1.3 Atkarību galvenie termini un to nozīme
Atkarība – neatkarīgi no tā, vai tā saistīta ar vielām vai uzvedību, – ietekmē miljoniem cilvēku un kopienu visā pasaulē.
Ir svarīgi saprast, ka atkarība ir nopietni psihiskās veselības traucējumi, kas oficiāli atzīti medicīniskajās klasifikācijās visā pasaulē. Tas nav tikai jautājums par “sliktām izvēlēm” vai gribasspēka trūkumu.
Tāpat kā citu psihiskās veselības traucējumu gadījumā, neviens neizvēlas kļūt atkarīgs.
Termins “atkarība” bieži tiek lietots, lai aprakstītu uzvedības modeļus, kurus vienā vai otrā veidā nav iespējams pilnībā kontrolēt. Cilvēki mēdz teikt, ka ir “atkarīgi” no kaut kā, piemēram, televīzijas skatīšanās vai iepirkšanās. Ar atkarību var apzīmēt arī abstinences simptomus, kas rodas, kad tiek pārtraukta noteikta uzvedība, piemēram, azartspēļu spēlēšana, vai vielas, piemēram, kokaīna, lietošana.
Pirms iedziļināmies atkarības niansēs, ir svarīgi saprast galvenos terminus, kas saistīti ar atkarību izraisošu uzvedību un vielām.
Svarīgi termini, kas jāzina par vielu lietošanu
VIELU LIETOŠANA. Alkohola, tabakas vai narkotiku lietošana to psihoaktīvās iedarbības dēļ.
VIELU NEPAREIZA LIETOŠANA. Situācija, kad cilvēks lieto vielu tādā veidā, kas kaitē viņa veselībai vai labsajūtai, pat ja tas vēl neatbilst atkarības kritērijiem. Piemērs: recepšu medikamentu lietošana lielākā devā, nekā nozīmēts.
VIELU LIETOŠANAS TRAUCĒJUMI. Psihiski traucējumi, kuru gadījumā cilvēks atkārtoti lieto psihoaktīvas vielas, neraugoties uz negatīvām sekām, piemēram, veselības problēmām, juridiskiem sarežģījumiem un funkcionēšanas pasliktināšanos. Tie var ietvert toleranci, abstinences simptomus un kompulsīvu vielu meklēšanu.
TOLERANCE. Stāvoklis, kad, lai sasniegtu vēlamo efektu, nepieciešams aizvien lielāks vielas daudzums. Piemērs: cilvēkam ar hroniskām sāpēm ar laiku nepieciešams vairāk pretsāpju līdzekļu, lai mazinātu sāpes.
LIETOŠANAS PĀRTRAUKŠANA. Simptomi, kas rodas, kad cilvēks pēc ilgstošas lietošanas samazina vielas lietošanu vai to pārtrauc. Piemērs: galvassāpes, slikta dūša un aizkaitināmība pēc kofeīna lietošanas pārtraukšanas.
VIELAS MEKLĒŠANAS UZVEDĪBA. Darbības, ko cilvēks veic, lai iegūtu vielu. Tieši noturīga tieksme pēc vielas un nosliece uz recidīvu atšķir atkarību no vienkāršas vielu lietošanas vai nepareizas lietošanas.
GRŪTI KONTROLĒJAMA TIEKSME. Spēcīga, grūti kontrolējama vēlme lietot vielu – it kā iekšējs impulss, kas mudina rīkoties. Piemērs: cilvēks ar nikotīna atkarību var pēkšņi izjust ļoti spēcīgu vēlmi uzsmēķēt.
ATTURĒŠANĀS. Pilnīga atteikšanās (abstinence) no vielu lietošanas. Piemērs: cilvēks atlabšanas procesā apzināti nelieto alkoholu, narkotikas vai citas vielas.
Galvenie termini atkarību radītās uzvedības izpratnei
Uzvedības atkarības ir saistītas ar konkrētām aktivitātēm vai uzvedības modeļiem, un tām raksturīga nespēja atturēties no noteiktas darbības, neraugoties uz negatīvām sekām. Tālāk minētas biežāk sastopamās uzvedības atkarības:
Azartspēļu atkarība: kompulsīva azartspēļu spēlēšana, neraugoties uz būtisku negatīvu ietekmi uz finansēm, attiecībām un personisko labsajūtu. Piemērs: cilvēks regulāri veic likmes, cieš finansiālus zaudējumus un tomēr turpina spēlēt.
Videospēļu atkarība: noturīga un atkārtota spēlēšana tiešsaistē vai bezsaistē, kas negatīvi ietekmē attiecības, darbu vai sociālās saistības. Piemērs: cilvēks lielāko daļu laika pavada, spēlējot spēles.
Interneta atkarība: pārmērīga un nekontrolējama interneta lietošana, tostarp sociālie tīkli, tiešsaistes spēles un pārlūkošana, kas traucē ikdienas funkcionēšanai. Piemērs: stundām ilga atrašanās tiešsaistē, atstājot novārtā pienākumus, attiecības vai miegu.
Sociālo mediju atkarība: līdzīgi interneta atkarībai dažiem cilvēkiem sociālo mediju lietošana kļūst kompulsīva un sāk ietekmēt viņu personisko un profesionālo dzīvi. Piemērs: daudzas stundas tiek veltītas foto uzņemšanai, video rediģēšanai publicēšanai sociālajos tīklos un nepārtrauktai atbildēšanai citiem lietotājiem.
Seksuālā atkarība: pārliecinoša vajadzība iesaistīties seksuālās aktivitātēs, tostarp pārmērīga pornogrāfijas lietošana, kas izraisa būtisku distresu vai traucējumus sociālajā, darba vai citās dzīves jomās. Piemērs: seksuālas aktivitātes, kas apdraud attiecības un personisko drošību.
Iepirkšanās atkarība: kompulsīva iepirkšanās vai naudas tērēšana, ko bieži virza emocionālas vajadzības, nevis praktiska nepieciešamība, izraisot finansiālas problēmas un emocionālu spriedzi. Piemērs: nekontrolējama vēlme iepirkties, parādu uzkrāšana un saspringtas attiecības ar tuviniekiem.
Šo terminu izpratne sniedz zināšanas, kas nepieciešamas, lai ar empātiju orientētos vielu izraisīto un uzvedības atkarību sarežģījumos, labāk atpazītu simptomus un meklētu atbilstošu atbalstu un ārstēšanu.
Kā atpazīt atkarību: kam pievērst uzmanību?
Ņemot vērā plašo termina “atkarība” lietojumu, ir mēģināts to definēt precīzāk. Tālāk sniegtā definīcija ilustrē problemātisku alkohola lietošanu kā piemēru.
Saskaņā ar Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatu (DSM-5) vielu lietošanas traucējumu diagnosticēšanai izmanto 9 konkrētus kritērijus:
LIETO VAIRĀK, NEKĀ BIJIS PAREDZĒTS: cilvēks bieži lieto vielu lielākā daudzumā vai ilgāk, nekā sākotnēji bija domājis.
MĒĢINA SAMAZINĀT: viņš vairākkārt cenšas samazināt vai kontrolēt vielu lietošanu, taču tas šķiet ļoti grūti vai pat neiespējami.
LAIKIETILPĪBA: daudz laika tiek veltīts vielas iegūšanai, lietošanai vai atlabšanai pēc tās iedarbības.
SPĒCĪGA TIEKSME: cilvēks izjūt intensīvu vēlmi vai tieksmi lietot vielu.
PIENĀKUMU PAMEŠANA NOVĀRTĀ: vielu lietošana traucē pildīt nozīmīgus pienākumus darbā, skolā vai mājās.
ATTIECĪBU PROBLĒMAS: neraugoties uz pastāvīgām problēmām ar ģimeni vai draugiem, ko izraisa vielas lietošana, cilvēks turpina to lietot.
ATTEIKŠANĀS NO AKTIVITĀTĒM: vielu lietošanas dēļ cilvēks pārstāj iesaistīties nozīmīgās sociālās, darba vai brīvā laika aktivitātēs.
BĪSTAMAS SITUĀCIJAS: viela tiek lietota riskantās situācijās, piemēram, vadot transportlīdzekli.
VESELĪBAS PROBLĒMU IGNORĒŠANA: pat zinot, ka viela rada fiziskas vai psiholoģiskas problēmas, cilvēks turpina to lietot.
