Apmeklēt sadaļu

Veselības aprūpes speciālistiem

Sabiedrībai

Kad atjaunojas prieks par dzīvi un “atdzīvojas iekšējā pasaule”

Šis Kurimay un Arányi gadījuma apraksts ir par kādu vientuļo māti, kuras dzīve būtiski izmainījās, ārstējot šizofrēnijas negatīvos simptomus ar kariprazīnu.

Gadījuma apraksts

Pacienta anamnēze / diagnoze un simptomi

Pacienta anamnēze / diagnoze un simptomi
40 gadus veca sieviete ar šizofrēnijas diagnozi. Paciente šķīrusies, savā mājsaimniecībā audzina divus bērnus (6 un 9 gadus veci), dalītā aizbildnībā kopā ar bijušo vīru.

Paciente pirmo reizi apmeklēja privātpsihiatru 2017. gadā, kad ārsts ieteica viņai lietot escitalopramu. Pēc divām nedēļām paciente vērsās ambulatorajā nodaļā. Tika konstatēts psihotisks stāvoklis, un pacienti ar tiesas lēmumu (sakarā ar draudošu izturēšanos un psihotisku stāvokli) neatliekamā kārtā stacionēja psihiatriskajā nodaļā. Pacientei bija redzes un dzirdes halucinācijas, nesecīga runa, dīvaina satura paranoīdi murgi, disforija, distīmija, skumjas un trauksme. Iestājoties nodaļā, paciente bija saspringta un apgalvoja, ka jūt, ka viņas “prātu ir atvēris kāds guru, kuru viņa bija apmeklējusi Tālajos Austrumos”. Tika uzsākta farmakoterapija ar risperidonu un klonazepāmu, kuru vēlāk nepietiekamas efektivitātes dēļ papildināja ar kvetiapīnu nelielā devā. Papildus medikamentozajai ārstēšanai paciente piedalījās individuālajā atbalsta psihoterapijā, kā arī individuālās un grupu psihoizglītojošās sesijās. Psihotiskie simptomi pakāpeniski mazinājās, un pacientes izturēšanās un uzvedība normalizējās. Viņu izrakstīja no nodaļas ar diagnozi akūti polimorfi psihotiski traucējumi ar rekomendāciju turpināt ārstēšanos ambulatori.

Pacientes otrā hospitalizācija bija brīvprātīga un notika divus mēnešus pēc izrakstīšanās, atjaunojoties psihotiskajiem simptomiem. Nedēļu pirms iestāšanās slimnīcā paciente jutās ļoti nogurusi, iztukšotāka nekā parasti un zaudējusi jebkādus mērķus. Paciente norādīja arī uz iepriekš novērotām komentējošām, monologveida balsīm, kuras iestāšanās dienā nebija dzirdamas. Nodaļā paciente ārstējās sešas nedēļas un turpināja saņemt iepriekš uzsākto risperidonu un kvetiapīnu, abiem antipsihotiskajiem līdzekļiem palielinot devu. Psihotiskie simptomi pakāpeniski mazinājās, bet afektīvie simptomi lielākoties saglabājās “vienveidīgi”. Pacienti izrakstīja ar diagnozi šizofrēnija.

Paciente regulāri ieradās uz kontroles vizītēm ambulatorajā nodaļā. Viņas gadījumā pozitīvie simptomi samazinājās, parādījās reti un bija viegli izteikti. Pacientei bija grūti veikt ikdienas pienākumus, viņa nevēlējās atrasties sabiedrībā un turējās nomaļus ģimenes pasākumos. Pacientei bija pretrunīgas sajūtas par iknedēļas ambulatoro psiholoģisko palīdzību. Pacientei šķita, ka viņa ir pazaudējusi savu agrāko es, savas emocijas un sajūtas un arī nav spējīga domāt tā kā agrāk. Paciente ar grūtībām veica uzdevumus, kuri iepriekš padevās vieglāk. Raksturojot savu stāvokli, viņa norādīja, ka ar reti dzirdamajām balsīm viņa spēj samierināties, bet ir grūti pieņemt to, ka emocijas ir “pazudušas”. Kontroles vizītēs pie ārsta paciente regulāri norādīja uz šīm problēmām.

Ārstēšana

Sakarā ar negatīvajiem simptomiem, kurus pacientei novēroja ambulatorajās vizītēs, 2019. gada janvārī paciente uzsāka lietot kariprazīnu un risperidonu pakāpeniski mazināja. Kvetiapīnu paciente turpināja lietot iepriekš lietotajā devā. Uzsākot lietot kariprazīnu, pacientei parādījās sūdzības par rīšanas traucējumiem, tāpēc kariprazīna lietošanu pārtrauca. Paciente atkārtoti nokļuva psihiatriskajā stacionārā organiskas patoloģijas izslēgšanai un izmeklēšanai sakarā ar rīšanas traucējumiem. Visi organiskie cēloņi tika izslēgti un neiroloģiskā izmeklēšana neliecināja par organisku patoloģiju. Ķermeniskās sajūtas tika saistītas ar paaugstinātu trauksmes līmeni.

Risperidonu pārtrauca pilnībā un paciente saņēma kvetiapīnu monoterapijā. Pacientes negatīvie simptomi saglabājās, tāpēc vēlreiz tika uzsākts kariprazīns, sekojot līdzi rīšanas traucējumu attīstībai, taču šāda veida sūdzības neparādījās. Ārstēšanas laikā arvien vairāk mazinājās pacientes atsvešinātība, un paciente kļuva iesaistītāka, mundrāka, ieinteresētāka un spēja izjust dažādas emocijas. Pacientes funkcionēšana uzlabojās, viņa vairāk varēja izdarīt un spēja labāk rūpēties par saviem bērniem. Paciente izrakstījās no slimnīcas kompensētā psihiskajā stāvoklī ar kombinētu antipsihotisko terapiju (kariprazīns, kvetiapīns). Paciente savu ārstēšanās pieredzi raksturoja šādi:

“Es biju ļoti slima, mani kā divu mazu bērnu māti slimība bija pilnībā sagrāvusi… palīdzību es saņēmu pēc 3,5 gadiem. Sākumā bija ārkārtīgi grūti. Pieņemt realitāti, pieņemt šausmīgo faktu, ka esmu zaudējusi gandrīz visu un visus, kas man jebkad bijuši svarīgi. Jau 3,5 gadus es lietoju medikamentus. Es varu teikt, ka ārsti ir atgriezuši mani atpakaļ dzīvē. Uzskatu to par brīnumu… Esmu atguvusi savus bērnus, bet vēl svarīgāk – mani bērni ir atguvuši mani. Viņiem atkal ir māte, kas spēj sniegt viņiem visu to, kas mātei ir jānodrošina…”.

Diskusija

Pēc kariprazīna uzsākšanas pacientes negatīvie simptomi mazinājās, un kopš tā laika paciente var dzīvot jēgpilnu dzīvi un pilnvērtīgi funkcionēt: viņa rūpējas par saviem bērniem, regulāri iet uz kontroles vizītēm pie psihiatra un lieto medikamentus atbilstoši rekomendācijām. Pēdējā gada laikā paciente nav ārstējusies slimnīcā.

Kad atjaunojas prieks par dzīvi un “atdzīvojas iekšējā pasaule”
Tamás Kurimay, Viktória Arányi
Psychiatria Hungarica Cariprazine in functionality The Journal of the Hungarian Psychiatric Association 35, 2020/1

„Pacientei tagad ir sakārtotāka dzīve, viņa rūpējas par saviem bērniem, regulāri iet uz kontroles vizītēm pie psihiatra un lieto medikamentus atbilstoši rekomendācijām. Pēdējā gada laikā, kopš uzsākta kariprazīna un kvetiapīna kombinētā terapija, paciente nav ārstējusies slimnīcā un pacientes dzīve ir sakārtotāka un ar reāliem nākotnes mērķiem.”

Citi klīniskie gadījumi
Showing 0 result(s).
Please log in to see 0 more result(s).