Vīnē, Austrijā, 35. ECNP kongresa ietvaros notika farmācijas uzņēmumu Gedeon Richter un Recordati sponsorēta sesija “Būtiski klīniskie jautājumi un atbildes šizofrēnijas ārstēšanā” (Key clinical questions and answers in the treatment of schizophrenia), kas tika veltīta farmakoterapijai ar antipsihotiskiem līdzekļiem. Šizofrēnijas ārstēšana ikdienas praksē bieži vien ir sarežģīta. Lai piedāvātu pacientiem piemērotāko ārstēšanas plānu, ārsti nepārtraukti papildina savas zināšanas, iepazīstoties ar jaunāko informāciju. Par antipsihotisko līdzekļu polifarmācijas un nomaiņas aspektiem uzstājās Dr. Sofia Pappa, West London Mental Health Trust konsultante-psihiatre un vadošā pētniece, Imperial College London smadzeņu zinātnes nodaļas vecākā pasniedzēja.
Dr. Pappa sesiju sāka ar dažiem vispārīgiem apsvērumiem par antipsihotisko līdzekļu (APL) nomaiņu un pēc tam detalizētāk pievērsās kariprazīnam – jaunākajām antipsihotiskām zālēm, sniedzot atbildes uz būtiskiem jautājumiem: Kādos gadījumos ir jāapsver antipsihotiskā līdzekļa nomaiņa vai vēl kādu zāļu pievienošana terapijai? Kad pāriet uz kariprazīnu un kāpēc?
Pacientiem, kuriem nav atbildes reakcijas, klīnicisti varētu apsvērt zāļu devas palielināšanu1, pāreju uz citām zālēm2, vai papildus terapijas nozīmēšanu2.
Jāapsver pāreja uz kariprazīnu, ja pacientiem ir:
– Lietotā APL nepietiekama efektivitāte, jo kariprazīnam ir pierādīta efektivitāte visās piecās šizofrēnijas simptomu grupās.3
– Zāļu panesamības problēmas, jo kariprazīnam ir no citiem APL atšķirīgs drošības profils.4
– Nelīdzestīga zāļu lietošana, jo kariprazīnam raksturīgais garais pussabrukšanas periods varētu mazināt recidīva risku.5
– Sociālās funkcionēšanas minimāla uzlabošanās vai neuzlabošanās, jo kariprazīnam ir potenciāls uzlabot dzīves kvalitāti un ikdienas funkcionēšanu.6
Pēc tam, kad tika sniegts pamatojums, kāpēc pacientiem būtu jāpāriet uz kariprazīnu, Dr. Pappa turpināja ar nākamo jautājumu, pievēršot uzmanību kariprazīnam kā papildus terapijas līdzeklim: Kādos gadījumos kariprazīns jālieto papildus? Kādu APL kombinācijas labi darbojas?
Kariprazīnu kā papildus terapiju varētu apsvērt vairākos gadījumos: ja pacientam saglabājušies simptomi (īpaši negatīvie, kognitīvie vai afektīvie simptomi), ja pacientam ir sūdzības par zāļu blakusparādībām (piemēram, metabolais sindroms, hiperprolaktinēmija, sedācija), ja pacientam ir nosliece uz atkarību vai, ja pašreizējās zāles nepietiekami uzlabo pacientu funkcionēšanu.7
Lai gan šizofrēnijas ārstēšanā priekšroka tiek dota monoterapijai, polifarmācijas izmantošana bieži vien ir pamatota un plaši pielietota. Lai mazinātu kombinētās terapijas iespējamo risku, ārstiem vienmēr jāņem vērā kombinēto zāļu potenciālā farmakokinētiskā (PK) un farmakodinamiskā (PD) mijiedarbība.8
Kariprazīns ir saderīgs ar klozapīnu, olanzapīnu un kvetiapīnu, jo to PK un PD profili ir komplementāri, potenciāli uzlabojot efektivitātes un drošības rezultātus.8
Kā liecina publicētie pacientu gadījumu apraksti, kariprazīna un klozapīna kombinācija ir apsverama pacientiem, kuriem ir uz terapiju rezistenta šizofrēnija.9
Pēc tam Dr. Pappa pievērsās praktiskākiem aspektiem, atbildot uz jautājumiem: Kā nomainīt zāles? Kādas blakusparādības var sagaidīt, pārejot uz citu terapiju vai pievienojot citu APL?
Klīnicisti var apsvērt trīs APL nomaiņas stratēģijas: iepriekš lietotā APL vienmomenta pārtraukšanu vai tā devas palielināšanu un vēlāku pārtraukšanu vai krustenisko nomaiņu, kas ir visbiežāk izmantotā stratēģija.10
Pārejot uz kariprazīnu, ieteicama pakāpeniska krusteniskā titrēšana. Atkarībā no lietotā APL, iesaka lietot 1 nedēļu ilgu (piemēram, amisulprīda, aripiprazola, brekspiprazola, lurasidona gadījumā), 2 nedēļu (piemēram, risperidona), 3 nedēļu (piemēram, asenapīna, olanzapīna, kvetiapīna) vai 4 nedēļu (piemēram, klozapīna) krusteniskās titrēšanas periodu.11
Visbeidzot Dr. Pappa sniedza atbildi uz jautājumu, cik ilgi būtu jālieto kariprazīns, pirms apsvērt pāreju uz citu medikamentu vai nozīmēt papildterapiju.
Pirms pieņemt, ka nav gaidītās atbildes reakcijas uz APL, klīnicistiem ir jāpārliecinās par diagnozi, jāizvērtē blakus slimību esamība, vai pacienti ievēro izrakstīto zāļu lietošanas veidu un devu. Svarīgi, vai ārstēšanas ilgums ir pietiekami ilgs, lai novērtētu zāļu efektivitāti un vai gadījumā zāļu blakusparādības nemaskē to labvēlīgo iedarbību.8
Atbildes reakcijas trūkums uz ārstēšanu 2. nedēļā ir rādītājs, kas ļauj prognozēt iespējamo galīgo reakcijas trūkumu 12. nedēļā.12 Ja atbildes reakcija uz ārstēšanu 2. nedēļā tiek novērota, ir nepieciešamas vēl 2 nedēļas, lai novērtētu, vai pacientu atbildes reakcija būs novērojama ilgstoši.12
Kariprazīnam ir raksturīga no devas atkarīga iedarbība. Paredzams, ka pirmā iedarbība būs redzama dažu dienu laikā, bet pirmā statistiski nozīmīgā iedarbība var tikt novērota pēc vienas nedēļas ārstēšanas, ja deva ir 3, 4,5 un 6 mg/dienā, un pēc divu nedēļu ārstēšanas, ja deva ir 1,5 mg/dienā.13,14
References
- Loebel, A. et al. Lurasidone dose escalation in early nonresponding patients with schizophrenia: A randomized, placebo-controlled study. J. Clin. Psychiatry 77, 1672–1680 (2016).
- Hatta, K., Sugiyama, N. & Ito, H. Switching and augmentation strategies for antipsychotic medications in acute-phase schizophrenia: latest evidence and place in therapy. Ther. Adv. Psychopharmacol. 8, 173–183 (2018).
- Marder, S. et al. Efficacy of cariprazine across symptom domains in patients with acute exacerbation of schizophrenia: Pooled analyses from 3 phase II/III studies. Eur. Neuropsychopharmacol. 29, 127–136 (2019).
- Barabássy, Á. et al. Safety and Tolerability of Cariprazine in Patients with Schizophrenia: A Pooled Analysis of Eight Phase II/III Studies. Neuropsychiatr. Dis. Treat. 17, 957–970 (2021).
- Correll, C. U. et al. Relationship between the timing of relapse and plasma drug levels following discontinuation of cariprazine treatment in patients with schizophrenia: Indirect comparison with other second-generation antipsychotics after treatment discontinuation. Neuropsychiatr. Dis. Treat. 15, 2537–2550 (2019).
- Németh, G. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017).
- Rancans, E., Dombi, Z. B. & Barabássy, Á. Dosing cariprazine within and beyond clinical trials: Recommendations for the treatment of schizophrenia. Front. Psychiatry 12, 1–9 (2022).
- Hjorth, S. The More , the Merrier…? Antipsychotic Polypharmacy Treatment Strategies in Schizophrenia From a Pharmacology Perspective. Front. Psychiatry 12, 1–14 (2021).
- Viegas, F., Ferreira, T. & Campos, C. Using Cariprazine to Ameliorate Negative Symptoms and Metabolic Side Effects of Clozapine and Paliperidone – Clinical Cases. Neuropsychiatr. Dis. Treat. 18, 1145–1149 (2022).
- Bobo, W. Switching Antipsychotics: Why, When, and How? Psychiatr. Times 30, (2013).
- Stahl, S. M. Prescriber’s Guide: Antipsychotics (Stahl’s Essential Psychopharmacology). (Cambridge University Press, 2017).
- Chen, Y. L., Chen, K. P., Chiu, C. C., Tai, M. H. & Lung, F. W. Early predictors of poor treatment response in patients with schizophrenia treated with atypical antipsychotics. BMC Psychiatry 18, 1–8 (2018).
- Durgam, S. et al. An evaluation of the safety and efficacy of cariprazine in patients with acute exacerbation of schizophrenia: A phase II, randomized clinical trial. Schizophr. Res. 152, 450–457 (2014).
- Durgam, S. et al. Cariprazine in acute exacerbation of schizophrenia: A fixed-dose, phase 3, randomized, double-blind, placebo- and active-controlled trial. J. Clin. Psychiatry 76, e1574–e1582 (2015).
Jā, piekrītu 
Nē, iepazīstiniet ar iestatījumiem 