Negatīvie simptomi ir pacienta funkcionēšanas traucējumi, kas ietver tā dēvētos 5 „A” simptomus: runas nabadzība (alogia), afektīvs blāvums (blunted affect), anhedonija (anhedonia), gribas trūkums (avolition), sociāla izolēšanās (asociality).¹ Nabadzīgās runas dēļ sarunas uzturēšana ar pacientiem ir apgrūtināta, jo pacienti parasti sniedz ļoti īsas, mazinformatīvas atbildes.² Pacientiem ar afektīvu blāvumu raksturīga neizteiksmīga sejas mīmika (bieži dēvē par “sastingušu sejas izteiksmi”), šie pacienti runā monotonā balsī, praktiski neveido acu kontaktu un izskatās emocionāli neiesaistīti.² Pacientiem raksturīga anhedonija, proti, nespēja izbaudīt vai gūt prieku no aktivitātēm, kas iepriekš patika, kā arī motivācijas zudums, kas neļauj īstenot viņu plānus (gribas trūkums).² Pacienti norobežojas no apkārtējiem cilvēkiem, pārstāj uzskatīt sociālu mijiedarbību par svarīgu vai patīkamu (sociāla izolēšanās), tādējādi praktiski neviedojot attiecības ar draugiem vai atstājot tās novārtā.² Pacientu motivācijas trūkums skar arī ikdienas dzīvi un aktivitātes: pacienti nevērīgi izturas pret personīgo higiēnu un pašaprūpi, izskatās nevīžīgi, lieto neveselīgu uzturu, nav fiziski aktīvi, neievēro regulāru miega režīmu, smēķē, lieto narkotiskas vielas un alkoholu.² Funkcionēšanas traucējumi parasti pasliktina spēju darboties profesionālajā un mācību vidē.² Pacienti ar negatīvajiem simptomiem lielākoties ir nekritiski pret savu veselības stāvokli un neziņo šos simptomus klīnicistam, tādējādi to atklāšana ir veselības aprūpes speciālista uzdevums.³ Šie pacienti biežāk ārstējas ambulatori.

Atbilstošu negatīvo simptomu ārstēšanas iespēju pieejamība ir ļoti svarīga vairāku iemeslu dēļ: negatīvie simptomi ir galvenie darbnespēju izraisošie simptomi šizofrēnijas pacientiem, tie pasliktina funkcionēšanu un nosaka sliktāku dzīves kvalitāti; tie ir grūtāk ārstējami nekā pozitīvie simptomi; tie var attīstīties pirms šizofrēnijas sākuma un saglabāties ilgi pēc pozitīvo simptomu mazināšanās.⁴ Šie simptomi ļoti bieži ir novērojami ne tikai hroniskas šizofrēnijas pacientiem, bet arī psihozes agrīnajā stadijā, prodromālajā stadijā un 2 gadus pēc pirmās psihozes epizodes.³ Efektīva negatīvo simptomu ārstēšana līdz šim ir bijusi nepiepildīta šizofrēnijas pacientu vajadzība ar ierobežotām ārstēšanas iespējām. Tagad ir pieejamas ārstēšanas metodes, kuras var šo trūkumu novērst.⁵ Šajā pacientu apakšpopulācijā galvenais mērķis ir ārstēt negatīvos simptomus un citu kategoriju simptomus, ja tādi ir.⁵ Mērķis ir panākt ilgstošu remisiju ar labāku pacienta funkcionēšanu.⁶
Pirms izskatām ārstēšanas iespējas, ir svarīgi norādīt, ka negatīvie simptomi var būt primāri (šizofrēnijas izraisīti) vai sekundāri (citu faktoru izraisīti), un to ārstēšana ir atšķirīga.⁵ Sekundāros negatīvos simptomus var izraisīt dažādi faktori, piemēram, citi psihiski traucējumi vai simptomi (depresija, pozitīvie simptomi u.c.), medikamentu blakusparādības (sedācija u.c.), fiziskas slimības (miega apnoja u.c.) vai vides faktori (stigma u.c.).⁴
Ārstējot primāros negatīvos simptomus, viena no problēmām līdz šim ir bijusi pieejamo antipsihotisko līdzekļu nepietiekamā efektivitāte un attiecīgi nepieciešamība pēc papildu ārstēšanas līdzekļiem.³ Jaunajam D3/D2 daļējam agonistam kariprazīnam ir pierādīta efektivitāte negatīvo simptomu ārstēšanā un pārākums pār citu antipsihotisko līdzekli risperidonu.⁷ Pacientiem ar negatīvajiem simptomiem raksturīga slikta sociālā funkcionēšana, izolēšanās un sociālo prasmju trūkums, tāpēc šīs prasmes ir jāuzlabo, nodrošinot sociālo prasmju treniņu vai kognitīvās atveseļošanās terapiju.² Vispārēju motivācijas pieaugumu un apātijas mazināšanos var panākt ar KBT metodēm, kuras nodrošina mērenu, bet pozitīvu iedarbību.² Ir svarīgi uzlabot pacientu personīgo higiēnu un izglītot pacientus par veselīgu dzīvesveidu, un to ir iespējams panākt ar vispārējām uzvedības intervencēm.² Pacientiem arī jāiegūst izpratne par saviem veselības traucējumiem, un pacientu ģimenes lielā mērā var palīdzēt pacientiem šīs veselības problēmas pārvarēt, tāpēc ģimenes terapija ir negatīvo simptomu ārstēšanas svarīga sastāvdaļa.²

Kariprazīns — D3/D2 receptoru daļējs agonists ar augstu afinitāti pret D3 dopamīna receptoriem — ir vienīgais antipsihotiskais līdzeklis, kuram tika pierādīts pārākums pār citu otrās paaudzes antipsihotisko līdzekli risperidonu, ārstējot pacientus ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem⁵, 26 nedēļu ilgā prospektīvā, randomizētā, dubultaklā pētījumā.⁷ Kariprazīns ievērojami efektīvāk samazināja negatīvos simptomus nekā risperidons, sākot no 14. nedēļas.⁷

Adaptēts no: Németh, Gy. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017).
 
Kariprazīns nodrošināja ievērojami lielākus uzlabojumus 5 no 7 PANSS negatīvo simptomu kategorijām⁸

Adaptēts no: Fleischhacker, W. et al. The efficacy of cariprazine in negative symptoms of schizophrenia: Post hoc analyses of PANSS individual items and PANSS-derived factors. Eur. Psychiatry 58, 1–9 (2019).

Pacientiem ar negatīvajiem simptomiem novēroja ievērojami lielākus uzlabojumus visos PANSS skalā balstītajos negatīvo simptomu faktoros (Liemburga ekspresīvais deficīts; Liemburga sociālās motivācijas trūkums; Kāna ekspresīvais deficīts; Pentagonālais struktūrmodelis; Prosociālais novērtējums) salīdzinājumā ar risperidonu.⁸

Adaptēts no: Fleischhacker, W. et al. The efficacy of cariprazine in negative symptoms of schizophrenia: Post hoc analyses of PANSS individual items and PANSS-derived factors. Eur. Psychiatry 58, 1–9 (2019).

Kariprazīna grupā atbildes reakciju uz ārstēšanu novēroja statistiski nozīmīgi vairāk pacientiem nekā risperidona grupā; šo ietekmi novēroja pacientiem, kuriem veidojās atbildes reakcija uz ārstēšanu un kuriem negatīvo simptomu sākotnējais punktu skaits līdz 26. nedēļai samazinājās vismaz par 20% vai 30%.⁷

Adaptēts no: Németh, Gy. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017).

Kariprazīns efektīvi uzlaboja arī pacientu funkcionēšanas spējas: kariprazīna lietotājiem konstatēja statistiski nozīmīgi lielākus vispārējās funkcionēšanas (PSP) uzlabojumus nekā risperidona lietotājiem, un šo ietekmi novēroja, sākot ar 10. nedēļu.⁷

Adaptēts no: Németh, Gy. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017).

Statistiski nozīmīgu ietekmi par labu kariprazīnam, salīdzinot ar risperidonu, pacientiem ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem novēroja 3 no 4 ikdienas aktivitāšu kategorijām.⁷ Šie uzlabojumi var nodrošināt iespēju īstenot šo pacientu rehabilitāciju un veicināt viņu spēju funkcionēt sabiedrībā un piedalīties attiecīgajās psiholoģiskajās programmās.⁷

Adaptēts no: Németh, Gy. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017).

Statistiski nozīmīgus uzlabojumus par labu kariprazīnam, salīdzinot ar risperidonu, novēroja CGI-S skalā, kas atspoguļo simptomu smagumu⁷; un statistiski nozīmīgus uzlabojumus par labu kariprazīnam, salīdzinot ar risperidonu, novēroja arī CGI-I skalā, kas atspoguļo simptomu mazināšanos.⁷

Medikamentu maiņa
Stabiliem pacientiem, ārstējot dominējošus negatīvos simptomus, var būt indikācijas lēnākām medikamentu maiņas stratēģijām un pakāpeniskai krusteniskai titrēšanai.⁹ Iepriekš minētajā pētījumā kariprazīna sākuma deva bija 1,5 mg un katru nedēļu devu palielināja, lai sasniegtu 3-6 mg; lielākoties mērķa deva bija 4,5 mg.⁷ Paralēli tika sākta iepriekš lietotā antipsihotiskā līdzekļa devas mazināšana⁷.

Adaptēts no: Németh, Gy. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017).

Kopš šo datu publicēšanas zinātnieku aprindas kariprazīnu ir atzinušas par vienu no piemērotākajiem medikamentiem šai pacientu populācijai: klīniskais algoritms iesaka kariprazīna lietošanu pirmās šizofrēnijas epizodes pacientiem ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem.¹⁰ Kariprazīns tiek ieteikts arī negatīvo simptomu ārstēšanai akūtiem pacientiem un arī ilgstošai ārstēšanai, jo šajās pacientu kategorijās tas efektīvi novērsa pozitīvos simptomus un samazināja recidīvu biežumu.¹¹ Šizofrēnija tiek uzskatīta par slimību visa mūža garumā, kurai ir iespējami ilgāki remisijas periodi, tāpēc negatīvo simptomu ārstēšana un medikamentu panesamība ir tikpat būtiska kā pozitīvo un akūto simptomu novēršana, tādējādi padarot kariprazīnu par vienu no pirmās izvēles medikamentiem.¹²