Cilvēkiem ar šizofrēniju bieži ir negatīvie simptomi, piemēram, sociālā atsvešināšanās (sevis izolēšana) un apātija, kas ir izteiktāki nekā pozitīvie simptomi, piemēram, halucinācijas un murgi, un tos var sajaukt ar depresijas simptomiem. Arī cilvēki ar hronisku šizofrēniju bieži vien ir ne tikai ar negatīviem simptomiem, bet arī ar depresiju. (Apmēram 25 procenti cilvēku, kuriem diagnosticēta šizofrēnija, atbilst arī depresijas kritērijiem.) Gan šizofrēnija, gan depresija ir īpaši saistītas ar paredzamo anhedoniju (samazināta spēja izjust prieku par nākotnes notikumiem).
Jarratt-Barnham I, et al. The influence of negative and affective symptoms on anhedonia self-report in schizophrenia. Comprehensive Psychiatry 2020; 98:152-165.
Treen D, et al. Influence of secondary sources in the brief negative symptom scale. Schizophr Res 2019; 204:452.
Siris SG. Depression in schizophrenia: perspective in the era of “atypical” antipsychotic agents. American Journal of Psychiatry 2000; 157: 1379-1389.
Barch DM, et al. Mechanisms underlying motivational deficits in psychopathology: similarities and differences in depression and schizophrenia. Curr Top Behav Neurosci 2016; 27: 411-449.
Pētījumi liecina, ka slikts garastāvoklis, pesimisms un domas par pašnāvību (nopietnas domas par savas dzīvības atņemšanu, pašnāvības plāni un pašnāvības mēģinājumi) ir vairāk raksturīgi depresijai. Tā kā šizofrēnijas negatīvajiem simptomiem vairāk raksturīga alogija (pasliktināta spēja runāt), emocionāls blāvums (samazinātas emociju izpausmes) un sociālā atsvešināšanās (sevis izolēšana).
Krynicki CR, et al. Acta Psychiatr Scand 2018 137(5): 380-390.
Vienkāršāk sakot, cilvēki ar depresiju jūtas nomākti un mazvērtīgi, izjūt vainas apziņu, savukārt cilvēki ar šizofrēnijas negatīviem simptomiem ir vienaldzīgāki un viņiem var nebūt šo bažu.
Correll CU. The meaning of patient functioning in the evaluation and treatment of patients with schizophrenia. Advances in schizophrenia, Rome 2021.
