Daudzos pētījumos ir norādīts uz iekaisuma un infekcijas saistību ar palielinātu šizofrēnijas un afektīvo traucējumu saslimšanas risku, kas atsevišķos gadījumos ir balstīts uz šizofrēnijas pacientu cerebrospinālā šķidruma (CSŠ) analīzēm. Šis bija pirmais tāda veida pētījums, kurā izvērtēti visi pieejamie CSŠ pētījumi par iekaisumu un infekciju šizofrēnijas pacientiem, ieskaitot meta-analīzes veseliem indivīdiem, lai izvērtētu, vai pašreizējie pierādījumi atbalsta noteiktu saistību starp iekaisumu, infekciju un šizofrēnijas attīstību.

Pārskatot medicīnas literatūru, identificēti 112 pētījumi, kuros pētītas ar imūnsistēmu saistītās CSŠ patoloģiskās izmaiņas, un no kuriem 32 bija derīgi meta-analīzei. Meta-analīze uzrādīja, ka līdz pat 53% šizofrēnijas pacientu un 44% pacientu ar afektīviem traucējumiem bija paaugstināts CSŠ/seruma albumīnu īpatsvars un kopējais olbaltumvielu daudzums. Autori pieļauj, ka tas norāda uz palielinātu hematoencefalītiskās barjeras caurlaidību vai darbības traucējumiem, kas padara smadzenes jutīgas pret kaitīgām vielām asinīs.

Pierādījumi par intratekālā IgG ražošanu arī tika identificēti šizofrēnijas pacientu apakšgrupā, un oligoklonālās ķēdes bija paaugstinātas līdz pat 12.5% gadījumu. Šiem pacientiem tas norāda uz iekaisumu, iepriekšēju iekaisumu, imūnglobulīnu ražošanu vai lokālu B šūnu imūnatbildi.

Meta-analīze arī parādīja, ka šizofrēnijas pacientiem CSŠ bija paaugstināts interleikīna līmenis (IL), tieši IL-6 un IL-8, kuri stimulē dažādus imūnās atbildes aspektus. Afektīvo traucējumu pacientiem netika novērotas nozīmīgas atšķirības citokīnu līmenī. Citokīnu līmenis CSŠ parasti vairāk norāda uz iekaisumu centrālajā nervu sistēmā (CNS), bet perifērie citokīni, tādi kā IL-6 var nokļūt CNS, ja hematoencefalītiskās barjeras caurlaidība ir paaugstināta.

Šie izmeklējumu rezultāti norāda uz to, ka šizofrēnija un citi afektīvie traucējumi var būt saistīti ar CSŠ patoloģiju, specifiskiem hematoencefalītiskās barjeras traucējumiem un paaugstinātiem iekaisuma marķieriem. Tomēr sistemātiski veikts pārskats un meta-analīze arī atklāja, ka CSŠ izmeklējumu rezultāti atšķiras, un ne katrā pētījumā uzskaitīti vienojošie faktori. Tādēļ no šīs analīzes nav iespējams izdarīt gala secinājumus. Taču autori secinājuši, ka garengriezuma dizaina pētījumi nākotnē, izmantojot sistemātiskas CSŠ paraugu iegūšanas metodes, kā arī veicot lielas pacientu populācijas analīzi, ļaus izdarīt konkrētākus secinājums.

Lasīt vairāk par šizofrēnijas diagnostiku un citiem riska faktoriem, kas saistīti ar šizofrēniju.