Negatīvie simptomi – raksturojums
- Negatīvos simptomus, kā vienu no galvenajām šizofrēnijas simptomu grupām, raksturo normālas uzvedības un funkcionēšanas spēju pazemināšanās vai zudums, kas saistīts ar motivāciju un interesi vai arī emociju izpausmi.
- Pacienti var būt nomākti un noslēgušies, tomēr negatīvie simptomi nav depresijas simptomi, bet tie ir no depresijas, pozitīvajiem, kognitīvajiem simptomiem un dezorganizētības neatkarīga šizofrēnijas simptomu grupa.
- Piecas pazīmes ir būtiskas negatīvo simptomu grupā: emociju nobālējums, aloģija, anhedonija, sociālā norobežošanās un gribas traucējumi. Šīs pazīmes tiek sadalītas divās grupās, izdalot atsevišķi simptomus, kas saistīti ar samazinātām spējām izpausties (emociju nobālējums un aloģija), kā arī simptomus, kas saistīti ar motivācijas zudumu un nespēju izjust pozitīvas emocijas (anhedonija, sociālā norobežošanās un gribas traucējumi).
Šajā sadaļā
Viena no šizofrēnijas simptomu galvenajām grupām
Negatīvie simptomi ir normālas funkcionēšanas pazemināšanās vai zudums, kas saistīts ar motivāciju un interesi vai arī emociju izpausmi. Nav pierādījumu, kas liecinātu par vienotu negatīvo un pozitīvo simptomu patofizioloģiju. Pētījumi norāda, ka negatīvie simptomi ir neatkarīgi no pozitīvajiem simptomiem, kognitīvās disfunkcijas, dezorganizētības vai depresijas.1,2
Negatīvie simptomi var radīt nopietnus motivācijas, emocionālā stāvokļa, komunikācijas un funkcionēšanas spēju traucējumus.3 Šie pamata traucējumi tiek uzskatīti par svarīgiem šizofrēnijas patoloģijas aspektiem. Pirmais tos aprakstīja Eižens Bleilers 1950. gadā: “Vienaldzība pret visu – draugiem un attiecībām, darbu vai izklaidi, pienākumiem vai tiesībām, veiksmi vai neveiksmi…sejas bez izteiksmes, samocītas, vienaldzības atspulgs…. Samazinās darba spējas un spējas rūpēties par sevi…. Viņi vairs nevēlas neko darīt, ne pēc savas ierosmes, ne arī citu lūguma…”4
Lai arī negatīvos simptomus ir grūti atpazīt, it īpaši, ja tie nav izteikti, tie tomēr ir kas vairāk nekā grūtsirdība.5,6
Negatīvo simptomu 5 galvenās vienības
Blāvinātas emocijas, aloģija, anhedonija, sociālā norobežošanās un gribas traucējumi ir piecas galvenās negatīvo simptomu grupas:7
Samazinātas emociju izpausmes
(ko Jūs variet novērot)
Blāvinātas emocijas – mīmikas, balss un žestu izpausmju samazināšanās, kā arī kopējā emociju izpaušanas pavājināšanās. Pētījumos ir secināts, ka, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, šizofrēnijas pacientiem vērojamas mazāk izteiktas spējas ar balss palīdzību spontāni un brīvi paust emocijas (runas skaļuma, ātruma un intonācijas izmaiņas). Emociju izpausmes trūkums ietver arī mīmikas un žestu, kā arī pacientu vispārēju neverbālo izpausmju pavājināšanos. Cilvēku saziņā un sociālajā saskarsmē izteiksmīgiem žestiem, tostarp, izpaustiem ar plaukstu, roku, plecu, sejas un galvas kustībām, ir liela nozīme, un tie veicina labāku savstarpēju izpratni.7
Aloģija – runas apjoma samazināšanās, iztrūkst papildinoši vārdi, spontānas piebildes valodas saturā, kas parasti ir raksturīgs normālai sarunai. To izvērtē klīniskās intervijas laikā, analizējot pacienta spēju spontāni izteikties sarunas laikā vai arī atbildēt tikai ar īsiem vienzilbes vārdiem, kā arī vērtējot pacienta spēju pašam spontāni izteikties par kādu no sarunas tematiem. Pētījumu meta-analīzē ir pierādīts, ka pacientiem ar šizofrēniju runas grūtības ir ļoti būtiskas, salīdzinot ar kontroles grupu, kurā ietilpst veseli cilvēki. Aloģija šajā kontekstā neattiecas uz runas saturu, kur pacienti spēja izteikt daudzus vārdus un izveidot garus teikumus, bet tie sniedza nelielu informāciju.7
Samazināta motivācija un nespēja izjust pozitīvas emocijas
(ko pacients jūt)
Sociālā atsvešināšanās tiek raksturota kā sociālās iniciatīvas samazināšanās ciešāku attiecību veidošanai ar līdzcilvēkiem. Tā ir ierosmes vai motivācijas samazināšanās veidot sociālus kontaktus, nevis tikai sociālu kontaktu neuzturēšana kā uzvedības modelis, kas var būt sekundārs un rasties kā sekas murgu ideju un halucināciju ietekmei (bailes no apdraudējuma), aizdomīgumam, depresīvam noskaņojumam vai arī vides noteiktam iespēju trūkumam veidot un uzturēt sociālus kontaktus (vides deprivācija).7
Anhedonija – nespēja izjust patīkamas emocijas, kas tradicionāli tiek uzskatīta par raksturīgu izpausmi gan depresijai, gan šizofrēnijai.
Šizofrēnijas gadījumā ir jāizvērtē divi anhedonijas veidi –patērējošā anhedonija (nespēja izjust patīkamas emocijas kādas darbības laikā), kas šizofrēnijas pacientiem ir mazāk izteikta, un sagaidāmā anhedonija (nespēja izjust prieku par nākotnē sagaidāmām patīkamajām emocijām).
Sagaidāmā anhedonija ir raksturīga negatīvo simptomu pazīme, kas izpaužas kā nespēja sajust prieku par gaidāmajiem nākotnes notikumiem, un tā samazina pacienta motivāciju meklēt pozitīvas pieredzes.7,8 Pētījumi atklāja, ka šizofrēnijas pacientu subjektīvā reakcija uz emocionāli piesātinātiem notikumiem neatšķīrās no veselās kontroles grupas (kā pie patērējošās anhedonijas), savukārt rezultāti atšķīrās, vērtējot sagaidāmo anhedoniju. Traucējumi var tikt daļēji izskaidroti ar motivāciju, sagaidāmo atalgojumu vai pūļu novērtējumu un kognitīvo funkcionēšanu, piemēram, pasliktinātu epizodisko atmiņu, kas traucē pacientam atcerēties piedzīvotās pozitīvās emocijas.7
Gribas traucējumi ir mērķtiecīgas darbības uzsākšanas un mērķtiecīgas veikšanas spēju pazemināšanās, kā rezultātā samazinās dalība aktivitātēs, kas saistītas ar darbu, skolu, ikdienas dzīvi un hobijiem. Nav vienota viedokļa par tādu terminu kā gribas traucējumi, samazināts stimuls, motivācijas trūkums un apātija savstarpēju pārklāšanos, un tie bieži aizvieto viens otru. Gribas traucējumus šizofrēnijas kontekstā raksturo samazināta interese iesākt darbības vai piedalīties tajās un to nepavada vainas apziņa, skumjas vai nepilnvērtības sajūta. Pacientiem parasti nav ne zaudējuma sajūtas, ne arī vajadzības sajūtas uzsākt vai piedalīties kādās darbībās.
Uzsākšanas un mērķtiecīgas darbības gribas pazemināšanās var būt arī sekundāra tādiem faktoriem kā depresīvs noskaņojums (gribas aktivitātes pazemināšanās izpaužas kopā ar skumjām un vainas apziņu) vai iespēju trūkums (pacientiem ir maz vai nav vispār iespējas piedalīties aktivitātēs). Atalgojuma gūšanas funkcijas traucējumi tiek uzskatīti par gribas traucējumu būtību.7
Pētījumi liecina, ka sociālās motivācijas trūkums ir visbiežāk sastopamais negatīvais simptoms. Tam seko samazināta spēja izpausties un aloģija.9–11
Divi noturīgi negatīvo simptomu aspekti
Literatūrā aprakstītas vairākas negatīvo simptomu grupas, kur pierādījumi atbalsta divu līdz piecu faktoru modeļus. No tiem visstabilākais un vairāk lietotais modelis ietver divus faktorus:12
samazinātu emocionālo izpausmi (blāvinātas emocijas, aloģija) un
pazeminātu motivāciju un spēju izjust pozitīvas emocijas (anhedonija, sociālā atsvešināšanās, gribas traucējumi).
Šie faktori var būt saistīti ar dažādām neirobioloģiskām patoloģijām un psihosociālu apstākļu sekām.13 Piemēram, samazinātām spējām izpausties var būt lielāka saistība ar nesabiedriskumu un neiropsiholoģisku funkciju traucējumiem,14 kamēr gribas traucējumus/apātiju teorētiski saista ar tiešu to ietekmi uz šizofrēnijas pacientu funkcionēšanas spējām.3
Negatīvo simptomu dimensijas
Negatīvos simptomus var raksturot arī balstoties uz to izraisītāju (primārs, sekundārs), intensitāti (izteikti, dominējoši) vai ilgumu (noturīgi).
| Negatīvo simptomu dimensijas | |
| Primārie | Izraisītājs: šizofrēnija, pamata simptoms |
| Sekundārie | Izraisītājs: citi šizofrēnijas simptomi, depresija, vide |
| Izteiktie (Prominent) | Intensitāte: negatīvie simptomi izteiktāki nekā pozitīvie |
| Dominējošie (Predominant) | Intensitāte: izteiktāka negatīvo simptomu izpausme, zema pozitīvo simptomu izpausme |
| Noturīgie (Persistent) | Laiks: pastāv ilgāk par 6 mēnešiem – 1 gadam |
Primāros negatīvos simptomus uzskata par šizofrēnijas pamata simptomiem, kuri saglabājas arī periodos, kad pacients ir klīniski stabils un kuriem ir sava patofizioloģija.15 Salīdzinājumā sekundārie negatīvie simptomi ir citu simptomu sekas, piemēram, pozitīvo simptomu, neiroloģisko blakusparādību, depresīvo simptomu vai vides faktoru sekas.16,17
Negatīvo simptomu intensitātes raksturošanai tiek lietoti jēdzieni “izteiktii” un “dominējoši”. Negatīvie simptomi ir “izteikti”, ja pacientiem tie ir novērojami izteiktāk nekā pozitīvie simptomi (Kritēriji: 1.variants. Sākumstāvokļa vērtējumā ≥4 vismaz 3 vai ≥5 vismaz 2 PANSS (Pozitīvo un negatīvo simptomu/sindromu skala) negatīvās apakšskalas punktos. 2.variants. PANSS negatīvā apakšskalā 1. un 6. punktā vērtējums ir >3 un vismaz vienā trešdaļā punktu vērtējums >3. Kā arī maksimums divos punktos no pozitīvās simptomu apakšskalas vērtējums ir >3).18,19
Simptomi ir “dominējoši”, ja tie dominē klīniskajā ainā, kamēr pozitīviem simptomiem ir tikai nenozīmīga klātbūtne (Kritēriji: 1. variants. Sākumstāvokļa vērtējums ≥4 vai vismaz 3 vai ≥5 vismaz 2 no 7 negatīvos simptomu apakšskalas punktos un PANSS pozitīvā skalā vērtējums <19; 2. variants. PANSS negatīvais vērtējums ≥6 punkti virs PANSS pozitīvā vērtējuma; 3. variants. PANSS negatīvais vērtējums vismaz 21 un vismaz par 1 punktu augstāks nekā PANSS pozitīvais vērtējums; 4. variants. Vispārēja definīcija – negatīvā apakšskalā vērtējums ir augstāks nekā pozitīvo simptomu apakšskalā).18,19
Noturīgo negatīvo simptomu raksturojumā vismaz vienam negatīvajam simptomam jābūt vidēji smagam un smagam un tam jāsaglabājas ilgāk par gadu.20 Klīnisko pētījumu veikšanai nepieciešamais ilgums ir vismaz 6 mēneši.19
Atsauce
- Kirkpatrick, B., Fenton, W. S., Carpenter, W. T. & Marder, S. R. The NIMH-MATRICS consensus statement on negative symptoms. Schizophr. Bull. 32, 214–219 (2006).
- Wallwork, R. S., Fortgang, R., Hashimoto, R., Weinberger, D. R. & Dickinson, D. Searching for a consensus five-factor model of the Positive and Negative Syndrome Scale for schizophrenia. Schizophr. Res. 137, 246–250 (2012).
- Foussias, G., Agid, O., Fervaha, G. & Remington, G. Negative symptoms of schizophrenia: Clinical features, relevance to real world functioning and specificity versus other CNS disorders. Eur. Neuropsychopharmacol. 24, 693–709 (2014).
- Bleuler, E. Dementia praecox or the group of schizophrenias. Dementia praecox or the group of schizophrenias (1950).
- National Institutes of Mental Health (NIMH). Schizophrenia. (2017). Available at: https://www.nimh.nih.gov/health/publications/sizofrenija-booklet/index.shtml.
- Fischer, B. A. & Buchanan, R. W. Schizophrenia: Clinical Manifestations, Course, Assessment and Diagnosis. UpToDate (2017). Available at: www.up-to-date/sizofrenija.
- Marder, S. R. & Galderisi, S. The current conceptualization of negative symptoms in schizophrenia. World Psychiatry 16, 14–24 (2017).
- Strauss, G. P., Waltz, J. A. & Gold, J. M. A review of reward processing and motivational impairment in schizophrenia. Schizophr. Bull. 40, S107-116 (2014).
- Lyne, J. et al. Prevalence of item level negative symptoms in first episode psychosis diagnoses. Schizophr. Res. 135, 128–133 (2012).
- Peralta, V. & Cuesta, M. J. Dimensional structure of psychotic symptoms: An item-level analysis of SAPS and SANS symptoms in psychotic disorders. Schizophr. Res. 38, 13–26 (1999).
- Selten, J. P., Wiersma, D. & Van den Bosch, R. J. Distress attributed to negative symptoms in schizophrenia. Schizophr. Bull. 26, 737–744 (2000).
- Fleischhacker, W. et al. The efficacy of cariprazine in negative symptoms of schizophrenia: Post hoc analyses of PANSS individual items and PANSS-derived factors. Eur. Psychiatry 58, 1–9 (2019).
- Bucci, P. & Galderisi, S. Categorizing and assessing negative symptoms. Curr. Opin. Psychiatry 30, 201–208 (2017).
- Liemburg, E. et al. Two subdomains of negative symptoms in psychotic disorders: Established and confirmed in two large cohorts. J. Psychiatr. Res. 47, 718–725 (2013).
- Mucci, A., Merlotti, E., Üçok, A., Aleman, A. & Galderisi, S. Primary and persistent negative symptoms: Concepts, assessments and neurobiological bases. Schizophr. Res. 186, 19–28 (2017).
- Carpenter, W. T., Heinrichs, D. W. & Alphs, L. D. Treatment of negative symptoms. Schizophr. Bull. 11, 440–452 (1985).
- Hasan, A. et al. World Federation of Societies of Biological Psychiatry (WFSBP) Guidelines for Biological Treatment of Schizophrenia, Part 1: Update 2012 on the acute treatment of schizophrenia and the management of treatment resistance. World J. Biol. Psychiatry 13, 318–378 (2012).
- Rabinowitz, J. et al. Negative symptoms in schizophrenia – the remarkable impact of inclusion definitions in clinical trials and their consequences. Schizophr. Res. 150, 334–338 (2013).
- European Medicines Agency. Guideline on clinical investigation of medicinal products, including depot preparation in the treatment of schizophrenia. (2012).
- Galderisi, S. et al. Persistent negative symptoms in first episode patients with schizophrenia: Results from the European First Episode Schizophrenia Trial. Eur. Neuropsychopharmacol. 23, 196–204 (2013).
Acta Psychiatrica Scandinavica
Negative symptoms of schizophrenia: a problem that won’t go away.
Negatīvie simptomi: Kas tie ir?
Negatīvos simptomus var iedalīt 2 vai 5 faktoru modeļos: Samazināta spēja izpausties (blāvinātas emocijas, aloģija) un samazināta motivācija un spēja izjust pozitīvas emocijas (anhedonija, sociālā atsvešināšanās, gribas traucējumi). Vizuālo materiālu lejuplādējiet šeit
LejupielādētAtsauce
Negatīvie simptomi: primārie pret sekundārajiem
Negatīvie simptomi – iedalījums
NEGATĪVIE SIMPTOMI – IZAICINĀJUMS NEGATĪVIE SIMPTOMI – IZAICINĀJUMS
Lai arī negatīvos simptomus jau ilgi uzskata par neatkarīgu simptomu grupu, kas atšķiras no pozitīvajiem, neirokognitīvajiem, sociāli kognitīvajiem simptomiem, Lai arī negatīvos simptomus jau ilgi uzskata par neatkarīgu simptomu grupu, kas atšķiras no pozitīvajiem, neirokognitīvajiem, sociāli kognitīvajiem simptomiem,
vēl…REAGILA UN IKDIENAS FUNKCIONĒŠANAS SPĒJASREAGILA UN IKDIENAS FUNKCIONĒŠANAS SPĒJAS
Lai izmaiņas uzskatītu par klīniski nozīmīgām, šizofrēnijas pacientu negatīvo simptomu uzlabojumiem jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem pacientu spējā funkcionēLai izmaiņas uzskatītu par klīniski nozīmīgām, šizofrēnijas pacientu negatīvo simptomu uzlabojumiem jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem pacientu spējā funkcionē
vēl…