Šizofrēnija ietekmē ne tikai pašu cilvēku, kas saslimis, bet arī viņa ģimeni. Neskaidrība par diagnozi, ārstēšanu un nākotni var izraisīt augstu trauksmes un stresa līmeni ģimenē.
Caqueo-Urízar A, Rus-Calafell M, Urzúa A, Escudero J, Gutiérrez-Maldonado J. The role of family therapy in the management of schizophrenia: challenges and solutions. Neuropsychiatr Dis Treat. 2015 Jan 14;11: 145-51.
Atkarībā no tā, kur jūs dzīvojat, psihiskās veselības dienesti var sniegt atbalstu ģimenēm, kurās kāds ir saslimis ar šizofrēniju, tāpēc, ja vien iespējams, izmantojiet iespēju sadarboties. Apsriežoties ar jums, novērtējot vajadzības, ņemot vērā jūsu iespējas un uzskatus, speciālisti palīdzēs izstrādāt individuālu aprūpes plānu jūsu tuviniekam.
https://www.nice.org.uk/guidance/cq178/chapter/1-Recommendations#support-for-carers
Ir ļoti vēlams, lai ģimenes iesaistās kā partneri aprūpē, lai veidojas tā saucamais “aprūpes trīsstūris” – cilvēks ar šizofrēniju, viņu radinieki un viņa veselības aprūpes komanda.
Burbach FR. BJPsych Advances 2018; 24: 225-234. doi: 10.1192/bja.2017.32
Ģimenes intervences, ko sauc arī par ģimenes psiholoģiskās izglītības programmām, ir izstrādātas kā sadarbības pieeja informācijas apmaiņai un apmācības nodrošināšanai pārvarēšanas, komunikācijas un problēmu risināšanas prasmju apguvē, lai ģimene varētu labāk atbalstīt sava radinieka atveseļošanos.
Pat ja jūs domājat, ka jūsu ģimenei nav vajadzīgas vai nevēlaties ilgstošas iejaukšanās, piemēram, tās, ko piedāvā ģimenes psiholoģiskā izglītība, var būt noderīgas īsas izglītojošas tikšanās, koncentrējoties uz informācijas apmaiņu par slimību, agrīnām brīdinājuma pazīmēm un recidīvu profilaksi, kā arī par praktiskiem resursiem un atbalstu.
Harvey C. Family psychoeducation for people living with schizophrenia and their families. B J Psych Advances 2018; 24 (1): 9-19. doi:10.1192/bja.2017.4
Ģimenes psiholoģiskā izglītība cilvēkiem ar šizofrēniju var samazināt recidīva risku un palīdzēt viņiem lietot zāles kā rekomendējis ārsts. Tā var arī padarīt ģimenes dzīvi mazāk apgrūtinošu un saspringtu un var novērst atkārtotu hospitalizāciju.
Pharoah F, Mari J, Rathbone J, Wong W. Family intervention for schizophrenia. Cochrane Database Syst Rev. 2010;(12):CD000088. Published 2010 Dec 8. doi:10.1002/14651858.CD000088.pub2
Ģimenes psiholoģiskajai izglītībai ir ievērojama pozitīva ietekme uz radinieku slogu un psiholoģisko stresu, attiecībām starp radiniekiem un personu ar šizofrēniju un ģimenes funkcionēšanu.
Harvey C. Family psychoeducation for people living with schizophrenia and their families. B J Psych Advances 2018; 24 (1): 9-19. doi:10.1192/bja.2017.4
Ģimenes psiholoģiskās izglītības programmas arī mazina stigmatizāciju, kas saistīta ar psihiskām slimībām. Stigmatizācija ir viens no lielākajiem izaicinājumiem cilvēkiem ar psihisku slimību un viņu ģimenēm. Un nav pārsteigums, ka stigmatizācijas izpausmes negatīvi ietekmē cilvēkus ar šizofrēniju.
Vaghee S, et al. Effects of Psychoeducation on Stigma in Family Caregivers of Patients with Schizophrenia: A Clinical Trial. Evidence Based Care Journal 2015; 5 (16): 63-76.
Morgan AJ, et al. Interventions to reduce stigma towards people with severe mental illness: Systematic review and meta-analysis. Journal of Psychiatric Research. 2018; 103: 120-33.
Ir svarīgi ņemt vērā, ka šizofrēnija var ietekmēt cilvēka spēju izprast vai atpazīt savu stāvokli. Šis izpratnes trūkums nav saistīts ar noliegumu, aizsardzību vai spītību, bet ir paša stāvokļa simptoms, un tas var būt iemesls, kāpēc viņi atsakās no zālēm vai ārstēšanas kopumā.
https://www.treatmentadvocacycenter.org/key-issues/anosognosia
Tāpēc izvairieties no neauglīgiem strīdiem ar cilvēku, kuram trūkst izpratnes, jo pastāvīga konfrontācija un noliegums var novest pie norobežošanās un izvairīšanās.
Lai iegūtu kāda uzticību, kuram trūkst izpratnes, ieteicams izmantot sekojošus principus – klausīties, empatizēt, piekrist un būt partnerim. Šīs pieejas būtība ir pārdomu klausīšanās: lai jūsu viedoklis tiktu ņemts vērā, otrai personai ir jājūt, ka esat nopietni apsvēris viņa viedokli. Ar iepriekšminēto ir saistīti vēl kādi principi: atvainoties par atšķirīgu viedokli, atzīt dažādu perspektīvu esamību un piekrist-nepiekrist.
https://psychiatryonline.org/doi/10.1176/appi.ajp-rj.2016.110306
