Šizofrēnijas izvērtējuma skalu izlase
- Izvērtējuma skalas palīdz noteikt šizofrēnijas simptomu smaguma pakāpi. Līdz 1980-tajiem gadiem pētnieki galvenokārt uzmanību pievērsa pozitīvajiem simptomiem, un tikai vēlāk viņi pievērsās gan pozitīvajiem, gan arī negatīvajiem simptomiem.1
- Izstrādātas virkne psihometrisko skalu; turpmāk hronoloģiskā secībā aprakstītas šizofrēnijā plašāk pielietotās skalas.2
- Izvērtējuma skalas tiek izmantotas, lai definētu virkni vienību, nosakot to kvantitāti vai sarindojot secībā pēc izteiktības tādus mainīgos kā, piemēram, agresivitāte.3
- Skalas klasificētas, pamatojoties uz lietotāju, sadaļu formu, saturu un funkcijām.3 Izvērtējuma skalas ir jāuztver kā vienu no rīkiem iegūtās informācijas par pacientu atspoguļošanai.3
Šajā sadaļā
Sākumā BPRS skalā bija 16 vienības, taču vēlāk tika izstrādātas vēl divas skalas versijas, vienā no tām ir 18 vienības, bet BPRS paplašinātā versijā (BPRS-E) ir 24 vienības. Skalā vienību vērtības aprēķinam izmantota septiņu punktu Likerta skala.1
Biežāk lietotie faktori ietver pozitīvos (domāšanas traucējumi, naidīgums-aizdomīgums), negatīvos (apātija, enerģijas trūkums, emociju nobalējums, emocionālā atsvešināšanās, motorā retardācija), trauksmes (emocionāla pacilātība, dezorganizētība, impulsivitāte) un garastāvokļa simptomus (depresija, nemiers, garastāvokļa traucējumi, afekta stāvoklis).1
SANS izmanto 25 sadaļās un 6 punktu skalu, lai mērītu negatīvos simptomus. Sadaļas ir skaidri definētas un organizētas piecas grupās: emociju nobālējums, domāšanas traucējumi, gribas traucējumi/apātija, anhedonija/asociāla uzvedība un uzmanība.1
Šī skala līdz ar SAPS skalu tikušas kritizētas par vienpusīgu fokusēšanos uz negatīvajiem vai pozitīvajiem simptomiem, kas tos, kuri izmanto šīs skalas, ierobežo tikai divu simptomu grupu rāmī.1
SAPS mēra pozitīvo simptomu smaguma pakāpi 34 sadaļās, sešu punktu skalā, pēc struktūras un formas līdzīgi kā SANS. Izmantotās sadaļas ietver halucinācijas, murgus, dīvainu uzvedību, formālos domāšanas traucējumus; sadaļas ir skaidri definētas.1
SANS un SAPS abas kopā ir tikušas kritizētas par to divdimensiālo uzbūvi.1
PANSS veido 30 sadaļās, kuras sagrupētas apakšskalās (pozitīvā, negatīvā un vispārējās psihopatoloģijas) ar punktu skaita vērtību no 30 līdz 210.
Negatīvajā apakšskalā tā novērtē emociju nobālējumu, emocionālo atsvešināšanos, samazinātu runas daudzumu, pasīvi-apātisku sociālo norobežošanos, abstraktās domāšanas grūtības, spontānuma un runas plūduma traucējumus, stereotipisku domāšanu.
Pozitīvajā apakšskalā tā novērtē murgus, dezorganizētību, halucinatoru uzvedību, uzbudinājumu, pārvērtēšanas idejas, aizdomīgumu un naidīgumu.
Vispārējās psihopatoloģijas skalā tā novērtē somatiskas bažas, nemieru, vainas sajūtas, sasprindzinājumu, manierīgumu, roku un kāju nekontrolētu rausti, depresiju, motoru retardāciju, nesadarbošanos, neparastu domu saturu, dezorientāciju, uzmanības traucējumus, spriest nespēju un kritikas trūkumu, gribas traucējumus, sliktu impulsu kontroli, apsēstību un aktīvu izvairīšanos no socializēšanās.1
Šī skala zināma kā “zelta standarts”, tomēr arī tā ir kritizēta. Galvenie PANSS skalas trūkumi ir:1
Jutīguma un specifiskuma trūkums, vērtējot kopējo kognitīvo funkcionēšanu
Nespēja nošķirt “depresiju, negatīvos simptomus un ekstrapiramidālās nevēlamās blakusparādības”
Skalas sarežģītība, kas nereti noved pie kļūdainiem aprēķiniem
PANSS skalas faktoru analīzē ir identificēti pieci faktori (Mardera faktori), kas ir saistīti ar tādiem DSM-5 pamata kritērijiem kā pozitīvie simptomi, negatīvie simptomi, dezorganizēta domāšana un ar naidīgumu/pacilātību un depresiju/trauksmi saistīti simptomi.8
Šī skala ir šizofrēnijas negatīvo simptomu izvērtējuma rīks. NSA-16 pēta negatīvo simptomu, kas saistīti ar šizofrēniju, klātbūtni, smagumu un diapazonu. NSA-16 ir daļēji strukturēta 16 vienību intervija, kurā izmantoti pieci faktori: komunikācija, emocijas/afektīvais stāvoklis, sociālā iesaiste, motivācija, retardācija. Vienību vērtējums ir 6 punktu Likerta skalā, kur augstākās novērtējums atbilst smagākajiem traucējumiem. Skalā iekļauta detalizēta punktu piešķiršanas kritēriju pamācība, kā arī norādīts kopējais punktu skaits, punktu summa 16 vienību skalā un kopējais negatīvo simptomu vērtējums, kas balstīts uz klīnisko iespaidu par pacienta negatīviem simptomiem.1
Galvenais NSA-16 ierobežojums ir lielā paļaušanās uz funkcionēšanu vai uzvedību, pat tādiem empīriskiem simptomiem kā samazināta vēlme pēc sociālas dzīves, kuru smaguma pakāpi mēra pēc sociālās mijiedarbības veida un biežuma. Šī skala sniedz fokusētu negatīvo simptomu vērtējumu, taču to nepieciešams lietot kopā ar pozitīvo simptomu izvērtējuma skalu.1
PSP skala ir rīks, kurš izstrādāts, lai novērtētu personīgo un sociālo funkcionēšanu, un tai ir divi galvenie raksturojumi: tā mēra četras funkcionēšanas jomas un koncentrējas tikai uz indivīda funkcionēšanas spējām, neatkarīgi no simptomiem. Četras uzvedības jomas, kuras PSP apskata ir:11
Sociāli noderīgas aktivitātes
Personīgā un sociālā mijiedarbība
Pašaprūpe
Traucējoša un agresīva uzvedība
Klīnicisti novērtē smaguma pakāpi katrā jomā (nav, viegli, manifestējas, izteikti, smagi vai ļoti smagi), kur galarezultātā tiek aprēķināta punktu kopējā summa. Galarezultāts ir gala vērtējums no nulles līdz 100% funkcionēšanai.11
Pētījumos, kuros tika salīdzināta PSP skala ar citām skalām, secināts, ka tā sniedz adekvātu sociālās funkcionēšanas novērtējumu šizofrēnijā.11
Šī skala tiek izmantota, lai novērtētu vispārējo šizofrēnijas smagumu un izmaiņu pakāpi, kas attiecas uz pozitīvajiem, negatīvajiem, depresīvajiem, kognitīvajiem un vispārējiem simptomiem. Tiek pielietota septiņu punktu skala.1
Slimības smagums: slimības stadijas vērtējums nedēļā pirms novērtēšanas
Izmaiņu pakāpe: izmaiņas kopš iepriekšējā novērtējuma. Katra kategorija ietver piecus dažādus vērtējumus
CGI-SCH skalas trūkumi ir vājā iekšējā ticamība un jutība pret izmaiņām.1
BNSS, kā arī tālāk minētā CAINS, ir skalas, kuras pēta psihometrijas jomas, tostarp negatīvos simptomus, dažādus anhedonijas un sociālo interešu aspektus. Tajā pielietotas 13 sadaļas, lai izvērtētu negatīvos simptomus.1 Šo skalu uzskata par uzticamu ar precīzu un pieejamu formātu. Tomēr to kritizē kā pārāk ierobežojošu, jo tā neintegrē citus pacientu sociālās un kognitīvās funkcionēšanas aspektus, un tā ir balstīta uz negatīvajiem simptomiem.1
CAINS ir efektīvs un apstiprināts rīks, kurā ir 13 sadaļas šizofrēnijas negatīvo simptomu novērtēšanai. Tā apskata psihometrijas jomas, ieskaitot negatīvos simptomus, dažādus anhedonijas aspektus un pacientu sociālo mijiedarbību ar apkārtējiem.1
CAINS ir empīriski izveidota un pārbaudīta uz pacientiem, kuru slimības būtību nosaka negatīvie simptomi bez saistības ar citiem pacienta sociālās un kognitīvās funkcionēšanas aspektiem. Šī skala ir kritizēta par to, ka tā ir pārlieku strikta un cieši nekorelē ar depresiju, ažitāciju vai pozitīviem simptomiem.1
MAP-SR pašnovērtējuma skalu veido 15 sadaļas, kas novērtē pacientu motivāciju un apmierinātību. Tās sagrupētas četrās apakšskalās:2
Sociālā apmierinātība
Apmierinātība ar brīvā laika pavadīšanu vai darbu
Sajūtas un motivācija ciešām, rūpju pilnām attiecībām
Motivācija un centieni iesaistīties dažādās aktivitātēs
Šī skala izmanto 5 punktu Likerta punktu noteikšanas sistēmu, kur augstākajai punktu summai atbilst vismazākie traucējumi.2
Psihometrisko skalu novērtējums: Diagramma ilustrē, kā šizofrēnijas psihometriskās skalas laika gaitā evolucionējušas
European Archives of Psychiatry and Clinical Neuroscience
Psychometric evaluation of the negative syndrome of schizophrenia
Atsauces
- Kumari et al. J Addict Res Ther. 2017, 8:3
- Garcia-Portilla MP. Eur Arch Psychiatry Clin Neurosci. 2015;265(7):559-66
- Editorial, Psychological Medicine. 1976, 6, 347—349
- Overall and Gorham. Psychological Reports. 1962;10:799-812
- Andreasen, University of Iowa, 1984
- Andreasen, University of Iowa, 1984
- Stanley et al. Schizophrenia Bulletin. 1987; 13(2):261–276
- Hopkins et al. Schizophrenia Bulletin. 2018; 44(3): 593–602
- Axelrod et al. Journal of Psychiatric Research. 1993; 27(3):253-258
- Morosini et al. Acta Psychiatr Scand. 2000; 101(4):323-329
- Menezes et al. J Bras Psiquiatr. 2012; 61(3):176-80
- Haro et al. Acta Psychiatr Scand Suppl. 2003;(416):16-23
- Kirkpatrick et al. Schizophrenia Bulletin. 2011; 37(2):300–305
- Kring et al. Am J Psychiatry. 2013;170:165–172
- Llerena et al. Compr Psychiatry. 2013; 54(5): 568–574
KAS IR PSEIDOSPECIFISKUMA PROBLĒMA?KAS IR PSEIDOSPECIFISKUMA PROBLĒMA?
Kariprazīns ir pirmais un vienīgais antipsihotiskais medikaments, kurš apjomīgā pētījumā, kas speciāli veidots ar mērķi izvērtēt pacientus ar šizofrēniju, kam iKariprazīns ir pirmais un vienīgais antipsihotiskais medikaments, kurš apjomīgā pētījumā, kas speciāli veidots ar mērķi izvērtēt pacientus ar šizofrēniju, kam i
vēl…REAGILA AKŪTAS ŠIZOFRĒNIJAS GADĪJUMĀREAGILA AKŪTAS ŠIZOFRĒNIJAS GADĪJUMĀ
Kad ir diagnosticēta šizofrēnija, klīnicistiem, pacientiem un ģimenēm ir jāpieņem svarīgs lēmums par ārstēšanos. Gribas teikt, ka simptomi uzlabojas, ja pacientKad ir diagnosticēta šizofrēnija, klīnicistiem, pacientiem un ģimenēm ir jāpieņem svarīgs lēmums par ārstēšanos. Gribas teikt, ka simptomi uzlabojas, ja pacient
vēl…