Ar kariprazīnu ārstēta agrīnas psihozes pacienta klīniskais gadījums
Šajā D. De Berardis et al. rakstā iztirzāts klīniskais gadījums par agrīnas šizofrēnijas pacientu, kas sekmīgi ārstēts ar kariprazīnu monoterapijā.
Gadījuma apraksts
Pacienta anamnēze / diagnoze un simptomi
19 gadus vecs vīrietis, kuram 13 gadu vecumā diagnosticēta “separācijas trauksme” bez turpmākas medicīniskās pārraudzības, kuram ģimenes anamnēzē ir psihotiski traucējumi un kas epizodiski lieto marihuānu un MDMA. 17 gadu vecumā vidusskolas trešajā gadā pacients pameta skolu (sliktu mācību rezultātu dēļ). Pacientam bija ļoti maz draugu un nekad nebija izveidojušās romantiskas attiecības.
16 gadu vecumā pacientam parādījās simptomi, kurus “var uzskatīt par pirmo psihozes epizodi” – vajāšanas murgi, iedarbības murgi un neprecizētas dzirdes halucinācijas.
Ārstēšana
Ģimenes ārsts vairākus mēnešus nozīmēja haloperidolu nelielā devā (1 mg/dienā), kuru pacients vēlāk pārtrauca, acīmredzot tāpēc, ka simptomi izzuda.
19 gadu vecumā, attīstoties pašreizējai epizodei, pacients vērsās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā ar sūdzībām par “trauksmi” un pārliecību, ka “manā pilsētā tūlīt notiks teroristu uzbrukums un mani varētu uzskatīt par vienu no teroristiem…”. Pacientam bija arī dzirdes halucinācijas (domu pārraidīšana un balsis, kas savā starpā strīdas) un somatiskās halucinācijas, sociāla izolēšanās, afektīvs blāvinājums, pārmērīgs aizdomīgums, miega traucējumi ar staigāšanu miegā un murgainiem sapņiem, spēcīgas dusmas, neloģiska domāšana un impulsu kontroles trūkuma epizodes (kompulsīva masturbēšana). Apskates laikā PANSS kopējais punktu skaits bija 156 (POZ=33, NEG=25, VISP=98).
Pacientam piedāvāja uzsākt lietot haloperidolu, bet viņš, nepaskaidrojot iemeslus, no tā atteicās. Pacients nevēlējās ārstēties slimnīcā, bet piekrita lietot medikamentus, “ja vien zāles nepalielina svaru vai nepadara mani impotentu…”. Pacients sāka lietot kariprazīnu 1,5 mg/dienā (kopā ar alprazolamu nelielā devā – 1 mg/dienā), pēc dažām dienām tā devu palielinot līdz 3 mg/dienā. Pēc aptuveni divām nedēļām kariprazīna devu palielināja līdz 4,5 mg/dienā un tad līdz 6 mg/dienā.
Pēc pusotra mēneša, lietojot 6 mg/dienā, pacientam novēroja būtisku atbildes reakciju un pacients ziņoja par ievērojamu simptomu samazināšanos (“…es jūtos daudz dzīvīgāks…”), kas objektīvi atspoguļojās arī PANSS kopējā punktu skaitā 98 (POZ=17, NEG=13, VISP=68).
Pēdējās vizītes dienā pacients joprojām saņēma kariprazīnu 6 mg/dienā un neziņoja par blakusparādībām, un PANSS kopējais punktu skaits bija 73 (POZ=16, NEG=12, VISP=45). Svarīgi norādīt, ka līdz šai vizītei izzuda pacienta impulsu kontroles trūkuma simptomātika. Turklāt pacients piekrita uzsākt īpašu psihoterapijas kursu.
Diskusija
Šizofrēnijas sākums bieži netiek pamanīts vai atbilstoši ārstēts, tāpēc agrīna diagnozes noteikšana un ārstēšana ir svarīga, lai nepieļautu hronisku seku, smagas invaliditātes un rezistences pret medikamentiem veidošanos. Kariprazīna terapija bija ļoti efektīva un ļoti labi panesama. Kariprazīna “efektivitātes un panesamības profili padara kariprazīnu par ideāli piemērotām zālēm šizofrēnijas agrīnajās stadijās, jo pirmās izvēles medikamenta izvēle var noteikt slimības norisi un līdzestību ārstēšanai”. Pretstatā tādām traucējošām blakusparādībām kā sedācija, reibonis, “apdulluma sajūta” vai “pirmsģīboņa stāvoklis”, kuras bieži veicina antipsihotisko līdzekļu pārtraukšanu, pacients ziņoja, ka “nejūt” šo ārstēšanu.
Klīniskā pieredze kariprazīna lietošanā agrīnas psihozes pacientiem
| „Iztirzātajā klīniskajā gadījumā kariprazīna terapija bija ļoti efektīva un ļoti labi panesama. Kariprazīna efektivitātes un panesamības profili padara kariprazīnu par ideāli piemērotām zālēm šizofrēnijas agrīnajās stadijās, jo pirmās izvēles medikamenta izvēle var noteikt slimības norisi un līdzestību ārstēšanai.” |
