Lai atrastu piemērotākās zāles visu galveno simptomu domēnu ārstēšanai – murgu, halucināciju, dezorganizētas runas un uzvedības, negatīvo un kognitīvo simptomu, ir svarīga individuāla pieeja katram pacientam ar šizofrēniju.

Vienā no 34. Eiropas neiropsihofarmakoloģijas kongresa sesijām uzstājās profesors Elmārs Rancāns, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, demonstrējot klīnisko pētījumu un lietošanas novērojuma datus, par kariprazīna efektīvu un drošu lietošanu šizofrēnijas plaša spektra simptomu ārstēšanai.

Ir pārliecinoši pierādījumi, ka antipsihotiskie līdzekļi ir efektīvi šizofrēnijas gadījumā un tie ir pārāki par placebo, sacīja profesors Rancāns, pamatojoties uz datiem, ko sniedz līdz šim lielākā publicētā antipsihotiskās terapijas tīkla metaanalīze.¹

Tomēr viņš atzīmēja, ka ne visi antipsihotiskie līdzekļi ir līdzvērtīgi, izvērtējot to ietekmi uz pieciem dažādiem šizofrēnijas simptomu domēniem. Patiešām, pastāv ievērojamas atšķirības šo zāļu iedarbībā, panesamībā un blakusparādību profilos, ja runa ir par pozitīvo, negatīvo, kognitīvo, afektīvo un naidīguma simptomu domēniem.¹ Klīnicista uzdevums, uzsvēra profesors, ir atrast vislabāko iespējamo pielietojumu zālēm, kas ir viņa rīcībā.

Pēc šī ievada profesors Rancāns atgādināja kariprazīna darbības mehānismu, uzsverot, ka, raugoties receptoru līmenī, tas patiešām atšķiras no citiem antipsihotiskiem līdzekļiem. Kariprazīns ir dopamīna D₃/D₂ un serotonīna 5-HT_1A receptoru daļējs agonists ar īpaši augstu saistīšanās spēju ar D₃ receptoriem.²

Pēc tam prof. Rancāns auditorijai atgādināja, ka antipsihotisko līdzekļu iedarbība uz D₂ receptoriem būtiski ietekmē šizofrēnijas pozitīvos simptomus – halucinācijas vai murgus. Pretstatā iedarbība uz D₃ receptoru tiek saistīta pozitīvu iedarbību uz slimības negatīvajiem, kognitīvajiem un afektīvajiem simptomiem.³

Papildus augstajai afinitātei pret D₃receptoriem, kariprazīnam ir raksturīga afinitāte ar sigma₁ receptoriem, kas ietekmē afektīvo simptomu domēnu. Svarīgi, ka kariprazīnam nav ietekmes uz tiem histamīna receptoriem, kas ir saistīti ar svara pieaugumu un sedāciju.²

Lai raksturotu, kā kariprazīns mazina simptomus dažādos šizofrēnijas simptomu domēnos, profesors Rancāns demonstrēja post-hoc analīzes datus, kas tika apkopoti no trim II un III fāzes kariprazīna pētījumiem, kuriem visiem bija līdzīgs dizains. Kopējais iekļauto pacientu skaits bija nedaudz vairāk par 1700.^4,5,6

Šo triju pētījumu primārais galamērķis bija izmaiņas pozitīvo un negatīvo simptomu skalā (PANSS).^4,5,6

Pēdējos 30 gadus PANSS ir zelta standarts šizofrēnijas ārstēšanas rezultātu novērtēšanai, atzina profesors Rancāns un, lai gan tā varbūt nav ideāla, tā tik un tā ir labākā klīnicistam pieejamā novērtējuma skala.

Viņš piebilda, ka PANSS sākotnēji sastāvēja no trim simptomu grupām (pozitīviem, negatīviem un vispārējās psihopatoloģijas simptomiem), taču, lai labāk atšķirtu dažādos šizofrēnijas simptomus, vēlāk tā tika sadalīta piecos – pozitīvajos, negatīvajos, kognitīvajos, afektīvajos un naidīguma simptomu domēnos, ko sauc par PANSS Mardera faktoriem.⁷

Profesors Rancāns uzsvēra, ka kariprazīns ir ievērojami efektīvāks šizofrēnijas simptomu mazināšanā visos piecos simptomu domēnos, salīdzinot ar placebo.

Lai to parādītu detalizētāk, viņš pievērsa uzmanību rezultātiem katrā simptomu domēnā, sākot ar pozitīvajiem simptomiem, kur tika konstatēts, ka kariprazīns ir ievērojami efektīvāks par placebo sešos no astoņiem punktiem.⁷ Pēc tam viņš turpināja ar negatīvo, kognitīvo, afektīvo un, visbeidzot, naidīguma simptomu domēniem.

Profesors Rancāns uzsvēra, ka kariprazīns ir pamatota izvēle negatīvo simptomu ārstēšanai, parādot apvienotajā datu analīzē tā efektivitāti, jo tiek nozīmīgi uzlaboti seši no septiņiem Mardera negatīvā faktora simptomiem.⁷

Pēc tam viņš iepazīstināja ar cita pētījuma rezultātiem, kurā kariprazīns tika salīdzināts ar risperidonu.⁸ Šajā pētījumā tika izdalīta pacientu apakšgrupa ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem.⁸ Lai gan tas nebija paredzēts kā zāļu efektivitātes pārākuma pētījums, tomēr tas skaidri parādīja, ka, sākot ar 14. nedēļu, kariprazīns uzrādīja statistiski nozīmīgāki labāku efektu salīdzinājumā ar risperidonu.⁸ Pētījums arī parādīja, kas ir nepieciešams laiks, lai redzētu negatīvo simptomu uzlabošanos, teica profesors Rancāns.^8,9
Saskaņā ar rezultātiem, piecos no septiņiem PANSS negatīvā faktora (PANSS-FSNS) simptomiem, pētījuma beigās ārstēšana ar kariprazīnu bijusi statistiski nozīmīgi pārāka par ārstēšanu ar risperidonu.^8,9

Profesors Rancāns arī runāja par to, ka, saskaroties ar jaunām zālēm, viņš vienmēr domā, kā tām atrast vislabāko iespējamo pielietojumu. Kariprazīna gadījumā viņš nolēma veikt zāļu lietošanas novērojumu pacientiem ar negatīvajiem simptomiem. Tā rezultātā tika veikts atklāts, elastīgu devu, 16 nedēļu novērojums ar vienkāršu protokolu, kurā piedalījās deviņi psihiatrijas centri visā Latvijā.¹⁰ Saskaņā ar protokolu tajā iekļāva pacientus ar negatīvajiem simptomiem, pamatojoties uz klīnisko vērtējumu.⁹ Pacienti, uzsākot novērojumu, lietoja dažādus antipsihotiskos līdzekļus, bet to nomaiņa uz kariprazīnu tika veikta diezgan veiksmīgi, teica prof. Rancāns.⁹ No 116 pacientiem pētījumu pabeidza 96.¹⁰

Lietojot kariprazīnu tika panākta gan pozitīvo, gan negatīvo simptomu uzlabošanās, bet visnozīmīgāk mazinājās tieši negatīvie simptomi.¹⁰ No pozitīvajiem simptomiem tika vērtēti tikai divi tipiskākie – murgi un halucinācijas, kas arī uzlabojās visā pētījuma laikā.¹⁰ Profesors Rancāns atzīmēja, ka, pateicoties šim novērojumam, ir iegūta pieredze, kā vislabāk pāriet no citiem antipsihotiskiem līdzekļiem uz kariprazīnu.¹⁰

Attiecībā uz kariprazīna efektivitāti kognitīvajā domēnā, profesors Rancāns apskatīja gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pētījumu rezultātus. Viņš paskaidroja, ka kariprazīns salīdzinājumā ar placebo uzrādīja nozīmīgus ieguvumus īstermiņa⁷ un salīdzinājumā ar risperidonu – ilgtermiņa pētījumā.⁸ Svarīgi, ka kariprazīns izrādījās efektīvāks par placebo un risperidonu visos septiņos kognitīvos simptomos.⁷ Parasti klīniskajā praksē pie pacienta gultas kognitīvais domēns netiek izvērtēts, teica profesors Rancāns, piebilstot, ka klīnicisti mēdz paļauties uz savu klīnisko spriedumu un pacienta viedokli.

Vēl profesors Rancāns savā prezentācijā minēja afektīvo simptomu domēnu. Viņš norādīja, ka ir labi zināms, ka daļējos dopamīna agonistus parasti lieto afektīvo simptomu ārstēšanā kā papildus terapiju, lai gan tā pati par sevi nav apstiprināta indikācija. Tad viņš parādīja apkopoto datu analīzes rezultātus, kuri pierāda kariprazīna efektivitāti, ievērojami mazinot afektīvos simptomus.⁷

Zināms, ka naidīgums biežāk tiek novērots pacientiem stacionāros, retāk ambulatorajā aprūpē, sacīja profesors Rancāns. Kariprazīns ir efektīvs, mazinot visus naidīguma domēna simptomus, pat akūtā fāzē.⁷ Viņš piebilda, ka klīniskajā praksē ārsti nevēlas gaidīt 6 nedēļas, lai redzētu rezultātu, viņi labprātāk sagaida relatīvi ātru efektu. Tādējādi šie akūto stāvokļu dati par kariprazīnu ir svarīgi. Viņš piebilda, ka, lietojot kariprazīnu, naidīgums turpina pakāpeniski mazināties, ko ļoti atzinīgi novērtē slimnīcas personāls.⁷ Profesors arī uzsvēra, ka Citrome et al. apkopotā datu analīze parāda, ka kariprazīna efektivitāte attiecībā uz naidīguma simptomiem tiek novērota salīdzinoši agri, salīdzinājumā ar placebo, parādot statistisku nozīmīgu uzlabojumu, sākot jau ar pirmo nedēļu.¹¹

Uzstāšanās noslēgumā profesors Rancāns secināja, ka kariprazīns ir efektīvs visu piecu šizofrēnijas simptomu domēnu ārstēšanā. To pamato ne tikai klīnisko pētījumu rezultāti, bet arī profesora paša ievērojamā klīniskā pieredze.