Apmeklēt sadaļu

Veselības aprūpes speciālistiem

Sabiedrībai

Šizofrēnijas negatīvo simptomu ārstēšana

  • Ārstēt šizofrēnijas negatīvos simptomus ir svarīgi, jo tie ietekmē gan pacienta spējas tikt galā ar ikdienas aktivitātēm, gan dzīves kvalitāti kopumā.
  • ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) atzīst, ka šizofrēnijai raksturīgos negatīvos simptomus nav iespējams pienācīgi ārstēt ar šobrīd pieejamajiem antipsihotiskajiem medikamentiem.
  • Jaunākās apstiprinātās ārstēšanas metodes vai zāles, kuras atrodas izstrādes procesā, var izrādīties efektīvākas nekā citi otrās paaudzes antipsihotiskie medikamenti un varētu labāk risināt neatrisinātās medicīniskās problēmas, kas saistītas ar negatīvo simptomu ārstēšanu.

Šajā sadaļā

Kāpēc ārstēt negatīvos simptomus?

Svarīgi izprast simptoma klīniskās izpausmes saikni ar specifisku slimības domēnu, jo, koncentrējoties tikai uz psihotisko simptomu ārstēšanu, bieži vien neizdodas panākt pacienta funkcionēšanas uzlabošanos, kā arī dzīves kvalitātes uzlabojumus. Negatīvo simptomu smagums, kas apgrūtina pacienta spēju dzīvot patstāvīgi, veikt ikdienas aktivitātes, būt sociāli aktīvam, veidot personīgās attiecības, strādāt un mācīties, vienmēr saistīts ar sliktāku pacienta ar šizofrēniju funkcionēšanu.1–4 Otrās paaudzes antipsihotisko medikamentu ieviešana viesa cerības, ka tas būs pagrieziena punkts negatīvo simptomu ārstēšanā, bet uzkrātie pierādījumi liecina, ka tie galvenokārt ir efektīvi šizofrēnijas pozitīvo simptomu ārstēšanā, taču to ietekme uz negatīvajiem simptomiem ir ierobežota.1

Visu negatīvo simptomu ārstēšana ir ļoti svarīga.
Primāros un sekundāros negatīvos simptomus, ja iespējams, ir jānošķir, jo sekundārie simptomi mazinās, ja tiek ārstēts to pamata cēlonis (piem., depresija, pozitīvie simptomi, ekstrapiramidālie simptomi), bet primāro negatīvo simptomu ārstēšanai to atšķirīgo patofizioloģisko mehānismu dēļ nepieciešama cita ārstēšana.5,6


Mērķis zāļu attīstīšanai

Ņemot vērā augsto izplatību, noturību, saistību ar funkcionēšanas traucējumiem, kā arī esošās ārstēšanas iespējas, negatīvie simptomi ir galvenā interešu joma zāļu attīstīšanā gan šobrīd, gan arī nākotnē.7 Gan Eiropā, gan ASV (Eiropas Medicīnas aģentūra [EMA] un Pārtikas un zāļu pārvalde [FDA]) negatīvie simptomi ir apstiprināti kā pamatots mērķis jaunu zāļu izstrādei.8,9 Starptautiskā līmenī amatpersonām ir vienots viedoklis, ka negatīvo simptomu ārstēšanas efektivitāti var novērtēt tikai veicot metodiski speciāli sagatavotus pētījumus. Funkcionālajiem uzlabojumiem ir jābūt norādītiem kā sekundāriem pētījumu rezultātiem.8,10,11

Negatīvo simptomu klīnisko pētījumu vadlīnijas
Pētījuma ilgums• EMA: seši mēneši vai ilgāk
• FDA: minimums trīs mēneši; optimāli 6 mēneši vai ilgāk
Šizofrēnijas
pacienta stāvoklis
• Stabils
• Bez uzliesmojumiem 6 mēnešus
Negatīvie simptomi• Stabili un noturīgi
• Seši mēneši minimālais ilgums
• EMA: prasība, ka negatīvie simptomi ir dominējoši (t.i. negatīvie simptomi ir izteiktāki un nav neviens vai ir daži pozitīvie simptomi)
• FDA: prasība, ka negatīvie simptomi ir izteikti (nozīmīgi) (t.i. negatīvie simptomi ir izteiktāki)
Citu domēnu simptomi• Noturīgi un nav dominējoši (piem., psihotiski simptomi, depresija un ekstrapiramidālie simptomi)
Pētījuma uzbūve• Monoterapijas pētījumos gan salīdzināšanai izmantotais medikaments, gan pētāmais medikaments jau agrāk ir demonstrējuši efektivitāti pozitīvo simptomu ārstēšanā
• Pacienti nejaušināti izraudzīti iekļaušanai pētāmajā antipsihotiskā medikamenta grupā vai kontroles medikamenta grupā
Rezultāti• Uzlabojumi negatīvo simptomu izpausmēs ir uzrādīti kā izmaiņas starp sākumstāvokli un gala stāvokli apstiprinātā skalā
• Funkcionālie uzlabojumi, piem., uzlabotas funkcionēšanas spējas, ir rekomendēti kā galvenais sekundāro rezultātu sasniegšanas kritērijs
• Atbildes reakcijas rādītājs
• Jānovērtē potenciālie paralēlie simptomi (piem., depresija, ekstrapiramidālie simptomi, pozitīvie simptomi, zāļu nevēlamās blakusparādības), lai izslēgtu pseidospecifiskus uzlabojumus.

Negatīvo simptomu klīniskie pētījumi

Lai gan klīnisko pētījumu rezultāti uzrāda negatīvo simptomu uzlabošanos, ārstējot ar antipsihotiskajiem medikamentiem pacientus ar šizofrēnijas akūtiem paasinājumiem salīdzinājumā ar placebo, taču raksturīgi, ka uzlabojumi novēroti ārstēšanas sākuma stadijā, kad mazinās psihotiskie simptomi. Šos negatīvo simptomu uzlabojumus ir grūti interpretēt, jo tie var būt radušies sekundāri – kā sekas pozitīvo, depresīvo un ekstrapiramidālo simptomu uzlabojumiem.14 Jaunākās apstiprinātās ārstēšanas metodes var būt efektīvākas nekā citi otrās paaudzes antipsihotiskie medikamenti un labāk risināt neatrisinātās medicīniskās problēmas, kas saistītas ar negatīvo simptomu ārstēšanu.

Nesen veiktajā sistemātiskajā pārskatā un pāra meta analīzē izvērtēta 34 antipsihotisko medikamentu efektivitāte pacientu ar negatīvajiem simptomiem ārstēšanā.13 Visos pētījumos kā pamata iekļaušanas/izslēgšanas kritērijs bija negatīvie simptomi, un galvenais pētījumu rezultāts bija izmaiņas šizofrēnijas negatīvajos simptomos, salīdzinot ar izejas stāvokli, to mērot ar apstiprinātu negatīvo simptomu vērtējumu skalu.

Analīzē tika iekļauts divdesmit viens nejaušināts kontroles grupas pētījums (n=3451), un tika ziņots par atsevišķiem pozitīviem rezultātiem. Pacientiem ar izteiktiem negatīvajiem simptomiem olanzapīns un kvetiapīns bija pārāks par risperidonu atsevišķos pētījumos, tomēr rezultāti bija neviennozīmīgi, jo netika ņemts vērā, ka paralēli tika novēroti pozitīvo simptomu uzlabojumi un mazinājās depresija.

Pacientiem ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem amisulprīds bija pārāks par placebo 4 pētījumos (n=590), olanzapīns bija pārāks par haloperidolu vienā mazā pētījumā (n=35), kariprazīns bija pārāks par risperidonu lielā, labi veidotā pētījumā (n=456). Zīmīgi, ka amisulprīds, kas vairākās Eiropas valstīs ir apstiprināts negatīvo simptomu ārstēšanai, uzrādīja būtiski atšķirīgus no placebo rezultātus depresīvo simptomu ārstēšanā. Līdz ar to ir grūti pateikt, vai ārstēšanas efekts bija, pateicoties primāro negatīvo simptomu uzlabojumiem, vai arī pateicoties izmaiņām citā simptomu grupā (pseidospecifiski uzlabojumi). Kariprazīna pētījumā iekļaušanas fāzē tika apstiprināts, ka negatīvie simptomi bija stabili, bet depresīvie un pozitīvie simptomi bija minimāli; rezultāti demonstrēja būtiskākus negatīvo simptomu uzlabojumus ar kariprazīnu salīdzinājumā risperidonu, bet bez ietekmes uz depresīvajiem simptomiem vai pozitīvajiem simptomiem, kā arī bez iedarbības uz ekstrapiramidālām blakusparādībām.

Kopumā autori secina, ka pastāvīgo negatīvo simptomu pētījumos sekundāro negatīvo simptomu uzlabojumi bija potenciāli neviennozīmīgāki, un dominējošo negatīvo simptomu pētījumi ir labāki, lai novērtētu primāro negatīvo simptomu ārstēšanas efektivitāti.13


Īss padoms negatīvo simptomu ārstēšanā

Nozīmīgākā atšķirība negatīvo simptomu mazināšanā, kas liecina par labu kariprazīnam, salīdzinājumā ar risperidonu stabiliem pacientiem ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem, bez iedarbības uz depresīvajiem vai pozitīvajiem simptomiem un bez atšķirīgas ietekmes uz ekstrapiramidālām blakusparādībām, ir apstāklis, ka negatīvo simptomu uzlabojumi bija ārstēšanas ar kariprazīnu tieša iedarbība, nevis sekundārs rezultāts, pateicoties uzlabojumiem citās simptomu grupās. Atšķirība vērojama pētījumā ar amisulprīdu, kur paralēli tika novērota depresijas samazināšanās. Tādēļ Cerveri et al nesenajā publikācijā negatīvo simptomu ārstēšanas klīniskajā algoritmā iesaka kariprazīnu kā pirmo izvēli un amisulprīdu kā alternatīvu gadījumos, ja kariprazīns nenodrošina uzlabojumu.14


Negatīvo simptomu nefarmakoloģiskā ārstēšana

Tā kā negatīvajiem simptomiem ir liela ietekme uz funkcionēšanu gan šķērsgriezumā, gan garengriezumā14, klīnicistiem ir jāzina par psihosociālā atbalsta iespējām, kuras var izmantot līdztekus antipsihotiskajiem medikamentiem, lai izstrādātu visaptverošu ārstēšanas plānu. Galvenās veselīga dzīvesveida atbalsta formas ietver fiziskās aktivitātes, kvalitatīvu miegu un diētu, smēķēšanas atmešanu, mērenu alkohola lietošanu, kā arī līdzdalību sociālajā dzīvē. Galvenās psihosociālās pieejas ir orientētas uz prasmēm (piem., sociālo prasmju treniņš), psiholoģisku atbalstu (piem., kognitīvi biheiviorālā terapija) un ģimenes atbalstu (piem, psihoizglītošana, krīzes vadīšana).15

Atkārtotā transkraniālā magnētiskā stimulācija (rTMS), kas ir neinvazīva metode smadzeņu stimulācijai ar labu panesamību un drošumu, uzrādījusi diskutablu efektivitāti šizofrēnijas negatīvo simptomu ārstēšanā. Neraugoties uz agrāk meta-analīzēs atbalstīto rTMS iedarbību uz negatīvajiem simptomiem16–20 šobrīd pieejamais lielākais pētījums neuzrādīja ieguvumus, salīdzinot īstu un neīstu (bez fizikālas iedarbības) rTMS.21 Neskatoties uz šiem neviennozīmīgajiem rezultātiem, rTMS un jaunāku tehnoloģiju smadzeņu stimulācijā (piem., tiešā strāvas stimulācija, dziļā rTMS) izpēte, visticamāk, turpināsies, ņemot vērā vajadzību pēc efektīvām negatīvo simptomu ārstēšanas iespējām.22

REAGILA (cariprazinum) ir recepšu medikaments. Pirms izrakstīšanas, lūdzu, iepazīstieties ar pilnu zāļu aprakstu.
Reklāmas devējs: Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā. Reklāmas izstrādes datums: 2021. gada 25.marts.

Atsauces

  1. Rabinowitz, J., Berardo, C. G., Bugarski-Kirola, D. & Marder, S. Association of prominent positive and prominent negative symptoms and functional health, well-being, healthcare-related quality of life and family burden: A CATIE analysis. Schizophr. Res. 150, 339–342 (2013).
  2. Alonso, J. et al. Health-related quality of life (HRQL) and continuous antipsychotic treatment: 3-year results from the schizophrenia health outcomes (SOHO) study. Value Heal. 12, 536–543 (2009).
  3. Harvey, P. D. et al. Functional impairment in people with schizophrenia: Focus on employability and eligibility for disability compensation. Schizophr. Res. 140, 1–8 (2012).
  4. Rabinowitz, J. et al. Negative symptoms in schizophrenia – the remarkable impact of inclusion definitions in clinical trials and their consequences. Schizophr. Res. 150, 334–338 (2013).
  5. Galderisi, S., Mucci, A., Buchanan, R. W. & Arango, C. Negative symptoms of schizophrenia: new developments and unanswered research questions. The Lancet Psychiatry 5, 664–677 (2018).
  6. Buchanan, R. W. Persistent Negative Symptoms in Schizophrenia: An Overview. Schizophr. Bull. 33, 1013–1022 (2007).
  7. Möller, H. J. & Czobor, P. Pharmacological treatment of negative symptoms in schizophrenia. Eur. Arch. Psychiatry Clin. Neurosci. 265, 567–578 (2015).
  8. Laughren, T. & Levin, R. Food and Drug Administration perspective on negative symptoms in schizophrenia as a target for a drug treatment claim. Schizophr. Bull. 32, 220–222 (2005).
  9. European Medicines Agency. Guideline on clinical investigation of medicinal products, including depot preparation in the treatment of schizophrenia. (2012).
  10. Marder, S. R., Daniel, D. G., Alphs, L., Awad, A. G. & Keefe, R. S. E. Methodological issues in negative symptom trials. Schizophr. Bull. 37, 250–254 (2011).
  11. Marder, S. R. et al. Issues and perspectives in designing clinical trials for negative symptoms in schizophrenia. Schizophr. Res. 150, 328–333 (2013).
  12. Leucht, S. et al. Sixty years of placebo-controlled antipsychotic drug trials in acute schizophrenia: Systematic review, Bayesian meta-analysis, and meta-regression of efficacy predictors. Am. J. Psychiatry 174, 927–942 (2017).
  13. Krause, M. et al. Antipsychotic drugs for patients with schizophrenia and predominant or prominent negative symptoms: a systematic review and meta-analysis. Eur. Arch. Psychiatry Clin. Neurosci. 268, 625–639 (2018).
  14. Cerveri, G., Gesi, C. & Mencacci, C. Pharmacological treatment of negative symptoms in schizophrenia: update and proposal of a clinical algorithm. Neuropsychiatr. Dis. Treat. 15, 1525–1535 (2019).
  15. Mueser, K. T., Deavers, F., Penn, D. L. & Casssisi, J. E. Psychosocial treatments for schizophrenia. Annu. Rev. Clin. Psychol. 9, 465–497 (2013).
  16. Aleman, A. et al. Treatment of negative symptoms: Where do we stand, and where do we go? Schizophr. Res. 186, 55–62 (2016).
  17. Shi, C., Yu, X., Cheung, E. F. C., Shum, D. H. K. & Chan, R. C. K. Revisiting the therapeutic effect of rTMS on negative symptoms in schizophrenia: A meta-analysis. Psychiatry Res. 215, 505–513 (2014).
  18. Dlabač-de Lange, J. J., Knegtering, R. & Aleman, A. Repetitive transcranial magnetic stimulation for negative symptoms of schizophrenia: Review and meta-analysis. J. Clin. Psychiatry 71, 411–418 (2010).
  19. Freitas, C., Fregni, F. & Pascual-Leone, A. Meta-analysis of the effects of repetitive transcranial magnetic stimulation (rTMS) on negative and positive symptoms in schizophrenia. Schizophr. Res. 108, 11–24 (2009).
  20. Prikryl, R. & Kucerova, H. P. Can repetitive transcranial magnetic stimulation be considered effective treatment option for negative symptoms of schizophrenia? J. ECT 29, 67–74 (2013).
  21. Wobrock, T. et al. Left prefrontal high-frequency repetitive transcranial magnetic stimulation for the treatment of schizophrenia with predominant negative symptoms: A sham-controlled, randomized multicenter trial. Biol. Psychiatry 77, 979–988 (2015).
  22. Remington, G. et al. Treating Negative Symptoms in Schizophrenia: an Update. Curr. Treat. Options Psychiatry 3, 133–150 (2016).
  23. Reagila SmPC

Neuropsychiatric Disease and Treatment

Pharmacological treatment of negative symptoms in schizophrenia: update and proposal of a clinical algorithm.
Cerveri G1, Gesi C2, Mencacci C2.
Neuropsychiatr Dis Treat. 2019 Jun 5; 15:1525-1535.
“Tādējādi mēs varam ieteikt kariprazīnu kā pirmo izvēli šizofrēnijas pacientu ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem farmakoloģiskajā ārstēšanā.”

Lancet

Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial.
Németh G, Laszlovszky I, Czobor P, Szalai E, Szatmári B, Harsányi J, Barabássy A, Debelle M, Durgam S, Bitter I, Marder S, Fleischhacker WW
Lancet 2017; 389(10074):1103-1113.
“Tā kā kariprazīnam ir pierādīts pārākums salīdzinājumā ar citiem otrās paaudzes antipsihotiskajiem medikamentiem dominējošo negatīvo simptomu ārstēšanā, pacienti, kuriem lietojot citu (izņemot kariprazīnu) antipsihotisko medikamentu uzlabojās pozitīvie simptomi, taču saglabājās ierobežojošie negatīvie simptomi, varētu iegūt no ārstēšanas ar kariprazīnu.”
Login to Unlock

KĀ DARBOJAS REAGILA?KĀ DARBOJAS REAGILA?

Kariprazīnam ir augsta spēja saistīties ar dopamīna D3 un D2 receptoriem, ka arī ar serotonīna 5‑HT2B un 5‑HT1A Kariprazīnam ir augsta spēja saistīties ar dopamīna D3 un D2 receptoriem, ka arī ar serotonīna 5‑HT2B un 5‑HT1A

vēl…
Login to Unlock

REAGILA KONTROLĒ NEGATĪVOS SIMPTOMUSREAGILA KONTROLĒ NEGATĪVOS SIMPTOMUS

Šizofrēnijas negatīvie simptomi var izpausties kā primārie simptomi, kas ir šizofrēnijas patofizioloģijas pamatā, vai arī kā sekundārie simptomi, kas saistīti aŠizofrēnijas negatīvie simptomi var izpausties kā primārie simptomi, kas ir šizofrēnijas patofizioloģijas pamatā, vai arī kā sekundārie simptomi, kas saistīti a

vēl…

Showing 0 result(s).
Please log in to see 0 more result(s).