E-veselības pielietojums pacientu ārstēšanā
Šajā sadaļā
The Journal of Nervous and Mental Disease
Perspectives on the Use of eHealth in the management of health in people with schizophrenia
E-veselības pielietojums pacientu ar šizofrēniju ārstēšanā
Pašlaik šizofrēnijas pacientu galvenās ārstēšanas iespējas ir farmakoloģiskās vai psiholoģiskās terapijas.1 Taču arī mobilajām ierīcēm, tīmekļa aplikācijām un citām digitālajām tehnoloģijām, kuras zināmas kā E-veselība (elektroniskā veselība), ir potenciāls uzlabot veselības aprūpi un slimības ārstēšanas procesu.1 Šī ir svarīga iespēja, jo ikdienas dzīvē gan pacienti, gan veselības aprūpes speciālisti arvien vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas. Pētījumā, kuru 2016.gadā īstenoja Treisman et al. izveidoja ekspertu grupu, kuras sastāva bija psihiatri, medicīnas tehnoloģiju attīstītāji, tiesību eksperti, kas specializējas psihiskās veselības jautājumos, pacientu ģimenes locekļi, veselības politikas eksperti un finansētāji, lai apspriestu E-veselības pielietojumu šizofrēnijas ārstēšanā.1 Ekspertu grupā tika apspriesti tādi jautājumi kā E-veselības pielietojums, ieguvumi un ierobežojumi, iespējas integrēt aprūpi un paplašināt palīdzības pieejamību, monitorēt simptomus reālā laikā, veicināt pacientu līdzestību zāļu lietošanai un iedrošināt pacientus aktīvāk piedalīties slimības ārstēšanas procesā. Ekspertu grupas galvenās atziņas izklāstītas zemāk.
Kā E-veselība varētu mainīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu pacientiem ar šizofrēniju?
E-veselība var potenciāli mainīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu pacientiem ar šizofrēniju šādos veidos:1
Veicinot agrīnu simptomu atpazīšanu un ārstēšanas uzsākšanu
Šizofrēnijas norisē bieži sastopama problēma ir nespēja saņemt savlaicīgu sava veselības stāvokļa novērtējumu, jo jauni cilvēki neatpazīst savus simptomus, pastāv aizspriedumi sabiedrībā vai arī ir ierobežotas iespējas saņemt pakalpojumus.2 E-veselība var palīdzēt uzlabot izpratni par slimību un palīdzēt cilvēkiem atpazīt prodromālos simptomus. Šo tehnoloģiju piemēri ir: izpratnes par slimību veidojošas mobilās aplikācijas (apps) kā “My Journey”3,4 un bezpeļņas informācijas avots par psihisko veselību “Psyberguide”5; tādi tiešsaistes un tīmekļa rīki kā Austrālijas psihiskās veselības pakalpojums rīks “Headspace”6 un tele-mentālā veselība.
Padarot pieejamu informāciju pēc diagnozes uzstādīšanas
Piekļuve E-veselībai būtu noderīga šizofrēnijas pacientiem laikā pēc diagnozes noteikšanas. Šizofrēnijas pacienti bieži nesaņem pastāvīgu atbalstu, un viņi dzīvo nepietiekami labos sociālos apstākļos. Tas savukārt nozīmē, ka viņi nesaņem adekvātu ārstēšanu, tādēļ piedzīvo atkārtotus slimības paasinājumus un tiek hospitalizēti.7,8 Šādos gadījumos specializēti ceļveži internetā varētu sniegt nepieciešamo informāciju pacientiem un viņu aprūpētājiem par ārstēšanas iespējām, kā arī sniegtu psihiskās veselības speciālistu un ārstniecības iestāžu kontaktinformāciju.1
Integrējot aprūpi un paplašināto pakalpojumu pieejamību
Vēl viens liels izaicinājums ir nodrošināt aprūpes nepārtrauktību pacientiem ar šizofrēniju. Arī te E-veselība var palīdzēt. Tādas veselības informācijas tehnoloģijas (HIT) kā elektroniskā pacienta veselības karte (EHRs) var veicināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabojumus un izmaksu efektivitāti.9 Turklāt tele-mentālā veselība un telepsihiatrija kā tiešsaistes video konferences, var palīdzēt paplašināt terapiju ārpus klīniskās prakses ietvara un palielināt aprūpes pieejamību.10
Atbalstot pacientu līdzestību zāļu lietošanā, iesaistīšanos ārstēšanā, pašaprūpes veicināšanu un rehabilitāciju
Pētījumi parāda, ka 50% šizofrēnijas pacientu nelieto zāles kā paredzēts.11 Elektronisko recepšu sistēma un zāļu monitoringa datubāzes var palīdzēt klīnicistiem uzraudzīt zāļu lietošanas līdzestības rādītājus.12 Pacientiem, kuriem raksturīga vāja sadarbība ārstēšanas procesā, “gudrās tabletes” ar integrētām lietošanas identificēšanas tehnoloģijām palīdzētu reģistrēt ārstēšanas aktivitāti.1 Patstāvīga ārstēšanās var būt liels izaicinājums cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem. Tomēr mobilās tehnoloģijas var palīdzēt atklāt pacienta sajūtas, domas vai simptomu izmaiņas.13 Datus var izmantot ārstējošie ārsti, lai pielāgotu ārstēšanas izvēles. Kas attiecas uz rehabilitāciju, datorizēta kognitīvā koriģēšana (CACR) ir jaunākā uz datorspēlēm balstīta tehnoloģija, kuru izmanto, lai uzlabotu kognitīvos un negatīvos simptomus.14
Kādi ir izaicinājumi, ieviešot E-veselību šizofrēnijas ārstēšanā?
E-veselības ieviešana nozīmē jaunas iespējas šizofrēnijas ārstēšanas attīstībā. Taču nepieciešami tālāki pētījumi, lai rastu risinājumus izaicinājumiem, kas saistās ar tās ieviešanu:1
Atsauce: Adapted from Treisman et al. J Nerv Ment Dis. 204, 620–629 (2016) 1
| Izaicinājuma veids | Izaicinājuma apraksts | Pētījumi par tēmu | Iespējamie risinājumi/ turpmākie apsvērumi |
| Izaicinājumi cilvēkiem, kuriem ir šizofrēnija | Aizdomīgums pret tehnoloģijām | Freeman, 200815 Sendt et al, 201516 | Nepieciešamas caurskatāmas politikas |
| Kognitīvās grūtības | Young and Geyer, 201517 | Patstāvīgas pārvaldības programmatūra viedtālruņiem (Ben-Zeev et al., 2013b)18 | |
| Negatīvie simptomi | Depp et al, 201019, Foussias et al, 201520 | Augsta ieinteresētība šādu tehnoloģiju izmantošanā, lai monitorētu simptomus un šizofrēnijas pacientus iepazīstinātu ar pakalpojumiem (Ben-Zeev et al., 2013a)21 | |
| Digitālā plaisa un tehnoloģiju izmaksas | Smith, 201222 | Mobilo tālruņu un datu cenas krītas (Kurti and Dallery, 2014)23 | |
| Izaicinājumi ārstiem/ pētniekiem | Nepietiekama pierādījumu bāze par E-veselības tehnoloģiju darbību | Donker et al., 201324; Giota and Kleftaras, 20144 | Nepieciešami tālāki pētījumi |
| Nepietiekama regulatoru pārraudzība pār aplikācijām (izņemot specializētiem medicīnas rīkiem) | Center for Devices and Radiological Health, 2015 | Regulatora uzraudzības nodrošināšana (FDA ieteikums) | |
| Attieksme un inertums | Clarke and Yarborough, 20149 | Progresīva dizaina pētījumi par optimālām metodēm datu atlasē (Ben-Zeev et al., 2013b)18 Inovatīva pētījuma dizains, lai izvērtētu tehnoloģijās bāzētu rīku pielietojamību aprūpē (Lillie et al., 2011)25 | |
| Izaicinājumi sistēmai | HIT infrastruktūra joprojām ir neattīstīta psihiskās veselības aprūpē | Horvitz-Lennon et al., 200926 | Drošu e-pastu un sistēmu izmantošana, kas ļautu šizofrēnijas pacientiem apskatīt un lejuplādēt klīnisko informāciju (Pager et al, 2014)27 |
| Iespējami drošības un privātuma pārkāpumi | Daker-White and Rogers, 201328; Kumar and Lee, 201229 | Bezvadu sistēmu drošības uzraudzība, piemēram, kriptogrāfija un lietotāja autentifikācija (Giota and Kleftaras, 20144, Kumar and Lee, 2012)29 |
Atsauces
- Treisman et al. J Nerv Ment Dis. 2016;204: 620–629
- Gulliver et al. BMC Psychiatry. 2010; 10:113
- Amani 2011: www.ehi.co.uk/img/Document_Library0365/My_Journey_Youth_Mental_Health_App_-_Sarah_Armani.pdf
- Giota and Kleftaras. E-Health Telecommunication Systems and Networks. 2014; 3:19–23
- http://psyberguide.org/
- https://headspace.org.au/
- Feldman et al. Popul Health Manag. 2014; 17:190–196
- Kasckow et al. Clin Schizophr Relat Psychoses. 2014; 8:21–27A
- Clarke and Yarborough. Gen Hosp Psychiatry. 2014; 35:339–344
- Hilty et al. Telemed J E Health. 2013; 19:444–454
- Velligan and Kamil. Ther Deliv. 2014; 5:611–613
- Morris et al., 2012: www.healthit.gov/sites/default/files/pdmp_support_final.pdf
- Palmier-Claus et al. BMC Psychiatry. 2012; 12:172
- Reddy et al. Curr Treat Options Psych. 2014; 121–133
- Freeman et al. Schizophr Bull. 2008; 34:605–610
- Sendt et al. Psychiatry Res. 2015; 225:14–30
- Young and Geyer. J Psychopharmacol. 2015; 29:178–196
- Ben-Zeeb et al. Psychiatr Rehabil J. 2013; 36:289–296
- Depp et al. NervMentDis. 2010; 198:715–721
- Foussias et al. J Psychopharmacol. 2015; 29:116–126
- Ben-Zeev et al. Adm Policy Ment Health. 2013; 40:340–343
- Smith, 2012: http://www.pewinternet.org/2012/03/01/nearly-half-ofamerican-adults-are-smartphone-owners
- Kurty and Dallery. Rev Mex Anal Conducta. 2014; 40:106–126
- Donker et al. J Med Internet Res. 2013; 15:e247
- Lillie et al. Per Med. 2011; 8:161–173
- Horvitz-Lennon, et al. Health Aff (Milwood). 2009; 28:701–712
- Paget et al. National Committee for Quality Assurance. 2014: www.ncqa.org/HEDISQualityMeasurement/Research/BuildingaStrategytoLeverageHealthInformationTechnology.aspx
- Daker-White and Rogers. BMC Psychiatry. 2013; 13:279
- Kumar and Lee. Sensors (Basel). 2012; 12:55–91
Intervija ar prof. Pallanti
Prof. Pallanti stāsta par jaunākajām ārstēšanas tendencēm un mērķiem psihiatrijā
Pilnu video skatīt šeitIntervija ar prof. Stahl
Prof. Stahl skaidro dopamīna D3 receptoru nozīmi šizofrēnijas kognitīvajos un negatīvajos simptomos.
Pilnu video skatīt šeitŠIZOFRĒNIJA: PIE VISA IR VAINĪGI GĒ…ŠIZOFRĒNIJA: PIE VISA IR VAINĪGI GĒ…
Viens no mītiem, kas apvij šizofrēniju, ir tas, ka tā tiek uzskatīta par ģenētisku slimību. Gadu gaitā ir veikta virkne ģenētisko pētījumu. Jaunākie zinātniskieViens no mītiem, kas apvij šizofrēniju, ir tas, ka tā tiek uzskatīta par ģenētisku slimību. Gadu gaitā ir veikta virkne ģenētisko pētījumu. Jaunākie zinātniskie
vēl…KĀ DARBOJAS REAGILA?KĀ DARBOJAS REAGILA?
Kariprazīnam ir augsta spēja saistīties ar dopamīna D3 un D2 receptoriem, ka arī ar serotonīna 5 HT2B un 5 HT1A receptoriem, vidēja spēja saistīties ar 5 HT2A, Kariprazīnam ir augsta spēja saistīties ar dopamīna D3 un D2 receptoriem, ka arī ar serotonīna 5 HT2B un 5 HT1A receptoriem, vidēja spēja saistīties ar 5 HT2A,
vēl…