Apmeklēt sadaļu

Šizofrēnija un atkarības

Cilvēkiem, kuri lieto narkotiskās vielas, nereti attīstās simptomi, kas ir līdzīgi šizofrēnijas simptomiem. Atsevišķos gadījumos narkotisko vielu lietošana var izraisīt slimību. Turklāt daudziem pacientiem ar psihiskiem traucējumiem, ieskaitot pacientus ar garastāvokļa vai kaitīgu vielu izraisītiem traucējumiem, raksturīga arī patoloģiska tieksme uz azartspēlēm. Šajā sadaļā ir aplūkota šizofrēnijas, alkohola, narkotisko vielu un azartspēļu atkarību izraisītas uzvedības saikne.

Vienlaikus ar šizofrēniju un personības traucējumiem nereti ir novērojama arī narkotisko vielu un alkohola atkarība.1 Narkotiskās vielas, alkohols un tāda atkarību izraisoša uzvedība kā azartspēļu atkarība pacientiem ar šizofrēniju bieži ir kā disfunkcionāli centieni sadzīvot ar slimību un pārvarēt tās radītos simptomus.2

Jo vairāk cilvēks lieto kaitīgās vielas, lai pārvarētu simptomus, jo lielāks risks ir kļūt no tām atkarīgam.2 Pētījumi liecina, ka aptuveni puse no cilvēkiem, kuri cieš no psihiskas saslimšanas, cīnās arī ar kaitīgo vielu atkarībām, un/vai arī vēlāk dzīvē viņi var kļūt atkarīgi no narkotiskām vielām vai alkohola lietošanas.3 Zināms, ka vairāk nekā 8 miljoni pieaugušo (3,4 %no visiem pieaugušajiem) ar psihiskām saslimšanām lieto narkotiskās vielas un/vai alkoholu, daļai vienlaikus ar kaitīgo vielu izraisītiem traucējumiem radušies arī nopietni psihiskās veselības traucējumi.3

Atsevišķi pierādījumi liecina, ka pastāv cēloņsakarība starp noteikta veida narkotisko vielu lietošanu un šizofrēnijas simptomiem.4 Piemēram, lizergīnskābes dietilamīds (LSD) un citas halucinogēnās vielas var izraisīt šizofrēnijas paasinājumus.5 Savukārt marihuānas galvenā aktīvā viela tetrahidrokanabinols (THC) var ierosināt šizofrēnijas sākumu.6 THC ir spēcīga iedarbība uz smadzenēm, kurām, savukārt, ir būtiskākā loma cilvēka spriestspēju un atmiņas veidošanā. Kad cilvēki neatkarīgi no viņu psihiskās veselības smēķē vai citādi uzņem marihuānu, viņi piedzīvo dezorganizētību un izmaiņas smadzeņu funkcionēšanā, un īslaicīgi var attīstīties vairāki simptomi, kuri raksturīgi šizofrēnijai.6 Laika gaitā narkotiskās vielas neiroloģiskais efekts var pastiprināt iespējamību, ka attīstīsies arī pati saslimšana. It īpaši tas attiecas uz indivīdiem, kuriem ir citi nozīmīgi šizofrēnijas riski.7

Alkohola lietošana izraisa paaugstinātu akūtu vai hronisku traucējumu risku, tā lietošana var izraisīt psihotiskās epizodes vai pasliktināt psihiskos traucējumus.8 Pārmērīga alkohola lietošana pat vairāk nekā halucinogēnu vielu lietošana palielina iespējamību, ka attīstīsies šizofrēnija.9 Vienlaikus cilvēki ar šizofrēniju, kuri lieto alkoholu un aizliegtās vielas, ir mazāk motivēti mainīt kaitīgo vielu lietošanas paradumus, viņiem ir augstāks kaitīgo vielu ierosināta slimības atkārtota paasinājuma iespējamības risks un augstāki ārstēšanas pārtraukšanas rādītāji.10 Ņemot vērā motivācijas trūkuma lielo nozīmi, tā saistību ar šizofrēniju,11 kā arī iespējamo zemās motivācijas saikni ar nepārtrauktu kaitīgo vielu lietošanu,10 var apgalvot, ka motivācijas zudums, iespējams, ir viens no kritiskākajiem faktoriem, kam ir negatīva ietekme uz šizofrēnijas pacientu ārstēšanas rezultātiem, kuri lieto alkoholu un aizliegtās vielas.

Vairākos pētījumos norādīts, ka bieži līdzās pastāv psihiskie traucējumi un impulsu kontroles traucējumi, tostarp patoloģiska tieksme uz azartspēlēm.12-14 Azartspēļu atkarība nozīmē, ka pastāv aizturēšanas, ieslodzījuma un citu veselībai nevēlamu notikumu risks.14 Cilvēkiem ar šizofrēniju ir augsts jutīgums pret stresu, tādēļ azartspēļu atkarība viņiem nozīmē augstu atkārtotu slimības paasinājuma un hospitalizāciju risku.14

Jāatzīmē, ka dažos pētījumos apstiprināts, ka patoloģiska tieksme uz azartspēlēm konstatēta psihiatriskā profila pacientu ģimenēs.15 Tomēr nav iespējams identificēt, vai tas notiek ģenētisku faktoru ietekmē vai vides ietekmē, jeb arī abiem faktoriem kombinējoties.16 Epidemioloģiskie dati liecina, ka patoloģiski azartspēļu spēlētāji, kuriem vēlāk dzīvē, iespējams, var attīstīties šizofrēnija, lielākoties ir gados jauni vīrieši un, visticamāk, ar zemu sociālekonomisko stāvokli.17,18

Lai arī ir bijuši daudzi pētījumi par zālēm un biheiviorālo terapiju azartspēļu atkarības ārstēšanā, tajos, lielākoties, nav tikuši iekļauti pacienti ar psihiskām saslimšanām.19
Klīnicistiem jāpārbauda pacienti ar šizofrēniju, vai pastāv potenciāls azartspēļu atkarības risks, it īpaši tas attiecas uz pacientiem, kuri atlabst no narkotisko vielu un/vai alkohola atkarības vai arī aktīvi lieto narkotiskās vielas un/vai alkoholu. Ļoti noderīgs būtu pētījums par problēmas potenciālo risku un protektīvo korelāciju saistībā ar patoloģisko tieksmi uz azartspēlēm pacientiem, kuriem ir psihiskas saslimšanas. Nepieciešams arī izpētīt terapiju efektivitāti šiem pacientiem.

Ir zināms, ka pastāv spēcīga saikne starp plašo kaitīgo vielu klāsta vai alkohola pārmērīgu lietošanu un paaugstinātu šizofrēnijas attīstības risku vēlākā periodā, pat, ja cēloņsakarība pagaidām vēl nav pierādīta. Meklējot jaunus veidus, lai uzlabotu ārstēšanas rezultātus šizofrēnijas pacientiem, kuri lieto kaitīgās vielas, un pievēršot lielāku uzmanību motivācijas trūkumam vai arī saiknei starp motivāciju un kaitīgo vielu lietošanu, iespējams, tiks iegūta pilnīgāka izpratne par šo saikni un tiks atrasts veids, kā uzlabot ārstēšanas rezultātus.

Atsauces

  1. https://www.psychologytoday.com/us/conditions/co-occurring-disorders
  2. Batel. Eur Psychiatr. 2000; 15(2):115-122.
  3. https://www.samhsa.gov/data/sites/default/files/NSDUH-FFR1-2016/NSDUH-FFR1-2016.htm#summary
  4. Shah and Gonzalez-Maeso. ACS Chem Neurosci. 2019; 10(7):3068-3077.
  5. Muller and Borgwardt. Swiss Med Wkly. 2019; 149:w20124.
  6. Arendt et al. BJP 2005, 187:510-515.
  7. Mauri. Dual Diagn Open Acc 2016; 1:11.
  8. Vuorilehto et al. Psychol Med. 2009; 39:1697-1707.
  9. Nielsen et al. 2017; 47 (9):1668-1677
  10. Horsfall et al. Harv Rev Psychiatry. 2009; 17(1):24-34.
  11. Fervaha et al. JAMA Psychiatry. 2014 Sep; 71(9):1058-65
  12. Templer et al. Comprehensive Psychiatry. 1993;34(5):347–351.
  13. Grant et al. Am J Psychiatry. 2005 Nov;162(11):2184–2188. 
  14. Schrerer et al. Arch Gen Psychiatry. 2005;62:677–683.
  15. Raylu et al. Clin Psychol Rev. 2002;22:1009–1061.
  16. Borras and Huguelet. The American Journal on Addictions. 2007; 16:269-271.
  17. Shaffer et al. Can J Public Health. 2001; 92(3):168-72.
  18. National Research Council. Pathological Gambling: A Critical Review. Washington, DC: National Academy Press; 1999.
  19. Grant et al. Oxford University Press; 2007. pp. 561–578.
Login to Unlock

Šizofrēnijas ārstēšana un remisija

Pēc tam, kad noteikta šizofrēnijas diagnoze, ārsts pārrunās ar pacientu turpmāko ārstēšanās plānu. Uzsākot ārstēšanu,

vēl…
Login to Unlock

Diagnosticēt šizofrēniju

Saskaņā jaunākajām vadlīnijām, diagnozes noteikšana nav iespējama, pirms tiek konstatēti pirmie akūtie psihotiskie simptomi. Taču prodromālo pazīmju identificēš

vēl…
Showing 0 result(s).