Epšteina-Bāras vīruss un šizofrēnija
Šajā sadaļā
Schizophrenia Bulletin
Schizophrenia is associated with an aberrant immune response to Epstein–Barr Virus
Cēloņi: daba pret dabu?
Šizofrēnija ir smagi neiropsihiski traucējumi ar neskaidru izcelsmi.
Kā šīs slimības paaugstināta riska faktori tiek minēti ģenētiskie un vides faktori. Vides faktori, kas tiek asociēti ar paaugstinātu šizofrēnijas risku, ietver:
Piedzimšanu ziemā-pavasarī
Piedzimšanu pilsētvidē
Mātes preeklampsiju
Perinatalā un postnatālā perioda infekcijas.1,2,3,4
Infekciju potenciālo nozīmi šizofrēnijas izraisīšanā un attīstībā stiprina saikne starp šizofrēnijas saslimšanas risku un gēniem, kuri kontrolē organisma aizsardzību un imūno atbildes reakciju pret infekcijas izraisītājiem.5,6
Epšteina-Bāras vīruss
Epšteina-Bāras vīrusa 3D attēls
Epšteina-Bāras vīruss (EBV) ir ļoti izplatīts cilvēka herpesvīruss, kurš var inficēt centrālo nervu sistēmu.7 EBV ir ļoti izplatīts, jo tas skar vairāk nekā 90% cilvēku visā pasaulē.8 EBV infekcijas tikušas saistītas ar vairākām autoimūnām saslimšanām, tostarp, multiplo sklerozi.9
Pētot EBV saikni ar šizofrēniju
ASV pētnieku mērķis bija atklāt Epšteina-Bāras vīrusa lomu šizofrēnijā.10 Viņi izmantoja tehniku, ko pazīst kā cietās fāzes imūntestu. Tas izmērīja antivielas pret EBV virioniem un noteiktiem proteīniem. Viņi salīdzināja 432 šizofrēnijas pacientus ar 311 indivīdiem, kuriem nav psihisku saslimšanu anamnēzē.
Tika testēti un izmantoti specifiski EBV proteīni genomu sekvencēšanā un aprēķināts šizofrēnijas poligēniskais risks. Antivielu līmeņi starp grupām tika salīdzināti daudzpakāpju analīzēs, ietverot klīniskos, ģenētiskos un demogrāfiskos mērījumus.
Jauns šizofrēnijas riska faktors?
Pētnieki atklāja, ka, salīdzinot pētījuma grupas, šizofrēnijas pacientiem bija:
1. Paaugstināts antivielu līmenis pret EBV virioniem.
2. Paaugstināts reaktivitātes līmenis pret EBV vīrusa kapsīda antivielām un proteīniem (bet ne EBV kodola antigēnu-1 vai citiem cilvēka herpesvīrusiem).
Ģenētiskās analīzes norādīja uz antivielu paaugstinātā līmeņa papildefektu pret EBV virioniem un ģenētisko uzņēmību pret šizofrēniju. Faktiski atklāja, ka tiem, kuriem bija paaugstināts abu marķieru līmenis, bija 8.5 reizes lielāka šizofrēnijas diagnozes izredžu attiecība.
Pētnieki secināja, ka šizofrēnijas pacientiem ir paaugstināts antivielu līmenis pret dažiem, bet ne visiem EBV proteīniem, kas norāda uz neparastu vai neatbilstošu atbildes reakciju pret EBV infekciju. Šī neparastā atbildes reakcija var ietekmēt imūnmehānismus, kas saistīti ar šizofrēniju. Potenciālie mehānismi šiem paaugstinātajiem antivielu līmeņiem pret EBV proteīniem un specifiskiem EBV proteīniem ietver teoriju, kas attiecas uz vīrusu un nēsātāja atbildes reakciju. Kas attiecas uz vīrusu, atbildes reakciju variācijas uz infekciju, iespējams, ir saistītas ar dažādu pirmreizējās EBV izpaušanās laiku, genoma kompozīciju un inficējošā EBV patoģenitāti, kā arī iespējamu EBV atšķirīgu genotipu atkārtotu izpaušanos. Izmainītas imūnās atbildes reakcijas pret EBV infekciju pamatā var arī būt tāds nēsātāja faktors kā ģenētisks vai cits vides faktors10.
Teorija par to, kāpēc EBV un šizofrēnija varētu būt saistīti
Palielinātā EBV virionu antivielu līmeņa iespējamā saistība ar šizofrēniju un ietekme uz nervu sistēmu nav pilnībā izpētīta. Viena no iespējām ir, ka psihiskie simptomi ir saistīti ar neiroiekaisuma ietekmi uz smadzenēm, tajā skaitā pārmaiņām neirotransmiteru receptoru mijiedarbībā. Tādas ir atklātas virknē autoimūnu traucējumu, kuri skar smadzenes.11 Autoimūnas anti-glutamāta receptora antivielas iepriekš atklātas pacientiem ar neiroloģiskām un/vai autoimūnām saslimšanām. Tās ietver anti-NMDA-NR2 antivielas un pierādīts, ka antivielas negatīvi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Anti-NMDA-NR2A/B antivielas sastopamas arī pacientu ar šizofrēniju subpopulācijās. Šīs konkrētas antivielas tiek uzskatītas par ļoti patoģenētiskām, tās iznīcina neironus, aktivējot NMDA receptorus, un inducē “ekscitotoksicitāti” (smadzeņu bojājums un uzvedības kognitīvie traucējumi dzīvnieku modeļos).11
Nervu šūnas, kas raida elektriskus, ķīmiskus signālus, 3D attēls
Kādi ir potenciālie šizofrēnijas ārstēšanas sarežģījumi?
Pastāv daudzi ārstēšanas veidi EBV infekcijas seku novēršanā, tostarp, pretvīrusa zāles un zāles, kuras var modulēt imūno atbildes reakciju.12 Pieaugošās zināšanas par EBV infekcijas lomu, iespējams, palīdzēs atrast jaunas metodes šizofrēnijas profilaksei un ārstēšanai.
Atsauces
- Ursini G, Punzi G, Chen Q, et al. Convergence of placenta biology and genetic risk for schizophrenia. Nat Med. 2018;24:792–801.
- Paksarian D, Trabjerg BB, Merikangas KR, et al. The role of genetic liability in the association of urbanicity at birth and during upbringing with schizophrenia in Denmark. Psychol Med. 2018;48:305–314
- Radua J, Ramella-Cravaro V, Ioannidis JPA, et al. What causes psychosis? An umbrella review of risk and protective factors. World Psychiatry. 2018;17:49–66.
- Yolken R, Torrey EF, Dickerson F. Evidence of increased exposure to Toxoplasma gondii in individuals with recent onset psychosis but not with established schizophrenia. PLoS Negl Trop Dis. 2017;11:e0006040.
- Schizophrenia Working Group of the Psychiatric Genomics C. Biological insights from 108 schizophrenia-associated genetic loci. Nature. 2014;511:421–427.
- van Os J, Rutten BP, Myin-Germeys I, et al. Identifying gene environment interactions in schizophrenia: contemporary challenges for integrated, large-scale investigations. Schizophr Bull. 2014;40:729–736
- CDC EBV website: https://www.cdc.gov/epstein-barr/about-ebv.html
- Smatti et al., Epstein–Barr Virus Epidemiology, Serology, and Genetic Variability of LMP-1 Oncogene Among Healthy Population: An Update. Front Oncol. 2018; 8: 211.
- Hassani A, Corboy JR, Al-Salam S, Khan G. Epstein-Barr virus is present in the brain of most cases of multiple sclerosis and may engage more than just B cells. PLoS One. 2018;13:e0192109
- Dickerson et al., Schizophrenia is Associated With an Aberrant Immune Response to Epstein–Barr Virus Schizophrenia Bulletin vol. 45 no. 5 pp. 1112–1119, 2019 doi:10.1093/schbul/sby164
- Levite M. Glutamate receptor antibodies in neurological diseases: anti-AMPA-GluR3 antibodies, anti-NMDA-NR1 antibodies, anti-NMDA-NR2A/B antibodies, anti-mGluR1 antibodies or antimGluR5 antibodies are present in subpopulations of patients with either: epilepsy, encephalitis, cerebellar ataxia, systemic lupus erythematosus (SLE) and neuropsychiatric SLE, Sjogren’s syndrome, schizophrenia, mania or stroke. These autoimmune anti-glutamate receptor antibodies can bind neurons in few brain regions, activate glutamate receptors, decrease glutamate receptor’s expression, impair glutamate-induced signaling and function, activate blood brain barrier endothelial cells, kill neurons, damage the brain, induce behavioral/ psychiatric/cognitive abnormalities and ataxia in animal models, and can be removed or silenced in some patients by immunotherapy. J Neural Transm (Vienna). 2014;121:1029–1075.
- Bayraktar UD, Diaz LA, Ashlock B, et al. Zidovudine-based lytic-inducing chemotherapy for Epstein-Barr virus-related lymphomas. Leuk Lymphoma. 2014;55:786–794.
DIAGNOSTIKAS IZAICINĀJUMIDIAGNOSTIKAS IZAICINĀJUMI
Tādēļ, ka šizofrēniju nevar atklāt ar asins analīzēm vai smadzeņu skenēšanu, liela uzmanība diagnozes noteikšanā jāpievērš virknei šizofrēniju visprecīzāk rakstTādēļ, ka šizofrēniju nevar atklāt ar asins analīzēm vai smadzeņu skenēšanu, liela uzmanība diagnozes noteikšanā jāpievērš virknei šizofrēniju visprecīzāk rakst
vēl…REAGILA AKŪTAS ŠIZOFRĒNIJAS GADĪJUMĀREAGILA AKŪTAS ŠIZOFRĒNIJAS GADĪJUMĀ
Kad ir diagnosticēta šizofrēnija, klīnicistiem, pacientiem un ģimenēm ir jāpieņem svarīgs lēmums par ārstēšanos. Gribas teikt, ka simptomi uzlabojas, ja pacientKad ir diagnosticēta šizofrēnija, klīnicistiem, pacientiem un ģimenēm ir jāpieņem svarīgs lēmums par ārstēšanos. Gribas teikt, ka simptomi uzlabojas, ja pacient
vēl…
Jā, piekrītu 
Nē, iepazīstiniet ar iestatījumiem 