AKŪTI PACIENTI
Šajā sadaļā
Pazīmes
Akūti pacienti ar šizofrēniju ir izteikti vai smagi slimi (PANSS kopējais punktu skaits ≥ 80 un ≤ 120) un viņiem ir attīstījusies pirmreizēja psihoze vai psihozes recidīvs.1 Šie pacienti var būt ažitēti, kairināmi vai pat naidīgi noskaņoti2 un ar augstu pašnāvības risku, it sevišķi pirmajā psihozes epizodē.3 Šiem pacientiem ir izteikti pozitīvie simptomi, bet var būt arī negatīvie, kognitīvie un garastāvokļa simptomi.4 Dominējošu un smagu pozitīvo simptomu dēļ pacientiem bieži rodas spriedze, grūtības noturēties darbā un problēmas attiecībās.4 Ja pacienti nespēj patstāvīgi funkcionēt4, vai pastāv risks apdraudēt sevi vai citus, var būt nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.2 Pacientiem bieži ir nepietiekama kritika pret savu veselības stāvokli.2 Akūtajā stadijā pacientiem ir tendence lietot neatļautas vielas, piemēram, marihuānu, alkoholu vai stimulantus, kuri var pastiprināt psihotiskos simptomus.2
Klīniskā pārvaldība
Šajā pacientu grupā galvenais mērķis ir strauji novērst psihotiskos simptomus ar antipsihotiskajiem līdzekļiem.5 Perorālie antipsihotiskie līdzekļi nav invazīvi un pacientiem pieņemamāki, tāpēc tos piedāvā vispirms.4 Ja pacients nevēlas vai nespēj tos lietot, ir pieļaujama intramuskulāru injekciju veikšana.4 Izvēloties antipsihotisko līdzekli, jāņem vērā tā ilgtermiņa ietekme, jo pacienti parasti turpina konkrēto antipsihotisko līdzekli lietot arī uzturošās ārstēšanas periodā.4 Savukārt recidīva gadījumā, izvēloties antipsihotisko līdzekli jānoskaidro, vai recidīvs nav attīstījies medikamenta nepareizas lietošanas dēļ: ja iepriekš lietoto medikamentu pacients slikti panesa, jāapsver cita antipsihotiskā līdzekļa uzsākšana.2 Ažitācijas gadījumā papildus jālieto benzodiazepīni.2
Šīs pacientu populācijas klīniskā pārvaldība ietver arī vajadzību nodrošināt pacientu un aprūpētāju drošību4, izvērtēt un novērst veicinošos faktorus, piemēram, vielu lietošanu⁶, un mazināt hospitalizāciju skaitu.7 Akūtiem pacientiem tiek uzsākta pāreja uz uzturošo ārstēšanu4, kuras mērķis ir nodrošināt ilgstošu remisiju ar augstu funkcionēšanas līmeni, un tiek sākta arī negatīvo simptomu ārstēšana.5
Pārejot uz uzturošo ārstēšanu, pacientiem un viņu ģimenes locekļiem ir jānodrošina psihoizglītošana par slimību un tās ārstēšanu.7 Jāīsteno arī intervences, kas vērstas uz pacienta sociālo prasmju, pašaprūpes un garastāvokļa uzlabošanu.7 Kopumā šīm intervencēm jāpalīdz novērst recidīvus, samazināt hospitalizāciju skaitu un veicināt ilgstošu remisiju ar augstu funkcionēšanas līmeni.7
Kariprazīna nozīme akūtu pacientu ārstēšanā
Kariprazīns ir D3/D2 daļējs agonists, kuru Eiropas Zāļu aģentūra ir apstiprinājusi šizofrēnijas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem.8 Šis apstiprinājums tika piešķirts, pamatojoties uz kariprazīna efektivitāti akūtu šizofrēnijas pacientu ārstēšanā, remisijas nodrošināšanā un recidīvu novēršanā.8
Trīs pētījumos ar akūtiem šizofrēnijas pacientiem kariprazīns samazināja PANSS kopējo punktu skaitu 6. nedēļā daudz lielākā mērā nekā placebo.9,10,11
Adaptēts no: 1. pētījums: Durgam, S. et al. An evaluation of the safety and efficacy of cariprazine in patients with acute exacerbation of schizophrenia: A phase II, randomized clinical trial. Schizophr. Res. 152, 450–457 (2014); 2. pētījums: Durgam, S. et al. Cariprazine in acute exacerbation of schizophrenia: A fixed-dose, phase 3, randomized, double-blind, placebo- and active-controlled trial. J. Clin. Psychiatry 76, e1574–e1582 (2015); 3. pētījums: Kane, J. M. et al. Efficacy and Safety of Cariprazine in Acute Exacerbation of Schizophrenia: Results from an International, Phase III Clinical Trial. J. Clin. Psychopharmacol. 35, 367–373 (2015).
Akūtiem pacientiem dominējošais simptomu kopums ir pozitīvie simptomi, tāpēc šo simptomu kategoriju 6. nedēļā vērtēja atsevišķi: kariprazīns nodrošināja būtiski lielāku samazinājumu PANSS pozitīvo simptomu apakšskalā nekā placebo.9,10,11
Adaptēts no: 1. pētījums: Durgam, S. et al. An evaluation of the safety and efficacy of cariprazine in patients with acute exacerbation of schizophrenia: A phase II, randomized clinical trial. Schizophr. Res. 152, 450–457 (2014); 2. pētījums: Durgam, S. et al. Cariprazine in acute exacerbation of schizophrenia: A fixed-dose, phase 3, randomized, double-blind, placebo- and active-controlled trial. J. Clin. Psychiatry 76, e1574–e1582 (2015); 3. pētījums: Kane, J. M. et al. Efficacy and Safety of Cariprazine in Acute Exacerbation of Schizophrenia: Results from an International, Phase III Clinical Trial. J. Clin. Psychopharmacol. 35, 367–373 (2015).
Kariprazīns efektīvi samazina simptomus visās 5 šizofrēnijas simptomu kategorijās (negatīvie simptomi, pozitīvie simptomi, dezorganizēta domāšana, nekontrolēts naidīgums/uzbudinājums, trauksme/depresija) akūtiem pacientiem salīdzinājumā ar placebo.12
Adaptēts no: Marder, S. et al. Efficacy of cariprazine across symptom domains in patients with acute exacerbation of schizophrenia: Pooled analyses from 3 phase II/III studies. Eur. Neuropsychopharmacol. 29, 127–136 (2019).
Kariprazīns efektīvi un būtiski samazināja kopējo pozitīvo simptomu novērtējumus akūtiem pacientiem salīdzinājumā ar placebo: šo ietekmi noteica 6 no 8 apakškategorijām.12
Adaptēts no: Marder, S. et al. Efficacy of cariprazine across symptom domains in patients with acute exacerbation of schizophrenia: Pooled analyses from 3 phase II/III studies. Eur. Neuropsychopharmacol. 29, 127–136 (2019).
Kariprazīns efektīvi un būtiski samazināja kopējo pozitīvo simptomu novērtējumus akūtiem pacientiem salīdzinājumā ar placebo: šo ietekmi noteica 6 no 8 apakškategorijām.12
Adaptēts no: Marder, S. et al. Efficacy of cariprazine across symptom domains in patients with acute exacerbation of schizophrenia: Pooled analyses from 3 phase II/III studies. Eur. Neuropsychopharmacol. 29, 127–136 (2019).
Salīdzinot ar placebo, kariprazīns nodrošināja ļoti būtisku naidīguma tūlītēju samazināšanos, un šī ietekme saglabājās visu 6 nedēļu ilgo ārstēšanas periodu.13
Adaptēts no: Citrome, L., Durgam, S., Lu, K., Ferguson, P. & Laszlovszky, I. The effect of cariprazine on hostility associated with schizophrenia. J. Clin. Psychiatry 77, 109–115 (2016).
Dozēšana
Akūtiem pacientiem ir indicēta strauja kariprazīna devas palielināšana par 1,5 mg dienā, lai panāktu ātru simptomu kontroli, titrēšanu sākot ar 1,5 mg/dienā un palielinot devu līdz 6 mg/dienā; visas devas bija efektīvas un labi panesamas.9,10,11 Kariprazīna sākuma deva ir 1,5 mg, un to katru dienu var palielināt.
Adaptēts no: 1. pētījums: Durgam, S. et al. An evaluation of the safety and efficacy of cariprazine in patients with acute exacerbation of schizophrenia: A phase II, randomized clinical trial. Schizophr. Res. 152, 450–457 (2014); 2. pētījums: Durgam, S. et al. Cariprazine in acute exacerbation of schizophrenia: A fixed-dose, phase 3, randomized, double-blind, placebo- and active-controlled trial. J. Clin. Psychiatry 76, e1574–e1582 (2015); 3. pētījums: Kane, J. M. et al. Efficacy and Safety of Cariprazine in Acute Exacerbation of Schizophrenia: Results from an International, Phase III Clinical Trial. J. Clin. Psychopharmacol. 35, 367–373 (2015).
Sākotnējo iedarbību var sagaidīt pēc dažām dienām, bet statistiski nozīmīgu iedarbību pēc 7 dienām (statistiski nozīmīgu iedarbību akūtiem pacientiem novēroja pēc 1 nedēļas, lietojot 3 mg, 4,5 mg un 6 mg devu un pēc 2 nedēļām, lietojot 1,5 mg devu).9,10
Adaptēts no: Durgam, S. et al. An evaluation of the safety and efficacy of cariprazine in patients with acute exacerbation of schizophrenia: A phase II, randomized clinical trial. Schizophr. Res. 152, 450–457 (2014); Durgam, S. et al. Cariprazine in acute exacerbation of schizophrenia: A fixed-dose, phase 3, randomized, double-blind, placebo- and active-controlled trial. J. Clin. Psychiatry 76, e1574–e1582 (2015).
Līdzsvara koncentrāciju kariprazīns sasniedz pēc 3-4 nedēļu lietošanas, tāpēc katras devas pilnīgā iedarbība ir vērojama šajā laika periodā.14
Atsauces
- Leucht, S. et al. What does the PANSS mean? Schizophr. Res. 79, 231–238 (2005).
- Keks, N. The Acutely Psychotic Patient. Handb. Emerg. Psychiatry 35, 198–213 (2006).
- Palmer, B. A., Pankratz, V. S. & Bostwick, J. M. The lifetime risk of suicide in schizophrenia: A reexamination. Arch. Gen. Psychiatry 62, 247–253 (2005).
- Jibson, M. Pharmacotherapy of acute schizophrenia. Psychiatr. Times 24, (2007).
- de Bartolomeis, A., Fagiolini, A., Vaggi, M. & Vampini, C. Targets, attitudes, and goals of psychiatrists treating patients with schizophrenia: Key outcome drivers, role of quality of life, and place of long-acting antipsychotics. Neuropsychiatr. Dis. Treat. 12, 99–108 (2016).
- Lieberman, J. A. et al. The early stages of schizophrenia: Speculations on pathogenesis, pathophysiology, and therapeutic approaches. Biol. Psychiatry 50, 884–897 (2001).
- Patel, K. R., Cherian, J., Gohil, K. & Atkinson, D. Schizophrenia: Overview and treatment options. P T 39, 638–645 (2014).
- Reagila Summary of Product Characteristics. doi:10.1163/187103210×528192.
- Durgam, S. et al. An evaluation of the safety and efficacy of cariprazine in patients with acute exacerbation of schizophrenia: A phase II, randomized clinical trial. Schizophr. Res. 152, 450–457 (2014).
- Durgam, S. et al. Cariprazine in acute exacerbation of schizophrenia: A fixed-dose, phase 3, randomized, double-blind, placebo- and active-controlled trial. J. Clin. Psychiatry 76, e1574–e1582 (2015).
- Kane, J. M. et al. Efficacy and Safety of Cariprazine in Acute Exacerbation of Schizophrenia: Results from an International, Phase III Clinical Trial. J. Clin. Psychopharmacol. 35, 367–373 (2015).
- Marder, S. et al. Efficacy of cariprazine across symptom domains in patients with acute exacerbation of schizophrenia: Pooled analyses from 3 phase II/III studies. Eur. Neuropsychopharmacol. 29, 127–136 (2019).
- Citrome, L., Durgam, S., Lu, K., Ferguson, P. & Laszlovszky, I. The effect of cariprazine on hostility associated with schizophrenia. J. Clin. Psychiatry 77, 109–115 (2016).
- Nakamura, T. et al. Clinical pharmacology study of cariprazine (MP-214) in patients with schizophrenia (12-week treatment). Drug Des. Devel. Ther. 10, 327–338 (2016).
AKATĪZIJA…KĀDĒĻ MŪS TĀ UZTRAUC?AKATĪZIJA…KĀDĒĻ MŪS TĀ UZTRAUC?
Akatīzija ir bieži sastopama blakusparādība, lietojot antipsihotiskos līdzekļus. Tas ir kustību traucējums vai ekstrapiramidāls sindroms (EPS), kam raksturīgi mAkatīzija ir bieži sastopama blakusparādība, lietojot antipsihotiskos līdzekļus. Tas ir kustību traucējums vai ekstrapiramidāls sindroms (EPS), kam raksturīgi m
vēl…AP ZĀĻU NOMAIŅA: KĀPĒC, KAD, KĀAP ZĀĻU NOMAIŅA: KĀPĒC, KAD, KĀ
Antipsihotiskās zāles ieviesa 1950-tajos gados, lai mazinātu vai atvieglotu tādus psihotiskās epizodes simptomus kā redzes un dzirdes halucinācijas un murgus. AAntipsihotiskās zāles ieviesa 1950-tajos gados, lai mazinātu vai atvieglotu tādus psihotiskās epizodes simptomus kā redzes un dzirdes halucinācijas un murgus. A
vēl…