Paranoja un murgu idejas ir psihiatrijā lietoti jēdzieni, kas psihiskās veselības traucējumu gadījumā bieži ir cieši saistīti. Paranojālas domas un murgu idejas raksturīgas dažādām psihiatriskajām slimībām, piemēram, šizofrēnijai un mānijai, kā arī depresijai, vielu lietošanai un demencei. Nereti murgu idejas un paranoju saista ar šizofrēniju. Visbiežāk diagnosticēto šizofrēnijas veidu dēvē par paranoīdu šizofrēniju, un murgu idejas ir bieži novērojams šizofrēnijas simptoms.¹
 
Sarunvalodā abus minētos jēdzienus bieži lieto kā sinonīmus. Daudzi lietotāji nezina to precīzu definīciju, tomēr abus jēdzienus bieži izmanto, jo īpaši lai paustu dusmas par citu cilvēku uzvedību: “Tu esi pilnīgi murgains!” vai “Tu esi pilnīgi paranojāls!” Bet ko šie divi jēdzieni patiesībā nozīmē? Un ar ko tie atšķiras?

Murgu idejas var definēt kā “nostiprinājušās pārliecības, kuras nav iespējams koriģēt ar faktiem, kas pierāda pretējo”.² Proti, cilvēks ar murgu idejām neatkāpjas no savām pārliecībām kādā jautājumā pat tad, ja ir pierādījumi, ka šīs pārliecības ir pilnīgi nepareizas un nepamatotas. Ilustrācijai turpmāk minēti piemēri dažāda veida murgu idejām:²
 

Murgu idejas uzskata par fantastiskām, „ja tās ir acīmredzami neiespējamas un nesaprotamas vienas kultūras pārstāvjiem un neizriet no ikdienišķām pieredzēm.”² Piemēram, cilvēkam, kas ar pārliecību apgalvo, ka kāda ārēja spēka iedarbībā viņa iekšējie orgāni ir izņemti un aizvietoti ar cita cilvēka orgāniem, neatstājot brūces vai rētas, ir attīstījušies fantastiska satura murgi. Savukārt ikdienišķu murgu piemērs ir pārliecība, ka indivīds atrodas policijas novērošanā, lai gan tam nav pārliecinošu pierādījumu. Murgu idejas parasti uzskata par fantastiskām, ja tās ir saistītas ar kontroles zaudēšanu pār prātu vai ķermeni. Turpmāk minēti daži piemēri:²

Reizēm murgu idejas ir grūti atšķirt no parastām spēcīgām pārliecībām.² Atšķirību nosaka tas, cik lielā mērā konkrētā pārliecība ir koriģējama situācijā, kad ir pieejami ļoti skaidri/loģiski pretargumenti tās patiesumam.

Paranoju var definēt kā “nepamatotu vai pārmērīgu neuzticēšanos citiem cilvēkiem”.³ Paranojālas personas pastāvīgi saskata slēptus motīvus apkārtējo cilvēku rīcībā un uzskata, ka konkrēti cilvēki vai sabiedrība kopumā „viņus vajā”³. Paranojālas domas ir parasta pieredze, kas kādā dzīves situācijā var skart ikvienu. Iztēlojieties šādu situāciju – kādā tumšā vakarā jūs dodaties mājup un jums lēnām pietuvojas mašīna vai cilvēki, kuriem ejat garām, sačukstoties jūs nopēta. Šādās situācijās var parādīties bailes, ka šie cilvēki jūs vajā, kaut arī nekas tāds nenotiek.
 
Paranoja kļūst par problēmu tikai tad, ja sasniedz klīniski nozīmīgu līmeni, proti, murgu līmeni. Šādos gadījumos, kā norādīts iepriekš, persona atsakās pieņemt pierādījumus, kuri ir pārliecinošā pretrunā ar šīs personas stingrajām pārliecībām. Tad paranoja pāraug vajāšanas/paranojālos murgos, kuri atspoguļojas personas pārliecībā, ka cita persona vai personu grupa/organizācija viņu vajā.¹ Paranoju un attiecīgi arī vajāšanas murgus var veicināt citas murgainas pārliecības, piemēram, nihilistiskas idejas, domu atņemšana, domu ielikšana, iedarbības murgi. Paranojāli murgi var veidoties arī saistībā ar halucinācijām, kas ir “maldīgas maņu (redzes, taustes, skaņas, ožas vai garšas) sajūtas, kas rodas bez ārēja kairinātāja ietekmes”.¹ Persona piedzīvo halucinācijas, uzskata/jūt, ka tās ir īstas, un var kļūt raižpilna/paranojāla, ja ir pārliecināta, ka šīs halucinācijas izraisa ļauni cilvēki.

Rezumējot, var teikt, ka paranoja var būt cieši saistīta ar murgu idejām. Vienkārši skaidrojot, paranoja ir nepamatotas vai pārmērīgas bailes no apkārtējiem cilvēkiem, kuras var pārveidoties murgu idejās, ja šīs bailes nemazinās pat tad, ja ir pieejami pārliecinoši pierādījumi, ka tās ir nepamatotas. Šādos gadījumos paranoja ir attīstījusies par paranojāliem murgiem. Tādējādi paranoju (ja tā ir smaga) var uzskatīt par vienu no murgu veidiem, bet murgu idejas ir plašāks jēdziens. Murgu idejas var neizpausties ar paranoju, un paranojai var nebūt saistības ar murgu idejām. Murgu ideju un paranojas smaguma pakāpe var būt dažāda, un smagos gadījumos tās var būt invalidizējošas psihiatriskas slimības izpausme.