Kā nodrošināt aprūpi cilvēkiem ar šizofrēniju: izaicinājumi, ko rada COVID-19 pandēmija
In this section
Mūsdienās šizofrēnijas slimnieku ārstēšanas mērķis nav vienkārši pozitīvo simptomu remisija, bet arī funkcionāla remisija, kas pacientiem nodrošina labāku dzīves kvalitāti un lielāku kvantitāti – savu prezentāciju sāka profesore Silvana Galderisi. Funkcionālā remisija neizriet tikai no psihopatoloģijas uzlabošanās; pacientu funkcionēšanas uzlabošanos veicina faktori, kas saistīti ar slimību, personīgie resursi vai pacientu sociālais konteksts.1 Šizofrēnija ietekmē ne tikai dzīves kvalitāti, bet arī kvantitāti: vidēji pacienti zaudē 14,5 dzīves gadus.2
Tagad mums sev jājautā, vai COVID-19 pandēmija papildina šo jau tā smago ainu? – turpināja profesore Galderisi. Pētījumi atklāja, ka, salīdzinot ar tiem, kuriem nav garīgās veselības traucējumu, pacientiem ar smagām garīgajām slimībām ir augstāks risks inficēties ar SARS-CoV-2 ar smagāku slimības gaitu, un šī ietekme bija vislielākā depresijas un šizofrēnijas gadījumā.3 Faktori, kas padara šizofrēnijas pacientus neaizsargātākus, saskaroties ar Covid-19, ietver sliktus dzīves apstākļus (piemēram, ja nav pajumtes, pārpildītas dzīvesvietas)3, vāju izpratni4, kognitīvos traucējumus4, negatīvos simptomus3, zāļu nepareizu lietošanu (izraisot spriešanas traucējumus)3 – tas viss pacientiem rada grūtības izvērtēt un ievērot veselības aprūpes iestāžu preventīvos pasākumus.3 Turklāt šizofrēnijas pacientiem bieži ir fiziskas blakusslimības (piemēram, sirds un asinsvadu slimība, hroniska elpceļu slimība)3, smēķēšana5 un ierobežota un novēlota medicīniskās aprūpes pieejamība (mazāka uzņemšana intensīvās terapijas nodaļā un augstāks mirstības līmenis slimnīcā)5, kas palielina sliktāka COVID-19 slimības iznākuma iespējamību.3 Ierobežota piekļuve garīgās veselības aprūpei pandēmijas laikā ir izšķirošss aspekts, jo farmakoloģiskās un psihosociālās ārstēšanas pārtraukšana izraisa simptomu saasināšanos, sociālo izolāciju, garīgās un fiziskās veselības stāvokļa pasliktināšanos un iespējamu recidīvu.3,5
Lai minimizētu šos ievainojamības faktorus, profesore Galderisi piedāvāja dažus ieteikumus. Viņa mudināja klīnicistus uzturēt regulārus kontaktus ar pacientiem (izmantojot audio/video zvanus, izglītības un ārstēšanas programmas internetā);5 pastiprināt aprūpi mājās; sadarboties ar laboratorijām un aptiekām, lai pacientiem nodrošinātu regulāras pārbaudes un medikamentus; un sniegt sociālo atbalstu un konsultācijas ar pandēmiju saistītos jautājumos.3 Lai gan visi šie aspekti rada grūtības un izaicinājumus, “mūsu uzdevums ir pēc iespējas labāk novērst ārstēšanas pārtraukšanu” — teica profesore Galderisi.
Ņemot vērā visus minētos izaicinājumus, ar kuriem saskaras pacienti ar garīga rakstura traucējumiem, īpaši šīs pandēmijas laikā, profesore Galderisi dalījās ar noslēguma secinājumu: Covid-19 vakcinācijas prioritāti piešķirt cilvēkiem ar smagām garīgām slimībām.6
Atsauces
- Galderisi, S. et al. The interplay among psychopathology, personal resources, context-related factors and real-life functioning in schizophrenia: stability in relationships after 4 years and differences in network structure between recovered and non-recovered patients. World Psychiatry 19, 81–91 (2020).
- Hjorthøj, C., Stürup, A. E., McGrath, J. J. & Nordentoft, M. Years of potential life lost and life expectancy in schizophrenia: a systematic review and meta-analysis. The Lancet Psychiatry 4, 295–301 (2017).
- Moreno, C. et al. How mental health care should change as a consequence of the COVID-19 pandemic. The Lancet Psychiatry 7, 813–824 (2020).
- Yao, H., Chen, J. H. & Xu, Y. F. Patients with mental health disorders in the COVID-19 epidemic. The Lancet Psychiatry 7, e21 (2020).
- Kozloff, N., Mulsant, B. H., Stergiopoulos, V. & Voineskos, A. N. The COVID-19 global pandemic: Implications for people with schizophrenia and related disorders. Schizophr. Bull. 46, 752–757 (2020).
- De Hert, M., Mazereel, V., Detraux, J. & Van Assche, K. Prioritizing COVID-19 vaccination for people with severe mental illness. World Psychiatry 20, 54–55 (2021).
AP ZĀĻU NOMAIŅA: KĀPĒC, KAD, KĀAP ZĀĻU NOMAIŅA: KĀPĒC, KAD, KĀ
Antipsihotiskās zāles ieviesa 1950-tajos gados, lai mazinātu vai atvieglotu tādus psihotiskās epizodes simptomus kā redzes un dzirdes halucinācijas un murgus. AAntipsihotiskās zāles ieviesa 1950-tajos gados, lai mazinātu vai atvieglotu tādus psihotiskās epizodes simptomus kā redzes un dzirdes halucinācijas un murgus. A
vēl…ATMIŅAS TRAUCĒJUMU NOVĒRŠANA PELĒMATMIŅAS TRAUCĒJUMU NOVĒRŠANA PELĒM
Šizofrēnija ir neiropsihiski traucējumi, kas izpaužas ar virkni simptomu. Tos iedala pozitīvajos, negatīvajos un kognitīvajos simptomos. Slimības raksturīga iezŠizofrēnija ir neiropsihiski traucējumi, kas izpaužas ar virkni simptomu. Tos iedala pozitīvajos, negatīvajos un kognitīvajos simptomos. Slimības raksturīga iez
vēl…