Antipsihotisko zāļu nomaiņa šizofrēnijā: kāpēc, kad un kā?
Šajā sadaļā
Antipsihotiskās zāles
Antipsihotiskās zāles ieviesa 1950-tajos gados, lai mazinātu vai atvieglotu tādus psihotiskās epizodes simptomus kā redzes un dzirdes halucinācijas un murgus.1 Antipsihotiskos medikamentus galvenokārt lieto, lai ārstētu šizofrēnijas pozitīvos simptomus, bet to ilgstoša lietošana var būt saistīta ar rezistenci pret ārstēšanu vai nevēlamu blakusparādību izpausmi, piemēram, nekontrolētām kustībām, trīci, miegainību, metaboliskām un svara izmaiņām.2,3
Antipsihotisko zāļu veidi
Tipiskie antipsihotiskie medikamenti, tādi kā haloperidols un hlorpromazīns bija pirmie ieviestie antipsihotiskie medikamenti, un tos joprojām izmanto ārstēšanā, kad citas zāles nav efektīvas.4 Taču šīm zālēm ir augsts nevēlamo blakusparādību iespējamības risks, dažas no kurām var būt ļoti smagas.5 Konkrētāk, tās ir ekstrapiramidālās nevēlamās blakusparādības, simptomu grupa, kurā ietilpst parkinsonisms, distonija un akatīzija.6 Nevēlamās blakusparādības var atšķirties atkarībā no medikamenta. Bez ekstrapiramidāliem simptomiem (EPS) bieži sastopamās nevēlamās blakusparādības ir sausa mute, muskuļu stīvums un diskinēzijas, kuras izraisa tipisko antipsihotisko medikamentu lietošana.4
Tā kā daudzi tipiskie antipsihotiskie medikamenti radīja smagas blakusparādības, tika attīstīti atipiskie antipsihotiskie medikamenti. Šīs jaunākas paaudzes zāles tika apstiprinātas lietošanai 1990-tajos gados, un tās kļuvušas par pirmo ārstēšanas izvēli psihotisko epizožu terapijā.5 Zāles ir atipiskas, jo tās ir atšķirīgas no “konvenciālajām” zālēm vai pirmās paaudzes antipsihotiskajiem medikamentiem, ņemot vēra to klīnisko profilu, un tās rada mazāk nevēlamo blakusparādību.7 Atipiskie medikamenti ir kopumā drošāki lietošanai, lai gan var izpausties tādas nevēlamās blakusparādības kā akatīzija, metaboliskās izmaiņas un krampji.5
Pirmais atipiskais antipsihotiskais medikaments klozapīns tika apstiprināts lietošanai 1959.gadā.8 Kļuva skaidrs, ka šīs zāles cilvēkiem, lietotas klīniski efektīvās devās, radīs mazāk EPS, salīdzinājumā ar citām antipsihotiskajām zālēm. Vairākus gadu desmitus šīs bija vienīgās zāles, kuras bija apstiprinātas rezistentas šizofrēnijas ārstēšanai.9
Nomaiņas stratēģija: kāpēc?
Zāļu nomaiņas metode, deva un stratēģija jāpārbauda no gadījuma uz gadījumu, un jāņem vērā klīniskie pētījumi un reālā klīniskā prakse, piemēram, zāļu novērojumi. Ja terapeitiskā shēma izrādās neefektīva, pirmajai darbībai ir jābūt medikamenta devas pakāpeniskai palielināšanai līdz apstiprinātai augstākajai devai, ja tā ir panesama.3
Nomaiņas stratēģija: kad un kā?
Antipsihotisko medikamentu nomaiņa jāapsver šādos gadījumos:12
Antipsihotiskā medikamenta devas optimizācija un /vai zāļu lietošana ilgu laiku nav pierādījusi papildu klīnisko ieguvumu
Pacientam ir akūts slimības paasinājums, neskatoties uz labu zāļu līdzestību
Slikta antipsihotiskā medikamenta panesamība, tādos gadījumos kā:
Antipsihotiskā medikamenta devu nav iespējams pazemināt, jo nav pieļaujams klīniskās pasliktināšanās risks
Maz ticams, ka pie zemākām devām ārstēšanu ierobežojošā nevēlamā blakusparādība izzudīs
Pēc pacienta/aprūpes personas lūguma
Nepieciešams samazināt zāļu izmaksas vai vienkāršot dozēšanu
Zema līdzestība zāļu lietošanai
Antipsihotiskā medikamenta nomaiņu iespējams veikt pēc divām nedēļām, kad ir uzsākts jaunais antipsihotiskais medikaments13, tomēr debates par labāko zāļu nomaiņas laiku joprojām turpinās. Pētījumu dati par zāļu nomaiņu pacientiem ar šizofrēniju ar sliktu atbildes reakciju uz antipsihotiskā medikamenta monoterapiju uzrādīja salīdzināmu efektivitāti, kas attiecas uz pozitīvajiem un negatīvajiem simptomiem, taču zāļu nelietošanas periods laika posmā no pirmā antipsihotiskā medikamenta pārtraukšanas un otrā antipsihotiskā medikamenta lietošanas uzsākšanas nav ieteicams, jo pastāv atkārtota paasinājuma risks.15 Pastāv dažādas zāļu nomaiņas metodes, kas aprakstītas 1. tabulā.15
Antipsihotisko (AP) zāļu nomaiņas stratēģijas
| Stratēģija | Apraksts | Riski | Kā paveikt |
| Tieša nomaiņa | Pirmo AP medikamentu pārtrauc un sāk nākamo nākamajā dienā. Vienkāršākā stratēģija. | Pārtraukšanas simptomu risks no pirmā AP medikamenta. Nozīmīgs zāļu mijiedarbības risks. | Nepieciešama ekspertīze. Jāņem vērā zāļu individuāls raksturojums. Ja iespējams, jāizvairās no šīs stratēģijas, kad ir pāreja no klozapīna. |
| Savstarpēja titrēšana | Pirmais AP medikaments tiek pakāpeniski samazināts, kamēr otrais tiek pakāpeniski palielināts līdz terapeitiskajai devai. Klīniskajā praksē visbiežāk piemērotā stratēģija. Nodrošina zināmu līdzsvaru, mazinot recidīva risku un nevēlamo blakusparādību risku pārklāšanās laikā. | Iespējama zāļu mijiedarbība atšķirīgas farmakokinētikas dēļ. | Nepieciešama ekspertīze. |
| Turpināšana ar lēnāku titrēšanu un sekojošu pārtraukšanu | Turpina lietot pirmo AP medikamentu ierastajā devā, otrais AP medikaments pakāpeniski tiek titrēts līdz devai, kas tuva terapeitiskajai. Tad pirmais AP medikaments pakāpeniski tiek samazināts un pārtraukts, kamēr otrā AP medikamenta deva tiek palielināta līdz terapeitiskai devai. Viskonservatīvākā stratēģija. | Nozīmīga divu AP medikamentu pārklāšanās ar lielu nevēlamo blakusparādību ticamību pārejas periodā. Pirmā AP medikamenta plānotā pārtraukšana var tā arī nenotikt, vai arī otrā AP medikamenta terapeitisko devu var nesasniegt. | Ierobežota pacientiem ar augstu atkārtota paasinājuma risku. |
Atsauce: Adaptēts no Keks, Schwartz and Hope. Aust Prescr. 42(5), 152–157 (2019)15
Pētījumi ir pierādījuši, ka pēc nomaiņas nav nozīmīgu atšķirību klīniskajās izpausmēs, ieskaitot, trīci, diskinēziju, reiboni, ekstrapiramidālos simptomus un ārstēšanas izraisītās nevēlamās blakusparādības, salīdzinot pakāpenisku pārtraukšanu (t.i. pakāpeniski uzsākot jauno antipsihotisko medikamentu, kamēr vēl lieto iepriekšējo līdz laikam, kad sāk tā lietošanas pārtraukšanu) un tūlītēju pārtraukšanu (t.i. sākot pirmā antipsihotiskā medikamenta pārtraukšanu, kad pakāpeniski jau sāk lietot otro antipsihotisko medikamentu), un tas nozīmē, ka klīniskajā praksē jebkura no stratēģijām var tikt izmantota.16,17 Turklāt ir pierādījumi, ka lielākā daļa pacientu ar šizofrēniju vai šizoafektīviem traucējumiem, kuri pašlaik saņem vairākus antipsihotiskos medikamentus, var droši pāriet uz antipsihotisko medikamentu monoterapiju bez klīniskā stāvokļa pasliktināšanās. Tikai neliela pacientu daļa iegūst no antipsihotisko medikamentu polifarmācijas.18
Antipsihotisko medikamentu nomaiņas procesā pārejas polifarmācija ir neizbēgama, kā tas iepriekš minēts. Ja psihiskais stāvoklis pasliktinās pēc antipsihotiskā medikamenta nomaiņas, salīdzinājumā ar polifarmāciju pārejas periodā, tad vienīgā izvēle ir atgriezties pie pārejas perioda polifarmācijas.19
Atsauces
- Ortiz‐Orendain et al. Cochrane Database Syst Rev. 2017; 2017(6): CD009005.
- Finkel et al. Pharmacology 2009; p.151-153
- Hatta et al. Ther Adv Psychopharmacol. 2018; 8(6): 173–183.
- Stevens et al. Psychiatry (Second Edition) 2011; p.24-25
- Mackin et al. BMJ 2011; 342
- https://www.mentalhelp.net/medications/typical-antipsychotics/
- Willner et al. StatPearls Publishing 2019; NBK448156
- Stroup et al. Am J of Psych 2016;173(2):166‐73
- https://www.uptodate.com/contents/pharmacotherapy-for-schizophrenia-acute-and-maintenance-phase-treatment
- Leucht et al. Lancet 2013; 382:951–962
- Taylor et al. Journal of Psychopharm 2000;14(4):409‐18
- https://www.psychiatrictimes.com/cme/switching-antipsychotics-why-when-and-how [Accessed on 22nd November 2019]
- Samara et al. J Psychiatry. 2015; 172(7):617-29
- Zink et al. J Psychopharmacol 2008; 23(3):305-314
- Keks, Schwartz and Hope. Aust Prescr. 2019 Oct; 42(5):152–157
- Sajatovic et al. Ther Adv Psychopharmacol 2016; 6:355–368
- Takeuchi et al. Schizophr Res 2017; 189: 4–8
- Borlido et al. J Clin Psychiatry 2016; 77:e14–e20
- https://www.nice.org.uk/guidance/cg178/chapter/1-Recommendations [Accessed on 22nd November 2019]
Shēmas pārejai uz REAGILAShēmas pārejai uz REAGILA
Šizofrēnijas ārstēšanas mērķis ir atveseļošanās, kas ietver simptomu remisiju līdz ar adekvātam pašaprūpes spējām, spēju funkcionēt gan sabiedrībā, gan profesioŠizofrēnijas ārstēšanas mērķis ir atveseļošanās, kas ietver simptomu remisiju līdz ar adekvātam pašaprūpes spējām, spēju funkcionēt gan sabiedrībā, gan profesio
vēl…REAGILA SĀKUMA DEVASREAGILA SĀKUMA DEVAS
REAGILA ir indicēta šizofrēnijas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem. Tā aptver visus šizofrēnijas simptomu veidus, ieskaitot pozitīvos, negatīvos, kognitīvos, akREAGILA ir indicēta šizofrēnijas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem. Tā aptver visus šizofrēnijas simptomu veidus, ieskaitot pozitīvos, negatīvos, kognitīvos, ak
vēl…