Pēdējo desmitgadu laikā ievērojami pieaugusi interese par agrīnu intervenci šizofrēnijas gadījumā un tās profilaksi, šo tematu aplūkojis Hashimoto, un raksts ir publicēts žurnālā The Current Psychiatry Reports.¹ Slimības viena no raksturīgajām iezīmēm ir kognitīvie traucējumi, un pētījumos noskaidrots, ka šie traucējumi paradās agri, vairākus gadus pirms psihozes attīstības un pasliktinās pēc psihozes.¹ Tādēļ agrīna iejaukšanās un kognitīvo simptomu ārstēšana var novērst psihozes attīstību un piedāvā daudzsološu terapeitisku pieeju.

Pētījumos analizēti agrīnu kognitīvo traucējumu raksturīgās iezīmes, un tajos pierādīts, ka tie ir saistīti ar iekaisuma procesu.^1,2 Jo īpaši, pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) pētījumos uzrādīta augsta mikrogliālā aktivitāte pacientu ar šizofrēniju smadzenēs, kas ir iekaisuma reakcijas indikators.² Bez tam pētnieki, kuri pēta noteiktas cilvēku kohortas, kā arī strādā ar peļu modeļiem, norādījuši, ka mātes imūnās sistēmas aktivizēšanās (MIA), un līdz ar to iekaisums grūtniecības laikā, rada pēcnācējiem ilgtermiņa kognitīvo deficītu pieaugušā vecumā.¹ Iekaisumu saista ar psihozes attīstības risku vēlākā dzīves posmā, un tādēļ ir radies pieņēmums slimību ārstēt ar virkni pretiekaisuma zāļu.

Nesenais progress preklīniskajos pētījumos devis pozitīvus rezultātus saistībā ar pretiekaisuma līdzekļu lietošanu pieaugušajiem, kuriem ir augsts šizofrēnijas saslimšanas risks. Proti, daži savienojumi varētu novērst uzvedības patoloģisku izmaiņu sākumu un parvalbumīna imūnreaktivitāti mediālā prefrontālajā garozā (1.attēls) pēcnācējiem pieaugušā vecumā pēc MIA.¹ Tabulā zemāk apkopoti potenciālie savienojumi ārstēšanai, to iedarbības mehānisms, dzīvnieki, uz kuriem tie preklīniski testēti un attiecīgā literatūra:¹

Atsauce: adaptācija no National Institute of Mental Health

Potenciālie savienojumi intervencei psihozes gadījumā

MIA, mātes imūnās sistēmas aktivācija; DAO, D-aminoskābes oksidāze; NMDAR, N-Metil-D-Aspartāta receptors

Atsauce: Adaptēts no Hashimoto. Current Psychiatry Reports. 21, 75 (2019)¹

Kā attēlots zemāk izvietotajā diagrammā, ņemot vērā iekaisuma nozīmi kognitīvo traucējumu attīstībā prodromālā periodā, agrīna intervence, pielietojot pretiekaisuma līdzekļus, šķiet perspektīva pieeja, lai novērstu vēlāku traucējumu attīstību par šizofrēniju.¹⁴ Preklīniskie atklājumi dod pamatu jaunu ārstēšanas metožu attīstībai, kas revolucionāri var mainīt klīnisko praksi, ļaujot pirmo reizi novērst šizofrēnijas attīstību un atslogojot veselības aprūpes sistēmu no pacientu aprūpes ar hronisku, visas dzīves garumā ilgstošu saslimšanu. Interesanti garengriezuma pētījuma dati uzrādījuši, ka pacientiem ar ultra augstu psihožu risku psihozes attīstības rādītājs bija 9.6% 6 mēnešu periodā un 29.1% 3 gadu periodā, savukārt pacientiem ar augstu risku rādītāji bija zemāki.¹⁵ Šie rezultāti nozīmē, ka agrīna intervence ar drošiem pretiekaisuma līdzekļiem varētu uzlabot tieši pēdējās grupas pacientu stāvokli. Nākotnē, lai apstiprinātu šo hipotēzi, nepieciešams īstenot randomizētus, dubultaklus, placebo kontrolētus pētījumus ar minētajiem savienojumiem, iesaistot pētījumos gados jaunus pacientus, kuriem ir augsts psihozes attīstības risks.¹ Turklāt ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu precīzas diagnostikas metodes kognitīvo simptomu identificēšanai agrīnā slimības attīstības stadijā.

Ieteiktie agrīnas intervences mehānismi, izmantojot pretiekaisuma zāles

Atsauce: Adaptēts no Estes and McAllister. Science. 353:772–7 (2016)¹⁴