PATIESĪBA: Šizofrēnija dzīves laikā skar aptuveni 1 no 100 cilvēkiem, un to noteikti nevar uzskatīt par retu saslimšanu!¹ Parasti tā sākas jaunībā, tas ir – vecumā no 15 līdz 30 gadiem.² Šizofrēnija var skart ikvienu – visticamāk, ka satiksiet kādu, kurš dzīvo ar šizofrēniju, un Jūs to pat nenojautīsiet.

PATIESĪBA: Ir veikti vairāki pētījumi par šizofrēnijas ģenētiskiem cēloņiem, un zinātnieki ir vienojušies, ka gēni tikai daļēji izskaidro šizofrēnijas izcelsmi. Taisnība, ka, piemēram, pētījumos ar dvīņiem ir pierādīts, ka atsevišķi gēni palielina šizofrēnijas attīstības risku.¹ Identisko dvīņu organismos ir pilnīgi vienādi gēni, un pētījumos pierādīts, ka, ja identiskais dvīnis slimo ar šizofrēniju, tad otram dvīnim ir 50% varbūtība, ka arī viņam attīstīsies šizofrēnija.¹ Daudzu cilvēku ar šizofrēniju radiem nav sastopama šī slimība, taču mēdz būt arī pretēji.² Pētījumos atklāts, ka tādi bioloģiskie faktori kā tēva vecums un tādi vides faktori kā spriedzi izraisoši pārdzīvojumi dzīves laikā, var būt tikpat nozīmīgi šizofrēnijas attīstībā kā gēni!³

PATIESĪBA: Šizofrēnija ir sarežģīta slimība ar daudziem dažādiem simptomiem. Katram pacientam ar šizofrēniju slimības norise ir unikāla, un simptomu kombinācijas atšķiras.⁴ Šizofrēnijai ir mainīgs raksturs. Kādam šizofrēnija izpaudīsies pēkšņi un tās norises raksturs pilnībā atšķirsies no tāda pacienta ar šizofrēniju slimības norises, kuram slimība izpaudīsies ilgstošā laika periodā. Atcerieties, ka ne visi pacienti ar šizofrēniju piedzīvos vienus un tos pašus simptomus. Tādēļ, ja Jums pašam vai kādam, kuru Jūs pazīstat, ir novērojamas šizofrēnijai raksturīgu simptomu kombinācijas, meklējiet speciālista palīdzību!

PATIESĪBA: Burtiskā tulkojumā no grieķu valodas šizofrēnija nozīmē “sašķelts prāts”, taču tā to īsti nevajadzētu lietot, lai ko arī redzētu filmās vai kas tiktu pausts popkultūrā! Patiesībā “sašķelts prāts” attiecas uz specifisku uztveres traucējumu simptomu, kad pacientiem ar šizofrēniju var būt sajūta, ka viņi “atšķeļas” no realitātes. Savukārt, pacientiem ar “personības dalīšanos” ir nosakāma pavisam cita diagnoze, ko dēvē par disociatīviem identitātes traucējumiem, kurus bieži jauc ar šizofrēniju.⁵ Uzziniet vairāk par atšķirībām!

PATIESĪBA: Kino mēdz atainot nenormālu uzvedību, kas ir dramatizēta un piesaista uzmanību. Taču tas ir stereotips. Halucinācijas ir šizofrēnijas pozitīvie simptomi. Taču cilvēkiem ar šizofrēniju ir arī negatīvie simptomi, kas attiecas uz ikdienas funkcionēšanas spēju zudumu. Negatīvie simptomi ir daudz biežāk sastopami, taču tie nav tik dramatiski kā izplatītie stereotipi, kuriem Jums liek noticēt plašsaziņas līdzekļi. Kāds pētījums atklājis, ka 41 kinofilmā, kuras nonāca pie skatītājiem laika posmā no 1990. līdz 2010. gadam 70% filmu varoņiem ar šizofrēniju bijuši dīvaini murgi.⁶ Šī nepareizā simptomu atainošana un kļūdainie stereotipi tikai pastiprina dezinformāciju un negatīvo attieksmi pret šizofrēniju. Ziniet, par ko patiesībā ir runa, un izvairieties no šīm lamatām!

PATIESĪBA: Tā var būt taisnība, ka atsevišķiem pacientiem ar šizofrēniju var būt vardarbīga uzvedība, taču vardarbīgi var būt arī cilvēki, kuri lieto atkarību izraisošas vielas.⁷ Vardarbīgu uzvedību un citus šizofrēnijai raksturīgus simptomus var veiksmīgi mazināt, pielietojot pareizu terapiju un atbalsta pasākumu kopumu. Tas nozīmē, ka parasti nav nepieciešama izolēšana ārstniecības iestādē, un pacienti ar šizofrēniju bieži bez grūtībām iekļaujas sabiedrībā.

PATIESĪBA: Vairums pacientu ar šizofrēniju lieto antipsihotiskos medikamentus simptomu mazināšanai, kā arī saņem psiholoģisku ārstēšanu vai psihoterapiju.⁸ Ārstēšanas metožu kombinācija ir iedarbīgāka nekā tikai vienas ārstēšanas metodes izmantošana. Tikpat liela nozīme ir arī ārstēšanas nepārtrauktībai.⁸ Lai arī šizofrēniju uzskata par hronisku psihisku saslimšanu ar ļoti mainīgiem simptomiem, ar atbilstošu un laicīgu ārstēšanu un atbalstu vairumam pacientu ar šizofrēniju iespējams nodrošināt ilgu, stabilu un pilnvērtīgu mūžu.