Apmeklēt sadaļu

Šizofrēnijas statistika: Cik cilvēkiem ir šizofrēnija?

    Šajā sadaļā

    Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem vismaz 20 miljoni cilvēku visā pasaulē dzīvo ar šizofrēniju.1 Iespējams, viņiem ir nepieciešama palīdzība un atbalsts, lai ik rītu pieceltos un dotos uz skolu vai darbu, vai vienkārši pavadītu kvalitatīvu laiku kopā ar ģimeni un draugiem vai kontaktētos ar citiem cilvēkiem, lai varētu dzīvot iespējami pilnvērtīgāku dzīvi.
     
    Šis ir raksts par šizofrēnijas epidemioloģiju un sniedz dažus statistikas datus par šizofrēnijas sastopamību un izplatību. Tajā aplūkota arī šizofrēnijas ietekme uz cilvēkam būtiskiem dzīves aspektiem.


    Cik izplatīta ir šizofrēnija?

    Precīzi atbildēt, cik cilvēkiem ir šizofrēnija, nav tik vienkārši. Atbilde ir atkarīga no tā, kuru pētījumu jūs aplūkojat un kādi ir šī pētījuma kritēriji.2 Tas ir atkarīgs arī no tā, kā tika definēta šizofrēnijas diagnoze, jo īpaši tāpēc, ka šizofrēnijas simptomi dažkārt var pārklāties ar citiem psihiskās veselības traucējumiem.2
     
    Šizofrēnijas skarto cilvēku skaitu var izteikt pēc izplatības vai kā sastopamības biežumu, norādot to procentos vai kā skarto cilvēku skaitu populācijā.

    Šizofrēnijas izplatība
    Tas ir kopējais cilvēku skaitu populācijā, kuriem ir šizofrēnija.

    Šizofrēnijas sastopamība
    Tas ir cilvēku skaits, kuriem ir no jauna noteikta šizofrēnijas diagnoze.

    Vispirms aplūkojot šizofrēnijas izplatību, tiek ziņots, ka 0,3% līdz 0,9% pasaules iedzīvotāju dzīvo ar šizofrēniju vai psihotiskiem traucējumiem.2,3 Kādā cilvēka dzīves posmā šizofrēnija skar aptuveni 1% pasaules iedzīvotāju.3
     
    Aplūkojot šizofrēnijas sastopamību, tiek lēsts, ka vidējais rādītājs ir aptuveni 15 cilvēki uz katriem 100 000 iedzīvotāju.4 Dati ir iegūti sistēmiski pārskatot vairākus pētījumus, taču tiek lēsts, ka šizofrēnijas sastopamība svārstās aptuveni no 7 līdz 43 uz katriem 100 000 cilvēku.5


    Kāda ir šizofrēnijas ietekme?

    Šizofrēnijas izplatība un sastopamība ir zemāka nekā dažām citām slimībām, tostarp citiem nopietniem psihiskās veselības traucējumiem, piemēram, trauksmei un depresijai.6 Tomēr šizofrēnija ir hronisks un smags psihisks traucējums1, kas var izraisīt invaliditāti pat tad, ja to atbilstoši ārstē.6 Patiešām, šizofrēnija var ietekmēt cilvēku spēju rūpēties par sevi, sociāli funkcionēt, pabeigt izglītību, kā arī iegūt un saglabāt darbu.
     
    Tiek ziņots, ka šizofrēnijas esamība saīsina cilvēku dzīves ilgumu par aptuveni 15–20 gadiem7,8, un cilvēkiem ar šizofrēniju ir divas līdz trīs reizes lielāka iespēja nomirt agrākā vecumā nekā cilvēkiem vispārējā populācijā.1
     
    Iemesli šādam saīsinātam dzīves ilgumam varētu būt saistīti ar augstāku pašnāvību skaitu salīdzinājumā ar iedzīvotājiem kopumā, jo īpaši slimības sākumposmā.2,7 To var veicināt arī neveselīgi paradumi, piemēram, smēķēšana vai narkotisko vielu lietošana, un blakus slimības, piemēram, sirds slimības, aknu slimības vai diabēts.4 Tāpēc vēl jo svarīgāk ir ne tikai pārvaldīt šizofrēniju slimības sākumā, bet arī rūpēties, lai novērstu nelabvēlīgus paradumus un apstākļus, kas var veicināt personas priekšlaicīgas nāves risku.


    Šizofrēnijas globālās ietekmes novērtēšana

    Kā slimība ietekmē cilvēkus un sabiedrību kopumā? To var noteikt, izmērot tā saukto “slimības slogu”, izmantojot lielumu, ko sauc par “invaliditātes koriģētiem dzīves gadiem”. Būtībā viens “invaliditātes koriģētais dzīves gads” pārstāv 1 gadu veselīgas dzīves, kas tiek zaudēta slimības dēļ; tas var būt priekšlaicīgas nāves, slimības vai slimības izraisītas invaliditātes dēļ.9
     
    Pēdējos 30 gadus Globālais slimību sloga projekts apkopo statistiku par dažādu slimību slogu. Vienā no jaunākajiem šī pētījuma ziņojumiem par garīgās veselības traucējumiem tiek atzīmēts, ka, lai gan šizofrēnija skar mazāku pasaules iedzīvotāju daļu, invaliditāte akūtas psihozes dēļ bija visaugstākā visā pētījumā.6
     
    Šizofrēnija bija trešajā vieta 10 garīgās veselības stāvokļu sarakstā, kas veicināja vislielāko “invaliditātes koriģēto dzīves gadu” procentuālo daļu, un to pārsniedza tikai depresija un trauksme.6


    Šizofrēnijas ietekmes mazināšana

    Ņemot vērā šizofrēnijas būtisko ietekmi uz cilvēku dzīvi, agrīna diagnostika un ārstēšana ir nozīmīga, lai palīdzētu viņiem atveseļoties un atgriezties normālā dzīves ritmā. Vairāk par šizofrēnijas diagnozi un iejaukšanos, ko izmanto, lai uzlabotu cilvēku ar šizofrēniju funkcionēšanu varat uzzināt šeit.
    https://sizofrenija.lv/sabiedribai/diagnostika-arstesana/diagnostika/

    Atsauces

    1. World Health Organization (WHO). Schizophrenia. Geneva: WHO, October 2019.
    2. National Institute of Mental Health (NIH), Schizophrenia. Bethesda: NIH. Accessed November 2021. 
    3. Stilo SA, Murray RM. The epidemiology of schizophrenia: replacing dogma with knowledge. Dialogues Clin Neurosci.2010;12(3):305–15.
    4. McGrath J, Saha S, Chant D, Welham J. Schizophrenia: A concise overview of incidence, prevalence, and mortality. Epidemiol Rev. 2008;30:67–76.
    5. Patel KR, Cherian J, Gohil K, Atkinson D. Schizophrenia: Overview and treatment options. P T. 2014;39(9):638–45.
    6. GBD 2019 Mental Disorders Collaborators. Global, regional, and national burden of 12 mental disorders in 204 countries and territories, 1990–2019: a systematic analysis from the Global Burden of Disease Study 2019. Lancet Psychiatry. 2021 (In Press).
    7. Laursen TM, Nordentoft M, Mortensen PB. Excess early mortality in schizophrenia. Annu Rev Clin Psychol. 2014;10, 425–48.
    8. Laursen TM, Whalbeck K, Hällgren J, et al. Life expectancy and death by diseases of the circulatory system in patients with bipolar disorder or schizophrenia in the Nordic countries. PLoS ONE. 2103;8(6):e67133.
    9. Roser M, Richie H. Burden of Disease. 2016. Published online at OurWorldInData.org.
    Login to Unlock

    Kā šizofrēnija ietekmē funkcionēšanas spējas?

    Šizofrēnijas gadījumā funkcionālos traucējumus lielākoties rada negatīvie un kognitīvie simptomi. Funkcionēšanas spējas nosaka dzīves kvalitāti

    vēl…
    Login to Unlock

    Murgu idejas un paranoja: kāda ir atšķirība?

    Paranoja un murgu idejas ir psihiatrijā lietoti jēdzieni, kas psihiskās veselības traucējumu gadījumā bieži ir cieši saistīti.

    vēl…
    Showing 0 result(s).