Īsais pārskats: kas ir šizofrēnija?
- Šizofrēnija – sarežģīts neiropsihiatrisks sindroms, hroniska psihiska slimība, kuras ārstēšana, lai novērstu paasinājumus un atkārtotus simptomu uzliesmojumus, parasti ir ilgstoša.
- Šizofrēniju parasti uzskata par neirālās attīstības slimību, tomēr, salīdzinot ar citiem traucējumiem, nereti šizofrēnijas simptomi var neizpausties gadiem ilgi.
- Šizofrēnija ir heterogēna slimība, kurai nav viena raksturīga simptoma vai izpausmes. Virkne pazīmju un simptomu, kas raksturīgi šizofrēnijai, tiek iedalīti trīs galvenajās simptomu grupās: pozitīvajos, negatīvajos un kognitīvajos simptomos.
Šajā sadaļā
Šizofrēnijas bioloģiskā bāze
Šizofrēnijas kā neiropsihiatriska sindroma simptomi ietekmē smadzeņu darbību, emocijas un garastāvokli. Lai arī specifisks šizofrēnijas cēlonis nav zināms, ir apzinātas slimības bioloģiskās pazīmes, kas izpaužas kā smadzeņu struktūras izmaiņas (piem., palielināti smadzeņu ventrikuļi, samazināts galvas smadzeņu garozas apjoms, samazināts priekšējā hipokampa un citu smadzeņu daļu izmērs), kā arī neiroķīmiskās izmaiņas (piem., izmainīta serotonīna, dopamīna sistēmas darbība, kā arī glutamāta transmisijas marķieri), un identificēti ģenētiskā riska faktori.1
Neirotransmiteri | Ietekme šizofrēnijas gadījumā |
Dopamīns | atbildīgs par pozitīvajiem un negatīvajiem simptomiem |
Serotonīns | atbildīgs garastāvokļa simptomiem |
Glutamāts | atbildīgs par pozitīvajiem un negatīvajiem simptomiem |
Šizofrēnijas pārmantojamība ir apmēram 80%, taču tiek uzskatīts, ka pastāv multipli gēni, kas veicina uzņēmību pret slimību un katram no tiem, kopā ar epiģēnētiskiem un vides faktoriem, arī ir neliela loma.2
Dopamīnerģiskie patofizioloģiskie ceļi, kas saistīti ar šizofrēniju
Neirotransmiters dopamīns smadzenēs kontrolē virkni dažādu funkciju, tostarp kognitīvās funkcijas, emocijas, pozitīvo sajūtu izteiktību un hormonālo regulāciju.3 Pastāv 4 galvenie dopamīna patofizioloģiskie ceļi, kurus saista ar šizofrēniju.4
Tiek uzskatīts, ka šizofrēnijas pozitīvie simptomi rodas no dopamīna pastiprinātas aktivitātes mezolimbiskajā ceļā. Šo disfunkciju dažkārt dēvē par “šizofrēnijas dopamīna teoriju”.4–6
Tiek uzskatīts, ka šizofrēnijas negatīvie simptomi rodas no dopamīna pazeminātas aktivitātes mezokortikālajā ceļā.4-6
Neirālās attīstības ievainojamība
Šizofrēnija biežāk var attīstīties cilvēkiem ar neirālās attīstības ievainojamību; tiek uzskatīts, ka slimības sākums, remisijas un simptomu atkārtošanās ir ievainojamības un vides radītā stresa mijiedarbības rezultāts. Šizofrēnija reti izpaužas bērnībā, taču tādi prenatālie un agras bērnības faktori kā ģenētiska predispozīcija, dzemdību komplikācijas, centrālās nervu sistēmas infekcijas, traumas un nošķirtība, iespaido slimības sākšanos pieaugušā vecumā.1,7,8
Trīs galvenās simptomu grupas
Lai arī pacientiem ar šizofrēniju simptomu kombinācijas un izpausme var ievērojami atšķirties, kā arī ar laiku mainīties, tomēr tiek iedalītas trīs galvenās simptomu grupas: pozitīvie, negatīvie un kognitīvie simptomi.1
Šizofrēnijas klīniskās diagnozes noteikšana lielā mērā balstās uz pozitīvo simptomu esamību, kas saistīta ar ilgstošu psihotisku epizodi. Pozitīvos simptomus tradicionāli raksturo kā normālu funkciju pārmērīgu vai deformētu izpausmi1:
Murgi ir maldīgas domas, ko nespēj izmainīt pat to maldīguma pierādījumi; tie novērojami apmēram 80% šizofrēnijas pacientu.9
Halucinācijas ir uztveres traucējumi, kas rodas bez ārēja stimula; dzirdes halucinācijas ir visizplatītākās, tās ir sastopamas no 40% līdz 80% šizofrēnijas pacientu.9, 10
Par negatīvajiem simptomiem uzskata normālu funkcionēšanas spēju pazemināšanos vai zudumu, kas saistīts ar motivāciju un izpausmi. Tie parādās neatkarīgi no pozitīvajiem simptomiem, kognitīvās disfunkcijas, dezorganizācijas un depresijas.11 Negatīvie simptomi var būt primāri un tieši saistīti ar šizofrēniju, vai arī sekundāri un ir citu faktoru iedarbības sekas (piem., pozitīvo, afektīvo vai ekstrapiramidālo simptomu, antipsihotisko medikamentu blakusparādību, sedācijas, nelabvēlīgas vides, ar slimību vai ārstēšanu saistīto faktoru).11,12
Kognitīvie simptomi skar tādu psihisko procesu kopumu kā uztveri, mācīšanos, domāšanu, atmiņu, spēju analizēt un pielāgoties. Kognitīvos traucējumus uzskata par šizofrēnijas dimensiju, kura visvairāk izraisa invaliditāti un kura saglabājas arī medikamentozās ārstēšanas laikā.13
Šizofrēnijas klīniski neviendabīgo simptomu smagums, ilgums un biežums pacientiem atšķiras, un tie laika gaitā mainās. Bieži hroniskiem un novājinātiem šizofrēnijas pacientiem, izvērtējot riskus un ieguvumus, labākā izvēle ir pastāvīga ilgtermiņa ārstēšana ar antipsihotiskiem medikamentiem, jo pieredze rāda, ka antipsihotiskie medikamenti ir efektīvi pozitīvo simptomu ārstēšanā, un tie mazina recidīvu risku. Pētījumi liecina, ka, pārtraucot ārstēšanu ar antipsihotiskiem medikamentiem, 75% pacientu 12 līdz 18 mēnešu laikā piedzīvo slimības atkārtotu paasinājumu.14-16
Autsauces
- Tamminga, C. A. Schizophrenia. Merck Manual Professional Version (2018). Available at: https://www.merckmanuals.com/professional/psychiatric-disorders/sizofrenija-and-related-disorders/sizofrenija#v39692526.
- Tamminga, C. A. & Holcomb, H. H. Phenotype of schizophrenia: A review and formulation. Molecular Psychiatry (2005). doi:10.1038/sj.mp.4001563
- Missale, C., Fiorentini, C., Collo, G. & Spano, P. The neurobiology of dopamine receptors: Evolution from the dual concept to heterodimer complexes. J. Recept. Signal Transduct. 30, 347–354 (2010).
- Stahl, S. M. Stahl ’ s Essential Psychopharmacology: Neuroscientific Basis and Practical Applications. (2013).
- Howes, O., McCutcheon, R. & Stone, J. Glutamate and dopamine in schizophrenia: An update for the 21st century. J. Psychopharmacol. 29, 97–115 (2015).
- Elert, E. Aetiology: Searching for schizophrenia’s roots. Nature 508, S2-3 (2014).
- Working Group of the Psychiatric Genomics Consortium, S. Biological insights from 108 schizophrenia-associated genetic loci. Nature 511, 421–427 (2014).
- Khandaker, G. M. et al. Inflammation and immunity in schizophrenia: Implications for pathophysiology and treatment. The Lancet Psychiatry 2, 258–270 (2015).
- Andreasen, N. C. Schizophrenia: the characteristic symptoms. Schizophr. Bull. 17, 27–49 (1991).
- Thomas, P. et al. Correlates of hallucinations in schizophrenia: A cross-cultural evaluation. Schizophr. Res. 92, 41–49 (2007).
- Galderisi, S., Mucci, A., Buchanan, R. W. & Arango, C. Negative symptoms of schizophrenia: new developments and unanswered research questions. The Lancet Psychiatry 5, 664–677 (2018).
- Carpenter, W. T., Heinrichs, D. W. & Alphs, L. D. Treatment of negative symptoms. Schizophr. Bull. 11, 440–452 (1985).
- Green, M. F. Impact of cognitive and social cognitive impairment on functional outcomes in patients with schizophrenia. J. Clin. Psychiatry 77, 8–11 (2016).
- Correll, C. U., Rubio, J. M. & Kane, J. M. What is the risk-benefit ratio of long-term antipsychotic treatment in people with schizophrenia? World Psychiatry 17, 149–160 (2018).
- Davis, J. M., Metalon, L., Watanabe, M. D. & Blake, L. Depot Antipsychotic Drugs: Place in Therapy. Drugs 47, 741–773 (1994).
- Kissling, W. The current unsatisfactory state of relapse prevention in schizophrenic psychoses – Suggestions for improvement. Clin. Neuropharmacol. 14, S33-44 (1991).
Molecular Psychiatry
Phenotype of schizophrenia: a review and formulation.
Smadzenēs ir četri galvenie dopamīna patofizioloģiskie ceļi. Šizofrēnijas gadījumā traucēts ir mezokortikālais un mezolimbiskais ceļš.
LejupielādētReferences title
DETALIZĒTS NEGATĪVO SIMPTOMU APSKATSDETALIZĒTS NEGATĪVO SIMPTOMU APSKATS
Negatīvie simptomi ir normālas funkcionēšanas spējas pazemināšanās vai zudums, kas saistīts ar motivāciju un interesi vai arī emociju izpausmi. Nav pierādījumu,Negatīvie simptomi ir normālas funkcionēšanas spējas pazemināšanās vai zudums, kas saistīts ar motivāciju un interesi vai arī emociju izpausmi. Nav pierādījumu,
vēl…DIAGNOSTIKAS IZAICINĀJUMIDIAGNOSTIKAS IZAICINĀJUMI
Tādēļ, ka šizofrēniju nevar atklāt ar asins analīzēm vai smadzeņu skenēšanu, liela uzmanība diagnozes noteikšanā jāpievērš virknei šizofrēniju visprecīzāk rakstTādēļ, ka šizofrēniju nevar atklāt ar asins analīzēm vai smadzeņu skenēšanu, liela uzmanība diagnozes noteikšanā jāpievērš virknei šizofrēniju visprecīzāk rakst
vēl…