Pēc tam, kad noteikta šizofrēnijas diagnoze, ārsts pārrunās ar pacientu turpmāko ārstēšanas plānu. Uzsākot ārstēšanu, ir divi galvenie mērķi, uz kuriem virzīties kopīgi ar ārstu: akūtu psihotisko epizožu biežuma un smaguma samazināšana un dzīves kvalitātes uzlabošana.¹

Tādas ārstēšanas vadlīnijas kā NICE iesaka sniegt palīdzību pēc iespējas agrīni, tiklīdz cilvēkam ir pamanīti pirmie simptomi, jo tādējādi iespējams samazināt psihozes attīstības risku.²
Ārsts pārrunās ar pacientu, kurš slimo ar šizofrēniju, ārstēšanas iespējas, lai izraudzītos labāko medikamentu veidu, kas atbilst pacienta vajadzībām. Ārstēšanas izvēli nosaka konkrētā pacienta slimības attīstības vēsture, slimības norises pašreizējā fāze, kā arī nevēlamās blakusparādības, kuras var būt sastopamas farmakoloģiskās ārstēšanas laikā.²

Ārstēšana, kuru saņem pacienti, kas slimo ar šizofrēniju, neaprobežojas tikai ar zāļu lietošanu. Ir iespējams saņemt, multimodālo terapiju. Tas nozīmē, ka līdz ar antipsihotiskajiem medikamentiem ārstēšanā tiks iekļauta arī: ¹

Katram pacientam šizofrēnijas ārstēšana tiek izvēlēta individuāli, taču parasti medikamentozā ārstēšana tiek kombinēta ar kādu citu terapijas veidu. Pagaidām vēl nav iespējams pilnībā izārstēt šizofrēniju, taču daudzus simptomus ārstējot ir iespējams mazināt, bet dažkārt tie izzūd pavisam.
Ja Jūs slimojat ar šizofrēniju, ārstēšanas metodes var ietvert arī:

KBT ir ārstniecības metode, kas var Jums palīdzēt atlabt gan no šizofrēnijas pozitīvajiem, gan negatīvajiem simptomiem. KBT var palīdzēt izprast Jūsu domāšanas kļūdas, kas, iespējams, izraisa Jūsos nevēlamās sajūtas vai kļūdainu uzvedību, un kuras būtu jāaizstāj ar reālākām domām.¹²

6 līdz 12 mēnešu laikā Jums var būt nepieciešamas 8 – 20 KBT sesijas, lai gan tas ir ļoti individuāli. Katra sesija parasti ilgst aptuveni pusstundu.¹²

Mākslas terapija var palīdzēt Jums izpaust savu pieredzi, dzīvojot ar šizofrēniju. Dažkārt šizofrēnijas negatīvie simptomi var nozīmēt, ka Jums ir grūtības uzturēt saikni ar citiem cilvēkiem.¹³ Mākslas terapija var būt labs veids, kā dalīties savās izjūtās un, iespējams, paraudzīties uz šizofrēniju no cita skatu punkta.¹²

Ģimenei var būt nozīmīga loma Jūsu šizofrēnijas ārstēšanas procesā. Ģimenes locekļiem tas dažkārt var izrādīties liels izaicinājums. Ģimenes terapija veicinās Jūsu un Jūsu ģimenes izpratni par slimību un iespējām ar to sadzīvot. Terapija ietver sarunas ar ekspertu par veidiem, kā nodrošināt atbalstu, un praktiskus padomus ikdienas problēmu risināšanā. Ģimenes terapija ir īpaši noderīga, ja Jūs nesen esat pieredzējis/-usi akūtu psihozes epizodi. ^12,13

Jūsu ārsts var izrakstīt antipsihotiskos medikamentus šizofrēnijas simptomu ārstēšanai. Medikamenta izvēle ir atkarīga no Jūsu slimības simptomiem, un tās tiks izsniegtas tikai pēc tam, kad ārsts būs Jūs izmeklējis. Šīs zāles var būt perorāli lietojamas tabletes vai dažkārt arī injekcijas.¹² Antipsihotiskie medikamenti tiek iedalīti pirmās un otrās paaudzes antipsihotiskajos medikamentos. Jautājiet savam ārstam par šo abu grupu medikamentu atšķirībām.

Zāļu lietošanas ilgums var būt atšķirīgs. Medikamentiem ir iespējamas arī kādas nevēlamās blakusparādības. Ja nevēlamās blakusparādības kļūst pārāk izteiktas, ziņojiet par to ārstam. Iespējams, ka ir pieejami alternatīvi vai kādi papildus medikamenti, kuri Jums palīdzēs.¹²

Svarīgi ir nepārtraukt lietot jebkurus no antipsihotiskajiem medikamentiem pirms konsultācijas ar ārstu. Ja Jūs pārtraucat lietot zāles, Jūsu slimības simptomi var pasliktināties.¹²

Laba līdzestība zāļu lietošanai nozīmē, ka pacients ar šizofrēniju piekrīt lietot zāles tieši tā, kā to nozīmējis ārsts.³ Daudziem pacientiem ar šizofrēniju tas var būt grūts uzdevums – paši pacienti ir ziņojuši, ka medikamentu lietošanai līdzestīgi ir aptuveni 50% gadījumu. Tas nozīmē, ka viņi nav lietojuši aptuveni pusi no izrakstītajiem medikamentiem.^3-5

Pacientiem, kuri dzīvo ar šizofrēniju, var būt sarežģīti iegaumēt lietojamo medikamentu daudzumu un to lietošanas biežumu. Arī atsevišķas nevēlamās blakusparādības var būt tik nepatīkamas, ka kļūst par iemeslu medikamentu lietošanas pārtraukšanai. ^6-9 Ir sarežģīti turpināt ārstēšanos, ja pašam pacientam šķiet, ka tā vairs nav nepieciešama.⁹
Ja pacientam ar šizofrēniju ir grūtības lietot izrakstītās zāles, viņam jālūdz ārstam izvērtēt citas ārstēšanās iespējas.
Medikamentu lietošanas reižu izlaišana vai nepareizas to devas lietošana ir galvenais iemesls, kāpēc pacienti piedzīvo atkārtotu slimības paasinājumu un no jauna pārcieš psihozi.⁹

Pacientiem ar šizofrēniju bieži sastopami negatīvie simptomi.¹⁰ Šie simptomi izpaužas kā samazināta vēlme runāt, socializēties vai piedalīties ikdienas aktivitātēs.¹⁰

Diemžēl pat otrās paaudzes antipsihotiskajiem medikamentiem (dēvētiem par atipiskiem antipsihotiskajiem medikamentiem) nav pa spēkam pilnībā novērst negatīvos simptomus.¹⁰
Kopumā pašreizējās ārstēšanas metodes ir paredzētas pozitīvo simptomu ārstēšanai (psihozēm un akūtām epizodēm), un tikai pēc tam, kad tie novērsti, vērojami arī relatīvi uzlabojumi negatīvajos simptomos.¹¹

Negatīvie simptomi var ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti, tādēļ ir ļoti svarīgi pēc iespējas agrāk par tiem runāt ar ārstu.¹⁰