Šizofrēnija ir smags neiropsihiatrisks traucējums ar heterogēniem klīniskajiem rezultātiem.¹ Tā izpaužas dažādi, jo simptomi katram pacientam atšķiras, un tam ir virkne cēloņu, no kuriem vairums šobrīd ir neskaidri.² Aptuveni viena trešdaļa pacientu slikti reaģē vai nereaģē uz zālēm.⁴ Tādēļ pētījumu turpināšana ir ļoti svarīga, lai panāktu progresu izpratnē par rezistentas šizofrēnijas ārstēšanas iespējām.

Pacientu ar šizofrēniju vidū kanabinoīdu lietošana ir ļoti izplatīta.⁵ Lai arī šizofrēnijas un kanabinoīdu lietošanas mijiedarbība nav pilnībā noskaidrota, ir labi zināms, ka kanabinoīdi palielina psihožu risku un izsauc šizofrēnijas recidīvu.⁶ Kanabinoīdi ir saistīti arī ar sliktākiem slimības rezultātiem un rezistenci ārstēšanai,⁷ tomēr pamata mehānismi joprojām nav noskaidroti.

2019. gadā veiktajā pētījumā Arsalan et al pētīja kanabinoīdu ietekmi uz šizofrēnijas ārstēšanas rezultātiem Pakistānas kohortā, kur marihuānas ražošana un tirdzniecība ir plaši izplatīta.⁸ Pētījumu veica ar 230 pacientiem ārstniecības iestādē, kur lielākajai daļai pacientu bija izveidojusies rezistence pret tradicionālajiem antipsihotiskajiem medikamentiem. Tika pētīti arī kanabinoīdu agrāko vai esošo lietotāju, kuri paši par to ziņojuši, rezistences ārstēšanai rādītāji un prognozes attiecībā uz medikamentozo ārstēšanu. Pacientus iedalīja divās grupās, atkarībā no atbildes reakcijas, ārstējot ar dažādām antipsihotisko medikamentu devām- vai pacients bija uz ārstēšanu reaģējošs vai ārstēšanai rezistents. Rezultāti apstiprināja hipotēzi, ka kanabinoīdu lietošana ir saistīta ar samazinātu antipsihotisko medikamentu efektivitāti,⁹ tomēr cēloņsakarība starp kanabinoīdu lietošanu un šizofrēniju joprojām ir asu debašu tēma.

Secinājums, ka kanabinoīdi ir saistīti ar sliktāku atbildes reakciju uz ārstēšanu ar antipsihotiskajiem medikamentiem, tika pamatots ar nepieciešamību pēc lielākām zāļu devām indivīdiem, kuri pētījuma laikā lietoja vai arī pirms tam bija lietojuši kanabinoīdus, kā arī ar papildus akūtas intoksikācijas efektu atsevišķiem pacientiem, kuri lietoja kanabinoīdus.⁸ Pamatojoties uz medicīnisko literatūru, iespējamais skaidrojums ir, ka kanabinoīdi mijiedarbojas ar kanabinoīdu receptoriem, kuri var ietekmēt efektīvu dopamīna blokādi, kad tas aktivēts, un tādējādi ietekmē slimības gaitu.¹⁰ “Šizofrēnijas dopamīna hipotēze” nosaka, ka šizofrēnija korelē ar pārstimulētu dopamīna sistēmu smadzenēs, un specifiski D2 dopamīnerģisko receptoru pārmērīgu aktivāciju.¹⁵ Pastāv virkne pierādījumu, kas norāda uz kompleksu kanabinoīdu receptoru sistēmas un dopamīnerģiskās sistēmas mijiedarbību.¹⁰ Tādēļ, ja pirmo aktivē kanabinoīdi, otrs var tikt pāraktivēts un izraisīt vai saasināt psihozi.^10,12

Turklāt Arsalana pētījumā pret ārstēšanu rezistentu pacientu ar šizofrēniju grupā bija divas atšķirīgas apakšgrupas, jo atsevišķiem indivīdiem rezistence sākās līdz ar slimības sākumu, bet citiem rezistence parādījās vēlāk.⁸ Autori pētīja, kā neārstētas psihozes ilgums, pacienta vecums un asinsradniecība ietekmē slimības sākumu un reakciju uz ārstēšanu. Tie visi iepriekš tika konstatēti kā riska faktori, taču nebija iespējams atrast to savstarpējo saistību.^13,14 Pētījumu ierobežoja nepietiekamie dati par neārstēto psihožu ilgumu, nelielais pacientu skaits un kanabinoīdu lietošanas izraisīto psihisko traucējumu diagnostisko un statistisko vadlīniju trūkums, kādas klīnicisti un psihiatri izmanto kā standartu psihiatrisko saslimšanu diagnostikā.¹⁵

Secināts, ka nepieciešami tālāki pētījumi ar lielākām populācijām un dažādām etniskajām grupām, lai apstiprinātu šo pētījumu rezultātus. Ja kanabinoīdu lietošana ir šizofrēnijas ārstēšanas rezistences cēlonis, tas nākotnē potenciāli var kļūt par ārstēšanas stratēģiju mērķi.