2.1 Apburtais loks, kurā šizofrēnija
un vielu lietošanas traucējumi
pastiprina viens otru
Ja šizofrēnija un vielu lietošanas traucējumi pastāv vienlaikus, tie rada sarežģītāku slimības gaitu un var sagaidīt mazāk labvēlīgus ārstēšanas rezultātus nekā gadījumos, kad katrs no šiem stāvokļiem sastopams atsevišķi.
Cilvēki ar šizofrēniju, kuri vienlaikus lieto narkotikas vai alkoholu, nereti sastopas ar īpaši sarežģītu psihisku traucējumu ainu. Šos cilvēkus parasti raksturo kā personas ar “duāliem traucējumiem”, un viņiem parasti ir smagāki simptomi un vairāk izaicinājumu nekā tiem, kuri vielas nelieto.
Svarīgi atcerēties, ka šis stāvoklis nav reta parādība. Ja ņem vērā arī smēķēšanu un citas vielu lietošanas problēmas, duāli traucējumi sastopami lielākajai daļai cilvēku ar šizofrēniju.
Šizofrēnija un vielu lietošanas traucējumi ļoti bieži negatīvi ietekmē emocijas, domāšanu un uzvedību. Simptomu smagums un ilgums var atšķirties atkarībā no katra traucējuma īpatnībām, kā arī no tā, cik ilgi un kādā laikā abi traucējumi pārklājas.
Daudziem cilvēkiem, kuriem šie divi nopietnie traucējumi pastāv vienlaikus, vairāki klīniskie aspekti ir izteiktāki nekā situācijās, kad katrs no traucējumiem pastāv atsevišķi. Pie nozīmīgākajām klīniskajām sekām pieder:
Ir ļoti svarīgi, lai psihiskās veselības speciālisti, aprūpētāji un sabiedrība kopumā šīs problēmas pilnībā izprastu un risinātu vielu lietošanas traucējumus un šizofrēnijas simptomus vienoti. Tikai kopīgiem spēkiem iespējams nodrošināt visaptverošu atbalstu un uzlabot iznākumus cilvēkiem, kurus šie traucējumi skar.
PSIHOZES IZPRATNE: GALVENIE TERMINI UN TO NOZĪME
Šizofrēnija ir ilgstošs stāvoklis, kas var turpināties daudzus gadus un bieži prasa nepārtrauktu aprūpi. Slimības gaitā cilvēki ar šizofrēniju var piedzīvot psihozes epizodes – intensīvus simptomu saasinājumus.
Šīs epizodes var salīdzināt ar hipertensijas krīzi cilvēkiem ar hroniski paaugstinātu asinsspiedienu vai ar diabētisku komu cilvēkiem ar cukura diabētu – tās prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību.
Kas ir psihozes epizode?
Vārdu “psihoze” lieto, lai raksturotu stāvokļus, kas ietekmē smadzenes un prātu un kuros zināmā mērā zūd saikne ar realitāti. Kad cilvēks saslimst šādā veidā, to sauc par “psihozes epizodi”.
Psihozes epizodes laikā cilvēks piedzīvo nozīmīgus traucējumus domās un uztverē, un robeža starp to, kas ir reāls un kas nav, kļūst neskaidra.
Kā atpazīt psihozes simptomus
Psihoze var ietekmēt emocijas, fiziskās sajūtas, domāšanas modeļus un uzvedību.
DOMAS: dezorganizētas vai juceklīgas.
MURGI: aplami uzskati, kas bieži saistīti ar nepareizu notikumu vai uztveres interpretāciju, piemēram, pārliecība, ka kāds seko, ka cilvēkam piemīt īpašas spējas vai ka laikraksta raksti satur īpašu, tieši viņam adresētu vēstījumu.
HALUCINĀCIJAS: cilvēks redz, dzird, sajūt smaržas, ķermeniskas sajūtas vai garšas, ko citi neuztver. Visbiežāk cilvēkiem ar šizofrēniju vai hronisku psihozi ir sastopamas dzirdes halucinācijas.
SAJŪTAS: apjukums, uzbudinājums, bailes, samazināta interese par aktivitātēm.
UZVEDĪBA: uzvedības izmaiņas var izpausties kā grūtības uzturēt vai sekot sarunai, rūpēties par personisko higiēnu un ikdienas pienākumiem, kā arī problēmas ar atmiņu. Var parādīties arī nepiemērota uzvedība, piemēram, smiešanās vai dusmas bez skaidra iemesla, izteikts gausums vai zema aktivitāte, kā arī vienaldzība pret apkārt notiekošo.
Kas izraisa psihozi?
Psihozei nav viena konkrēta cēloņa. Tā var būt simptoms dažādiem psihiskiem traucējumiem, piemēram, šizofrēnijai vai bipolāriem traucējumiem. Taču psihotiski simptomi var parādīties arī cilvēkiem, kuriem vēlāk netiek diagnosticēta ne šizofrēnija, ne citi psihiski traucējumi.
Pastāv arī citi psihozes cēloņi: noteikti medicīniski stāvokļi, piemēram, hipoglikēmija, Alcheimera slimība, sistēmiskā sarkanā vilkēde, Parkinsona slimība, miega trūkums, kā arī noteiktu vielu, piemēram, halucinogēnu, lietošana.
Psihiska slimība, piemēram, šizofrēnija, parasti tiek diagnosticēta, izslēdzot visus citus iespējamos psihozes cēloņus.
Psihozes vai psihotisku traucējumu attīstību parasti ietekmē vairāki faktori, piemēram:
ģenētiska predispozīcija, proti, nozīme ir psihozes vai smagu psihisku traucējumu gadījumiem ģimenē;
neirobioloģiski faktori, kas saistīti ar neiromediatoru darbības traucējumiem smadzenēs;
intensīvi dzīves notikumi, piemēram, stresa pilni pārdzīvojumi vai slimība dažiem cilvēkiem var pastiprināt ievainojamību;
vielu lietošana, piemēram, marihuānas vai stimulantu lietošana, cilvēkiem ar predispozīciju var izsaukt vai pastiprināt psihozi.
Šie faktori gan atsevišķi, gan kombinācijā veicina psihotisku traucējumu sarežģīto dabu.
Kādas pazīmes var brīdināt par iespējamu psihozi?
Parasti pirms psihozes sākuma ir pamanāmas uzvedības izmaiņas.
Šādas brīdinājuma pazīmes ietver:
pēkšņu sekmju pasliktināšanos skolā vai darbā;
jaunas grūtības skaidri domāt vai koncentrēties;
pastiprinātu aizdomīgumu, paranoju vai diskomfortu sociālās situācijās;
pieaugošu sociālu norobežošanos un vēlmi arvien vairāk laika pavadīt vienatnē;
neparastas, ļoti intensīvas vai arī iztrūkstošas emocijas kopā ar dīvainām jaunām idejām;
personiskās higiēnas un pašaprūpes atstāšanu novārtā;
grūtības atšķirt realitāti no fantāzijas;
apjukumu runā vai grūtības sazināties.
Ikvienam, kurš piedzīvo šādus simptomus, ir ieteicams vērsties pie psihiskās veselības speciālista.
Psihotiski traucējumi: kas jāzina
Psihotiski traucējumi ietver dažādus stāvokļus, kurus raksturo simptomu veids un ilgums. Dažiem cilvēkiem ir īsas psihozes epizodes, kas ilgst dažas dienas vai nedēļas, savukārt citi, piemēram, cilvēki ar šizofrēniju, piedzīvo ilgstošākas epizodes.
Psihotiski simptomi var rasties arī cilvēkiem ar depresiju, bipolāriem traucējumiem vai vielu lietošanas problēmām, tomēr par psihotiskiem traucējumiem klasificē šādus stāvokļus:
Īsi psihotiski traucējumi. Šo traucējumu gadījumā cilvēkam psihotiski simptomi ir mazāk nekā vienu mēnesi, parasti pēc ļoti spēcīga stresa notikuma, piemēram, tuvinieka nāves.
Šizoafektīvi traucējumi. To gadījumā līdztekus šizofrēnijas simptomiem cilvēkam ir arī garastāvokļa traucējumu simptomi, piemēram, depresija vai mānija.
Šizofrēnija. Tā tiek diagnosticēta, ja cilvēkam psihotiski simptomi ir bijuši vismaz sešus mēnešus. Galvenie simptomi ir murgi, halucinācijas un dezorganizēta domāšana. Papildus tam cilvēkam var būt grūtības koncentrēties un atcerēties, zudusi motivācija ikdienas aktivitātēm, izteikti mazināta emocionālā izpausme un sociāla atsvešināšanās no attiecībām un apkārtējiem.
Kas ir vielu izraisīta psihoze?
Vielu izraisīta psihoze ir psihozes veids, ko izraisa noteiktu vielu lietošana. Psihotiski simptomi var parādīties gan vielas iedarbības laikā, gan atturēšanās periodā pēc tās lietošanas pārtraukšanas.
Narkotikas var mainīt veidu, kā smadzeņu šūnas jeb neironi savā starpā sazinās. Parasti neironi nosūta, saņem un apstrādā signālus ar ķīmisku vielu — neiromediatoru — palīdzību. Kad smadzenēs nonāk narkotikas, tās šo procesu izjauc.
Dažas vielas, piemēram, marihuāna vai heroīns, pēc savas struktūras līdzinās dabiskajiem smadzeņu neiromediatoriem. Tāpēc tās var piesaistīties neironiem un tos aktivēt. Taču šī aktivācija nenotiek tāpat kā dabiskā veidā, un rezultātā smadzeņu komunikācijas sistēmā rodas traucēti jeb sajaukti signāli.
Savukārt tādas vielas kā amfetamīni un kokaīns liek neironiem atbrīvot pārāk daudz dabisko neiromediatoru vai traucē šo ķīmisko vielu normālu pārstrādi. Tas pārslogo vai izjauc parasto informācijas plūsmu starp neironiem, radot vēl lielāku jucekli smadzeņu signālu tīklā.
Vai narkotiku izraisīta psihoze var pāraugt psihotiskos traucējumos?
Vielas dažādus cilvēkus ietekmē atšķirīgi. Ņemot vērā, ka daļa cilvēku atrodas īpaši augsta psihozes riska grupā, pusaudžiem, kuri lieto noteiktas vielas, var rasties pēkšņas psihozes epizodes.
Simptomi parasti parādās strauji un izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā, tomēr, ja viela tiek lietota atkārtoti, var rasties vēl viena psihozes epizode.
Lai gan vielu izraisīta psihoze parasti ir īslaicīga, narkotiku lietošana cilvēkiem ar noslieci uz psihotiskiem traucējumiem var novest pie ilgstošākiem psihotiskiem traucējumiem.
Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri sākotnēji nonāk psihiskās veselības aprūpē vielu izraisītas psihozes dēļ, vēlāk pastāv paaugstināts risks attīstīties šizofrēnijai vai citiem hroniskiem psihotiskiem traucējumiem.
Īpaši augsts risks novērots cilvēkiem, kuri piedzīvojuši marihuānas izraisītu psihozi — būtiskai daļai no viņiem vēlāk tiek diagnosticēta šizofrēnija vai bipolāri traucējumi.
Vai psihotisku simptomu gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība?
Psihotiski simptomi ir nopietns brīdinājuma signāls un liecina par nepieciešamību nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību neatkarīgi no to cēloņa vai apstākļiem, kādos tie parādījušies.
AGRĪNA IEJAUKŠANĀS VAR PASARGĀT no simptomu pasliktināšanās un novērst smagāku psihiskās veselības problēmu attīstību.
JA PSIHOZE PALIEK NEĀRSTĒTA, TĀ VAR NOVEST PIE BĪSTAMAS UZVEDĪBAS, ko izraisa sagrozītā uztvere un murgainās domas. Tas var ietvert paškaitējumu vai kaitējumu citiem. Savlaicīgi uzsākta ārstēšana palīdz stabilizēt cilvēka psihisko stāvokli un rada drošāku vidi atlabšanas procesam.
Turklāt IESPĒJAMI ĀTRĀKA ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANA VAR BŪTISKI UZLABOT ILGTERMIŅA IZNĀKUMUS. Pētījumi liecina, ka agrīna ārstēšana var mazināt psihozes epizožu smagumu un biežumu. Tā palīdz cilvēkiem saglabāt iesaisti sociālajā dzīvē, mācībās un darbā, kā arī samazina ilgtermiņa invaliditātes risku un veicina atlabšanu.
Īsumā – ātra rīcība psihotisku simptomu ārstēšanā ir būtiska, lai nodrošinātu drošību, uzlabotu dzīves kvalitāti un sasniegtu pēc iespējas labākus ilgtermiņa veselības iznākumus.
