Šizofrēniju var raksturot kā smagus psihiskus traucējumus, kuri ietekmē uzvedību, domas un emocijas. Pirmos simptomus var pamanīt tikai pusaudžu vai pieaugušā vecumā, taču patiesībā slimība sākas jau daudz agrāk.¹
Vīriešiem, iespējams, simptomi var sākt izpausties vecumā no 15 – 22 gadiem, savukārt sievietēm tas parasti notiek vēlāk (35-45 gadu vecumā). Šizofrēnijas diagnoze skar visas tautības un dzimumus.²
Pasaulē vairāk nekā 21 miljons cilvēku dzīvo ar šizofrēniju, un slimība ir biežāk sastopama vīriešiem nekā sievietēm.³

Šizofrēnijas patiesais cēlonis nav pilnībā noskaidrots. Taču ir zināms, ka slimības izcelsmē ir nozīme, piemēram, faktoriem, kuri cilvēku ietekmē vēl pirms viņa piedzimšanas, narkotiku lietošanai un sociāliem apstākļiem.^4–7
Arī dzīvesveida faktori saistāmi ar palielinātu šizofrēnijas saslimšanas risku. Piemēram, marihuānas lietošana vai arī tāds sociālais faktors kā dzīvošana lielā pilsētā, urbanizētā vidē. Šizofrēnijas attīstība tiek saistīta arī ar spēcīgiem emocionāliem pārdzīvojumiem. ^5-7
Padziļināti ir pētīta marihuānas lietošanas saikne ar psihozi. Virkne pētījumu rezultātu norāda, ka marihuāna palielina risku saslimt ar šizofrēniju, kā arī to, ka marihuānu biežāk lieto cilvēki, kuriem ir psihiski traucējumi. Savukārt, cilvēkiem, kuriem ir priekšnosacījumi psihozes attīstībai, ir lielāka nosliece lietot marihuānu salīdzinājumā ar vispārēju populāciju.¹³ Nesen, 2019.gadā Lancet publicētā rakstā atklāts, ka Londonā 30% pirmās epizodes psihozes gadījumu un Amsterdamā 50% gadījumu būtu bijis iespējams novērst, ja šajās pilsētās nebūtu pieejama augstas potences marihuāna.¹⁴
Šizofrēnijas saslimšanas risks ir augstāks, ja šizofrēnija konstatēta tuviem radiniekiem ģimenē. Tas daļēji ir tāpēc, ka šizofrēnijas pamatā, iespējams, ir ģenētiski faktori^.6,7,9 Tomēr gēnu izpausme ir atkarīga arī no mijiedarbības ar vidi. Tādēļ ģenētiku izolēti no citiem faktoriem nevar tieši saistīt ar šizofrēnijas attīstību.⁶
Atsevišķas galvas smadzeņu anatomiskas un funkcionālas izmaiņas arī, iespējams, ietekmē saslimšanu.¹⁰
Pētījumos norādīts, ka pacientiem, kuri slimo ar šizofrēniju, smadzeņu attīstība ir traucēta jau pusaudžu gados.¹⁰ Tas notiek divos veidos:

Šizofrēnija raksturojas ar daudziem un dažādiem simptomiem, kurus var noteikt un sagrupēt vairākās kategorijās: pozitīvajos (kā, piemēram, halucinācijas un murgi), negatīvajos (saistīti ar pavājinātām emociju izpausmēm un motivāciju) un kognitīvajos (grūtības organizēt domas un plānot) simptomos.¹²