ATKLĀTI PAR ŠIZOFRĒNIJU ĢIMENĒ

Šajā nodaļā ietvertā informācija sniedz norādes, kā palīdzēt tuviniekam ar šizofrēniju dzīvot labāku dzīvi un tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem. Izlasīsiet arī par to, kā aprūpētājam pielāgoties jaunajai situācijai savā dzīvē, kā kļūt par tiltu starp aprūpējamo personu un veselības aprūpes speciālistiem un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, kā parūpēties par sevi šajā grūtajā, bet bieži vien arī gandarījuma piepildītajā ceļojumā.

Jūs neesat viens!
Daudzas ģimenes sastopas ar tādām pašām bailēm, grūtībām un izaicinājumiem kā jūsējā, cilvēki var justies izolēti vai nesaprasti. Iespējams, jūs vēlaties sazināties ar citām ģimenēm, pievienoties atbalsta grupām vai aprūpētāju asociācijām, dalīties pieredzē un apmainīties ar padomiem.
Šīm ģimenēm ir tāds pats mērķis kā jums: pozitīvi ietekmēt ar šizofrēniju slimā cilvēka dzīvi.
Ļoti svarīgi ir konsultēties ar veselības aprūpes speciālistiem un aktīvi iesaistieties sarunās!

Lielākā daļa cilvēku ar šizofrēniju paliek kopā ar saviem radiniekiem vai atgriežas pie viņiem. Līdz ar šizofrēnijas diagnozi, ģimenes locekļu ierastajā dzīvē uz visiem laikiem ienāk nozīmīgas pārmaiņas.
Šizofrēnija izmaina arī tuvinieka nākotnes plānus. Taču ar pilnvērtīgu aprūpi un ģimenes locekļu kopīgiem spēkiem, daudzi no šiem plāniem var realizēties.
 
Daudzi aprūpētāji, iespējams, jūtas tā, it kā būtu zaudējuši savus ar mīļoto cilvēku saistītos plānus, sapņus un gaidas. Viņi arī baidās, ka situācija nekad vairs nebūs tāda, kā iepriekš. Tā ir dabiska reakcija, un šo sajūtu atzīšana un pieņemšana patiesībā var veicināt veiksmīgu sadzīvošanu ar slimību ilgtermiņā.
Aprūpētājs var piedzīvot daudz un dažādas emocijas, piemēram, dusmas, vainas sajūta, skumjas, nejūtīgums, vientulības sajūtu, aizkaitināmību, miega traucējumus, ēstgribas zudumu un apgrūtinātu koncentrēšanās spēju.
Harmonisks šo emociju pieņemšanas veids ir ļaušanās visam emociju ciklam – no emocionāla nejūtīguma līdz jauno apstākļu pieņemšanai un spējai paraudzīties uz savu nākotni no cita skatupunkta.

Lai gan šobrīd nav zināms līdzeklis, ar kuru šizofrēniju varētu izārstēt, ar šo slimību slimojošo iespējas nākotnē nepārtraukti uzlabojas. Lielākajai daļai pacientu šizofrēnija tiek ārstēta ar zālēm un psihosociālām terapijas metodēm, kas papildinātas ar sociālo prasmju apmācību, lai atvieglotu iekļaušanos atpakaļ sabiedrībā. Krīzes periodos vai smagu simptomu gadījumā var būt nepieciešama hospitalizācija, lai garantētu drošību pacientam, kā arī parūpētos par atbilstošu uzturu, pietiekamu miegu un higiēnu.
Šizofrēnija ir jāārstē visu mūžu, arī tad, ja simptomi mazinās. Bieži vien pacientus ar šizofrēniju ārstē speciālistu komanda pieredzējuša psihiatra vadībā. Šajā komandā var būt iekļauts arī psihologs, psihiatrijas medicīnas māsa, sociālais darbinieks, kā arī administratīvais darbinieks, kurš koordinē aprūpi. Ņemot vērā slimības sarežģītību un faktu, ka katrs indivīds ir atšķirīgs, nav tādu ārstēšanas līdzekļu, kas būtu piemēroti visiem. Svarīgi ir veltīt laiku visu iespēju izpētei un jūsu tuviniekam vispiemērotākā, individuāli pielāgota ārstēšanas plāna izstrādei. Ārstēšanas mērķis ir atvieglot simptomus, mazināt recidīva iespējamību un uzlabot dzīves kvalitāti.

Cilvēka ar šizofrēniju aprūpe ir grūts darbs, kas prasa ļoti daudz laika, enerģijas un pašaizliedzības. Līdztekus ikdienas grūtībām aprūpēšana var izraisīt daudz dažādu emociju.
Jums kā aprūpētājam var būt gan POZITĪVAS, gan NEGATĪVAS EMOCIJAS. Šo emociju piedzīvošana var būt ĻOTI GRŪTA. Ja atstāsiet emocijas bez ievērības, tās novedīs jūs līdz izsīkumam.
Savu sajūtu ignorēšana un teikšana sev, ka jābūt “stipram” sava tuvinieka dēļ vai visas ģimenes dēļ, nav risinājums. Daudz VESELĪGĀK ir atrast drosmi atzīt emocijas.
Kad ļausiet sev piedzīvot sajūtas un atzīsiet, ka sajūtas nekontrolē jūsu rīcību, jūsu negatīvās emocijas vai nu izzudīs, vai būs vieglāk pārdzīvojamas. Ilgtermiņā tas jums palīdzēs kļūt par labāku aprūpētāju un arī parūpēties par sevi.

Būt aprūpētājam reizēm var likties kā neizpildāms uzdevums, bet palīdzība ir pa rokai. Šajā nodaļā apkopoti praktiski padomi, ko var darīt, lai palīdzētu sev un citiem, rūpējoties par cilvēku ar šizofrēniju.

Rūpes par cilvēku ar šizofrēniju aizņem lielu daļu no jūsu dzīves, taču tā nedrīkst būt visa jūsu dzīve. Kādu brīdi nepildot aprūpētāja pienākumus, iespējams no attāluma labāk novērtēt to, ko darāt.

Šajā nodaļā apkopotas atziņas par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz cilvēkiem ar šizofrēniju. Tā piedāvā vadlīnijas, kā jūs kā aprūpētājs varat parūpēties par tuvinieka psihisko un fizisko veselību, nezaudējot savu labsajūtu nesen pārdzīvotās un arī nākotnē iespējamo pandēmiju, kā arī citu līdzīgu situāciju gadījumā.