GADĪJUMA APRAKSTS PAR KARIPRAZĪNA LIETOŠANU IEPRIEKŠ NEĀRSTĒTAI PACIENTEI
Šis ir gadījuma apraksts par 52 nedēļu ilgu kariprazīna lietošanu un iespaidīgu klīnisko uzlabojumu pacientei ar agrīna sākuma šizofrēniju, kurai bija ļoti ilgstoši neārstēta psihoze un negatīvie simptomi, kas parasti ierobežo ārstēšanas iespējas un liecina par sliktu prognozi.
Gadījuma apraksts
Pacienta anamnēze / diagnoze un simptomi
23 gadus veca sieviete vecāku pavadībā ieradās Šemmelveiša Universitātes Reto slimību institūtā. Sievietes vecākiem jau kādu laiku bija aizdomas, ka ar meitas veselību kaut kas nav kārtībā, bet šī bija pirmā reize, kad viņi vērsās pēc medicīniskas palīdzības. Šajā brīdī pacientes veselības traucējumi vēl nebija precizēti.
Paciente bija klusa un ieturēta, tāpēc vecāki runāja viņas vietā. Sākotnēji paciente apmeklēja divvalodīgu vidusskolu, viņai bija labas sekmes un viņa bija sociāli aktīva, komunicējot ar draugiem un vienaudžiem. 15 gadu vecumā pacientei parādījās grūtības ar valodu apguvi un informācijas iegaumēšanu, un viņas sekmes mācībās pasliktinājās. Pakāpeniski sāka mainīties viņas personība, un viņa kļuva arvien vieglāk kairināma un verbāli un fiziski agresīva pret klasesbiedriem. Šajā laikā paciente dzīvoja kopā ar vecākiem, nesatikās ar draugiem un neveidoja attiecības, un viņas sociālā aktivitāte būtiski samazinājās. Kādā dienā meitene atklāja mātei, ka spēj dzirdēt apkārtējo cilvēku domas un, iespējams, arī dzird balsis. Pirmajā psihiatriskajā intervijā un apskatē tika konstatēti būtiski kognitīvo funkciju traucējumi, proti, domāšanas, atmiņas un asociāciju veidošanas traucējumi. Kognitīvo funkciju pazeminājums kombinējās ar pazeminātu reaģētspēju, motivācijas trūkumu, vispārēju psihomotoru gausumu, hipobuliju un nākotnes perspektīvu trūkumu.
Pēc vairākām diferenciāldiagnostiskām pārbaudēm tika diagnosticēta agrīna šizofrēnija ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem. Pacientei bija ļoti augsts PANSS kopējais punktu skaits (150 punkti), un pacientes veselības stāvokļa vērtējums pēc CGI-S skalas bija “smagi slima” (6 punkti). PANSS rezultātu galvenokārt noteica negatīvo simptomu rādītāji, un paciente atbilda dominējošu negatīvo simptomu kritērijam.
Ārstēšana
Paciente ārstējās slimnīcā 2 nedēļas, un viņai tika uzsākts kariprazīns 1,5 mg/dienā, 2 nedēļu laikā devu paaugstinot līdz 4,5 mg/dienā: paciente saņēma 1,5 mg/dienā pirmās 3 dienas, 3 mg/dienā no 4. dienas līdz 12. dienai, un 4,5 mg/dienā no 13. dienas. Ārstējoties šīs divas nedēļas slimnīcā, pacientes “acīmredzamie negatīvie simptomi, proti, runas nabadzība, psihomotorais gausums un afektīvais blāvums mazinājās; taču attiecībā uz murgainajām pārliecībām un halucinatorajiem pārdzīvojumiem būtiskus uzlabojumus nenovēroja”.
Divas nedēļas pēc izrakstīšanās no slimnīcas kognitīvie traucējumi bija vēl vairāk mazinājušies. Paciente pievērsa lielāku uzmanību ģimenes locekļu aktivitātēm un bija kļuvusi komunikablāka, turklāt viņas runas temps bija gandrīz normāls. Salīdzinot ar hospitalizācijas dienu, pacientei vairs nenovēroja domāšanas aizturi un palēninātas kustību reakcijas, un viņa varēja koncentrēties sarunai un uz jautājumiem atbildēja pietiekami ātri. Vispārējie klīniskie uzlabojumi, tostarp kognitīvo funkciju uzlabojumi, saglabājās arī nākamajās vizītēs, un būtiski uzlabojās arī pacientes spēja veikt ikdienas aktivitātes. Paciente arvien vairāk piedalījās ģimenes dzīvē un pat uzņēmās dažus mājsaimniecības pienākumus. Pirmo reizi vairāku gadu laikā viņa apmeklēja frizieri, kas bija būtisks pretstats iepriekš novērotajai nevērībai pret sevi.
Pēc 16 ārstēšanas nedēļām pacientes PANSS negatīvo simptomu apakšskalas punktu skaits un PANSS negatīvo simptomu faktoru punktu skaits (PANSS-FSNS) samazinājās attiecīgi par 44,44% un 41,31%. Šī gadījuma analīze liecina, ka “akūtiem pacientiem ar dominējošiem pozitīvajiem simptomiem, kuriem ir lielākas izredzes uz labu atbildes reakciju uz ārstēšanu, klīniski nozīmīgāks kritērijs būtu 50% robežvērtība; tomēr atipiskas šizofrēnijas pacientam pat nelieli uzlabojumi varētu būt klīniski nozīmīga iedarbība, tāpēc ir pieļaujama 25% robežvērtības izmantošana. Šajā gadījumā 44,44% un 41,31% uzlabojums attiecīgi PANSS negatīvo simptomu apakšskalā un PANSS-FSNS ir uzskatāms par pārliecinošām klīniski nozīmīgām izmaiņām”.
Negatīvo un pozitīvo simptomu uzlabojumi ārstēšanas laikā saglabājās, un “vēlākajās vizītēs (32 un 52 nedēļa) pacientes PANSS kopējais punktu skaits samazinājās gandrīz līdz minimālajam un būtiski samazinājās negatīvo simptomu punktu skaits (PANSS-NSS=66,67% un PANS-FSNS=70,00% abos laika punktos)”. Pēc 8 nedēļām pacientei bija vērojamas vieglas EPS izpausmes, bet neattīstījās metabolas, kardioloģiskas vai citas blakusparādības, tādējādi pierādot, ka kariprazīns ir labi panesams.
Diskusija
Autori secina, ka “viens gadījuma apraksts noteikti neļauj izdarīt secinājumus par medikamenta efektivitāti, tomēr šajā klīniskajā gadījumā novērotie rezultāti ir daudzsološi. Lietojot kariprazīna devu, kas ir rekomendēta pacientiem ar negatīvajiem simptomiem, būtiski uzlabojās šīs pacientes veselības stāvoklis, tostarp pozitīvie, negatīvie un kognitīvie simptomi un arī sociālā funkcionēšana, un šī iedarbība saglabājās vairāk nekā 12 mēnešus.”
Agrīna sākuma šizofrēnija ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem: gadījuma apraksts par kariprazīna lietošanu iepriekš neārstētai pacientei
“Lietojot pacientiem ar negatīvajiem simptomiem rekomendēto devu, būtiski uzlabojās mūsu pacientes veselības stāvoklis, tostarp pozitīvie, negatīvie un kognitīvie simptomi un arī sociālā funkcionēšana, un šī iedarbība saglabājās 12 mēnešus. Kopumā kariprazīns bija labi panesams, un pēc 8 nedēļām bija vērojamas vieglas EPS izpausmes, bet metabolas, kardioloģiskas vai citas blakusparādības neattīstījās.”
