Apmeklēt sadaļu

Parūpējieties par sevi!

    Šajā sadaļā

    Iztēlojieties, ka lidojat ar lidmašīnu. Pēkšņi tā sāk drebēt, un pilots paziņo, ka jāveic ārkārtas
    nosēšanās. Tiek padotas skābekļa maskas. Kā jūs rīkojaties? Lasiet tālāk, lai uzzinātu atbildi,
    kāda ir saistība minētajai situācijai ar aprūpētāja lomu.

    ŠĪ NODAĻA IR DOMĀTA JUMS, svarīgākajam cilvēkam jūsu tuvinieka ar šizofrēniju dzīvē. Jūs esat tas, kurš NENOGURIS RŪPĒJAS par viņa ikdienas vajadzībām un vēlas pasargāt no simptomu pastiprināšanās, bezdarba un pat palikšanas bez mājām. Jums vajadzētu LEPOTIES ar to, ko darāt, un atzīt šī darba nozīmīgumu. Nekad nenovērtējiet par zemu savu palīdzību tuviniekam un to cik lielā mērā tā ietekmē viņa dzīvi!

    Tomēr cilvēka ar šizofrēniju aprūpe var radīt IZAICINĀJUMU KOPUMU, kas var pilnībā pārņemt jūsu prātu un ikdienu, izmainot tu rpmākos gadus vai gadu desmitus jūsu dzīvē. Dati liecina, ka aprūpētāji 22–37 STUNDAS NEDĒĻĀ velta tiešai tuvinieka ar šizofrēniju aprūpei. Viņi ir tie, kuri saņem zvanus neatliekamās situācijās, daudzi no viņiem ir sazvanāmi nepārtraukti. Šajos apstākļos var būt ļoti grūti domāt par kaut ko citu.
     
    Vienīgais veids, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem, ir parūpēties arī par sevi. Vai atceraties jautājumu par skābekļa maskām? Labi, pareizā atbilde – vispirms jums jāuzliek maska sev un tikai tad varat palīdzēt citiem. Jā, tieši tāpat jums jārīkojas arī tad, ja esat aprūpētājs. VISPIRMS JUMS JĀPARŪPĒJAS PAR SEVI, LAI VARĒTU SNIEGT TO, KAS JŪSU TUVINIEKAM NEPIECIEŠAMS.

    Neatstājiet novērtā savu fizisko un emocionālo veselību, jo tā jums būs vieglāk tikt galā ar izaicinājumiem un labāk parūpēties par savu tuvinieku. Tas jums palīdzēs pielāgoties pārmaiņām, veidot ilgstošas attiecības un atgūties no sarežģījumiem.

    Tas arī neļaus kļūt arvien nepacietīgākam un aizkaitinātākam, dusmīgam vai netaisnīgam
    pret cilvēku, par kuru rūpējaties. Izaicinājumi, ar kuriem sastopas, rūpējoties par cilvēku ar
    šizofrēniju, īpaši, ja šis cilvēks ir ģimenes loceklis, var atstāt milzīgu iespaidu. Rūpes par sevi padarīs jūs izturīgākus, PALĪDZOT PĀRDZĪVOT GRŪTOS LAIKUS UN IZBAUDĪT LABOS.


    Uzturs, miegs un fiziskās aktivitātes

    Viens no svarīgākajiem atbalsta veidiem garīgās veselības uzlabošanai ir FIZISKĀS PAŠSAJŪTAS UZLABOŠANA. Ja jūsu ķermenis kā balsts būs spēcīgs un izturīgs, jums būs vieglāk uzturēt labus paradumus psihoemocionalās un garīgās veselības stiprināšanai. Lai to panāktu, svarīgi ir rūpēties par veselības pamataspektiem.

    ĒDIET LABI. Lai uzturētu ķermeņa veselību, ir nepieciešams veselīgs un sabalansēts uzturs, kas ietver svaigus augļus un dārzeņus, pilngraudu produktus, dažādus liesus olbaltumvielu avotus un veselīgus taukus. Pilnvērtīgs uzturs samazina iespēju saslimt ar hroniskām slimībām, PALĪDZ STABILIZĒT ENERĢIJAS LĪMENI un uzlabo garastāvokli. Izvairieties no cukura un kofeīna lietošanas, jo tie nodrošina strauju enerģijas pieplūdumu, bet vēl straujāku izsīkumu. Izvairieties lietot arī alkoholu un narkotikas, jo tās nemazina stresu, bet patiesībā situāciju tikai pasliktina.
     
    GULIET PIETIEKAMI ILGI. Labs miegs ir absolūti svarīgs jūsu psihiskajai un fiziskajai veselībai. Pieaugušajiem parasti nepieciešamas aptuveni 7–9 STUNDAS miega. Īsa snauda (līdz pusstundai) var uzlabot modrību dienas laikā. Ieguvums var būt pat stundas ceturksni ilgs miegs dienas laikā. Ievērojot labu miega higiēnu, iespējams uzlabot nakts miega kvalitāti. Tas
    nozīmē KONSEKVENTU MIEGA REŽĪMA ievērošanu (došanos gulēt un mošanos līdzīgā laikā katru dienu), atturēšanos no pārmērīgas datora izmantošanas, televizora skatīšanās un viedtālruņa lietošanas pirms naktsmiera, kofeīna lietošanas ierobežošanu un regulāras fiziskās aktivitātes. Jūs varat izveidot arī relaksējošu gulētiešanas rituālu, ko sākat 30–60 MINŪTES pirms naktsmiera. Tas var ietvert jebko, kas palīdz nomierināt prātu – no nomierinošas mūzikas klausīšanās vai grāmatas lasīšanas līdz siltai vannai vai dažas minūtes ilgai meditācijai. Nepietiekams miegs var samazināt jūsu darbaspējas, pasliktināt garastāvokli, mazināt enerģijas daudzumu un spēju tikt galā ar stresu.

    ESIET FIZISKI AKTĪVS KATRU DIENU. Ja esat stresā un noguris, fiziskā slodze, iespējams, būs pēdējais, kas nāks prātā, tomēr patiesībā tā ļaus jums justies labāk.

    Fiziskās aktivitātes mazina stresu un uzlabo garastāvokli, tāpēc veltiet tām vismaz 30 minūtes katru dienu. Lai aktivitātes būtu vieglāk kontrolējamas, varat tās sadalīt 10 minūšu blokos un pildīt visas dienas garumā. Sākumā var noderēt tikai nelielas izmaiņas dienas režīmā, piemēram, kāpšana pa kāpnēm, skriešana un braukšana ar velosipēdu. Ja jums ir grūti ievērot regularitāti, varat mēģināt pievienoties kādai fizisko aktivitāšu grupai. Fiziskas aktivitātes katru dienu ir dabisks veids, kā atbrīvot stresu mazinošos hormonus, paaugstināt enerģijas līmeni un uzlabot vispārējo veselības stāvokli.

    PRAKTIZĒJIET KĀDU RELAKSĀCIJAS METODI. Elpošanas vingrinājumi, pakāpeniska muskuļu atslābināšana un meditācija ir vienkāršas metodes, kas ātri mazina stresu.

    Tās var palīdzēt mazināt ietekmi, kādu uz jums atstāj spēcīgas emocijas, un nodrošināt iespēju mierīgi apdomāt savu turpmāko rīcību. Vēl citi veidi, kā mazināt stresu un veicināt pozitīvas emocijas, var būt jogas vai apzinātas meditācijas praktizēšana. Pat tikai dažas minūtes intensīvas dienas laikā var nākt par labu un ļaut jums JUSTIES LĪDZSVAROTĀK.
     
    Rūpēšanās par savām pamatvajadzībām jums palīdzēs PĀRVARĒT STRESU negaidītās situācijās, kas var arī ieilgt. Covid-19 pandēmija aprūpētājiem visā pasaulē ir radījusi papildu slogu, vēl vairāk akcentējot, cik svarīgi ir rūpēties par sevi, lai spētu parūpēties par tuvinieku.


    Maziniet stresu un nepieļaujiet izdegšanu

    Rūpes par cilvēku ar šizofrēniju VAR RADĪT LIELU STRESU. Tā kā slimnieka aprūpēšana parasti ir ilgstošs izaicinājums, emocionālā pārslodze var uzkrāties un veidoties pakāpeniski. Īpaši grūta var būt situācija, kad viss šķiet nesaprotams un bezcerīgs, un tuvinieka stāvoklis lēnām pasliktinās pat tad, kad darāt visu, kas jūsu spēkos. Un vēl pārliecība, ka jūs esat vienīgais, kurš ir par visu atbildīgs.

    Tādējādi STRESS VAR IETEKMĒT JŪS GAN FIZISKI, GAN GARĪGI. Aprūpētāja stress ietver šādus aspektus:

    trauksmes sajūta, nomākums un aizkaitināmība;

    noguruma un izsīkuma sajūta;

    grūtības iemigt;

    pārspīlētas reakcijas uz nenozīmīgiem kairinājumiem;

    jauni veselības traucējumi vai esošo traucējumu pastiprināšanās;

    grūtības koncentrēties;

    dusmas un sašutums;

    liels alkohola un/vai cigarešu patēriņš vai pārēšanās;

    izvairīšanās no atbildības;

    atpūtai un aktivitātēm veltītā laika samazināšanās.

    Ja aprūpētāja stresam netiek pievērsta uzmanība, tas var negatīvi ietekmēt viņa garīgo veselību un attiecības. Ar laiku tas var novest pie APRŪPĒTĀJA IZDEGŠANAS, emocionāla, garīga un fiziska izsīkuma, kas ir kaitīgs gan aprūpētājam, gan viņa tuviniekam.


    Kā atpazīt izdegšanu

    Būtiski ir spēt atpazīt APRŪPĒTĀJA IZDEGŠANAS pazīmes, lai uzreiz reaģētu un izvairītos no stāvokļa pasliktināšanās. Tādējādi UZLABOSIES gan jūsu, gan jūsu aprūpējamās personas stāvoklis. Par izdegšanu liecina šādas pazīmes:

    ir vērojama enerģijas samazināšanās;

    jūs visu laiku izjūtat spēku izsīkumu, pat ja esat atpūties, guļat un izmantojat pietiekami daudz pārtraukumu;

    jūs nepievēršat uzmanību savām vajadzībām vai nu tādēļ, ka esat pārāk aizņemts, vai vienkārši tās jums vairs nerūp;

    jūsu dzīve ir pārsātināta ar aprūpētāja pienākumiem, taču jūs gandrīz nemaz nejūtat gandarījumu;

    jūs pieķerat sevi pārskatām savas vērtības;

    jums ir grūti atslābināties, pat izmantojot pieejamo palīdzību;

    jūs kļūstat aizvien nepacietīgāks un aizkaitināts pret aprūpējamo personu;

    jūs jūtat iekšēju tukšumu;

    jūs jūtaties bezpalīdzīgs un bezcerīgā situācijā.

    Izdegšanas pazīmes un simptomi ir ļoti LĪDZĪGI DEPRESIJAS PAZĪMĒM UN SIMPTOMIEM. Izdegšana tiek uzskatīta par depresijas paveidu, un tā ir jāuztver NOPIETNI. Tiklīdz pamanāt izdegšanas pazīmes vai domājat, ka jums, iespējams, ir depresija, informējiet savu ārstu vai garīgās veselības speciālistu.


    Kā izvairīties no izdegšanas

    Ir daudz lietu, ko varat darīt, lai mazinātu stresu un izvairītos no izdegšanas. Turpmāk minētie
    ieteikumi var jums palīdzēt dzīvē atgūt līdzsvaru, prieku un cerību.

    PRAKTIZĒJIET PIEŅEMŠANU.
    Ir dabiski, ja jūtat vajadzību uzdot jautājumus un izprast situāciju, īpaši saskaroties ar slogu rūpēties par tuvinieku ar psihiskiem traucējumiem. Šādi jūs neizbēgami tērēsiet milzīgu daudzumu enerģijas, pārmērīgi domājot par lietām, ko nespējat kontrolēt, un jautājumiem, uz kuriem nav pārliecinošu atbilžu. Rezultātā tas īpaši neuzlabos jūsu pašsajūtu. Centieties izvairīties no šā emocionālā slazda, kas ietver sevis žēlošanu vai mēģinājumus visu vainu uzvelt kādam citam.
     
    APZINIETIES SAVU IZVĒLI KĻŪT PAR APRŪPĒTĀJU.
    Atzīstiet, ka, lai gan jūs varat just aizvainojumu un lielu stresu, aprūpes nodrošināšana bija apzināts lēmums, kuru jūs pats pieņēmāt.

    Vairāk koncentrējieties uz pozitīvajiem nodomiem, kas noveda pie šādas izvēles. Dziļā, jēgpilnā motivācija, kas jūs virza katru dienu, var palīdzēt pārvarēt grūtības.
     
    MEKLĒJIET “MĀKONIM ZELTA MALIŅU”.
    Atgādiniet sev, kā aprūpētāja loma ir padarījusi jūs spēcīgāku un kā tā ir palīdzējusi.
     
    NEĻAUJIET APRŪPĒTĀJA PIENĀKUMIEM PĀRŅEMT JŪSU DZĪVI.
    Svarīgi ir nepiesātināt visu dzīvi tikai ar aprūpētāja lomu. Ar sarežģītu situāciju ir vieglāk tikt galā, ja citas dzīves jomas sniedz gandarījumu. Veltiet laiku lietām, kas sniedz jums jēgas un mērķa sajūtu, neatkarīgi no tā, vai tā ir jūsu ģimene, baznīca, iecienīts vaļasprieks vai karjera.
     
    KONCENTRĒJIETIES UZ LIETĀM, KURAS SPĒJAT KONTROLĒT.
    Nav iespējams padarīt dienas garākas vai uzstāt, lai brālis vai māsa jums palīdz arvien biežāk. Tā vietā, lai raizētos par notikumiem, kuras jūs nespējat kontrolēt, centieties mainīt savu attieksmi un reakciju pret tiem.
     
    SVINIET MAZĀS UZVARAS.
    Kad sākat justies nomākts, atcerieties lielos pūliņus, ko esat veltījis, un cik tas bija nozīmīgi.
    Lai ietekmētu notiekošo, jums nav jāārstē jūsu tuvinieka slimība. Novērtējiet atzinīgi to, cik svarīgi ir tas, ka savam tuviniekam sniedzat drošības sajūtu, komfortu un mīlestību!
     
    IZTĒLOJIETIES, KĀ JŪSU TUVINIEKS REAĢĒTU, JA BŪTU VESELS.
    Ja jūsu tuviniekam nebūtu šizofrēnijas, kā viņš izprastu jūsu mīlestību un izrādītās rūpes?
    Atcerieties, ka viņš droši vien savu atzinību izteiktu labāk, nekā šobrīd to spēj.
     
    NOVĒRTĒJIET ATZINĪGI PATS SAVAS PŪLES.

    Meklējiet veidus,kā izrādīt sev atzi nību un sniegt atalgojumu. Atcerieties, cik lielā mērā palīdzat. Ja jums ir nepieciešams kaut kas taustāms, mēģiniet sastādīt sarakstu, minot tajā visus veidus, kā jūs kā aprūpētājs ietekmējāt notiekošo, un pārskatiet šo sarakstu, kad jūtaties nomākts.

    PAMANIET POZITĪVO.
    Veltot aiku dzīves pozitīvo notikumu apzināšanai, jums var izdoties labāk nodzīvot konkrēto dienu. Centieties pierakstīt dienā vai nedēļā vismaz vienu lietu, situāciju vai notikumu, ko uzskatāt par labu. Neatkarīgi no tā, cik šis notikums ir liels vai mazs (“bija saulaina diena”), tas ir reāls, tam ir nozīme, un tas var izmainīt to, kā jūs uztverat dzīvi.

    SAGLABĀJIET HUMORA IZJŪTU.
    Smiekli lieliski mazina stresu. Sāciet lasīt smieklīgu grāmatu, skatieties komēdijas vai sazinieties ar draugiem, kas liek jums smieties. Ja iespējams, centieties skatīties ar humoru uz ikdienišķām situācijām.

    NEATSAKĀTIES NO AKTIVITĀTĒM, KAS JUMS SAGĀDĀ PRIEKU.
    Noteikti regulāri veltiet laiku vaļaspriekiem, kas sniedz prieku, neatkarīgi no tā, vai tā ir grāmatas lasīšana, kādi dārza darbi, darbošanās garāžā, adīšana vai suņa izvešana pastaigā.
     
    ATRODIET IESPĒJAS SEVI PALUTINĀT.
    Nelielas atlīdzības sev var mazināt stresu un stiprināt garu. Ieejiet nomierinošā vannā un aizdedziet sveces. Izbaudiet relaksējošu masāžu. Izrotājiet māju ar svaigiem ziediem.

    DODIETIES ĀRĀ NO MĀJĀM.
    Dažkārt ir tik svarīgi doties laukā no mājām. Ja jūsu aprūpējamai personai ir nepieciešams nepārtraukts atbalsts, palūdziet, lai kāds draugs vai radinieks jūs uz pāris stundām aizvieto.

    DALIETIES SAVĀS SAJŪTĀS.
    Izstāstot pieredzēto, var gūt atvieglojumu. Pastāstiet saviem draugiem vai ģimenes locekļiem, kā jūtaties. Tas jums ļaus justies labāk un stiprinās savstarpējās attiecības. Savas sajūtas pārrunājiet arī ar tuvinieka ārstējošo ārstu – jo labāk viņi jūs sapratīs, jo nozīmīgāka būs ietekme uz attiecību uzlabošanu ģimenē, kā arī uz tuvinieka slimības gaitu un jūsu labklājību.

    PIEVIENOJIETIES ATBALSTA GRUPAI.
    Noskaidrojiet, vai jūsu apvidū darbojas aprūpētāju atbalsta grupas. Dalība atbalsta grupā var sniegt daudz ieguvumu, kas var uzlabot jūsu dzīves kvalitāti: šāda grupa ir lielisks noderīgas informācijas avots, tā palīdz nejusties tik vientuļam un izolētam, kā arī palīdz sajust, ka kontrolējat situāciju. Turklāt jūs kļūstat par vienmēr pieejamas kopienas locekli. Ja jūsu apvidū nav atbalsta grupas, kurai varētu pievienoties klātienē, meklējiet tiešsaistes grupas, kuras arī nodrošina vairākus no minētajiem ieguvumiem.

    NEMITĪGI MĀCIETIES.
    Viens no svarīgākajiem veidiem, kā varat izvairīties no izdegšanas, ir pēc iespējas vairāk uzzināt par slimību un to, kā jārūpējas par cilvēku ar šizofrēniju. Šajā ziņā ir svarīgi lasīt grāmatas, pašpalīdzības un citus materiālus, piemēram, šo rokasgrāmatu. Tas sniegs jums pārliecību, kas nepieciešama, lai risinātu sarežģītas situācijas un sagatavotu jūs pēc iespējas labāk aprūpēt savu tuvinieku.


    Veltiet laiku sev

    Aprūpējot cilvēku ar psihisku slimību, var būt ārkārtīgi grūti atrast laiku sev, jo daudz laika var nākties veltīt pārdomām, ko jums drīzāk “vajadzētu” darīt. Taču ir ļoti svarīgi iemācīties VELTĪT LAIKU SEV un nejusties tā, it kā jūs būtu nolaidīgs pret citiem (pret personu, kuru aprūpējat, un pret saviem ģimenes locekļiem).

    Katrs mirklis, ko veltāt sev, ir nozīmīgs. Pat tikai 5 minūtes dienā ārpus “aprūpētāja režīma”, kura laikā esat pārslogots ar pienākumiem, var būt nozīmīgas, lai apjaustu savu vietu lietu kārtībā. Tās var palīdzēt nepārslogot sevi ar pienākumiem.
     
    SĀCIET PAMAZĀM. Atcerieties, kādas aktivitātes jums sagādāja prieku pirms aprūpētāja lomas uzņemšanās, un centieties tās atkal ieviest savā ikdienā.

    Nav tik svarīgi, cik bieži vai ko jūs darāt, bet svarīgi ir veltīt laiku sev. Ja neesat labi parūpējies par sevi, nespēsiet rūpēties par kādu citu.
     
    ATCERIETIES, ka aprūpētāja loma veido būtisku jūsu dzīves daļu, taču tā nedrīkst būt visa jūsu dzīve. Kādu brīdi nepildot aprūpētāja pienākumus, iespējams no attāluma novērtēt to, ko darāt.


    Apzinieties savu spēju robežas un vērsieties pēc palīdzības

    Uzņemoties visus aprūpes pienākumus viens pats bez atbalsta, jūs noteikti izdegsiet. NEMĒĢINIET TIKT GALĀ AR VISU VIENS PATS. Dalot pienākumus, varēsiet atrast laiku spēku
    atjaunošanai.

    Lielāko palīdzību jūs varat saņemt no sev tuvākajiem cilvēkiem. Pastāstiet saviem ģimenes locekļiem, ka jums ir nepieciešama palīdzība, un centieties iesaistīt pēc iespējas vairāk ģimenes locekļu jau no paša sākuma. PASTĀSTIET VIŅIEM KONKRĒTI, kā jūs jūtaties un kādas ir jūsu vajadzības.

    Atklāti pastāstiet, kā klājas jums un jūsu aprūpējamai personai. Ja jūs raizējaties vai domājat par veidiem, kā situāciju padarīt labāku, neslēpiet to, pat ja neesat pārliecināts par šo cilvēku iespējamo reakciju. Savukārt, ja kāds piedāvā palīdzību, nekautrējieties un PIEŅEMIET TO. Pieņemot draugu un ģimenes locekļu palīdzību, arī viņi jutīsies labi, atbalstot jūs.

    Veidojiet komandu ar precīzi definētiem pienākumiem un atbildības jomām. Piemēram, kāds varētu uzņemties atbildību par medicīniskiem jautājumiem, kāds cits – par finansiāliem jautājumiem un apmaksāt rēķinus, un vēl kāds cits var iepirkties pārtikas veikalā un veikt specifiskus uzdevumus.

    Tā jūs iegūsiet vairāk laika sev, un ģimenes locekļu iesaistīšana stiprinās arī ģimenes saiknes. Tomēr, deleģējot noteiktus uzdevumus, esiet gatavs brīvprātīgi atteikties arī no kontroles. Cilvēki nebūs tik atsaucīgi, ja būsiet autoritatīvs, izrīkosiet apkārtējos vai uzstāsiet, lai kaut kas tiek darīts noteiktā veidā.

    Palīdzību jūs varat lūgt draugiem un ģimenes locekļiem, kā arī citviet. Pievienošanās ATBALSTA GRUPAI dod iespēju tikties ar citiem cilvēkiem, kuri sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem kā jūs un raizējas par līdzīgām problēmām. Ļoti noderīga var būt jūsu pieredzes apspriešana un informācija par to, kā citi aprūpētāji risina savas problēmas.

    Droši vien jums ir mazāk laika saskarsmei ar draugiem vai jaunu draugu atrašanai. Tomēr mēģiniet uz šo situāciju palūkoties ilgtermiņā. Varbūt tomēr jūs varat satikties ar draugu vienreiz mēnesī vai laiku pa laikam apmeklēt vietējos sabiedriskos pasākumus?

    TĀ JAU BŪS IESPĒJA UZTURĒT ATTIECĪBAS un sniegs saskarsmi, kas atšķiras no jūsu ikdienas. 


    Aprūpētāja ieguvumi

    Lai gan lielākoties esam stāstījuši par pienākumiem, kas jāveic, aprūpējot cilvēku ar šizofrēniju, aprūpēšanai ir arī VAIRĀKI IEGUVUMI, kas kļūst redzami tikai pēc noteikta laika. Šie ieguvumi nereti ir grūti saskatāmi smagos brīžos, piemēram, krīzes laikā, kad ir grūtības saglabāt darbu, kad attiecības ar citiem ģimenes locekļiem ir saspringtas vai kad slimība ietekmē jūsu veselību, attiecības, darbu un naudas līdzekļus.

    Tomēr aprūpēšana var būt saistīta ar neskaitāmiem brīžiem, kas sagādā prieku vai pateicību, līdzīgi kā reakcija meitas sejā, kad pasniedzat viņai gabaliņu mīļākā deserta vai kopā smejaties, skatoties filmu. Ir arī nelieli sasniegumi, piemēram, kad panākat, ka tuvinieks lieto zāles, vai lieli sasniegumi, piemēram, kad tuvinieks spēj atgriezties darbā. Šie brīži var PALĪDZĒT JUMS KONCENTRĒTIES UZ POZITĪVO, nevis uz vilšanos un pārslodzi. Tie var arī ATJAUNOT JŪSU ENERĢIJU un SNIEGT SPĒKU, kas nepieciešams, lai nenogurstoši pildītu aprūpētāja pienākumus.

    Daudzi no aprūpēšanas ieguvumiem ir saistīti ar GARĪGO IZAUGSMI, jo laiks, ko pavadāt, rūpējoties par cilvēku ar šizofrēniju, var izmainīt jūsu skatījumu uz dzīvi un tās vērtībām. Šī pieredze var likt būt atbildīgākam, novērtēt sīkumus vai mudināt kļūt par labāku cilvēku.

    Kā jūs lasījāt šajā rokasgrāmatā, aprūpēt cilvēku ar šizofrēniju var būt viena no grūtākajām dzīves pieredzēm.

    Dažkārt jūs pieļaujat kļūdas, vairumā dienu jums nav laika pašam sev, un visa šī pieredze var negatīvi ietekmēt jūsu privāto dzīvi un karjeru. Taču JŪS VARAT BŪT LEPNS, KA RŪPĒJATIES PAR savu bērnu, māti, tēvu vai citu ģimenes locekli, lepns par to, ka pildāt pienākumu pret ģimeni un rīkojaties pareizi. Pablo Kazāls ir teicis: “Spēja rūpēties ir tā kas piešķir dzīvei visdziļāko jēgu un nozīmi”.

    Atsauces

    1. Brain C, Kymes S, DiBenedetti DB, Brevig T, Velligan DI. Experiences, attitudes, and per- ceptions of caregivers of individuals with treat- ment-resistant schizophrenia: a qualitative study. BMC Psychiatry. 2018 Aug 13;18(1):253.
    2. Smith M. Caregiver Stress and Burn- out [Internet]. https://www.helpguide.org. [cited 2021 Apr 23]. Available from: https://www.helpguide.org/articles/stress/caregiver-stress-and-burnout.htm
    Login to Unlock

    Mīti un patiesība

    Iespējams, ka Jums jau ir priekšstats par šizofrēniju, taču vai Jūs zināt, kā atšķirt mītus

    vēl…
    Login to Unlock

    Veselīga dzīvesveida ieteikumi

    Dzīvojot ar šizofrēniju, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu. Šajā sadaļā atradīsiet noderīgus ieteikumus un padomus, kā uzlabot savu ikdienas uzturu, ieradumus un personiskās

    vēl…
    Showing 0 result(s).