Kad ir diagnosticēta šizofrēnija, klīnicistiem, pacientiem un ģimenēm ir jāpieņem svarīgs lēmums par ārstēšanos. Gribas teikt, ka simptomi uzlabojas, ja pacienti lieto viņiem izrakstītās zāles kā norādījis ārsts, taču šizofrēnijas gadījumā pacientu nelīdzestība viņiem nozīmētajai terapijai ir augsta (no 20% līdz 56%).^4,5 Lai uzlabotu izredzes atveseļoties, pacientiem jānodrošina ārstēšana, kam ir pierādīta efektivitāte, drošums, laba panesamība, kā arī iespējami ērts lietošanas režīms. Atbildes reakcija, panesamība un lietošanas ērtums var uzlabot līdzestību zāļu lietošanai, kas, savukārt var palīdzēt pacientam sekmīgi turpināt ārstēšanos⁶ un uzlabot ārstēšanas pozitīva rezultāta izredzes.

Ārstēšanas uzsākšanai ar kariprazīnu ir virkne priekšrocību, t.i. spēja efektīvi iedarboties uz dažāda veida slimības izpausmēm gan īstermiņā, gan ilgtermiņā⁷, negatīvo simptomu mazināšana⁸, labs kardioloģiskais un metabolais profils⁹, reti sastopams ķermeņa masas pieaugums⁹ un sedācija¹⁰, kā arī ērta lietošana vienu reizi dienā, neatkarīgi no ēdienreizes.¹

Karprazīna efektivitāte akūtu šizofrēnijas paasinājumu ārstēšanā pieaugušiem pacientiem ir apstiprināta trīs klīniskos pētījumos ar pozitīvu rezultātu.^11-13 Katrs no pētījumiem sastāvēja no medikamentiem brīva perioda (līdz vienai nedēļai), sešu nedēļas dubultaklas terapijas perioda, kam sekoja divu nedēļas drošuma uzraudzības periods; pētījumos tika izvērtētas fiksētas un fiksētas/mainīgas kariprazīna devas no 1,5 mg/d līdz 9 mg/d; lai arī apstiprinātā kariprazīna maksimālā deva 6 mg/dienā.¹ Katrā grupā primārais gala rezultāts tika vērtēts pēc Pozitīvo un negatīvo simptomu skalas (PANSS) kopējo punktu skaita izmaiņām pēc sešām terapijas nedēļām pret sākotnējiem rādītājiem; sekundārais gala rezultāts katrā pētījumā tika vērtēts pēc Vispārējo klīnisko simptomu smaguma izvērtēšanas skalas (CGI-S) punktu izmaiņām pēc sešām terapijas nedēļām, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem.^11-13

Visos trijos īstermiņa pētījumos apstiprinājās kariprazīna efektivitāte salīdzinājumā ar placebo pieaugušiem pacientiem ar akūtu šizofrēnijas paasinājumu.^11-13 Kariprazīna efektivitāte ir salīdzināma ar citiem antipsihotiskajiem medikamentiem, ņemot vērā pēdējā laikā pieaugošo tendenci palielināties placebo efektam.⁹

1. pētījums bija 2b fāzes, starptautisks, multicentru, nejaušināts, dubultakls, ar placebo un pētāmām zālēm, paralēlo grupu pētījums ar fiksētu devu, kas tika īstenots no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada augustam. Pacienti tika pēc nejaušības principa sadalīti četrās grupās vienādās proporcijās (1:1:1:1). Vienas grupas pacienti reizi dienā saņēma placebo (n=151), otra karprazīnu 1,5 mg diennakts devā (n=145), trešā kariprazīnu 3,0 mg diennakts devā (n=147), ceturtā kariprazīnu 4,5 mg diennakts devā (n=148), vai risperidonu 4,0 mg diennakts devā (ietverot jutīguma noteikšanu – izvērtēt to iedarbības samēru ar pētāmām zālēm), n=141).

Kariprazīna izpētes primārais galarezultāts – PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas (primārā efektivitāte) un CGI-S punktu skaita izmaiņas (sekundārā efektivitāte) pēc sešām terapijas nedēļām – salīdzinot ar sākotnējo vērtējumu, bija statistiski pārāks par placebo visās kariprazīna dažādo izmantoto devu grupās (1,5, 3, un 4,5 mg/d). Arī pacientu grupā, kas saņēma risperidonu, rezultāti abos efektivitātes parametros uzrādīja nozīmīgu atšķirību salīdzinājumā ar placebo. Atšķirība no placebo iezīmējās jau ārstēšanas sākumposmā ar katru no kariprazīna devām (1.nedēļā kariprazīna 3 un 4,5mg/d, 2.nedēļā kariprazīna 1,5 mg/d devu) un saglabājās līdz pētījuma beigām. Lai arī uzlabojumi salīdzinājumā ar placebo tika novēroti ar mazāko kariprazīna devu (1,5mg/d), lielāks ārstēšanas efekts konstatēts ar augstākām devām (3 un 4,5 mg/d).

Atsauce: Adaptēts no Durgam, S. et al. An evaluation of the safety and efficacy of cariprazine in patients with acute exacerbation of schizophrenia: A phase II, randomized clinical trial. Schizophr. Res. 152, 450–457 (2014).¹¹

2. pētījums bija trešās fāzes, multicentru, starptautisks, nejaušināts, dubultakls, ar placebo un pētāmām zālēm, paralēlo grupu pētījums ar fiksētu devu, kas tika īstenots no 2010. gada aprīļa līdz 2011. gada decembrim. Pacienti pēc nejaušības principa bija sadalīti četrās grupās vienādās proporcijās (1:1:1:1). Katra pacientu grupa saņēma reizi dienā ārstēšanu vai nu ar placebo (n=153), vai kariprazīnu 3 mg (n=155), vai kariprazīnu 6 mg (n=157), vai aripiprazolu 10 mg (ietverot jūtīguma noteikšanu – izvērtēt to iedarbības samēru ar pētāmām zālēm, n=152).

PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas (primārā efektivitāte) un CGI-S punktu skaita izmaiņas (sekundārā efektivitāte) pēc 6 terapijas nedēļām, salīdzinot ar sākotnējo vērtējumu, katrai kariprazīna devai bija statistiski ticami pārākas par placebo. Arī pacientu grupā, kas saņēma aripiprazolu, rezultāti abos efektivitātes parametros uzrādīja nozīmīgu atšķirību salīdzinājumā ar placebo. Statistiski nozīmīga atšķirība no placebo tika panākta 1.nedēļā grupā, kas dienā saņēma 6 mg kariprazīna un 3.nedēļā grupā, kas dienā saņēma 3 mg kariprazīna, abās grupās efekts saglabājās līdz pētījuma beigām.

Atsauce: Adaptēts no Durgam, S. et al. Cariprazine in acute exacerbation of schizophrenia: A fixed-dose, phase 3, randomized, double-blind, placebo- and active-controlled trial. J. Clin. Psychiatry 76, e1574-82 (2015).¹³

3.pētījums bija trešās fāzes multicentru, daudznacionāls, nejaušināts, dubultakls, placebo kontrolēts paralēlo grupu fiksētas/mainīgas devas pētījums, kas tika veikts no 2010. gada aprīļa līdz 2011. gada decembrim. Pacienti bija pēc nejaušības principa sadalīti grupās vienādās proporcijās (1:1:1), lai saņemtu ārstēšanu reizi dienā ar kariprazīnu 3-6 mg (n=151), kariprazīnu 6-9 mg (n=148), vai placebo (n=147). Kariprazīna devas tika pakāpeniski titrētas pētījuma pirmajās divās nedēļās līdz 3 mg/d (3-6 mg/d grupā) vai līdz 6 mg/d (6-9 mg/d grupā); nepietiekamas atbildes reakcijas gadījumos karipazīna devu varēja palielināt līdz pat maksimāli 6 mg/d (3-6 mg/d grupā) vai 9 mg/d (6-9mg grupā), sākot ar otrās nedēļas beigām. Deva tika saglabāta nemainīga no 3.nedēļas beigām līdz 6.nedēļai.

PANSS kopējo punktu skaita izmaiņas (primārā efektivitāte) un CGI-S punktu skaita izmaiņas (sekundārā efektivitāte) pēc 6. terapijas nedēļām, salīdzinot ar sākotnējo vērtējumu, katrai kariprazīna grupai bija statistiski ticami pārākas par placebo.
Statistiski nozīmīga atšķirība no placebo tika panākta 1.nedēļā kariprazīna 6-9 mg/d grupā un 2.nedēļā 3-6mg/d grupā; statistiski ticama atšķirība abās kariprazīna devu grupās saglabājās līdz pat pētījuma beigām.

Atsauce: Adaptēts no Kane, J. M. et al. Efficacy and Safety of Cariprazine in Acute Exacerbation of Schizophrenia: Results from an International, Phase III Clinical Trial. J. Clin. Psychopharmacol. 35, 367–373 (2015).¹²

Pacientu ar šizofrēniju agresīvu uzvedību var izraisīt virkne dažādu faktoru, tajā skaitā psihoaktīvu vielu kaitīga pārmērīga lietošana, zāļu neatbilstoša lietošana, nepareiza izturēšanās pret pacientu bērnībā, uzvedības traucējumi un ekonomiska rakstura grūtības.¹⁴ Lielākoties pacienti ar šizofrēniju nav agresīvi, taču pastāv risks, ka naidīga vai agresīva uzvedība var attīstīties.^15,16 Naidīgums, kuru raksturo aizkaitināmība, dusmas, noliegums vai agresija, nav tas pats, kas vardarbīga uzvedība, taču naidīgumam ir potenciāls eskalēties līdz vardarbībai.¹⁷ Šizofrēnijas norisē naidīga un agresīva uzvedība nozīmē slimības sloga palielināšanos, jo pieaug hospitalizācijas nepieciešamība, stigmatizācija, iespējamība pacientam iesaistīties kriminālās situācijās, pieaug fizisku traumu un ievainojumu risks, kas saistīts ar pacienta iesaistīšanos kautiņos vai citās konfliktsituācijās.¹⁸ Pacienti ar šizofrēniju, kuru viena no slimības izpausmēm ir naidīgums, varētu būt ieguvēji no terapijas ar atipiskiem antipsihotiskiem medikamentiem.¹⁹

Tika veikta akūtu šizofrēnijas paasinājumu ārstēšanas ar kariprazīnu trīs klīnisko pētījumu ar pozitīvu rezultātu jau iegūto datu papildus izvērtēšana (post hoc analīze), lai noteiktu kariprazīna (n=1024) efektu, salīdzinājumā ar placebo (n=442), izvērtējot naidīgumu; jau iegūto datu papildus izvērtēšanai kariprazīna devu grupas tika kombinētas (1.5 – 9 mg/d).³ Naidīgums tika vērtēts pēc PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļā (P7) kā izmaiņas no sākotnējā vērtējuma līdz 6.nedēļai, izvērtējot verbālās un neverbālās dusmu un nolieguma izpausmes, tostarp sarkasmu, pasīvi agresīvu uzvedību, verbālus uzbrukumus un aizskarošu uzvedību.²⁰ Punktu skaitu amplitūda bija no 1 (nav naidīguma) līdz 7 (ļoti augsta naidīguma pakāpe, tostarp, izteiktas dusmas, ļoti izteikta nesadarbošanās, fiziski aizskaroša uzvedība).²⁰

PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļā vidējās izmaiņas no sākotnējā rādītāja tika vērtētas kopējā apvienotā pacientu populācijā un apakšgrupās, kuras tika kategorizētas pēc pieaugošā naidīguma, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem: minimāli smagi (vienības punktu skaits ≥2: nav pārliecinošas patoloģijas/normālas uzvedības galēja robeža); viegli smags (vienības punktu skaits ≥3: netieša vai apvaldīta dusmu izpausme komunikācijā, ieskaitot sarkasmu, necieņu, naidīgus izteikumus, reizēm aizkaitinājumu); vidēji smags (vienības punktu skaits ≥4: klaji naidīga attieksme, biežs aizkaitinājums, tiešas dusmu vai nolieguma izpausmes). Lai testētu specifisku kariprazīna iedarbību uz naidīgumu, tika veikts atsevišķs izvērtējums, lai izslēgtu iespējamo rezultātu saistību ar citām slimības izpausmēm vai ārstēšanas rezultātiem, t.i. pozitīvo simptomu izmaiņām vai sedāciju.³

Kopējā apvienotā populācijā izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem, līdz 6.nedēļai PANSS naidīguma izvērtēšanas sadaļā bija statistiski nozīmīgas par labu kariprazīnam katrā no analīzes punktiem no 1. līdz 6. nedēļai. Pozitīvo simptomu un sedācijas papildus izvērtējums arī apstiprināja, ka kariprazīna iedarbība uz naidīgumu bija daļēji neatkarīga no uzlabojumiem PANSS pozitīvajos simptomos un neatkarīga no sedācijas esamības vai neesamības.³

Atsauce: Adaptēts no Citrome, L., Durgam, S., Lu, K., Ferguson, P. & Laszlovszky, I. The effect of Cariprazine on hostility associated with schizophrenia: Post hoc analyses from 3 randomized controlled trials. J. Clin. Psychiatry 77, 109–115 (2016).³

Naidīguma apakšgrupu rezultāti līdz 6.nedēļai uzrādīja statistiski nozīmīgu atšķirību no placebo, salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem, par labu kariprazīnam katrā no analizētajām naidīguma kohortām. 6.nedēļā varēja novērtēt, ka sākotnēji augstāks naidīguma līmenis ir saistīts ar izteiktākām izmaiņām ārstēšanas laikā. Labākos rezultātus varēja vērot pacientiem, kuri lietoja kariprazīnu un kuru naidīguma rādītājs pētījuma sākumā bija ≥4.³

Atsauce: Adaptēts no Citrome, L., Durgam, S., Lu, K., Ferguson, P. & Laszlovszky, I. The effect of Cariprazine on hostility associated with schizophrenia: Post hoc analyses from 3 randomized controlled trials. J. Clin. Psychiatry 77, 109–115 (2016).³

Jau iegūto datu papildus izvērtēšana (Post hoc analīze) norāda, ka kariprazīnam var būt specifiska iedarbība uz naidīguma mazināšanu, kas ir neatkarīga no antipsihotiskās iedarbības un sedācijas, un efekts ir izteiktāks pacientiem ar augstāku naidīguma sākotnējo līmeni.³ Kariprazīns var būt laba ārstēšanas izvēle pacientiem ar akūtu šizofrēniju un naidīgu uzvedību.

REAGILA (cariprazinum) ir recepšu medikaments. Pirms izrakstīšanas, lūdzu, iepazīstieties ar pilnu zāļu aprakstu.
Reklāmas devējs: Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā. Reklāmas izstrādes datums: 2021. gada 25.marts.