REAGILA iedarbība uz primārajiem un sekundārajiem negatīvajiem simptomiem: pseidospecifiskums
- Kariprazīns ir efektīvs plaša spektra šizofrēnijas simptomu, tostarp negatīvo simptomu, ārstēšanā1,5-7
- Kariprazīna ietekmes uz negatīviem simptomiem pētījums parādīja, ka negatīvo simptomu kontrole ar kariprazīnu nav saistīta ar pozitīvo simptomu uzlabojumiem1
- Negatīvo simptomu kontrole nav saistīta arī ar depresīvo simptomu uzlabojumiem1
- Negatīvo simptomu kontrole nav saistīta arī ar EPS uzlabojumiem1
Šajā sadaļā
Kas ir pseidospecifiskuma problēma?
Kariprazīns ir pirmais un vienīgais antipsihotiskais medikaments, kurš apjomīgā pētījumā, kas speciāli veidots ar mērķi izvērtēt pacientus ar šizofrēniju, kam ir dominējoši, noturīgi negatīvie simptomi, demonstrējis efektivitātes pārākumu pār citiem antipsihotiskajiem medikamentiem1, taču arī vairāki citi antipsihotiskie medikamenti ir pierādījuši efektivitāti negatīvo simptomu ārstēšanā, salīdzinot to ar placebo vai citiem antipsihotiskajiem medikamentiem pētījumos ar pacientiem, kuriem bija vispārīgie šizofrēnijas simptomi.2
Tad kāda ir atšķirība?
Diemžēl negatīvo simptomu uzlabojumi, kas parādās šizofrēnijas paasinājuma periodā, ir neskaidri un nedemonstrē patieso negatīvo simptomu ārstēšanas efektu. Iemesls slēpjas primāro (t.i., šizofrēnijai raksturīgo) un sekundāro (t.i. rodas citu faktoru dēļ vai ir to radīti; var padoties terapijai, ārstējot pamata iemeslu) negatīvo simptomu dažādībā. Iekļaujot pētījumā pacientus ar sekundāriem negatīviem simptomiem, rodas sarežģījumi un kļūdainas interpretācijas par to, kas ir un kas nav tiešs terapeitisks efekts, ārstējot negatīvos simptomus. Ja pacienti nav stabili un tiem ir sekundārie negatīvie simptomi, iespējams, ka šķietamie uzlabojumi negatīvajos simptomos patiesībā ir saistīti ar vienlaikus esošajiem uzlabojumiem citās simptomu grupās (t.i. depresijas, psihozes, ekstrapiramidālos simptomos), un tie paši par sevi nav negatīvo simptomu uzlabojumi.3
Ko īsti nozīmē pseidospecifiskums?
Kā iespējams pierādīt negatīvo simptomu ārstēšanas patieso efektu?
Labi veidotam pētījumam, kurā tiktu izvērtēti šizofrēnijas negatīvie simptomi, jāpierāda, ka uzlabojumi negatīvajos simptomos nav saistīti ar uzlabojumiem citās psihopatoloģijas grupās, kas var ietekmēt negatīvo simptomu rādītājus.4 To var sasniegt, pielietojot specifiskus iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus, un galarezultātu mērījumus, izvērtējot izmaiņas simptomos, kas varētu attiekties uz pseidospecifiskām izmaiņām.
Negatīvo simptomu pētījumā, kurā tika salīdzināts kariprazīns un risperidons, varēja piedalīties pieauguši pacienti (18 – 65 gadi)1 ar uzstādītu šizofrēnijas diagnozi un apstiprinātiem dominējošiem negatīviem simptomiem un zemu pozitīvo simptomu līmeni. Bija jāizpilda stingri iekļaušanas un izslēgšanas kritēriji, lai garantētu, ka izmaiņas negatīvajos simptomos ir īstas un tas nav pseidospecifisks efekts.1
| Galvenie iekļaušanas kritēriji¹ |
| Pacientiem jābūt stabilā stāvoklī vismaz 6 mēnešus pirms skrīninga (t.i. bez hospitalizācijas psihiatriskā iestādē, bez akūta šizofrēnijas paasinājuma, bez apcietinājuma) |
| Dominējoši negatīvie simptomi ir vismaz 6 mēnešus, (pamatojoties uz ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā un pētnieka novērtējumu) |
| Pozitīvo un negatīvo sindromu skalas negatīvo simptomu punktu skaits (PANSS-FSNS) ≥24 skrīninga laikā un pētījuma uzsākšanas periodā |
| Punktu skaits ≥4 ir vismaz 2 no šādām PANSS negatīvo simptomu sadaļām (emociju nobalējums, pasīva vai apātiska sociāla atstumtība, spontanitātes trūkums un runas plūduma izmaiņas) |
| PANSS-FSNS punktu skaits, kas atšķīrās par mazāk nekā 25% no skrīninga punktu skaita ievada periodā |
| Kopīgie izslēgšanas kritēriji |
| Nestabils pacienta stāvoklis |
| PANSS faktoru pozitīvo simptomu punktu skaits (PANSS-FSPS) ≥16 |
| PANSS-FSNS punktu skaits pieauga par 25% vai vairāk pētījuma uzsākšanas periodā |
| Specifiski izslēgšanas kritēriji pseidospecifiskuma noteikšanai |
| Punktu skaits ≥ 4 divās vai vairāk PANSS pozitīvo simptomu sadaļās: murgi, halucinatora uzvedība, lielummānija, aizdomīgums, slimīga domāšana |
| Vidēji smagi vai smagi depresijas simptomi: Kalgari depresijas skalā pacientiem ar šizofrēniju (CDSS) kopējais punktu skaits >6 |
| Klīniski nozīmīgi parkinsonisma simptomi: pētnieka novērtējums vai punktu skaits >3 astoņu pirmo sadaļu summā pēc Simsona-Angusa skalas (SAS) |
Patiesi negatīvo simptomu uzlabojumi = nelielas izmaiņas pseidospecifiskuma mērījumos1
PANSS-FSPS atšķirības, salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem, kariprazīna un risperidona grupās bija nelielas, kas norādīja uz to, ka negatīvo simptomu uzlabošanās nenotika dēļ uzlabojumiem pozitīvajos simptomos.
Atsauce: Németh, G. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–13 (2017)1 (Grafiks izveidots pamatojoties uz teksta datiem)
Kopumā šie rezultāti izslēdz pozitīvo, depresijas vai ekstrapiramidālo simptomu uzlabojumu faktora netiešu ietekmi uz negatīviem simptomiem, norādot, ka negatīvo simptomu uzlabojumiem, ārstējot ar kariprazīnu, nav pseidospecifisks efekts.
REAGILA (cariprazinum) ir recepšu medikaments. Pirms izrakstīšanas, lūdzu, iepazīstieties ar pilnu zāļu aprakstu.
Reklāmas devējs: Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā. Reklāmas izstrādes datums: 2021. gada 25.marts.
Atsauces
- Németh, G. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017).
- Krause, M. et al. Antipsychotic drugs for patients with schizophrenia and predominant or prominent negative symptoms: a systematic review and meta-analysis. Eur. Arch. Psychiatry Clin. Neurosci. 268, 625–639 (2018).
- Buchanan, R. W., Breier, A., Kirkpatrick, B., Ball, P. & Carpenter, W. T. Positive and negative symptom response to clozapine in schizophrenic patients with and without the deficit syndrome. Am. J. Psychiatry 155, 751–760 (1998).
- Marder, S. R., Daniel, D. G., Alphs, L., Awad, A. G. & Keefe, R. S. E. Methodological issues in negative symptom trials. Schizophr. Bull. 37, 250–254 (2011).
- Durgam, S. et al. An evaluation of the safety and efficacy of cariprazine in patients with acute exacerbation of schizophrenia: A phase II, randomized clinical trial. Schizophr. Res. 152, 450–457 (2014).
- Kane, J. M. et al. Efficacy and Safety of Cariprazine in Acute Exacerbation of Schizophrenia: Results from an International, Phase III Clinical Trial. J. Clin. Psychopharmacol. 35, 367–373 (2015).
- Durgam, S. et al. Cariprazine in acute exacerbation of schizophrenia: A fixed-dose, phase 3, randomized, double-blind, placebo- and active-controlled trial. J. Clin. Psychiatry 76, e1574-82 (2015).
- Reagila SmPC.
Lancet
Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial.
REAGILA KONTROLĒ NEGATĪVOS SIMPTOMUSREAGILA KONTROLĒ NEGATĪVOS SIMPTOMUS
Šizofrēnijas negatīvie simptomi var izpausties kā primārie simptomi, kas ir šizofrēnijas patofizioloģijas pamatā, vai arī kā sekundārie simptomi, kas saistīti aŠizofrēnijas negatīvie simptomi var izpausties kā primārie simptomi, kas ir šizofrēnijas patofizioloģijas pamatā, vai arī kā sekundārie simptomi, kas saistīti a
vēl…REAGILA UN IKDIENAS FUNKCIONĒŠANAS SPĒJASREAGILA UN IKDIENAS FUNKCIONĒŠANAS SPĒJAS
Lai izmaiņas uzskatītu par klīniski nozīmīgām, šizofrēnijas pacientu negatīvo simptomu uzlabojumiem jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem pacientu spējā funkcionēLai izmaiņas uzskatītu par klīniski nozīmīgām, šizofrēnijas pacientu negatīvo simptomu uzlabojumiem jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem pacientu spējā funkcionē
vēl…