Es pievērsīšos šizofrēnijas negatīvo simptomu ārstēšanas iespējām papildus farmakoterapijai, taču vispirms vēlētos uzsvērt divas lietas: nepieciešamību noteikt pareizu negatīvo simptomu diagnozi un nenovērtēt par zemu farmakoterapijas potenciālu – tā savu prezentāciju sāka prof. Peter Falkai. Viņš ieskicēja savas prezentācijas satura 3 daļas: psihoterapija, neinvazīva smadzeņu stimulācija un dzīvesveida ietekme uz šizofrēnijas negatīvo simptomu ārstēšanu.

Metaanalīze atklāja, ka kognitīvā uzvedības terapija (cognitive behavioral therapy, CBT) ir efektīva psihoterapija pozitīvo simptomu mazināšanai pacientiem ar pret ārstēšanu rezistentu šizofrēniju.¹ CBT ir viena no terapijām, kas ir visplašāk nostiprinājusies un ir daļa no ikdienas aprūpes, tomēr tā nav efektīva negatīvu simptomu ārstēšanā. Kādas ir citas psihoterapijas, kas var būt efektīvas šo simptomu gadījumā?
Pirmkārt, lai gan ir pieejami tikai ierobežoti dati, tādas uz meditāciju balstītas ķermeņa terapijas kā joga un apzinātība, šķiet, ir potenciāla ārstēšanas izvēle pacientiem ar negatīviem simptomiem.² Kā tika noteikts ar negatīvo simptomu novērtēšanas skalu (Scale for the Assessment of Negative Symptoms, SANS), salīdzinot ar veselīgas uzvedības apmācību, kognitīvā atveseļošana deva ievērojamu uzlabojumu šādos SANS domēnos: apātija, sociālā funkcionēšana un iepazīšanās.³ Tātad pierādījumi liecina, ka psihoterapijām ir liela nozīme negatīvo simptomu ārstēšanā, īpaši uz meditāciju balstītām ķermeņa terapijām un kognitīvajai atveseļošanai.^2,3

Neinvazīvā smadzeņu stimulācija: transkraniālā līdzstrāvas stimulācija (transcranial direct current stimulation , tDCS) un atkārtota transkraniālā magnētiskā stimulācija (repetitive transcranial magnetic stimulation, rTMS)
Metaanalīzēs ir pētīta tDCS, kā arī rTMS ietekme uz šizofrēnijas pacientiem ar dzirdes halucināciju atlieku izpausmēm, parādot, ka abām metodēm nebija ietekmes uz pozitīviem simptomiem vai tā bija pārāk maza. Tomēr tās abas diezgan labi samazināja negatīvos simptomus.⁴ Tātad, šķiet, ka pacientiem ar negatīviem simptomiem var būt liels ieguvums no neinvazīvas smadzeņu stimulācijas.⁴ Vai varbūt ne tik liels? Līdz šim lielākais pētījums par rTMS ietekmi uz pacientiem ar primāriem negatīviem simptomiem konstatēja, ka rTMS uzlaboja negatīvos simptomus, depresiju un vispārējo funkcionēšanu, bet pārsteidzoši, ka tāda pati ietekme tika novērota arī kontroles grupā.⁵ Prof. Falkai šo neatbilstību literatūrā izskaidroja, sakot, ka rTMS ir patiešām efektīva negatīvu simptomu ārstēšanas izvēle, tomēr tā neiedarbojas uz jebkuru pacientu: MRI pētījums parādīja, ka rTMS izraisīja palielināšanos noteiktās smadzeņu zonās, kas ir iesaistītas negatīvo simptomu patoloģiskajā fizioloģijā.⁶ Lai gan vēl nav īsti noskaidrots, kā atšķirt pacientus, uz kuriem rTMS varētu iedarboties, mākslīgais intelekts (artificial intellect, AI) un mašīnapmācība var mums palīdzēt prognozēt, kuriem pacientiem varētu būt ieguvums no rTMS.⁷

Pētījumos par garīgās veselības traucējumu uzvedības riska faktoru pārsvaru konstatēja, ka šizofrēnijas gadījumā dzīvesveida ietekmes mērķim ir jābūt fiziskai aktivitātei un diētai, jo šizofrēnijas pacientiem vidēji ir mazkustīgāks dzīvesveids un viņi patērē par apmēram 400 kalorijām vairāk un lielāku ogļhidrātu un tauku daudzumu, salīdzinot ar vispārējo populāciju.⁸ Tika konstatēts, ka aerobikas vingrinājumi diezgan labi palīdz mazināt negatīvos simptomus⁹: pastaigas vai ātra pastaiga 15 minūtes dienā 5 reizes nedēļā var pozitīvi ietekmēt ne tikai fizisko, bet arī garīgo veselību. Tāda vingrojumu apvienošana ar ķermeņa terapiju kā piemēram joga, sniedz vēl labākus rezultātus nekā tikai aerobikas vingrinājumi.¹⁰ Vingrinājumu ietekme tika pētīta arī kognitīvajā jomā: aerobikas izturības treniņi uzlaboja vispārējo kognitīvo veiktspēju, darba atmiņu, uzmanību/modrību, kā arī sociālo izziņu.¹¹ Attiecībā uz uzturu tiek mudināts lietot B vitamīnu, jo tika pierādīts, ka tie mazina simptomus.¹² Tā savu prezentāciju noslēdza prof. Falkai.