Svarīgi izprast simptoma klīniskās izpausmes saikni ar specifisku slimības domēnu, jo, koncentrējoties tikai uz psihotisko simptomu ārstēšanu, bieži vien neizdodas panākt pacienta funkcionēšanas uzlabošanos, kā arī dzīves kvalitātes uzlabojumus. Negatīvo simptomu smagums, kas apgrūtina pacienta spēju dzīvot patstāvīgi, veikt ikdienas aktivitātes, būt sociāli aktīvam, veidot personīgās attiecības, strādāt un mācīties, vienmēr saistīts ar sliktāku pacienta ar šizofrēniju funkcionēšanu.^1–4 Otrās paaudzes antipsihotisko medikamentu ieviešana viesa cerības, ka tas būs pagrieziena punkts negatīvo simptomu ārstēšanā, bet uzkrātie pierādījumi liecina, ka tie galvenokārt ir efektīvi šizofrēnijas pozitīvo simptomu ārstēšanā, taču to ietekme uz negatīvajiem simptomiem ir ierobežota.¹

Visu negatīvo simptomu ārstēšana ir ļoti svarīga.
Primāros un sekundāros negatīvos simptomus, ja iespējams, ir jānošķir, jo sekundārie simptomi mazinās, ja tiek ārstēts to pamata cēlonis (piem., depresija, pozitīvie simptomi, ekstrapiramidālie simptomi), bet primāro negatīvo simptomu ārstēšanai to atšķirīgo patofizioloģisko mehānismu dēļ nepieciešama cita ārstēšana.^5,6

Ņemot vērā augsto izplatību, noturību, saistību ar funkcionēšanas traucējumiem, kā arī esošās ārstēšanas iespējas, negatīvie simptomi ir galvenā interešu joma zāļu attīstīšanā gan šobrīd, gan arī nākotnē.⁷ Gan Eiropā, gan ASV (Eiropas Medicīnas aģentūra [EMA] un Pārtikas un zāļu pārvalde [FDA]) negatīvie simptomi ir apstiprināti kā pamatots mērķis jaunu zāļu izstrādei.^8,9 Starptautiskā līmenī amatpersonām ir vienots viedoklis, ka negatīvo simptomu ārstēšanas efektivitāti var novērtēt tikai veicot metodiski speciāli sagatavotus pētījumus. Funkcionālajiem uzlabojumiem ir jābūt norādītiem kā sekundāriem pētījumu rezultātiem.^8,10,11

Lai gan klīnisko pētījumu rezultāti uzrāda negatīvo simptomu uzlabošanos, ārstējot ar antipsihotiskajiem medikamentiem pacientus ar šizofrēnijas akūtiem paasinājumiem salīdzinājumā ar placebo, taču raksturīgi, ka uzlabojumi novēroti ārstēšanas sākuma stadijā, kad mazinās psihotiskie simptomi. Šos negatīvo simptomu uzlabojumus ir grūti interpretēt, jo tie var būt radušies sekundāri – kā sekas pozitīvo, depresīvo un ekstrapiramidālo simptomu uzlabojumiem.¹⁴ Jaunākās apstiprinātās ārstēšanas metodes var būt efektīvākas nekā citi otrās paaudzes antipsihotiskie medikamenti un labāk risināt neatrisinātās medicīniskās problēmas, kas saistītas ar negatīvo simptomu ārstēšanu.

Nesen veiktajā sistemātiskajā pārskatā un pāra meta analīzē izvērtēta 34 antipsihotisko medikamentu efektivitāte pacientu ar negatīvajiem simptomiem ārstēšanā.¹³ Visos pētījumos kā pamata iekļaušanas/izslēgšanas kritērijs bija negatīvie simptomi, un galvenais pētījumu rezultāts bija izmaiņas šizofrēnijas negatīvajos simptomos, salīdzinot ar izejas stāvokli, to mērot ar apstiprinātu negatīvo simptomu vērtējumu skalu.

Analīzē tika iekļauts divdesmit viens nejaušināts kontroles grupas pētījums (n=3451), un tika ziņots par atsevišķiem pozitīviem rezultātiem. Pacientiem ar izteiktiem negatīvajiem simptomiem olanzapīns un kvetiapīns bija pārāks par risperidonu atsevišķos pētījumos, tomēr rezultāti bija neviennozīmīgi, jo netika ņemts vērā, ka paralēli tika novēroti pozitīvo simptomu uzlabojumi un mazinājās depresija.

Pacientiem ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem amisulprīds bija pārāks par placebo 4 pētījumos (n=590), olanzapīns bija pārāks par haloperidolu vienā mazā pētījumā (n=35), kariprazīns bija pārāks par risperidonu lielā, labi veidotā pētījumā (n=456). Zīmīgi, ka amisulprīds, kas vairākās Eiropas valstīs ir apstiprināts negatīvo simptomu ārstēšanai, uzrādīja būtiski atšķirīgus no placebo rezultātus depresīvo simptomu ārstēšanā. Līdz ar to ir grūti pateikt, vai ārstēšanas efekts bija, pateicoties primāro negatīvo simptomu uzlabojumiem, vai arī pateicoties izmaiņām citā simptomu grupā (pseidospecifiski uzlabojumi). Kariprazīna pētījumā iekļaušanas fāzē tika apstiprināts, ka negatīvie simptomi bija stabili, bet depresīvie un pozitīvie simptomi bija minimāli; rezultāti demonstrēja būtiskākus negatīvo simptomu uzlabojumus ar kariprazīnu salīdzinājumā risperidonu, bet bez ietekmes uz depresīvajiem simptomiem vai pozitīvajiem simptomiem, kā arī bez iedarbības uz ekstrapiramidālām blakusparādībām.

Kopumā autori secina, ka pastāvīgo negatīvo simptomu pētījumos sekundāro negatīvo simptomu uzlabojumi bija potenciāli neviennozīmīgāki, un dominējošo negatīvo simptomu pētījumi ir labāki, lai novērtētu primāro negatīvo simptomu ārstēšanas efektivitāti.¹³

Nozīmīgākā atšķirība negatīvo simptomu mazināšanā, kas liecina par labu kariprazīnam, salīdzinājumā ar risperidonu stabiliem pacientiem ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem, bez iedarbības uz depresīvajiem vai pozitīvajiem simptomiem un bez atšķirīgas ietekmes uz ekstrapiramidālām blakusparādībām, ir apstāklis, ka negatīvo simptomu uzlabojumi bija ārstēšanas ar kariprazīnu tieša iedarbība, nevis sekundārs rezultāts, pateicoties uzlabojumiem citās simptomu grupās. Atšķirība vērojama pētījumā ar amisulprīdu, kur paralēli tika novērota depresijas samazināšanās. Tādēļ Cerveri et al nesenajā publikācijā negatīvo simptomu ārstēšanas klīniskajā algoritmā iesaka kariprazīnu kā pirmo izvēli un amisulprīdu kā alternatīvu gadījumos, ja kariprazīns nenodrošina uzlabojumu.¹⁴

Tā kā negatīvajiem simptomiem ir liela ietekme uz funkcionēšanu gan šķērsgriezumā, gan garengriezumā¹⁴, klīnicistiem ir jāzina par psihosociālā atbalsta iespējām, kuras var izmantot līdztekus antipsihotiskajiem medikamentiem, lai izstrādātu visaptverošu ārstēšanas plānu. Galvenās veselīga dzīvesveida atbalsta formas ietver fiziskās aktivitātes, kvalitatīvu miegu un diētu, smēķēšanas atmešanu, mērenu alkohola lietošanu, kā arī līdzdalību sociālajā dzīvē. Galvenās psihosociālās pieejas ir orientētas uz prasmēm (piem., sociālo prasmju treniņš), psiholoģisku atbalstu (piem., kognitīvi biheiviorālā terapija) un ģimenes atbalstu (piem, psihoizglītošana, krīzes vadīšana).¹⁵

Atkārtotā transkraniālā magnētiskā stimulācija (rTMS), kas ir neinvazīva metode smadzeņu stimulācijai ar labu panesamību un drošumu, uzrādījusi diskutablu efektivitāti šizofrēnijas negatīvo simptomu ārstēšanā. Neraugoties uz agrāk meta-analīzēs atbalstīto rTMS iedarbību uz negatīvajiem simptomiem^16–20 šobrīd pieejamais lielākais pētījums neuzrādīja ieguvumus, salīdzinot īstu un neīstu (bez fizikālas iedarbības) rTMS.²¹ Neskatoties uz šiem neviennozīmīgajiem rezultātiem, rTMS un jaunāku tehnoloģiju smadzeņu stimulācijā (piem., tiešā strāvas stimulācija, dziļā rTMS) izpēte, visticamāk, turpināsies, ņemot vērā vajadzību pēc efektīvām negatīvo simptomu ārstēšanas iespējām.²²

REAGILA (cariprazinum) ir recepšu medikaments. Pirms izrakstīšanas, lūdzu, iepazīstieties ar pilnu zāļu aprakstu.
Reklāmas devējs: Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā. Reklāmas izstrādes datums: 2021. gada 25.marts.