Dažiem neveiksmīgi ārstētiem pacientiem ar šizofrēniju ir problēmas ar lietoto antipsihotisko līdzekli, jo medikaments nav efektīvs vai tas netiek pareizi lietots.¹ Šiem pacientiem parasti ir nepieciešama antipsihotiskā līdzekļa maiņa.¹ Sliktās līdzestības dēļ šai pacientu populācijai raksturīga izteikta veselības stāvokļa nestabilitāte un augsts recidīvu risks, pat pacientiem, kuriem citādi ir vērojama atbildes reakcija uz ārstēšanu.¹ Šajā populācijā ietilpst arī terapijas rezistenti pacienti, kuru veselības stāvoklis neuzlabojas, jo lietotais medikaments nav efektīvs.²

Nepietiekama atbildes reakcija uz AP līdzekļiem
Sliktu atbildes reakciju uz antipsihotiskajiem līdzekļiem novēro 20 līdz 30% pacientu³, un to raksturo noturīgi un funkcionēšanu ietekmējoši pozitīvie, negatīvie un garastāvokļa simptomi, kā arī psihosociālās funkcionēšanas minimāla uzlabošanās vai tās neuzlabošanās.¹

Citi faktori
Iemesli nelīdzestībai, kas noved pie ārstēšanas neveiksmēm, var būt arī sarežģītas zāļu lietošanas shēmas, maldīga informācija par AP medikamentiem, vispārējas šaubas par farmakoterapiju un nepamatoti zems slimības smaguma novērtējums.¹ Vidēji 50% pacientu nav līdzestīgi perorālo antipsihotisko līdzekļu lietošanā⁴, lietojot vidēji 58% no ieteiktās medikamenta devas (vērtību robežās no 24-90%).⁵

Atbildes reakcijas uz ārstēšanu uzlabošana: plaša spektra efektivitāte
Nepieciešams vēl vairāk mazināt plaša spektra šizofrēnijas simptomus pacientiem, tostarp pozitīvos, negatīvos, kognitīvos un garastāvokļa simptomus un uzlabot psihosociālo funkcionēšanu.⁶ Svarīgi arī identificēt atbilstošas ārstēšanas iespējas terapeitiski rezistentiem pacientiem.² Līdztekus iespējai mainīt AP līdzekli pacientiem ir jāpiedāvā psihosociālās intervences kā papildu ārstēšanas metode farmakoterapijai.⁶ Piemēram, sociālo prasmju apguve var uzlabot pozitīvos un negatīvos simptomus; kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) var uzlabot pozitīvos simptomus; un kognitīvās atveseļošanas terapija var uzlabot traucētās kognitīvās spējas (piemēram, uzmanību, atmiņu, izpildfunkcijas).⁶

Citu faktoru novēršana: nelīdzestības mazināšana
Psihoizglītošana nodrošina pacientiem un viņu ģimenes locekļiem visaptverošas zināšanas par šizofrēniju, skaidro tās cēloņus, norisi, ārstēšanu un citus aspektus nolūkā uzlabot pacientu līdzestību ārstēšanai, uzsverot medikamentu un citu intervences pasākumu svarīgo nozīmi un skaidrojot slimības smagumu un nelīdzestības nelabvēlīgās sekas.⁶ Pacientiem, kuru nelīdzestība ir saistīta ar medikamentu shēmas sarežģītību, tā ir jāvienkāršo.¹

Atbildes reakcijas uz ārstēšanu uzlabošana: plaša spektra efektivitāte
Kariprazīns, salīdzinot ar placebo, efektīvi samazināja visu 5 kategoriju šizofrēnijas simptomus (pozitīvie simptomi, negatīvie simptomi, trauksme/depresija, nekontrolēts naidīgums/uzbudinājums, dezorganizēta domāšana), tādējādi kļūstot par noderīgu ārstēšanas alternatīvu pacientiem, kuriem ārstēšana bijusi nesekmīga efektivitātes trūkuma dēļ.⁷

Adaptēts no: Marder, S. et al. Efficacy of cariprazine across symptom domains in patients with acute exacerbation of schizophrenia: Pooled analyses from 3 phase II/III studies. Eur. Neuropsychopharmacol. 29, 127–136 (2019).

Kariprazīns efektīvāk nekā placebo samazināja kopējos negatīvos simptomus: šo ietekmi noteica 6 no 7 apakškategorijām.⁷

Adaptēts no: Marder, S. et al. Efficacy of cariprazine across symptom domains in patients with acute exacerbation of schizophrenia: Pooled analyses from 3 phase II/III studies. Eur. Neuropsychopharmacol. 29, 127–136 (2019).

Šos datus apstiprināja arī īpaši izstrādāts pētījums, kura mērķis bija izvērtēt kariprazīna efektivitāti šizofrēnijas negatīvo simptomu mazināšanā salīdzinājumā ar risperidonu. Pētījumā konstatēja, ka pacientiem ar negatīvajiem simptomiem kariprazīns ievērojami labāk nekā risperidons mazināja simptomus un uzlaboja funkcionēšanu.⁸

Adaptēts no: Marder, S. et al. Efficacy of cariprazine across symptom domains in patients with acute exacerbation of schizophrenia: Pooled analyses from 3 phase II/III studies. Eur. Neuropsychopharmacol. 29, 127–136 (2019).

Kariprazīns samazināja kopējos afektīvos (trauksme/depresija) simptomus, uzrādot statistiski nozīmīgu pārākumu salīdzinājumā ar placebo.⁷

Adaptēts no: Marder, S. et al. Efficacy of cariprazine across symptom domains in patients with acute exacerbation of schizophrenia: Pooled analyses from 3 phase II/III studies. Eur. Neuropsychopharmacol. 29, 127–136 (2019).

Kariprazīns efektīvāk uzlaboja dzīves kvalitāti, uzrādot statistiski nozīmīgu pārākumu salīdzinājumā ar placebo.⁹

Adaptēts no: Kahn, R. Effects of Cariprazine on Health‑Related Quality of Life in Patients with Schizophrenia. Am. Psychiatr. Assoc. Annu. Meet. Poster Present.

Citu faktoru novēršana: nelīdzestības un recidīvu riska mazināšana
Kariprazīnam ir garš eliminācijas pusperiods, kuru galvenokārt nodrošina aktīvais metabolīts didesmetil-kariprazīns (DDCAR), kuram ir pagarināts eliminācijas pusperiods (1-3 nedēļas).¹⁰ Kopējā kariprazīna paredzamā koncentrācija plazmā pētījumos liecina, ka pacientiem, kas pārtraukuši kariprazīna lietošanu, D2 receptoru piesaistes līmenis var saglabāties augsts 2 nedēļas un vidējs 4 nedēļas pēc pēdējās devas lietošanas; turklāt D3 receptoru piesaistes līmenis saglabājas augsts 2 un arī 4 nedēļas pēc kariprazīna pēdējās devas lietošanas.¹⁰ Tā kā kariprazīns izvadās no organisma 3-4 nedēļu laikā, pacientiem, kuri līdzestības trūkuma dēļ izlaiž dažas devas, neattīstās recidīvs.¹⁰

Laiks līdz recidīvam kariprazīna grupā bija ievērojami ilgāks nekā placebo grupā (p=0,001).¹¹ Laika līdz recidīvam 25. procentile bija 92 dienas placebo grupā un 224 dienas kariprazīna grupā.¹¹

Adaptēts no: Durgam, S. et al. Long-term cariprazine treatment for the prevention of relapse in patients with schizophrenia: A randomized, double-blind, placebo-controlled trial. Schizophr. Res. 176, 264–271 (2016).

Kariprazīna ilgstoša lietošana ievērojami efektīvāk nekā placebo novērsa recidīvus pacientiem ar šizofrēniju: recidīvus novēroja 24,8% kariprazīna un 47,5% placebo lietotājiem.¹¹

Adaptēts no: Durgam, S. et al. Long-term cariprazine treatment for the prevention of relapse in patients with schizophrenia: A randomized, double-blind, placebo-controlled trial. Schizophr. Res. 176, 264–271 (2016).

Kariprazīna terapija bija ievērojami efektīvāka nekā placebo, nodrošinot recidīvu ilgstošu profilaksi subakūtiem pacientiem.¹²

Adaptēts no: Correll, C. U. et al. Long-term remission with cariprazine treatment in patients with schizophrenia: A post hoc analysis of a randomized, double-blind, placebo-controlled, relapse prevention trial. J. Clin. Psychiatry 80, 1–7 (2019).

Kariprazīna lietošana bija saistīta ar ievērojami ilgāku noturīgas remisijas periodu un lielākām iespējām saglabāt noturīgu remisiju ≥ 6 mēnešus pēc kārtas, salīdzinot ar placebo.¹²

Adaptēts no: Correll, C. U. et al. Long-term remission with cariprazine treatment in patients with schizophrenia: A post hoc analysis of a randomized, double-blind, placebo-controlled, relapse prevention trial. J. Clin. Psychiatry 80, 1–7 (2019).

Kariprazīna lietošana akūtiem pacientiem bija saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas uzlabošanos stabilizācijas periodā. Šie uzlabojumi laika gaitā saglabājās.¹¹

Adaptēts no: Durgam, S. et al. Long-term cariprazine treatment for the prevention of relapse in patients with schizophrenia: A randomized, double-blind, placebo-controlled trial. Schizophr. Res. 176, 264–271 (2016).

Medikamentu maiņa
Neveiksmīgi ārstētiem pacientiem var būt indikācijas lēnākām medikamentu maiņas stratēģijām un pakāpeniskai krusteniskai titrēšanai.¹ Stabiliem šizofrēnijas pacientiem par lēnāku devas palielināšanu uzskatāma kariprazīna devas palielināšana par 1,5 mg nedēļā.⁸ Mainot medikamentus stabiliem pacientiem, iepriekš lietotā antipsihotiskā līdzekļa devu ieteicams mazināt jebkurā laika posmā (1 nedēļa¹³, 2 nedēļas⁸, 3 nedēļas¹³) 4 nedēļu periodā¹³ – vai pat kādu laiku turpināt to lietot pilnā devā.¹⁴