u0161 dara ik dienu vai katru ned\u0113\u013cu \u2013 piecel\u0161anos no r\u012bta, \u0113\u0161anu, z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, do\u0161anos pie \u0101rsta, augu laist\u012b\u0161anu vai do\u0161anos gul\u0113t. Lai gan tas var \u0161\u0137ist monotoni, \u0161\u0101da veida rut\u012bna VAR NODRO\u0160IN\u0100T MILZ\u012aGU MIERIN\u0100JUMU<\/strong> j\u016bsu tuviniekam, mazinot negaid\u012bt\u0101 iesp\u0113jam\u012bbu. Kad cilv\u0113ks nesp\u0113j nekam koncentr\u0113ties, ir pl\u0101ns, k\u0101 atgriezties pie iepriek\u0161 izstr\u0101d\u0101tas notikumu sec\u012bbas, uz ko vi\u0146\u0161 vienm\u0113r var pa\u013cauties. Noteikts re\u017e\u012bms cilv\u0113kiem var ar\u012b pal\u012bdz\u0113t atcer\u0113ties, ka IR J\u0100LIETO NOZ\u012aM\u0112T\u0100S Z\u0100LES UN J\u0100VELTA PIETIEKAMI ILGS LAIKS MIEGAM.<\/strong>
Ta\u010du v\u0113l svar\u012bg\u0101k \u2013 RUT\u012aNA VAR PAL\u012aDZ\u0112T IZVEIDOT PRIV\u0100TU VIDI<\/strong>, kas var k\u013c\u016bt par sp\u0113c\u012bgu pamatu atlab\u0161anai. Un, kad \u0161ie cilv\u0113ki atkl\u0101j, ka dom\u0101m zudusi skaidr\u012bba, \u0161\u012b pierast\u0101 vide var n\u0101kt par sv\u0113t\u012bbu.
Rut\u012bna var ar\u012b PAL\u012aDZ\u0112T J\u016aSU TUVINIEKAM KONTROL\u0112T SITU\u0100CIJU<\/strong>, kad spriedzi izraiso\u0161i notikumi ikdien\u0101 rada haosu. \u0160\u012bs gr\u0101matas rakst\u012b\u0161anas laik\u0101 Covid\u201319 pand\u0113mija bija ilgusi jau vair\u0101k k\u0101 18 M\u0112NE\u0160US<\/strong>, radot stresu ne tikai tiem, kam ir psihiska slim\u012bba, bet teju visiem. Situ\u0101ciju neprognoz\u0113jam\u012bba pie\u0161\u0137ir v\u0113l liel\u0101ku v\u0113rt\u012bbu rut\u012bnai, kas uztur j\u016bsu tuvinieka fizisko un gar\u012bgo vesel\u012bbu.
Lai izveidotu rut\u012bnu, IDENTIFIC\u0112JIET, KURI UZDEVUMI J\u0100VEIC<\/strong> regul\u0101ri, un nosakiet, cik bie\u017ei tie j\u0101dara. Ikdienas, ikned\u0113\u013cas vai ikm\u0113ne\u0161a kontrolsarakstu izmanto\u0161ana pal\u012bdz\u0113s atcer\u0113ties, kas un kad ir j\u0101dara. Kad esat izveidojis uzdevumu sarakstu, atcerieties noteikt priorit\u0101tes, lai svar\u012bg\u0101kos uzdevumus paveiktu vispirms.
J\u016bs varat IZVEIDOT PL\u0100NU KOP\u0100<\/strong> ar tuvinieku, inform\u0113jot vi\u0146u par ieguvumiem. Ta\u010du atcerieties, ka s\u0101kum\u0101 tuvinieka attieksme pret rut\u012bnas ievie\u0161anu var b\u016bt noliedzo\u0161a. Tas ir norm\u0101li. DODIET TUVINIEKAM LAIKU<\/strong> un sakiet, ka vi\u0146\u0161 rut\u012bnai var piev\u0113rsties jebkur\u0101 br\u012bd\u012b. J\u016bs uzaicin\u0101jumu varat izteikt atk\u0101rtoti vair\u0101ku ned\u0113\u013cu laik\u0101, neizdarot spiedienu. Pat ja tuvinieks s\u0101kum\u0101 neiesaist\u0101s rut\u012bnas izpild\u0113, JUMS T\u0100 IR J\u0100IEV\u0112RO<\/strong>, jo t\u0101 atvieglos j\u016bsu darbu un ar\u012b tuviniekam b\u016bs viegl\u0101k saskat\u012bt ieguvumus un piev\u0113rsties tai v\u0113l\u0101k.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/div><\/div>\n\n\n\nK\u0101 j\u016bs varat pal\u012bdz\u0113t k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101js<\/h3>
<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Sniedziet atbalstu ikdienas pamata vajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161an\u0101<\/strong>
Viena no \u0161izofr\u0113nijas iez\u012bm\u0113m ir t\u0101, ka cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju ikdienas dz\u012bve var k\u013c\u016bt dezorganiz\u0113ta. Tas noz\u012bm\u0113, ka pamatuzdevumi, piem\u0113ram, r\u016bpes par person\u012bgo higi\u0113nu vai ve\u013cas mazg\u0101\u0161ana, tiek vai nu piln\u012bb\u0101 ignor\u0113ti vai k\u013c\u016bst par aps\u0113st\u012bbu, kam persona velta visu savu laiku.
Tas ir \u012bpa\u0161i uzskat\u0101ms \u0161izofr\u0113nijas epizodes ak\u016btaj\u0101 f\u0101z\u0113, kad tikt gal\u0101 ar uzst\u0101j\u012bgaj\u0101m halucin\u0101cij\u0101m un murgiem prasa milzum daudz ener\u0123ijas, mazinot sp\u0113ju dom\u0101t par jebko citu. V\u0113l\u0101k remisijas f\u0101z\u0113, kad s\u0101k atjaunoties norm\u0101las funkcion\u0113\u0161anas sp\u0113jas, ikdienas uzdevumi atkal s\u0101k k\u013c\u016bt svar\u012bgi. \u0160aj\u0101 period\u0101 J\u016aSU TUVINIEKAM B\u016aS J\u0100ATSVAIDZINA DZ\u012aVES PAMATPRASMES<\/strong>.
Zin\u0101ms, ka agr\u012bn\u0101s remisijas f\u0101z\u0113 t\u0101di uzdevumi k\u0101 pareiza z\u0101\u013cu lieto\u0161ana, iepirk\u0161an\u0101s, \u0113st gatavo\u0161ana, uzkop\u0161ana un naudas p\u0101rvald\u012bba, ir liels izaicin\u0101jums.
Viens no J\u016aSU K\u0100 APR\u016aP\u0112T\u0100JA PIEN\u0100KUMIEM IR PAL\u012aDZ\u0112T TUVINIEKAM TIKT GAL\u0100 AR \u0160IEM UZDEVUMIEM<\/strong>.
Redz\u0113siet, ka daudzi no tiem b\u016bs j\u0101organiz\u0113 jums. Ja j\u016bs p\u0113c dabas neesat organiz\u0113ts cilv\u0113ks, j\u016bs varat m\u0101c\u012bties apg\u016bt \u0161o prasmi. DOM\u0100JIET PAR APR\u016aPI K\u0100 PAR PROJEKTU<\/strong> \u2013 jo organiz\u0113t\u0101ks j\u016bs esat, jo viegl\u0101k to b\u016bs \u012bstenot. B\u016bt\u012bb\u0101 viss, kas var pal\u012bdz\u0113t jebkur\u0101 projekt\u0101 \u2013 ap\u0146em\u0161an\u0101s iev\u0113rot termi\u0146us, laika mened\u017ements, lielo uzdevumu sadal\u012b\u0161ana maz\u0101kos utt. \u2013, var pal\u012bdz\u0113t ar\u012b apr\u016bpes proces\u0101.
Ikdienas pamatvajadz\u012bbas, kuru nodro\u0161in\u0101\u0161anai tuviniekam var b\u016bt nepiecie\u0161ama j\u016bsu pal\u012bdz\u012bba ir:
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n\n
Galvenais m\u0113r\u0137is ir IZVEIDOT RUT\u012aNU<\/strong> un L\u0112N\u0100M IEM\u0100C\u012aT CILV\u0112KAM AR \u0160IZOFR\u0112NIJU \u0160OS
UZDEVUMUS IZPILD\u012aT PA\u0160AM<\/strong>.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>
Veidojiet vesel\u012bgus ieradumus: \u0112\u0160ANA, GUL\u0112\u0160ANA, FIZISK\u0100S AKTIVIT\u0100TES<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/a><\/div><\/h3>
Saglab\u0101jiet tuvinieka person\u012bgo, soci\u0101lo un profesion\u0101lo funkcion\u0113tsp\u0113ju<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
<\/h3>
Person\u012bg\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/strong><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
\u0160izofr\u0113nija ir slim\u012bba, kuras rezult\u0101t\u0101 j\u016bsu tuvinieks var AP\u0160AUB\u012aT LIETU REALIT\u0100TI<\/strong>. Rezult\u0101t\u0101 vi\u0146am var b\u016bt gr\u016bti pild\u012bt ikdienas uzdevumus, skaidri dom\u0101t un risin\u0101t probl\u0113mas
vai pie\u0146emt l\u0113mumus. VI\u0145AM VAR B\u016aT GR\u016aTI KONTROL\u0112T EMOCIJAS<\/strong> un MIJIEDARBOTIES<\/strong> ar \u0123imenes locek\u013ciem, draugiem, vesel\u012bbas apr\u016bp\u0113 iesaist\u012btajiem un citiem cilv\u0113kiem.
\u0145emot v\u0113r\u0101 slim\u012bbas izpausmju smaguma pak\u0101pi, j\u016bsu tuviniekam var b\u016bt apgr\u016btin\u0101tas \u0161\u0101das
prasmes:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/a><\/div><\/h3>
Soci\u0101l\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Viena no \u0161izofr\u0113nijas rakstur\u012bgaj\u0101m iez\u012bm\u0113m ir SOCI\u0100LA DISFUNKCIJA<\/strong>, un daudziem cilv\u0113kiem, kuriem ir \u0161\u012b slim\u012bba, ir gr\u016bti mijiedarboties ar citiem, pat ja vi\u0146u psihotiskie simptomi tiek kontrol\u0113ti. Rezult\u0101t\u0101 slim\u012bba var k\u013c\u016bt par past\u0101v\u012bgu c\u012b\u0146u, cen\u0161oties noskaidrot, K\u0100 IEK\u013bAUTIES SABIEDR\u012aB\u0100<\/strong>.
\u0160aj\u0101 zi\u0146\u0101 trauc\u0113jo\u0161\u0101kie simptomi ir PARANOJA UN MURGI<\/strong>.
Cilv\u0113ka ar \u0161izofr\u0113niju uzskats, ka citi cen\u0161as vi\u0146am kait\u0113t vai dom\u0101 par vi\u0146u sliktu \u013coti apgr\u016btina vi\u0146a sp\u0113ju iesaist\u012bties dialog\u0101 vai saglab\u0101t mieru jebk\u0101da veida soci\u0101l\u0101 situ\u0101cij\u0101.
Viena no m\u016bsu svar\u012bg\u0101kaj\u0101m soci\u0101laj\u0101m mijiedarb\u012bb\u0101m noteikti ir romantisku attiec\u012bbu
izveido\u0161ana ar citu personu. Parasti cilv\u0113ki sap\u0146o par romantisk\u0101m attiec\u012bb\u0101m un \u0123imenes izveidi. Ta\u010du t\u0101da nopietna un ilgsto\u0161a slim\u012bba k\u0101 \u0161izofr\u0113nija sag\u0101d\u0101 VIRKNI PROBL\u0112MU<\/strong>, kas apgr\u016btina sp\u0113ju izveidot un uztur\u0113t tuvas attiec\u012bbas.
Liels izaicin\u0101jums NEPIECIE\u0160AM\u012aBA PIEL\u0100GOTIES SLIM\u012aBAI<\/strong>, kas attiec\u012bb\u0101s var izrais\u012bt atsve\u0161in\u0101\u0161anos stigmatiz\u0101cijas un pa\u0161stigmatiz\u0101cijas d\u0113\u013c. Stigmatiz\u0101cija \u0161izofr\u0113nijas d\u0113\u013c izraisa PA\u0160STIGMATIZ\u0100CIJAS UN IZOL\u0112T\u012aBAS BURVJU LOKU<\/strong>, pasliktinot soci\u0101lo funkcion\u0113tsp\u0113ju, kas savuk\u0101rt pastiprina stigmatiz\u0101ciju. Pa\u0161stigmatiz\u0101cija pazemina pa\u0161v\u0113rt\u0113jumu. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 liela da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju uzskata, ka citi nev\u0113las b\u016bt kop\u0101 ar partneri, kam ir diagnostic\u0113ta \u0161\u0101da slim\u012bba. T\u0101d\u0113j\u0101di \u0161izofr\u0113nija ir c\u0113lonis ret\u0101k\u0101m prec\u012bb\u0101m, \u012bpa\u0161i v\u012brie\u0161iem un paaugstin\u0101tam laul\u012bbas \u0161\u0137ir\u0161anas riskam sieviet\u0113m. Romantisk\u0101s attiec\u012bbas APGR\u016aTINA AR\u012a IEK\u0160\u0112JI \u0160\u0136\u0112R\u0160\u013bI<\/strong>, ko cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju raksturo k\u0101 sevis zaud\u0113\u0161anu, emociju izju\u0161anas izmai\u0146as un apgr\u016btin\u0101tu sp\u0113ju pie\u0146emt citu uzskatus. \u0160ie cilv\u0113ki st\u0101sta ar\u012b par samazin\u0101tu uztic\u0113\u0161anos citiem un sev, k\u0101 ar\u012b sav\u0101m atmi\u0146\u0101m, saj\u016bt\u0101m, priek\u0161statiem un v\u0113lm\u0113m. Ir ar\u012b v\u0113l citi praktiski izaicin\u0101jumi.
\u0160izofr\u0113nija (un noteikti antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci) var samazin\u0101t cilv\u0113ku interesi par dzimumdz\u012bvi. Da\u017ei antipsihotiskie l\u012bdzek\u013ci var izrais\u012bt \u0137erme\u0146a masas palielin\u0101\u0161anos, kas var likt JUSTIES NEPIEVILC\u012aGAM<\/strong>. Cilv\u0113kiem, kuriem daudzus gadus ir bijusi \u0161izofr\u0113nija, \u0161\u0137\u0113rslis attiec\u012bbu veido\u0161anai un uztur\u0113\u0161anai var b\u016bt ar\u012b nabadz\u012bba.
Visas \u0161\u012bs gr\u016bt\u012bbas var veicin\u0101t uzskatu, ka m\u012blest\u012bba un \u0161izofr\u0113nija nav savienojami j\u0113dzieni. Tom\u0113r, neatkar\u012bgi no pr\u0101ta haosa un psihozes epizo\u017eu ietekmes, liel\u0101kajai da\u013cai cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju piem\u012bt sp\u0113ja nians\u0113ti paust j\u016btas un baud\u012bt m\u012blest\u012bbu.
\u0160IEM CILV\u0112KIEM IR J\u0100M\u012aL UN J\u0100SA\u0145EM M\u012aLEST\u012aBA.<\/strong>
Vi\u0146i \u013coti v\u0113las j\u0113gpilnas attiec\u012bbas, romantiku un \u0123imeni, tikai slim\u012bba ne\u013cauj izpaust savu b\u016bt\u012bbu.
Lai gan tas prasa daudz darba, tom\u0113r, ja j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101 slim\u012bba tiek kontrol\u0113ta, romantisku
attiec\u012bbu izveido\u0161ana ar k\u0101du, kas pie\u0146em j\u016bsu tuvinieku t\u0101du, k\u0101ds vi\u0146\u0161 ir, var \u013coti pozit\u012bvi
ietekm\u0113t \u0161\u0101 cilv\u0113ka dz\u012bvi.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>
Profesion\u0101l\u0101 funkcion\u0113tsp\u0113ja<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
SLIKT\u0100K izmain\u012bt\u0101s kognit\u012bv\u0101s funkcion\u0113tsp\u0113jas un negat\u012bvo simptomu d\u0113\u013c.
Ja slim\u012bba netiek pietiekami kontrol\u0113ta ar z\u0101l\u0113m, t\u0101 var b\u016btiski ietekm\u0113t gan cilv\u0113ka FIZISK\u0100S,
GAN GAR\u012aG\u0100S DARBASP\u0112JAS<\/strong>.
Halucin\u0101cijas var padar\u012bt fizisku darbu nesekm\u012bgu un pat b\u012bstamu ne tikai j\u016bsu tuviniekam, bet ar\u012b citiem darbaviet\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161iem. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju c\u012bn\u012bsies ar\u012b ar
DEZORGANIZ\u0112TU DOM\u0100\u0160ANU, RUNU UN UZVED\u012aBU<\/strong> \u2013 simptomiem, kas \u013coti apgr\u016btina funkcion\u0113\u0161anu darba vid\u0113.
\u0160izofr\u0113nijas pirmie simptomi parasti par\u0101d\u0101s augstskolas vecum\u0101. \u0160aj\u0101 dz\u012bves period\u0101 ir
iesp\u0113jama psihozes epizode, un ir dabiski, ka \u0161is notikums tiek uztverts k\u0101 veiksm\u012bgas dz\u012bves beigas.
Ta\u010du realit\u0101te ir cit\u0101da, un, ja simptomi tiek veiksm\u012bgi kontrol\u0113ti, iek\u013cau\u0161an\u0101s izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113m\u0101 un darba atra\u0161ana var b\u016bt PILN\u012aGI IESP\u0112JAMA<\/strong>.
Cilv\u0113ka dab\u0101 ir justies lab\u0101k, darot noder\u012bgu darbu.,Ar\u012b j\u016bsu tuvinieks ir sp\u0113j\u012bgs sekot saviem dz\u012bves m\u0113r\u0137iem, iet ce\u013cu, kas b\u016btiski ietekm\u0113 atlab\u0161anu. DARBS UZLABO PA\u0160APZI\u0145U UN DOD PIEDER\u012aBAS SAJ\u016aTU, VIENLAIKUS PAAUGSTINOT DZ\u012aVES KVALIT\u0100TI<\/strong>.
Mekl\u0113jot darbu, viens no liel\u0101kajiem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju ir neskaidr\u012bba, ar ko s\u0101kt. Daudziem no \u0161iem cilv\u0113kiem ir minim\u0101la darba pieredze vai t\u0101s nav visp\u0101r, un vi\u0146i nesp\u0113j saprast, k\u0101du darbu var\u0113tu dar\u012bt. T\u0101d\u0113\u013c, pirms s\u0101kt darba mekl\u0113jumus, izv\u0113rt\u0113jot tuvinieka PERSON\u012aG\u0100S \u012aPA\u0160\u012aBAS<\/strong>, svar\u012bgi ir saprast, kas vi\u0146am padodas vislab\u0101k, k\u0101 ar\u012b izprast pa\u0161reiz\u0113jo situ\u0101ciju darba tirg\u016b.
Ja cilv\u0113kam ar \u0161izofr\u0113niju izdodas atrast sav\u0101m interes\u0113m atbilsto\u0161u un piem\u0113rotu darbu, kas \u013caus apliecin\u0101t vi\u0146a stipr\u0101s puses un prasmes, liel\u0101kajai da\u013cai \u0161o cilv\u0113ku ir v\u0113lme profesion\u0101li att\u012bst\u012bties.
SASLIM\u0160ANA AR \u0160IZOFR\u0112NIJU NENOZ\u012aM\u0112, KA NAV IESP\u0112JAMA KARJERA VAI VEIKSM\u012aGA DZ\u012aVE<\/strong>.
Kam\u0113r ir pozit\u012bva atbildes reakcija uz \u0101rst\u0113\u0161anu, \u013coti iesp\u0113jams, ka cilv\u0113ki sp\u0113s sasniegt visu, uz ko tiecas.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>
Pal\u012bdz\u012bba terapij\u0101 un rezult\u0101tu pierakst\u012b\u0161ana<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
\n
Lab\u0101k\u0101 alternat\u012bva b\u016btu inform\u0113t \u0101rstu par nev\u0113lamaj\u0101m blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m, lai var\u0113tu samazin\u0101t devu vai noz\u012bm\u0113t citu antipsihotisko l\u012bdzekli, vai ar\u012b pievienot v\u0113l k\u0101das z\u0101les c\u012b\u0146ai ar specifisk\u0101m blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m.
MUDINIET SAVU TUVINIEKU LIETOT Z\u0100LES REGUL\u0100RI.<\/strong>
Pat ja blakuspar\u0101d\u012bbas tiek kontrol\u0113tas, cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju var atteikties no z\u0101\u013cu lieto\u0161anas vai vi\u0146iem vienk\u0101r\u0161i var b\u016bt gr\u016bti atcer\u0113ties, kad un cik daudz z\u0101\u013cu ir j\u0101lieto. \u0160\u0101dos gad\u012bjumos var b\u016bt lietder\u012bgi instal\u0113t lietotnes, kas atg\u0101din\u0101tu par z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, izmantot ned\u0113\u013cai paredz\u0113tus z\u0101\u013cu organizatorus un pal\u012bg\u0101 \u0146emt kalend\u0101ru.
R\u012aKOJIETIES UZMAN\u012aGI, LAI NEPIE\u013bAUTU Z\u0100\u013bU MIJIEDARB\u012aBU.<\/strong>
Lai nepie\u013cautu nelabv\u0113l\u012bgu z\u0101\u013cu mijiedarb\u012bbu, iesniedziet \u0101rstam visu apr\u016bp\u0113jam\u0101 lietoto z\u0101\u013cu unuztura bag\u0101tin\u0101t\u0101ju sarakstu. \u0160izofr\u0113nijas \u0101rst\u0113\u0161anai lietoto z\u0101\u013cu kombin\u0113\u0161ana ar alkoholu vai narkotik\u0101m var nodar\u012bt nopietnu kait\u0113jumu.
PIERAKSTIET SAVA \u0122IMENES LOCEK\u013bA SASNIEGUMUS. <\/strong>
Labs veids, k\u0101 uzraudz\u012bt uzved\u012bbas un citu simptomu izmai\u0146as, kas j\u016bsu tuviniekam rodas z\u0101\u013cu lieto\u0161anas rezult\u0101t\u0101, ir garast\u0101vok\u013ca nov\u0113ro\u0161anas lietotnes, ieraksti \u017eurn\u0101los un dienasgr\u0101matas rakst\u012b\u0161ana.
J\u016bsu tuvinieks var apmekl\u0113t ar\u012b kognit\u012bvi biheivior\u0101lo terapiju vai soci\u0101lo prasmju treni\u0146us.
Apr\u016bp\u0113t\u0101ja pien\u0101kums var\u0113tu b\u016bt pal\u012bdz\u0113t tuviniekam uzs\u0101kt terapiju, nodro\u0161in\u0101t t\u0101s turpin\u0101\u0161anu vai pal\u012bdz\u012bba m\u0101jasdarbu izpild\u0113.
PIERAKSTOT<\/strong>, k\u0101 tuvinieks iev\u0113ro \u0101rst\u0113\u0161anas nor\u0101d\u012bjumus, un izv\u0113rt\u0113jot sasniegto, j\u016bs varat k\u013c\u016bt p\u0101r\u0101k aizsarg\u0101jo\u0161s. RESPEKT\u0112JIET TUVINIEKA PRIV\u0100TUMU UN PERSON\u012aG\u0100S ROBE\u017dAS. <\/strong>Uzticot apr\u016bp\u0113jamam pien\u0101kumus (piem\u0113ram, lietot z\u0101les katru dienu noteikt\u0101 laik\u0101), j\u016bs dodat iesp\u0113ju un motiv\u0113jat vi\u0146u, pie\u0161\u0137irot dz\u012bvei j\u0113gu.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/a><\/div><\/h3>
Turpin\u0101t z\u0101\u013cu lieto\u0161anu<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
\u2217 Sarun\u0101s ar tuvinieka \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu j\u016bs varat dzird\u0113t abus terminus. Lai gan to noz\u012bme ir aptuveni vien\u0101da, \u201dterapijas nor\u0101d\u012bjumu iev\u0113ro\u0161ana\u201d ir termins, kas vair\u0101k saist\u012bts ar konkr\u0113tu nor\u0101d\u012bjumu iev\u0113ro\u0161anu, bet \u201cl\u012bdzest\u012bba\u201d noz\u012bm\u0113 akt\u012bv\u0101ku j\u016bsu un j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101s personas iesaisti.<\/em>
\u0160izofr\u0113nijas gad\u012bjum\u0101 l\u012bdzest\u012bbas tr\u016bkums ir b\u016btiska probl\u0113ma \u2013 tikai 58%<\/strong> pacientu iz\u0146em savas z\u0101les pirmaj\u0101s 30 DIEN\u0100S<\/strong> p\u0113c izrakst\u012b\u0161anas no slimn\u012bcas un tikai 46%<\/strong> turpina s\u0101kotn\u0113jo terapiju 30 DIENAS<\/strong> vai ilg\u0101k. Augsto l\u012bdzest\u012bbas tr\u016bkumu iesp\u0113jams izskaidrot ar sliktu izpratni par slim\u012bbu, kognit\u012bviem trauc\u0113jumiem, blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m un atkar\u012bbu izraiso\u0161u vielu lieto\u0161anu.
Stresu rado\u0161i notikumi, kas uz ilgu laiku izmaina slimnieka dz\u012bvi, piem\u0113ram, nesen\u0101 Covid pand\u0113mija un ar to saist\u012btie ierobe\u017eojumi, ar\u012b var apgr\u016btin\u0101t z\u0101\u013cu konsekventu lieto\u0161anu vai iera\u0161anos uz viz\u012bt\u0113m. Daudzi cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju neatz\u012bst, ka ir slimi, t\u0101p\u0113c vi\u0146i nesaprot, k\u0101d\u0113\u013c vi\u0146iem ir nepiecie\u0161amas z\u0101les. Atbilsto\u0161\u0101s devas vai kombin\u0101cijas noskaidro\u0161ana parasti ir LAIKIETILP\u012aGA<\/strong>, un tas ir gr\u016bts process, kura gait\u0101 cilv\u0113ki ar \u0161izofr\u0113niju var atteikties no \u0101rst\u0113\u0161anas piln\u012bb\u0101.
L\u012bdzest\u012bba ne tikai z\u0101\u013cu lieto\u0161anai, bet terapijas pl\u0101nam kopum\u0101, ir \u013coti svar\u012bga veiksm\u012bgam izn\u0101kumam. J\u016bsu k\u0101 apr\u016bp\u0113t\u0101ja viens no GALVENAJIEM PIEN\u0100KUMIEM IR P\u0100RLIECIN\u0100TIES, KA J\u016aSU APR\u016aP\u0112JAM\u0100 PERSONA<\/strong>:<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n\n
Vai tuvinieks uzskata, ka \u0101rst\u0113\u0161ana nedarbojas? Vai tuvinieks raiz\u0113jas par blakuspar\u0101d\u012bb\u0101m? Vai ar\u012b nav izveidojusies rut\u012bna? Ar z\u0101l\u0113m saist\u012btos l\u0113mumus pie\u0146emiet kop\u0101 ar tuvinieka \u0101rstu vai vi\u0146a apr\u016bpes komandu. \u0160\u0101di j\u016bs veidosiet uzticamu vidi, kur\u0101 j\u016bsu apr\u016bp\u0113jamais labpr\u0101t past\u0101sta, k\u0101 j\u016btas un ko j\u016bt.
Kad cilv\u0113ks ar \u0161izofr\u0113niju p\u0101rtrauc z\u0101\u013cu lieto\u0161anu, ir \u013bOTI AUGSTS RECID\u012aVA RISKS<\/strong>. Tas ietver
psihozes simptomu atjauno\u0161anos, un p\u0113k\u0161\u0146a \u0101rst\u0113\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161ana var izrais\u012bt noz\u012bm\u012bgas nev\u0113lamas blakuspar\u0101d\u012bbas, piem\u0113ram, galvass\u0101pes, depresiju, trauksmi un domas par pa\u0161n\u0101v\u012bbu. Ja redzat, ka tuvinieks dom\u0101 par z\u0101\u013cu lieto\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161anu vai jau ir p\u0101rtraucis to lieto\u0161anu, konsult\u0113jieties ar vi\u0146a \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu.<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>
Nov\u0113rst vielu \u013caunpr\u0101t\u012bgu lieto\u0161anu un atkar\u012bbu<\/strong><\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Cilv\u0113kiem ar \u0161izofr\u0113niju var b\u016bt izteikta VIENTUL\u012aBAS SAJ\u016aTA, DEPRESIJA<\/strong> un FRUSTR\u0100CIJA<\/strong>, jo vi\u0146i j\u016btas un r\u012bkojas sav\u0101d\u0101k nek\u0101 citi cilv\u0113ki. Stress, trauksme un ilgsto\u0161a izol\u0101cija, kas rakstur\u012bga ar\u012b nesenajai koronav\u012brusa pand\u0113mijai, var saasin\u0101t \u0161\u012bs saj\u016btas un to ietekmi uz j\u016bsu tuvinieka dz\u012bves kvalit\u0101ti. \u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos ir saprotams, ka \u0161ie cilv\u0113ki m\u0113\u0123ina rast atvieglojumu, lietojot vielas, kas VAR IZRAIS\u012aT ATKAR\u012aBU<\/strong>. To vid\u016b var b\u016bt jebkas, s\u0101kot no alkohola un nikot\u012bna l\u012bdz, kafijai, ener\u0123ijas dz\u0113rieniem un narkotik\u0101m.
Da\u017eas no \u0161\u012bm viel\u0101m, piem\u0113ram, alkohols vai marihu\u0101na, atvieglo garlaic\u012bbu un dod iesp\u0113ju uz \u012bsu laiku aizmirst par slim\u012bbu, bet n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 izraisa pa\u0123iras vai parano\u012bdas domas. Citas vielas, piem\u0113ram, kafija un ener\u0123ijas dz\u0113rieni, bie\u017ei tiek lietoti, lai p\u0101rvar\u0113tu negat\u012bvos simptomus un miegain\u012bbu dienas laik\u0101, bet VAR AR\u012a IZRAIS\u012aT BEZMIEGU<\/strong>, ievedot burvju lok\u0101.
Statistikas dati liecina, ka aptuveni pusei cilv\u0113ku ar \u0161izofr\u0113niju ir atkar\u012bba no alkohola un narkotik\u0101m, bet vair\u0101k nek\u0101 70%<\/strong> \u0161o cilv\u0113ku ir atkar\u012bgi no nikot\u012bna.
Svar\u012bgi saprast, ka \u013bAUNPR\u0100T\u012aGA LIETO\u0160ANA UN ATKAR\u012aBA IR DIVAS DA\u017d\u0100DAS LIETAS<\/strong>. Kad vielu lieto\u0161ana ietekm\u0113 darbu un soci\u0101l\u0101s attiec\u012bbas, lietot\u0101ja vesel\u012bbu vai rada b\u012bstamas situ\u0101cijas, runa ir par vielu \u013caunpr\u0101t\u012bgu lieto\u0161anu. Kad viela izraisa fizisku atkar\u012bbu un lietot\u0101jam ir gr\u016bti kontrol\u0113t t\u0101s lieto\u0161anu, runa ir par atkar\u012bbu.
Vielu \u013caunpr\u0101t\u012bga lieto\u0161ana izraisa b\u016btiskas sekas gan lietot\u0101jam, gan vi\u0146a \u0123imenes locek\u013ciem.
Alkohols un narkotikas pastiprina \u0161izofr\u0113nijas simptomus un paaugstina recid\u012bva risku.
\u0160o vielu lieto\u0161ana ietekm\u0113 ar\u012b \u0161o personu ikdienu, rada konfliktus attiec\u012bb\u0101s un var novest l\u012bdz likump\u0101rk\u0101pumiem. \u0122imenes locek\u013ciem parasti ir \u013coti gr\u016bti pie\u0146emt, ka tuvinieks nesp\u0113j kontrol\u0113t savu attieksmi pret alkoholu vai narkotik\u0101m, un tas izraisa frustr\u0101ciju, dusmas, bezpal\u012bdz\u012bbu un izmisumu. Iesp\u0113jamas ar\u012b pastiprin\u0101tas bailes un nedro\u0161\u012bbas saj\u016bta, jo \u013caunpr\u0101t\u012bga vielu lieto\u0161ana var padar\u012bt cilv\u0113kus ar \u0161izofr\u0113niju naid\u012bgus, soci\u0101li izol\u0113tus vai pat novest l\u012bdz pa\u0161n\u0101v\u012bbas m\u0113\u0123in\u0101jumam.
B\u016btiski ir censties IZPRAST<\/strong> c\u0113loni un attiekties pret tuvinieku ar dzi\u013cu izpratni un l\u012bdzj\u016bt\u012bbu, jo vielu \u013caunpr\u0101t\u012bga lieto\u0161ana parasti ir cie\u0161anu paz\u012bme. Tuvinieks to nedara t\u0101d\u0113\u013c, ka ir slikts cilv\u0113ks, vai t\u0101d\u0113\u013c, ka v\u0113las s\u0101pin\u0101t j\u016bs vai sevi. Vi\u0146\u0161 to dara, jo CEN\u0160AS ATRAST IZEJU<\/strong>, veidu, k\u0101 mazin\u0101t trauksmi un depresiju. Ta\u010du \u0161\u012bs vielas sniedz tikai \u012bslaic\u012bgu atvieglojumu, un atkar\u012bba pastiprina stigmatiz\u0101ciju un cie\u0161anas.
Atbr\u012bvo\u0161an\u0101s no atkar\u012bbas ir pak\u0101penisks un sare\u017e\u0123\u012bts process. Ir j\u0101apzin\u0101s probl\u0113ma, nepiecie\u0161ama motiv\u0101cija, uzved\u012bbas izmai\u0146as un pal\u012bdz\u012bba vesel\u012bga dz\u012bvesveida sasnieg\u0161anai.
J\u016bsu loma \u0161aj\u0101 proces\u0101 var b\u016bt noz\u012bm\u012bga, dodot tuviniekam iesp\u0113ju un nodro\u0161inot m\u0113r\u0137a saj\u016btu.
Ja dom\u0101jat, ka j\u016bsu tuvinieks c\u012bn\u0101s ar \u013caunpr\u0101t\u012bgu vielu lieto\u0161anu vai atkar\u012bbu, konsult\u0113jieties ar vi\u0146a \u0101rst\u0113jo\u0161o \u0101rstu. Smagos gad\u012bjumos, lai tuvinieks atkal nost\u0101tos uz k\u0101j\u0101m, var b\u016bt nepiecie\u0161ama detoksik\u0101cija vai hospitaliz\u0101cija.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>
R\u012bc\u012bba da\u017e\u0101d\u0101s slim\u012bbas f\u0101z\u0113s<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Akt\u012bv\u0101 f\u0101ze<\/strong>
Akt\u012bv\u0101 f\u0101ze, proti, psihozes epizode, var izrais\u012bt lielu stresu un apjukumu gan jums, gan j\u016bsu tuviniekam. T\u0101 k\u0101 simptomi var b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101di, ZELTA LIKUMU \u0160IM PERIODAM NAV<\/strong>.
Svar\u012bg\u0101kais, ko varat dar\u012bt, ir censties IZPRAST<\/strong>, ko p\u0101rdz\u012bvo j\u016bsu tuvinieks.
Halucin\u0101cijas un murgi vi\u0146am ir \u013coti re\u0101li. Neiesaistieties ilg\u0101s sarun\u0101s, cen\u0161oties p\u0101rliecin\u0101t tuvinieku par pret\u0113jo, jo tas vi\u0146am rad\u012bs saj\u016btu, ka vi\u0146\u0161 nedr\u012bkst st\u0101st\u012bt, ko piedz\u012bvo.
IZMANTOJIET EMP\u0100TIJU<\/strong>, nevis str\u012bdus Izr\u0101diet savas r\u016bpes, atturoties no konfront\u0101cijas
un kritiz\u0113\u0161anas vai vaino\u0161anas Atcerieties, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca no t\u0101, ko \u0161aj\u0101 period\u0101 redzat, ir SLIM\u012aBAS IZPAUSMES<\/strong>. Vienk\u0101r\u0161i klausieties un dariet tuviniekam zin\u0101mu, ka saprotat, ka vi\u0146\u0161 izj\u016bt lielas bailes, frustr\u0101ciju un dusmas. Centieties mazin\u0101t tuvinieka stresu un nodro\u0161iniet mier\u012bgu atmosf\u0113ru, kas var pal\u012bdz\u0113t atlab\u0161anas proces\u0101.
Kad j\u016bsu tuviniekam ir halucin\u0101cijas un murgi, vi\u0146am var b\u016bt nepiecie\u0161ama personisk\u0101 telpa, un vi\u0146\u0161 var justies ne\u0113rti, ja apk\u0101rt ir citi cilv\u0113ki.
Parasti pozit\u012bvie simptomi neizz\u016bd p\u0113k\u0161\u0146i, pat ja tiek veikta pareiza \u0101rst\u0113\u0161ana. \u0160aj\u0101 period\u0101 j\u016bs, iesp\u0113jams, j\u016btat, ka tuviniekam ir nepiecie\u0161ama atp\u016bta un viss ir j\u0101dara jums pa\u0161am. Ta\u010du atcerieties, ka TUVINIEKA P\u0100RLIEC\u012aBAS ATJAUNO\u0160ANA<\/strong> atlab\u0161anas proces\u0101 ir \u013coti svar\u012bga.
Iedro\u0161iniet un atbalstiet tuvinieku, kad vi\u0146\u0161 uz\u0146emas ikdienas pien\u0101kumus, un dariet vi\u0146am zin\u0101mu, ka esat gatavs uzklaus\u012bt, ja ir nepiecie\u0161ama pal\u012bdz\u012bba.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>
Remisijas f\u0101ze<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
P\u0113c psihozes epizodes j\u016bsu tuviniekam var b\u016bt nepiecie\u0161ama MIER\u012aGA VIDE UN K\u0100RT\u012aGA ATP\u016aTA<\/strong>. P\u0101rejas st\u0101vokl\u012b, kad simptomi liel\u0101koties ir nom\u0101kti, atlab\u0161ana var norit\u0113t \u0101tr\u0101k vai l\u0113n\u0101k; da\u017ei cilv\u0113ki ierastaj\u0101 rut\u012bn\u0101 var atgriezties diezgan \u0101tri, citiem \u2013 nepiecie\u0161ams iev\u0113rojams laiks un p\u016bles. \u0160aj\u0101 laik\u0101 \u0123imenes locek\u013ciem var b\u016bt gr\u016bti sadz\u012bvot ar t\u0101diem negat\u012bvajiem simptomiem k\u0101 demotiv\u0101cija vai anhedonija. K\u0101 min\u0113ts iepriek\u0161, ir svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka T\u0100 IR SLIM\u012aBAS IZPAUSME<\/strong> un nenoz\u012bm\u0113, ka j\u016bsu apr\u016bp\u0113jam\u0101 persona nev\u0113las atlabt.
Sa\u0146emot atbilsto\u0161u \u0101rst\u0113\u0161anu, J\u016aSU TUVINIEKS SP\u0112S UZ\u0145EMTIES AIZVIEN VAIR\u0100K PIEN\u0100KUMU<\/strong>. Ir svar\u012bgi S\u0100KT L\u0112N\u0100M<\/strong> un \u013caut vi\u0146am darboties sav\u0101 temp\u0101. J\u016bs varat s\u0101kt ar uzdevumiem, kas attiecas uz person\u012bgo higi\u0113nu, \u0123\u0113rb\u0161anos vai m\u0101jsaimniec\u012bbas darbiem. Ar laiku j\u016bs varat mudin\u0101t tuvinieku iesaist\u012bties soci\u0101l\u0101s attiec\u012bb\u0101s, piem\u0113ram, uzaicinot vakari\u0146\u0101s vienu vai divus draugus.
NEUZST\u0100JIET<\/strong> tuviniekam piedal\u012bties, ja vi\u0146\u0161 to nev\u0113las, un vienm\u0113r dodiet iesp\u0113ju samazin\u0101t
intensit\u0101ti, ja vi\u0146am rodas trauksme. Var ar\u012b s\u0101kt iziet pastaig\u0101ties k\u0101d\u0101 klus\u0101 pils\u0113tas da\u013c\u0101 vai
kvalitat\u012bvi pavad\u012bt laiku kop\u0101, klausoties m\u016bziku vai sp\u0113l\u0113jot k\u0101rtis.
Atcerieties, ka esat t\u0101 persona, ar kuru j\u016bsu tuvinieks pavada visvair\u0101k laika, un vi\u0146a tuv\u0101kais
sabiedrotais c\u012b\u0146\u0101 ar \u0161izofr\u0113niju. Cie\u0146a, paciet\u012bba un l\u012bdzciet\u012bba b\u016bs \u013coti v\u0113rt\u012bgas \u012bpa\u0161\u012bbas, pal\u012bdzot jums abiem kontrol\u0113t slim\u012bbu un ats\u0101kt dz\u012bvot pilnv\u0113rt\u012bgu dz\u012bvi.
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n<\/h3>
Sazi\u0146a ar tuvinieku<\/h4><\/div><\/div>\n\n\n\n
Laba sazi\u0146a ir \u013coti svar\u012bga hroniskas psihiskas slim\u012bbas gad\u012bjum\u0101, kad visiem \u0123imenes locek\u013ciem ir j\u0101sadarbojas, lai mazin\u0101tu simptomus. J\u016bs varat UZLABOT SAZI\u0145U<\/strong> ar savu tuvinieku, iev\u0113rojot da\u017eus vienk\u0101r\u0161us noteikumus:
<\/p><\/div><\/div>\n\n\n\n