Ārstēšana ar plaša spektra antipsihotiskajiem līdzekļiem ietver visas slimības stadijas no pirmajām slimības pazīmēm līdz hroniskiem traucējumiem; visas simptomu jomas; kā arī vairākas psihiskas slimības — un šodienas lekcija ir par to, vai kariprazīns var apmierināt šīs vajadzības— ar savu prezentāciju iepazīstināja Dr. Ágota Barabássy.

Vienu no atzītākajiem stadiju modeļiem ir izstrādājis McGorry, izšķirot četrus stāvokļus un vairākus apakšstāvokļus: 0-1. stadija ir augsta riska/prodromālā fāze; 2. stadija ir pirmā epizode, kurā dominē pozitīvie simptomi; 3. stadijā mēs konstatējam (daudzus) recidīvus vai nepilnīgu remisiju; un visbeidzot, 4. stadija ir pastāvīgu simptomu stadija, kurā šizofrēnija “izdeg”.¹

Akūtā fāze
Lai pārbaudītu kariprazīna efektivitāti attiecībā uz akūtiem šizofrēnijas simptomiem, izteikti slimi pacienti ar akūtiem simptomiem tika iekļauti īstermiņa (6 nedēļu) pētījumos, kur kariprazīna efektivitāti salīdzināja ar placebo²; ar placebo un risperidonu 4 mg³; un ar placebo un aripiprazolu 10 mg⁴ gan pozitīvo, gan negatīvo sindromu skalā (Positive and Negative Syndrome Scale, PANSS), un klīniskā vispārējā iespaida smaguma skalā (Clinical Global Impression Severity Scale, CGI-S). Visos 3 pētījumos visas kariprazīna devas ievērojami pārspēja placebo, tāpat arī risperidons un aripiprazols.

Recidīvu fāze
Lai pārbaudītu kariprazīna efektivitāti recidīvu profilaksē, vispirms atklātā pētījumā tika iekļauti akūti pacienti kariprazīna (3-9 mg/dienā) saņemšanai 20 nedēļas, tie tika stabilizēti un katram pacientam tika noteikta individuāla mērķa deva.⁵ Pēc tam dubultmaskētā fāzē pacienti tika randomizēti placebo vai kariprazīna grupā, lai noskaidrotu laiku līdz recidīvam: rezultāti atklāja, ka laiks līdz recidīvam kariprazīna grupā bija ievērojami ilgāks nekā placebo grupā – 224 pret 92 dienām − un kariprazīna grupā pacientiem bija ievērojami mazāk recidīvu nekā placebo grupā – 24,8% pret 47,5%.⁵ Turklāt kariprazīns bija saistīts ar ievērojami ilgāku nepārtrauktu remisiju (vismaz 6 mēnešus)⁶ un ar izteiktu pacienta funkcionalitātes pieaugumu (Personal and Social Performance, PSP) stabilizācijas fāzē⁵; pētījuma laikā uzlabojumi saglabājās.

Hroniskā fāze/pastāvīgi simptomi
Pēdējā, pastāvigu simptomu/hroniskā fāzē dominē kognitīvie un negatīvie simptomi⁷, kas ved mūs uz nākamo tēmu: kā kariprazīns risina dažādas šizofrēnijas simptomu jomas – turpināja Dr Barabássy.

Akūtie simptomi
Akūtas šizofrēnijas pacientiem ieguvums no kariprazīna var būt pēc dažām dienām: nozīmīga ietekme tika novērota pēc 1 nedēļas, lietojot 3, 4,5 un 6 mg devas un pēc 2 nedēļām, lietojot 1,5 mg.³

Naidīgums
Tā kā akūti pacienti var kļūt naidīgi, tika pētīta kariprazīna ietekme uz naidīgumu: no 1. līdz 6. nedēļai kariprazīns būtiski samazināja vidējos PANSS naidīguma rādītājus, salīdzinot ar placebo, neatkarīgi no pacienta sākotnējā naidīguma līmeņa.⁸

Negatīvie simptomi
Kariprazīna efektivitāte šizofrēnijas gadījumā ar dominējošiem negatīviem simptomiem tika pētīta 26 nedēļu ilgā pētījumā, kur tika vērtētas izmaiņas PANSS faktoru negatīvo simptomu punktu skaitā (PANSS-FSNS), kā arī izmaiņas pacienta funkcionalitātes (PSP) rādītājos, salīdzinot kariprazīnu ar risperidonu.⁹ Saskaņā ar rezultātiem, piecos no septiņiem PANSS negatīvā faktora (PANSS-FSNS) simptomiem, sākot ar 14.nedēļu ārstēšana ar kariprazīnu bijusi pārāka par ārstēšanu ar risperidonu¹⁰. Turklāt statistiski nozīmīgu iedarbību par labu kariprazīnam, nevis risperidonam pacienta funkcionalitātē novēroja, sākot ar 10. nedēļu, un šī ietekme pētījuma laikā kļuva arvien nozīmīgāka.⁹

Kognitīvie simptomi
Īstermiņa pētījumos, salīdzinot ar placebo¹¹, un ilgtermiņa negatīvo simptomu pētījumā, salīdzinot ar risperidonu¹⁰, kariprazīna grupā tika novērots ievērojams izziņas spēju uzlabojums.

Afektīvie simptomi
Īstermiņa pētījumos no 1. līdz 6. nedēļai kariprazīns ievērojami samazināja PANSS afektīvā (depresijas/trauksmes) domēna vidējo punktu skaitu, salīdzinot ar placebo, un šo efektu noteica 3 no 4 apakšdomēniem.¹¹

Zāļu efektivitātes novērtēšanā par tendenci ir kļuvusi to vērtēšana dažādu traucējumu gadījumā, turpināja Dr Barabássy. Kariprazīna izstrādes programma ietvēra 8 šizofrēnijas, 4 mānijas, 4 bipolārās depresijas un 4 smagas depresijas traucējumu pētījumus. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka kariprazīns Eiropas Savienībā ir indicēts tikai šizofrēnijas ārstēšanai, bet ASV tas jau ir apstiprināts bipolāras depresijas un mānijas ārstēšanai¹²: tas liecina, ka kariprazīns ir laba ārstēšanas izvēle vairākām slimībām.

Noslēdzot savu prezentāciju, Dr Barabássy īsi apkopoja kariprazīna īpašās iezīmes: tam ir unikāls farmakoloģiskais profils¹³; tas ir efektīvs plaša spektra līdzeklis šizofrēnijas ārstēšanai³; tas ir vienīgais antipsihotiskais līdzeklis, kam ir pierādīta efektivitāte negatīvo simptomu ārstēšanā salīdzinājumā ar citu antipsihotisko līdzekli⁹; tas ir labi panesams³; un tā farmakokinētiskais profils pasargā pacientus pat tad, ja viņi izlaiž devu¹².