Pacientiem ar šizofrēniju biežāk nekā cilvēkiem vispārējā populācijā novērojama palielināta ķermeņa masa vai aptaukošanās.⁵ Turklāt liels skaits pacientu ar šizofrēniju, uzsākot ārstēšanu ar antipsihotiskajiem medikamentiem, piedzīvo klīniski nozīmīgu ķermeņa masas pieaugumu. Pacientiem ķermeņa masas pieaugums ir būtiska problēma, jo tas ir veicinošs faktors 2. tipa cukura diabētam un hipertensijai, kas palielina kardiovaskulāro notikumu risku.⁶ Liekajam svaram var būt arī liela ietekme uz pacienta līdzestību zāļu lietošanā, spējām līdzdarboties rehabilitācijas procesā⁵, un uz pašapziņu. Lai arī šizofrēnijas pacientu ķermeņa masas pieaugumu veicina arī tādi ikdienas dzīves faktori kā uzturs un mazkustīgs dzīvesveids, nopietni pierādījumi liecina, ka antipsihotiskajiem līdzekļiem tomēr ir liela nozīme.^5,7 Daži antipsihotiskie medikamenti ķermeņa masas pieaugumu veicina vairāk nekā citi, bet nevienas no zālēm nav pilnībā brīvas no ķermeņa masas pieaugumu veicinošā efekta, kā arī nevienas neizraisa ķermeņa masas pieaugumu visiem pacientiem, kuri tās lieto.⁸ Klīniski nozīmīga (≥7%) ķermeņa masas pieauguma sastopamība, kas ir saistīta ar ārstēšanu ar atipiskiem antipsihotiskajiem medikamentiem, ir diapazonā no 8.1% (aripiprazols)⁹ līdz 22% (olanzapīns)¹⁰.

Tā kā atsevišķiem pacientiem, lietojot jebkuru no antipsihotiskajiem medikamentiem, tajā skaitā arī kariprazīnu, tika novērotas ķermeņa masas pārmaiņas, ieteicams regulāri sekot visu pacientu svara dinamikai.¹ Ķermeņa masas indekss (BMI) ir visbiežāk lietotais un atzītais standarts, lai noteiktu, vai nepieciešama iejaukšanās.⁵ Pacienta vidukļa apmēram var būt informatīva nozīme attiecībā uz ķermeņa masu; sievietēm ar vidukļa apkārtmēru ≥ 90 cm un vīriešiem ar vidukļa apkārtmēru ≥ 100 cm ir palielināts augsta asinsspiediena, 2. tipa cukura diabēta, dislipidēmijas un metaboliskā sindroma risks.¹¹

Koncentrēšanās uz šizofrēnijas pacientu ķermeņa masas pieauguma un aptaukošanās profilaksi jau ārstēšanas sākumposmā ir laba stratēģija, jo samazināt ķermeņa masu ir grūti, un tās zaudēšanas pasākumi bieži nav efektīvi.⁵ Pacientus un aprūpētājus jāizglīto par iespējamo ķermeņa masas pieaugumu un ar to saistītajiem riskiem.⁵ Palielināta ķermeņa masa vai cukura diabēta gadījumi pacienta ģimenē ir papildus indikācijas, ka konkrētam pacientam ķermeņa masas pieaugums varētu izraisīt nevēlamus veselības riskus.⁵ Pacientus jāiedrošina arī pašiem sekot sava ķermeņa masas dinamikai.⁵

Lai palīdzētu pacientiem kontrolēt ķermeņa masu, pirms zāļu lietošanas uzsākšanas vai to nomaiņas, kā arī pirmos 6 mēnešus pēc zāļu lietošanas uzsākšanas vai nomaiņas, katrā vizītē jāreģistrē pacienta ķermeņa masa un ķermeņa masas indekss (BMI).⁵ Kad pacienta ķermeņa masa ir stabila, pacientiem ar normālu ķermeņa masas indeksu, ķermeņa masa jāpārbauda reizi ceturksnī, bet pacientiem ar aptaukošanos biežāk. Pacientus, kuri ierodas uz vizītēm ar vairāk nekā 1 mēneša intervālu, jārosina uzraudzīt savu ķermeņa masu un ziņot ārstējošam ārstam, ja tā sāk pieaugt.⁵ Ķermeņa masas pieauguma novēršanas pasākumi ietver uztura konsultācijas, fizisko vingrojumu programmas, svara mazināšanai paredzēto līdzekļu lietošanu, un/vai antipsihotisko medikamentu nomaiņu uz citām zālēm, kas mazākā mērā izraisa svara pieaugumu.^14,15

Kā ar citiem antipsihotiskiem medikamentiem, arī ārstējot ar kariprazīnu, novērotas ķermeņa masas pārmaiņas.¹ Ņemot vērā visu kariprazīna pētījumu datus šizofrēnijas ārstēšanā, tikušas novērotas nelielas ķermeņa masas izmaiņas 1 kg apmērā (gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pētījumos).¹ Mērķa devu 1.5 – 6 mg /dienā diapazonā ilgtermiņa pētījumā potenciāli nozīmīgs ķermeņa masas pieaugums tika konstatēts 9,0% pacientu, kuri lietoja kariprazīnu.¹ Turklāt 5.1% pacientu kariprazīna grupā piedzīvoja nevēlamas blakusparādības, kas saistītas ar ķermeņa masas pieaugumu, salīdzinājumā ar 1,5% placebo grupā.¹⁶ Kopumā šie dati norāda, ka kariprazīns atipisko antipsihotisko medikamentu vidū ķermeņa masas pieauguma veicināšanas hierarhijā ieņem zemākās pozīcijas.³

Līdz ar kariprazīnam raksturīgo ietekmi uz ķermeņa masu, tam nav klīniski nozīmīgu nevēlamo blakusparādību, kas ietekmētu metabolos rādītājus. Vidējās (SD) izmaiņas no sākumstāvokļa apstiprināto devu diapazonā bija nelielas un klīniski nenozīmīgas lielākajā daļā metabolo parametru.⁴

Pacientu ar nevēlamiem notikumiem, kas saistīti ar hiperlipidēmiju, sastopamības radītājs bija apmēram 1% visās ārstēšanas grupās. Nevēlamo notikumu sastopamība, kas saistīti ar hiperglikēmiju un cukura diabētu, bija <1% kariprazīna grupās un 1% placebo grupās.¹⁶

Lietojot kariprazīnu, salīdzinot ar placebo, īstermiņa pētījumos izmaiņas no normāla līdz augstam lipīdu un glikozes līmenim bija caurmērā līdzvērtīgas.²

Kopumā pētījumu rezultāti norāda, ka kariprazīns ir laba izvēle šizofrēnijas pacientiem, kuriem ir bažas par ķermeņa masas pieaugumu vai vielmaiņu, kas varētu sarežģīt slimības norisi ar tādām komorbīdām saslimšanām kā kardiovaskulārās slimības vai diabēts.^2-4

REAGILA (cariprazinum) ir recepšu medikaments. Pirms izrakstīšanas, lūdzu, iepazīstieties ar pilnu zāļu aprakstu.
Reklāmas devējs: Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā. Reklāmas izstrādes datums: 2021. gada 25.marts.