Apmeklēt sadaļu

Veselības aprūpes speciālistiem

Sabiedrībai

Izpratne par šizofrēnijas diagnozes noteikšanu

  • Šizofrēniju nav iespējams atklāt ar specifiskām asins analīzēm vai smadzeņu skenēšanu, tādēļ ārstiem precīzas diagnozes noteikšanā galvenokārt ir jāpaļaujas uz klīniskajiem simptomiem, īpašu uzmanību pievēršot simptomiem, kas varētu norādīt uz iespējamo diferenciāldiagnozi.
  • Lai gan ar nelielām atšķirībām, Starptautiskā slimību klasifikācija (SSK) un Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (DSM) sniedz vadlīnijas šizofrēnijas raksturojumam un diagnosticēšanai.
  • Pieejamas apstiprinātas un vispāratzītas izvērtējumu skalas pozitīvo un negatīvo simptomu un saslimšanas smaguma pakāpes noteikšanai; radītas arī jaunākas specifiskas izvērtējumu skalas tieši negatīvo simptomu vērtējumam.

Šajā sadaļā

Nepalīdzēs asins analīzes vai smadzeņu skenēšana…kā noteikt diagnozi?

Šizofrēniju nevar atklāt ar asins analīzēm vai smadzeņu skenēšanu, tādēļ liela uzmanība diagnozes noteikšanā ir jāpievērš virknei šizofrēniju visprecīzāk raksturojošiem simptomiem. Šizofrēnijas definīcija ir attīstījusies caur Emīla Krepelīna (gribas traucējumu, hroniskais raksturs un ārstēšanas neapmierinošie rezultāti), Eižena Bleielera (pamata simptomi, [asociāciju veidošanas traucējumi, emocionālā un sociālā atsvešināšanās, gribas traucējumi, autisms, ambivalence, uzmanība] un papildus simptomi [halucinācijas, murgi]) un Kurta Šneidera (realitātes kropļojumi/pozitīvie simptomi) redzējumu uz šo slimību, kaut dažādu aspektu nozīmīgums ir mainījies laika gaitā.1 Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas (DSM) un Pasaules veselības organizācijas (PVO) Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK) izveidošana palīdzējusi noteikt svarīgākās šizofrēnijas iezīmes, bet slimības diagnostiskie kritēriji joprojām turpina attīstīties. SSK un DSM šizofrēnijas kritēriji nedaudz atšķiras, taču, identificējot simptomus, diagnosticējot saslimšanu un to klasificējot, parasti tos izmanto kopā.

Šizofrēnijas diagnostiskie kritēriji2,3

SSK un DSM šizofrēnijas kritēriji - salīdzinājumsSSK un DSM šizofrēnijas kritēriji - salīdzinājums

Kā jau klasifikācijas sistēmās sagaidāms, tad arī DSM un SSK dimensiālās pieejas dažu šizofrēnijas aspektu nozīmīgumu ir mazinājušas. Piemēram, abās sistēmās pozitīvie simptomi ir dominējošas šizofrēnijas diagnostikas pazīmes, savukārt negatīvie simptomi, neskatoties uz to ietekmi uz funkcionēšanas spējām un agrīnu izpausmi jau saslimšanas sākumposmā (lielākoties pirms akūtas psihotiskās epizodes, pēc kuras tiek uzstādīta diagnoze), paši par sevi nav pietiekami, lai atbilstu šizofrēnijas diagnozes kritērijiem.4–6 Bez tam cits šizofrēnijas pamatkomponents – neirokognitīvie traucējumi – netiek pieminēti kā diagnostisks kritērijs nevienā no klasifikācijas sistēmām.7 Šos novērojumus jāuzskata par šizofrēnijas diagnosticēšanā patlaban izmantotās pieejas nopietniem ierobežojumiem.


Šizofrēnijas simptomu salīdzināšana: klīniskās skalas

Klīniskās izvērtējuma skalas tiek izmantotas, lai vērtētu simptomus un precizētu šizofrēnijas saslimšanas smaguma pakāpi. Šīs skalas uzskatāmas par veidu, kā kvantitatīvi novērtēt esošo psihopatoloģiju, ka arī simptomu izmaiņas laika periodā. Visbiežāk izvērtējuma skalas izmanto klīniskajos pētījumos, lai novērtētu šizofrēnijas ārstēšanas efektivitāti. Skalas pielieto arī klīniskajā praksē, lai gan to lietošanu praksē ierobežo administratīvi noteikti laika ierobežojumi pacienta vizītei, kā arī apmācītu vērtētāju trūkums. Izstrādātas arī jaunas skalas šizofrēnijas diagnosticēšanai, kas varētu būt ērtāk lietojamas klīniskajā darbā, kā arī spētu labāk novērtēt negatīvos simptomus. Tomēr nav vienota viedokļa par to, kura no skalām ir labākā.

Šizofrēnijas izvērtējuma skalas8-14

Šizofrēnijas izvērtējuma skalasŠizofrēnijas izvērtējuma skalas

Šizofrēnijas izvērtējuma skalas

Visbiežāk pielietotā klīnisko izvērtējumu skala ir Pozitīvo un negatīvo simptomu skala (PANSS),15 kas tika radīta, lai mazinātu heterogenitāti pieejamajās zināšanās par šizofrēniju. PANSS ir 30 simptomu grupas un 3 apakšskalas; vērtējuma intervāls ir no 1 (nav) līdz 7 (galējs/ļoti smags), augstākais vērtējums/punktu skaits nozīmē simptomu izteiktāko smaguma pakāpi. Pozitīvo simptomu skalā simptomu faktori ir murgi, dezorganizētība, halucinatora uzvedība, uzbudinājums, pārvērtēšanas idejas, aizdomīgums un agresivitāte. Negatīvo simptomu vienības (NS vienības) ir emociju nobālējums, emocionālā atsvešināšanās, samazināts runas daudzums, pasīvi-apātiska sociāla norobežošanās, abstraktās domāšanas grūtības, spontānuma un runas plūduma traucējumi, stereotipiska domāšana. Tā kā stereotipiska domāšana un abstraktās domāšanas grūtības vairs netiek uzskatīti par negatīvajiem simptomiem, šo sadaļu iekļaušana var traucēt negatīvo simptomu analīzē, kad tiek izmantota PANSS NS apakšskala.16 Vispārīgās psihopatoloģijas vienības, kuras attiecina gan uz pozitīvo, gan negatīvo simptomu sadaļām, ietver bažas par somatiskiem simptomiem, trauksmi, vainas sajūtu, sasprindzinājumu, manierīgumu, sastingšanu noteiktā pozā, depresiju, kustību kavētību, nesadarbošanos, neparastu domu saturu, dezorientāciju, uzmanības traucējumus, kritikas un sapratnes trūkumu, gribas traucējumus, sliktu impulsu kontroli, apsēstību un aktīvu izvairīšanos no sociāliem kontaktiem.

Apzinoties, ka negatīvie simptomi ir nozīmīgs mērķis jaunu zāļu izstrādē, radītas jaunas vērtējumu skalas, lai vēl precīzāk novērtētu šo simptomu grupu. Negatīvo simptomu skalas kopsavilkumā (The Brief Negative Symptom Scale, BNSS)12 un Negatīvo simptomu klīniskā novērtējuma intervija (The Clinical Assessment Interview for Negative Symptoms, CAINS),13 kur katra ietver simptomu kategorijas, kas aptver visas piecas negatīvo simptomu grupas.

Negatīvo simptomu skalas vienību kopsavilkums¹²Negatīvo simptomu vienību klīniskā novērtējuma intervija13
Anhedonija/gribas traucējumi/sociālā atsvešināšanās:
• Anhedonija/patīkamu emociju intensitāte
• Anhedonija/patīkamu emociju biežums
• Anhedonija/sagaidāmo patīkamo emociju intensitāte
• Nemiers/satraukums
• Emocionālā un sociālā atsvešināšanās/uzvedība
• Emocionālā un sociālā atsvešināšanās/iekšējā pieredze
• Gribas traucējumi/uzvedība
• Gribas traucējumi/ iekšējā pieredze
Motivācijas un pozitīvo emociju faktors:
• Motivācija ģimenes saišu/dzīvesbiedra/partnerattiecību veidošanai
• Motivācija tuvām attiecībām/romantiskām attiecībām
• Patīkamas emocijas sociālās attiecībās, to biežums – pagājušā nedēļā
• Biežums sagaidāmajām patīkamajām emocijām sociālajās attiecībās – nākamajā nedēļā
• Motivācija darbam un mācībām
• Sagaidāmo patīkamo emociju biežums darbā un mācībās – nākamā nedēļā
• Motivācija ar atpūtu/izklaidi saistītām aktivitātēm
• Patīkamu emociju, kas saistītas ar atpūtu/izklaides aktivitātēm, biežums – pagājušajā nedēļā
• Patīkamu emociju, kas saistītas ar atpūtu/izklaides aktivitātēm, biežums –nākamajā nedēļā
Izpausmes faktors:
• Blāvinātas emocijas/sejas (mīmikas) izpausme
• Blāvinātas emocijas/balss izpausme
• Blāvinātas emocijass/ekspresīvi žesti
• Aloģija (domāšanas traucējumi)/runas daudzums
• Aloģija (domāšanas traucējumi)/spontāna izpaušanās runā
Emocionālas izpausmes faktors:
• Blāvinātas emocijas/sejas (mīmikas) izpausme
• Blāvinātas emocijas/balss izpausme
• Blāvinātas emocijas/ekspresīvi žesti
• Aloģija (domāšanas traucējumi)/runas daudzums

Diferenciāldiagnoze – ja tā nav šizofrēnija, tad kas?

Šizofrēnijas pazīmes un simptomi nav raksturīgi tikai šizofrēnijai. Pirms diagnosticēt šizofrēniju, klīnicistiem vispirms jāizslēdz citas psihiskās veselības problēmas vai somatiskās veselības traucējumi, kas arī var izpausties ar psihotiskiem simptomiem, negatīviem simptomiem vai kognitīviem traucējumiem. To veic fiziski izmeklējot pacientu, izvērtējot slimības attīstību, veicot izmeklējumus un analīzes, novērtējot psihisko stāvokli, izmantojot SSK kritērijus un informāciju, kas ar pacienta atļauju iegūta no ģimenes locekļiem un draugiem.

Šizofrēnijas un citu psihisko traucējumu diagnostiskie kritēriji attiecas uz pieciem psihopatoloģijas modeļiem (halucinācijas, murgi, dezorganizēta runa, patoloģiska psihomotora uzvedība un negatīvie simptomi). Katrā no tiem simptomu smagums un ilgums pacientiem ar noteiktu diagnozi var atšķirties un ļaut identificēt diferenciāldiagnozes.17

Slimības, kas izslēdz šizofrēniju: diferenciāldiagnozes3,18

DiferenciāldiagnozesKādēļ, saskaņā ar SSK-11, tā nav šizofrēnija?
Šizoafektīvi traucējumi (6A21)Nozīmīga garastāvokļa komponente; diagnoze nosaka šizofrēnijas un maniakālas, jauktas, vidēji smagas vai smagas depresīvas epizodes sastopamību vienas slimības epidozes ietvaros
Šizotipiski traucējumi (6A22)Ilgstoši (≥2 gadi) dīvainas idejas un/vai uztveres traucējumi, kas nesasniedz murgu vai halucināciju apmērus
Akūti un transitoriski psihotiski traucējumi (6A23)Akūta psihotisko simptomu attīstība, kas rodas bez prodroma un sasniedz maksimalo smaguma pakāpi divu nedēļu laikā; epizodes ilgums nepārsniedz 3 mēnešus, parasti ilgst no dažām dienām līdz 1 mēnesim
Murgi (6A24)Tikai murgi, bez citiem šizofrēnijas simptomiem (piem., noturīgām dzirdes halucinācijām, dezorganizētas domāšanas, negatīvajiem simptomiem), turpinās vismaz 3 mēnešus
Akūti šizofrēnijai līdzīgi psihotiski traucējumi (SSK-10, F23.3)*Traucējumi ilgums nepārsniedz 1 mēnesi
Šizoīda personība (SSK-60, F60.1)*Ilgstoši raksturīga norobežošanās no emocionāliem, sociāliem un citiem kontaktiem, pārklājas ar negatīvajiem simptomiem, šai diagnozei nav raksturīgas psihozes
Vielu kaitējoši pārmērīga lietošana vai vai vielu inducēta psihoze (6C)Simptomi ir intoksikācijas vai akūtas abstinences izpausme, un tiem ir tieša saikne ar vielu lietošanu vai lietošanas pārtraukšanu
Bipolāra mānija ar psihotiskiem simptomiem (6A60)Pamanāma garastāvokļa komponente; psihoze parādās tikai kopā ar garastāvokļa traucējumu epizodi un nesasniedz šizofrēnijai raksturīgus apmērus
Bipolāra depresija (6A60) ar smagiem depresīviem traucējumiem (ar psihotiskiem un katatoniskiem simptomiem) (6A70)Nozīmīga garastāvokļa komponente; psihoze parādās tikai kopā ar garastāvokļa traucējumu epizodi un nesasniedz šizofrēnijai raksturīgus apmērus
Postrautmatiskā stresa sindroms, ķermeņa dismorfiskie traucējumi un obsesīvi-kompulsīvie traucējumiRetos gadījumos novērojami arī psihotiski simptomi
Nervu sistēmas slimības: CNS audzēji, temporālā epilepsija, smadzeņu frontālās vai limbiskās daļas trauma, cerebrovaskulārie notikumi, Hantingtona slimība, metahromātiska leikodistrofija, hidrocefālija, Vernikes-Korsakova sindroms, Vilsona slimība, Kreicfelda – Jakoba slimībaSimptomi atkarīgi no citām medicīniskām problēmām
Infekcijas: AIDS, sifilis, herpes encefalītsSimptomi atkarīgi no citām medicīniskām problēmām
Endokrīnie traucējumiSimptomi atkarīgi no citām medicīniskām problēmām
Metaboliskie traucējumi (Porphyria acuta intermittens, Vit B12 deficīts, saindēšanās ar oglekļa monoksīdu, homocistinūrija, saindēšanās ar smagajiem metāliem)Simptomi atkarīgi no citām medicīniskām problēmām
Fābri slimība, Fara slimība, Hallervordena-Špaca, sistēmiska lupus eritematoze, anti-N-Methyl-D-Aspartate (NMDA) receptoru encefalītsSimptomi atkarīgi no citām medicīniskām problēmām

*Vairs nav norādīts SSK-11

Atsauce

  1. Tandon, R. et al. Definition and description of schizophrenia in the DSM-5. Schizophr. Res. 150, 3–10 (2013).
  2. American Psychiatric Association. DSM-5 Diagnostic Classification. in Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (2013). doi:10.1176/appi.books.9780890425596.x00diagnosticclassification
  3. WHO. International statistical classification of diseases and related health problems – 10th revision. World Heal. Organ. (2011).
  4. Tarbox, S. I. & Pogue-Geile, M. F. Development of Social Functioning in Preschizophrenia Children and Adolescents: A Systematic Review. Psychol. Bull. 134, 561–583 (2008).
  5. Matheson, S. L. et al. Systematic meta-analysis of childhood social withdrawal in schizophrenia, and comparison with data from at-risk children aged 9-14 years. J. Psychiatr. Res. 47, 1061–1068 (2013).
  6. Schmidt, A. et al. Improving Prognostic Accuracy in Subjects at Clinical High Risk for Psychosis: Systematic Review of Predictive Models and Meta-analytical Sequential Testing Simulation. Schizophr. Bull. 43, 375–388 (2017).
  7. Keefe, R. S. E. Should cognitive impairment be included in the diagnostic criteria for schizophrenia? World Psychiatry 7, 22–28 (2008).
  8. Overall, J. E. & Gorham, D. R. The Brief Psychiatric Rating Scale. Psychol. Rep. 10, 799–812 (1962).
  9. Andreasen, N. C. Scale for the Assessment of Positive Symptoms (SAPS). Br. J. Psychiatry. Suppl. (1984).
  10. Kay, S. R., Fiszbein, A. & Opler, L. A. The positive and negative syndrome scale (PANSS) for schizophrenia. Schizophr. Bull. 13, 261–276 (1987).
  11. Axelrod, B. N., Goldman, R. S. & Alphs, L. D. Validation of the 16-item negative symptom assessment. J. Psychiatr. Res. 27, 253–258 (1993).
  12. Kirkpatrick, B. et al. The brief negative symptom scale: Psychometric properties. Schizophr. Bull. 37, 300–305 (2011).
  13. Kring, A. M., Gur, R. E., Blanchard, J. J., Horan, W. P. & Reise, S. P. The Clinical Assessment Interview for Negative Symptoms (CAINS): Final development and validation. Am. J. Psychiatry 170, 165–172 (2013).
  14. Llerena, K. et al. The Motivation and Pleasure Scale-Self-Report (MAP-SR): Reliability and validity of a self-report measure of negative symptoms. Compr. Psychiatry 54, 568–574 (2013).
  15. Kay, S. R., Opler, L. & Fiszbein, A. Positive and Negative Syndrome Scale Manual. (North Tonawanda, N.Y.: Multi-Health systems, 2000).
  16. Daniel, D. G. Issues in Selection of Instruments to Measure Negative Symptoms. Schizophr. Res. 150, 343–345 (2013).
  17. Barch, D. M. et al. Logic and justification for dimensional assessment of symptoms and related clinical phenomena in psychosis: Relevance to DSM-5. Schizophr. Res. 150, 15–20 (2013).
  18. Fatemi, S. H. & Clayton, P. J. The medical basis of psychiatry: Fourth edition. The Medical Basis of Psychiatry: Fourth Edition (2016). doi:10.1007/978-1-4939-2528-5

Annual Review of Clinical Psychology

Psychiatric Diagnosis: Lessons from the DSM-IV past and cautions for the DSM-5 future.
Frances AJ, Widiger T.
Annu. Rev. Clin. Psychol. 2012; 8:109–130.
“Mūsu aprakstošā traucējumu klasifikācija ir novecojusi. Tā mums ir ilgstoši kalpojusi un turpina pildīt daudzas vērtīgas un neaizstājamas funkcijas. Tomēr paradigmu maiņa psihiatrijā sagaida dziļāku izpratni par psihopataloģiju cēloņiem.”

Lai gan SSK un DSM šizofrēnijas diagnostiskie kritēriji nedaudz atšķiras, taču kopā tie tiek plaši pielietoti, lai identificētu šizofrēnijas simptomus, noteiktu diagnozi un to klasificētu.

Lejupielādēt

    SSK un DSM šizofrēnijas kritēriji - salīdzinājums
    Login to Unlock

    NEGATĪVIE SIMPTOMI: CITA IZCELSMENEGATĪVIE SIMPTOMI: CITA IZCELSME

    Ir ļoti svarīgi atpazīt primāros un sekundāros negatīvos simptomus to dažādās klīniskās nozīmības dēļ. Primārie negatīvie simptomi ir būtiski šizofrēnijas patofIr ļoti svarīgi atpazīt primāros un sekundāros negatīvos simptomus to dažādās klīniskās nozīmības dēļ. Primārie negatīvie simptomi ir būtiski šizofrēnijas patof

    vēl…
    Login to Unlock

    REAGILA AKŪTAS ŠIZOFRĒNIJAS GADĪJUMĀREAGILA AKŪTAS ŠIZOFRĒNIJAS GADĪJUMĀ

    Kad ir diagnosticēta šizofrēnija, klīnicistiem, pacientiem un ģimenēm ir jāpieņem svarīgs lēmums par ārstēšanos. Gribas teikt, ka simptomi uzlabojas, ja pacientKad ir diagnosticēta šizofrēnija, klīnicistiem, pacientiem un ģimenēm ir jāpieņem svarīgs lēmums par ārstēšanos. Gribas teikt, ka simptomi uzlabojas, ja pacient

    vēl…
    Showing 0 result(s).
    Please log in to see 0 more result(s).