Apmeklēt sadaļu

Slimības klīniskā gaita

  • Šizofrēnija ir klīniski daudzveidīga slimība, kur nozīme ir gan indivīdam, gan slimības stadijai. Precīzi noteikta slimības fāze var palīdzēt piemeklēt labāko ārstēšanu un slimības vadīšanas taktiku.

Šajā sadaļā

Fāzes1-2

Tā kā šizofrēnija norises ziņā katram pacientam ir individuāla un atšķirīga, labākais veids, kā tās gaitu raksturot, ir aprakstīt slimības fāzes.
Pastāv trīs galvenās fāzes – prodromālā fāze, akūtā fāze un stabilitātes fāze. 1,2
Vārds “prodromāls” apzīmē periodu pirms akūtās epizodes. Prodromālā fāze ir laika periods pirms pirmās psihozes epizodes, un tas var ilgt no dažām dienām līdz pat 18 mēnešiem. Šīs fāzes laikā pacients, kurš slimo ar šizofrēniju, var rīkoties vai uzvesties neparasti, viņam var būt atmiņas traucējumi, grūtības koncentrēties vai problemātiski komunicēt un iesaistīties sociālās aktivitātēs.2
Prodromālajai fāzei parasti seko akūtā slimības fāze. Tās laikā pacientam, kurš slimo ar šizofrēniju, var izpausties virkne tādu pozitīvo simptomu, kā halucinācijas, murgu idejas, kas viņam var radīt nopietnu stresu. Akūtajā fāzē parasti pacientu ārstē ar farmakoloģisku līdzekļu palīdzību, kā arī ar psiholoģisku atbalstu, un simptomi parasti mazinās vai lielākoties pilnībā izzūd. Atsevišķi negatīvie simptomi var saglabāties (piemēram, samazināta interese par ikdienas aktivitātēm vai sabiedrisko dzīvi). Šī fāze var turpināties vairākus gadus, un to dēvē par stabilitātes fāzi.2
Dažiem cilvēkiem simptomus novēro visu turpmāko dzīvi, arī šādos gadījumos pacientus ārstē ar farmakoloģisku līdzekļu palīdzību, kā arī ar psiholoģisku atbalstu.

1. attēls. Piemērs, kā laika gaitā šizofrēnijas fāzes var progresēt. (Adaptēts no Lieberman and First, 2018)


Norises veids1-2

Raugoties uz fāzēm, šizofrēnijas norise var šķist paredzama. Diemžēl šai slimībai raksturīga unikāla gaita, un katram cilvēkam epizodes un simptomu veidi var atšķirties. Akūtās epizodes ar pozitīvajiem simptomiem kādam var būt ļoti īsas, bet citiem simptomi var ilgt dažus gadus. Dažiem pacientiem, kuri dzīvo ar šizofrēniju, var nebūt izteikts prodromālais periods. Šādos gadījumos diagnozi noteiks tikai pēc pirmās pēkšņās akūtās epizodes.2
Kā redzams attēlā zemāk, cilvēkam, kurš slimo ar šizofrēniju, var būt kāds no šīs slimības norises veidiem. Pēc vienas akūtas epizodes vienam no pieciem cilvēkiem dzīves laikā nekad neatkārtosies neviens no simptomiem. Četriem no pieciem cilvēkiem nākotnē vēl atkārtosies akūtas epizodes. Tas nenozīmē, ka visi akūtie slimības paasinājumi izpaudīsies ar vienādu intensitāti, un starp akūto paasinājumu epizodēm var būt ļoti ilgs pārtraukums.

2.attēls. Shepherd, M. The Natural History of Schizophrenia: A Five-Year Follow-up Study of Outcome and Prediction in a Representative Sample of Schizophrenics, Psychological Medicine Monograph, supplement 15, 1989.

Atsauces

  1. AIPC Overview of Schizophrenia. https://www.aipc.net.au/articles/an-overview-of-schizophrenia/ [Accessed July 2019]
  2. CPA Schizophrenia: A journey to recovery. https://www.schizophrenia.ca/docs/RoadtoRecoveryschzhioph-web.pdf [Accessed July 2019]
  3. Lieberman and First. N Engl J Med. 2018;379:270-80
  4. Shepherd et al. Psychol Med Monogr Suppl. 1989;15:1-46
Login to Unlock

Diagnosticēt šizofrēniju

Saskaņā jaunākajām vadlīnijām, diagnozes noteikšana nav iespējama, pirms tiek konstatēti pirmie akūtie psihotiskie simptomi. Taču prodromālo pazīmju identificēš

vēl…
Login to Unlock

Dzīve ar šizofrēniju

Katrs pacients ar šizofrēniju to piedzīvo atšķirīgi. Kaut arī simptomu izpausmes un smagums var atšķirties, tomēr, visdrīzāk tie ietekmēs personīgo dzīvi

vēl…
Showing 0 result(s).