Adverse Events
Apmeklēt sadaļu
website for members of the public

Veselības aprūpes speciālistiem

Sabiedrībai

Reagila kontrolē šizofrēnijas negatīvos simptomus

  • Kariprazīns ir efektīvāks par risperidonu negatīvo simptomu kontrolē3
  • Kopumā kariprazīna efektivitāti negatīvo simptomu kontrolē var saistīt ar visaptverošu pozitīvu ietekmi uz atsevišķiem simptomiem4
  • Kariprazīnam ir potenciāls mainīt klīnisko praksi ārstēšanā pacientiem ar šizofrēniju, kuriem ir dominējoši negatīvie simptomi3

Šajā sadaļā

Primāro negatīvo simptomu radītās problēmas

Šizofrēnijas negatīvie simptomi var izpausties kā primārie simptomi, kas ir šizofrēnijas patofizioloģijas pamatā, vai arī kā sekundārie simptomi, kas saistīti ar vai rodas citu faktoru ietekmē, kā piemēram, pozitīvo simptomu, afektīvo simptomu vai arī zāļu nevēlamo blakusparādību ietekmē.5 Sekundārie negatīvie simptomi bieži reaģē uz pamatcēloņa ārstēšanu – piemēram, negatīvie simptomi, kas ir saistīti ar šizofrēnijas pozitīvajiem simptomiem, var uzlaboties pozitīvo simptomu mazināšanās rezultātā.2 Savukārt, tika uzskatīts, ka primārie negatīvie simptomi nereaģē uz ārstēšanu ar antipsihotiskajiem medikamentiem vai citām zālēm.3

Kariprazīna efektivitāte negatīvo simptomu gadījumā

Noturīgu un dominējošu negatīvo simptomu ārstēšana pacientiem ar šizofrēniju: kariprazīns salīdzinājumā ar risperidonu3 (Eudra CT number: 2012-005485-36)

Noturīgi un dominējoši negatīvie simptomi tika izvērtēti 3b. fāzes starptautiskā, Eiropas valstu, multicentru, nejaušinātā, dubultaklā, ar pētāmām zālēm, paralēlo grupu, fiksētu/mainīgu devu pētījumā ar stabiliem pieaugušiem pacientiem ar šizofrēniju, kuriem dominēja negatīvie simptomi. Pētījums tika veidots kā prospektīvs, lai atbilstu EMA un FDA negatīvo simptomu izvērtēšanas pētījumu vadlīnijām.6,7

Pētījums bija aktīvi kontrolēts ar risperidonu – atipisko antipsihotisko medikamentu ar pierādītu efektivitāti šizofrēnijas ārstēšanā; 4 mg/d tika izraudzīta kā risperidona mērķa deva, kas ir parastā dienas deva stabiliem pacientiem ar šizofrēniju, kā arī lai iespējami mazinātu ekstrapiramidālo simptomu iespējamību.8 Risperidona izvēli starp citiem otrās paaudzes antipsihotiskajiem medikamentiem noteica šādi apsvērumi: saskaņā ar apjomīgu meta-analīzi četri antipsihotiskie medikamenti (olanzapīns, risperidons, amisulprīds un klozapīns) ir efektīvāki par pirmās paaudzes antipsihotiskajiem medikamentiem, ārstējot negatīvos simptomus. Tomēr neviens no tiem nebija pārāks par pārējiem trijiem.9 Tādēļ jebkurš no šiem antipsihotiskajiem medikamentiem būtu pamatota izvēle, lai veiktu salīdzināšanu. Tomēr tika izraudzīts risperidons, jo klozapīns netiek izmantots kā pirmā ārstēšanas izvēle10, olanzapīns potenciāli varēja apdraudēt pētījuma dubultaklumu tā nevēlamo blakusparādību dēļ (galvenokārt svara pieaugums).11 Savukārt amisulprīds tiek lietots divu dažādu devu amplitūdā atkarība no tā, vai tiek kontrolēti pozitīvie (mērķa deva 400- 1200 mg/dienā) vai negatīvie simptomi (50-300 mg/dienā).12 Tā kā pētījuma mērķis bija saglabāt pozitīvos simptomus stabilus un uzlabot negatīvos simptomus, amisulprīda devu izvēle būtu sarežģīta, jo īpaši tādēļ, ka šis bija fiksēto devu pētījums, kur, gadījumā, ja tuvojas slimības atkārtots paasinājums, amisulprīda devu nebūtu iespējams pielāgot. Turklāt papildus aspekts bija arī tas, ka amisulprīds daudzās Eiropas valstīs nav pieejams, un tam salīdzinājumā ar kariprazīnu ir atšķirīgs nevēlamo blakusparādību profils (augstāka sedācijas sastopamība). Ņemot vērā visus šos aspektus, tika pieņemts lēmums salīdzinošai terapijai izmantot risperidonu, apzinoties, ka ideāla izvēle nepastāv.

Lai nodrošinātu, ka negatīvo simptomu uzlabojumi nav sekundāri pateicoties uzlabojumiem citu simptomu grupās, tika izslēgti pacienti ar pozitīvajiem simptomiem, vidēji smagiem vai smagiem depresijas simptomiem vai klīniski nozīmīgu parkinsonismu. Papildus tika piemēroti iekļaušanas un izslēgšanas kritēriji, lai nodrošinātu, ka izmaiņas negatīvajos simptomos ir īstas un tās nav citu simptomu izmaiņu rezultāts, kas var ietekmēt negatīvos simptomus.3

Pētījumam bija trīs periodi. 1. pētījuma daļa: 4 nedēļu ievadperiods. 2. pētījuma daļa: 26 nedēļu nejaušināts (1:1) dubultakls ārstēšanas periods (pirmās divas nedēļas devas titrēšanas fāze ar nejaušinātu ārstēšanu, palielinot devas līdz titrēšanas mērķa devai un pārtraucot iepriekš lietoto antipsihotisko medikamentu; un 24 nedēļas uzturot mērķa devu). 3. pētījuma daļa: 2 nedēļas ilgs drošuma uzraudzības periods. Dubultaklā ārstēšanā pacienti saņēma kariprazīna 4,5 mg/dienā (n=227) vai risperidona 4,0 mg/dienā (n=229) mērķa devas.3

Pētījuma dizains


Atsauce: Németh, G. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017)3 (Grafiks izstrādāts pamatojoties uz teksta datiem)


Primārā mērķa sasniegšanas rezultāts bija izmaiņas 26. nedēļā PANSS negatīvo simptomu punktu skaitā (PANSS-FSNS), salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem13; augstāks punktu skaits norāda uz smagākiem simptomiem. Šis ir modificēts punktu skaits salīdzinājumā ar PANSS negatīvo simptomu apakšskalu (izņemot negatīvās apakšskalas divas kognitīvās sadaļas un ieskaitot divas vienības no vispārējās psihopatoloģijas sadaļas, kas attiecas uz negatīvajiem simptomiem).3

PANSS NegatīvāApakšskalaFaktors
N1: Afektīvais nobālējumsxx
N2: Emocionālā atsvešināšanāsxx
N3: Slikta sadarbošanāsxx
N4: Pasīva/apātiska sociālā norobežošanāsxx
N5: Abstraktās domāšanas grūtībasx
N6: Runas spontānuma un plūduma traucējumixx
N7: Stereotipiska domāšanax
G7: Motora retardācijax
G16: Aktīva izvairīšanās no socializēšanāsx

Atsauces: Marder, S. R., Davis, J. M. & Chouinard, G. The effects of risperidone on the five dimensions of schizophrenia derived by factor analysis: Combined results of the North American trials. J. Clin. Psychiatry 58, 538–546 (1997)13; Kay, S. R., Fiszbein, A. & Opler, L. A. The positive and negative syndrome scale (PANSS) for schizophrenia. Schizophr. Bull. 13, 261–276 (1987)14 (Graphic elaboration from text data)

Vismazāko kvadrātu vidējās izmaiņas 26. nedēļā PANSS-FSNS, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, bija statistiski nozīmīgākas, lietojot kariprazīnu (-8,90 punkti) nekā lietojot risperidonu (-7,44 punkti); izmaiņu atšķirību novēroja no 14. nedēļas līdz pat terapijas beigām. Vismazāko kvadrātu vidējās izmaiņas [LSMD] bija -1,46 (95%CI -2,39 līdz -0,53; p=0,0022; efekta lielums=0,31).3

PANSS-FSNS izmaiņas pret sākotnējo novērtējumu

PANSS-FSNS izmaiņas pret sākotnējo novērtējumuPANSS-FSNS izmaiņas pret sākotnējo novērtējumu

Atsauce: Adaptēts no Németh, G. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017)3.


Atbildes reakcija (samazinājums ≥20% PANSS-FSNS 26.nedēļā) bija nozīmīgi lielāka pacientiem kariprazīna grupā (69%) nekā risperidona grupā (58%) (izredžu attiecība (OR)=2.08; P=.0022); skaits, ko nepieciešams ārstēt (NNT) bija 9. Pētījumos jau iegūto datu papildus izvērtēšanā (Post-hoc analīzē) atbildes reakcija tika izvērtēta ar vēl stingrākiem atbildes reakcijas kritērijiem (samazinājums ≥30% PANSS-FSNS 26.nedēļā). Arī šoreiz atbildes reakcijas rādītāji bija ievērojami labāki ar kariprazīnu (50%) salīdzinājumā ar risperidonu (36%) (P=.0033), NNT bija 8. Šis pieaugums PANSS-FSNS atbilžu reakcijas vērtējumā kariprazīnam salīdzinājumā ar risperidonu apstiprināja kariprazīna ārstēšanas iedarbības klīnisko nozīmi3.

Pacienti (%)Pacienti (%)

Atsauce: Németh, G. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017)3 (Grafiks izstrādāts pamatojoties uz teksta datiem)


Svarīgi, ka pētījuma laikā izmaiņas pozitīvajos simptomos, depresijas simptomos vai kustību traucējumu simptomos, ārstējot ar kariprazīnu vai risperidonu, netika novērotas vai bija mazas. Tas ļauj apgalvot, ka negatīvo simptomu izmaiņas bija tiešs ārstēšanas rezultāts ar kariprazīnu, nevis sekundāras sekas kādu citu simptomu grupu uzlabojumiem.³

“Cik man zināms, šis ir pirmais plaša mēroga pētījums pacientiem ar šizofrēniju ar dominējošiem negatīvajiem simptomiem, kurā iegūti pierādījumi par klīniski nozīmīgiem uzlabojumiem, lietojot antipsihotiskos medikamentus monoterapijā; turklāt šis pētījums atklāja nozīmīgu viena jaunās paaudzes antipsihotiskā medikamenta pārākumu pār citām zālēm.”3

Kariprazīna iedarbība uz noteiktiem negatīviem simptomiem

Negatīvo simptomu heterogenitāte norāda uz to, ka to pamatā, iespējams, ir dažādi patofizioloģiskie mehānismi un psihopatoloģiskie iznākumi.15,16 Izpratne par to, kā kariprazīns iedarbojas uz virkni negatīvo simptomu, atspoguļo tā kopējo efektivitāti.

Izmaiņas atsevišķos negatīvos simptomos, kas mērītas ar PANSS, kā arī uz PANSS balstītie faktori tika izpētīti pētījumos jau iegūto datu papildus izvērtēšanā (post hoc analīzē).4 Atšķirības, salīdzinot ar sākotnējo izvērtējumu, statistiski nozīmīgas bija par labu kariprazīnam salīdzinājumā ar risperidonu lielākajā daļā PANSS negatīvo simptomu apakšskalas vienībās, ka arī apakšskalā kopumā. Jāatzīmē, ka atšķirības vairākās sadaļās, kas novērtē galvenās negatīvo simptomus grupas, bija statistiski nozīmīgas par labu kariprazīnam: blāvinātas emocijas, apātija un gribas traucējumi (mērījums N2, emocionāla atsvešināšanās), sociālā atsvešināšanās (mērījums N3, runas nabadzība un N4 pasīvi-apātiska sociāla norobežošanās).4 Lai arī anhedonijai nav sadaļas negatīvo simptomu apakšskalā, uzlabojumi ar kariprazīnu var nozīmēt lielākas izmaiņas tādās vienībās kā N2 un N4, kas norāda, ka pacienti piedzīvo intereses trūkumu un zemāku sociālo iesaistīšanos. Interesanti, ka netika novērota nozīmīga atšķirība starp grupām stereotipiskajā domāšanā. Taču šī vienība, saskaņā ar negatīvo simptomu faktoru analīzi, vairs netiek uzskatīta par daļu no negatīvo simptomu grupas.4

PANSS Negatīvo simptomu apakšskala

PANSS Negatīvo simptomu apakšskalaPANSS Negatīvo simptomu apakšskala

Atsauce: Adaptēts no Fleischhacker, W. et al. The efficacy of cariprazine in negative symptoms of schizophrenia: Post hoc analyses of PANSS individual items and PANSS-derived factors. Eur. Psychiatry 58, 1–9 (2019)4.

PANSS balstīti faktori

Negatīvo simptomu struktūra ir daudzdimensiāla, kur pierādījumi pārsvarā apstiprina modeļus, kurus veido 2 līdz 5 faktori.17 Visstabilākajiem un atkārtotajiem modeļiem ir divu faktoru klasteri, kas sagrupēti potenciāli radniecīgās, taču atšķirīgās apakšgrupās: emocionālo izpausmju pavājināšanās (blāvinātas emocijas, aloģija), apātija un gribas traucējumi (apātija un gribas traucējumi, emocionālā un sociālā atsvešināšanās, anhedonija). Negatīvo simptomu pētījuma, kurā salīdzināts kariprazīns ar risperidonu, dati tika iegūti, izmantojot virkni no PANSS atvasinātu faktoru modeļu.13,18-23 Visos faktoru modeļos statistiski nozīmīgus uzlabojumus uzrādīja kariprazīns salīdzinājumā ar risperidonu.4

PANSS balstīti faktoriPANSS balstīti faktori

Atsauce: Adaptēts no Fleischhacker, W. et al. The efficacy of cariprazine in negative symptoms of schizophrenia: Post hoc analyses of PANSS individual items and PANSS-derived factors. Eur. Psychiatry 58, 1–9 (2019)4.

“Pētījums, kurš norāda, ka atsevišķi negatīvo simptomu klasteri var pārstāvēt dažādus fundamentālus patofizioloģiskus mehānismus, atzīmē, ka simptomu un faktoru uzlabojumi, iespējams, liecina par kariprazīna plaša spektra efektivitāti.”4

Noslēdzot – efektīva negatīvo simptomu ārstēšana

Pēc vairākām pētījumu un izpētes desmitgadēm pierādīts viena atipiskā antipsihotiskā medikamenta monoterapijas pārākums pār citu atipisko antipsihotisko medikamentu, ārstējot šizofrēnijas negatīvos simptomus.3 Kariprazīns ir efektīvs šizofrēnijas negatīvo simptomu – plaši izplatītu un pacientu novājinošu hroniskās un smagās neiropsihiskās saslimšanas aspektu – ārstēšanā. Līdz šim negatīvie simptomi slikti padevās ārstēšanai, un tie ir neļāva piepildīt cerības uz labu ārstniecības iznākumu šizofrēnijas ārstēšanā. Tā kā pacientiem ir dažādas atbildes reakcijas uz zālēm, nepieciešama papildus izvēles iespēja negatīvo simptomu ārstēšanai. Pacienti, kuriem, lietojot citus antipsihotiskos medikamentus, bet ne kariprazīnu, ir pozitīvo simptomu uzlabojumi, bet saglabājas negatīvie simptomi, iespējams, varētu gūt labumu no ārstēšanās ar kariprazīnu.3 Tādēļ nesen publikācijā kariprazīns rekomendēts kā pirmā izvēle negatīvo simptomu ārstēšanas algoritmā.24

REAGILA (cariprazinum) ir recepšu medikaments. Pirms izrakstīšanas, lūdzu, iepazīstieties ar pilnu zāļu aprakstu.
Reklāmas devējs: Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā. Reklāmas izstrādes datums: 2021. gada 25.marts.

Atsauces

  1. Krause, M. et al. Antipsychotic drugs for patients with schizophrenia and predominant or prominent negative symptoms: a systematic review and meta-analysis. Eur. Arch. Psychiatry Clin. Neurosci. 268, 625–639 (2018).
  2. Leucht, S. et al. Sixty years of placebo-controlled antipsychotic drug trials in acute schizophrenia: Systematic review, Bayesian meta-analysis, and meta-regression of efficacy predictors. Am. J. Psychiatry 174, 927–942 (2017).
  3. Németh, G. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017).
  4. Fleischhacker, W. et al. The efficacy of cariprazine in negative symptoms of schizophrenia: Post hoc analyses of PANSS individual items and PANSS-derived factors. Eur. Psychiatry 58, 1–9 (2019).
  5. Buchanan, R. W. Persistent Negative Symptoms in Schizophrenia: An Overview. Schizophr. Bull. 33, 1013–1022 (2007).
  6. Laughren, T. & Levin, R. Food and drug administration commentary on methodological issues in negative symptom trials. Schizophr. Bull. 37, 255–256 (2011).
  7. EMA. Guideline on clinical investigation of medicinal products, including depot preparation in the treatment of schizophrenia. (2012).
  8. Risperidone smpc. http://mri.cts-mrp.eu/download/NL_H_1078_002_FinalPI.pdf.
  9. Leucht, S. et al. Second-generation versus first-generation antipsychotic drugs for schizophrenia: a meta-analysis. Lancet 373, 31–41 (2009).
  10. Clozapine smpc. https://www.medicines.org.uk/emc/product/4411/smpc.
  11. Olanzapine smpc. https://www.medicines.org.uk/emc/product/4091/smpc.
  12. Amisulpride smpc. https://www.medicines.org.uk/emc/product/4091/smpc.
  13. Marder, S. R., Davis, J. M. & Chouinard, G. The effects of risperidone on the five dimensions of schizophrenia derived by factor analysis: Combined results of the North American trials. J. Clin. Psychiatry 58, 538–546 (1997).
  14. Kay, S. R., Fiszbein, A. & Opler, L. A. The positive and negative syndrome scale (PANSS) for schizophrenia. Schizophr. Bull. 13, 261–276 (1987).
  15. Bucci, P. & Galderisi, S. Categorizing and assessing negative symptoms. Curr. Opin. Psychiatry 30, 201–208 (2017).
  16. Galderisi, S., Mucci, A., Buchanan, R. W. & Arango, C. Negative symptoms of schizophrenia: new developments and unanswered research questions. The Lancet Psychiatry 5, 664–677 (2018).
  17. Blanchard, J. J. & Cohen, A. S. The structure of negative symptoms within schizophrenia: Implications for assessment. Schizophr. Bull. 32, 238–245 (2006).
  18. Liemburg, E. et al. Two subdomains of negative symptoms in psychotic disorders: Established and confirmed in two large cohorts. J. Psychiatr. Res. 47, 718–725 (2013).
  19. Khan, A. et al. Negative symptom dimensions of the positive and negative syndrome scale across geographical regions: Implications for social, linguistic, and cultural consistency. Innov. Clin. Neurosci. 14, 30–40 (2017).
  20. White, L. et al. Empirical assessment of the factorial structure of clinical symptoms in schizophrenia: A multisite, multimodel evaluation of the factorial structure of the positive and negative syndrome scale. Psychopathology 30, 263–274 (1997).
  21. Fervaha, G., Foussias, G., Agid, O. & Remington, G. Motivational and neurocognitive deficits are central to the prediction of longitudinal functional outcome in schizophrenia. Acta Psychiatr. Scand. 130, 290–299 (2014).
  22. Purnine, D. M., Carey, K. B., Maisto, S. A. & Carey, M. P. Assessing positive and negative symptoms in outpatients with schizophrenia and mood disorders. J. Nerv. Ment. Dis. 188, 653–661 (2000).
  23. Meltzer, H. Y. et al. Lurasidone in the treatment of schizophrenia: A randomized, double-blind, placebo- and olanzapine-controlled study. Am. J. Psychiatry 168, 957–967 (2011).
  24. Cerveri, G., Gesi, C. & Mencacci, C. Pharmacological treatment of negative symptoms in schizophrenia: update and proposal of a clinical algorithm. Neuropsychiatr. Dis. Treat. 15, 1525–1535 (2019).
  25. Reagila SmPC.

European Psychiatry

The efficacy of cariprazine in negative symptoms of schizophrenia: Post hoc analyses of PANSS individual items and PANSS-derived factors.
Fleischhacker W, Galderisi S, Laszlovszky I, Szatmári B, Barabássy Á, Acsai K, Szalai E, Harsányi J, Earley W, Patel M, Németh G.
Eur Psychiatry 2019; 58:1-9.
“Pētījums, kurš norāda, ka atsevišķi negatīvo simptomu klasteri var pārstāvēt dažādus fundamentālus patofizioloģiskus mehānismus, atzīmē, ka simptomu un faktoru uzlabojumi, iespējams, liecina par kariprazīna plaša spektra efektivitāti.”
Login to Unlock

REAGILA UN IKDIENAS FUNKCIONĒŠANAS …REAGILA UN IKDIENAS FUNKCIONĒŠANAS …

Lai izmaiņas uzskatītu par klīniski nozīmīgām, šizofrēnijas pacientu negatīvo simptomu uzlabojumiem jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem pacientu spējā funkcionēLai izmaiņas uzskatītu par klīniski nozīmīgām, šizofrēnijas pacientu negatīvo simptomu uzlabojumiem jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem pacientu spējā funkcionē

vēl…
Login to Unlock

KAS IR PSEIDOSPECIFISKUMA PROBLĒMA?KAS IR PSEIDOSPECIFISKUMA PROBLĒMA?

Kariprazīns ir pirmais un vienīgais antipsihotiskais medikaments, kurš apjomīgā pētījumā, kas speciāli veidots ar mērķi izvērtēt pacientus ar šizofrēniju, kam iKariprazīns ir pirmais un vienīgais antipsihotiskais medikaments, kurš apjomīgā pētījumā, kas speciāli veidots ar mērķi izvērtēt pacientus ar šizofrēniju, kam i

vēl…
Close
Jūs šobrīd atstājat šo vietni, un tiksiet novirzīts uz citu mājaslapu.
Piekrist
Atcelt
Showing 0 result(s).
Please log in to see 0 more result(s).