Lai izmaiņas uzskatītu par klīniski nozīmīgām, šizofrēnijas pacientu negatīvo simptomu uzlabojumiem jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem pacientu spējā funkcionēt.² Noturīgi negatīvie simptomi un negatīvo simptomu smagums konsekventi asociējas ar sliktāku funkcionēšanu, kas tieši vai netieši noved pie kognitīvo spēju pasliktināšanās. Negatīvie simptomi var radīt traucējumus noteiktās funkcionēšanas jomās, tostarp, profesionālajā darbībā, mājas dzīvē, veidojot sociālas attiecības, iesaistoties atpūtas pasākumos, tādējādi pasliktinot dzīves kvalitāti.³ Negatīvo simptomu pētījumā, kurā salīdzināja kariprazīnu ar risperidonu, tika iekļauti vairāki funkcionalitātes mērījumi, lai varētu konstatēt, kādi funkcionālo spēju uzlabojumi novērojami saistībā ar uzlabojumiem negatīvajos simptomos.¹ Funkcionēšanas spēju uzlabojumi pacientiem ar dominējošiem un noturīgiem negatīvajiem simptomiem apliecina negatīvo simptomu uzlabojumu nozīmi reālajā dzīvē.

Personīgo un sociālo sasniegumu skala (PSP) sākotnēji Morosini et all (2000) atvasināja no SOFAS (Sociālās un profesionālās funkcionēšanas vērtējuma skala/Social and Occupational Functioning Assessment Scale), kurā ir 4 galvenās apakšgrupas⁴:

Pacientu smaguma pakāpi četrās grupās novērtē sešu punktu skalā no “nav” (1- tas nozīmē, ka šajā jomā problēmu nenovēro), “vieglas” (2), “manifestējas” (3), “pamanāmas” (4), “smagas” (5) līdz “ļoti smagas” (6) grūtības noteiktajā jomā. Zemāks punktu skaits raksturo labāku stāvokli.

Četru apakšgrupu vērtējumā kopējais punktu skaits, ko var iegūt punktu skalā, ir 100. Vērtējums no 100 līdz 91 norādu uz lielisku funkcionalitāti visās četrās jomās; no 90 līdz 81 norāda uz labu funkcionalitāti visās 4 jomās, no 80 līdz 71 norāda uz nelielām grūtībām; no 70 līdz 31 norāda uz manifistējošiem, pamanāmiem un smagiem traucējumiem dažādās pakāpēs; rādītājs zem 30 nozīmē, ka personas funkcionēšanas spējas ir tik vājas, ka nepieciešams intensīvs atbalsts un uzraudzība.

Variācija 8-10 punktu starpā ir izdiskutēta kā klīniski nozīmīga atšķirība^5,6; PSP 10 punktu samazinājums tiek vērtēts kā klīniski nozīmīgs funkcionalitātes uzturēšanā pacientiem, kas stabilizēti ar antipsihotisko medikamentu palīdzību.

PSP skalas kopējā punktu skaita izmaiņas 26. nedēļā tika izvērtētas kā sekundārais efektivitātes parametrs kariprazīnam salīdzinājumā ar risperidonu.¹ Lietojot kariprazīnu, novēroja arī lielākas vismazāko kvadrātu vidējās izmaiņas 26.nedēļā, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, nekā lietojot risperidonu (14.3 punkti kariprazīnam pret 9.66 risperidonam). Lielākas statistiski nozīmīgas izmaiņas pret sākotnējo izvērtējumu kariprazīnam novēroja sākot no 10. nedēļas līdz pat terapijas beigām 26. nedēļā. LSMD bija 4.63, (95% CI, 2.71-6.56; P<.0001; efekta lielums=0.48) Turklāt PSP rezultātu jau iegūto datu papildus izvērtēšana (ad hoc analīze) atklāja, ka nozīmīgi lielākam kariprazīna pacientu skaitam (57.8%) salīdzinājumā ar risperidona pacientiem (42.7%) bija >10 punktu uzlabojumi PSP (P=.0010), un lielāks kariprazīna pacientu skaits (68.8%) nekā risperidona pacientu skaits (55.6%) līdz 26.nedēļai uzlaboja savus radītājus PSP skalā (P=.00095).¹

Atsauce: Adaptēts no Németh, G. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017)¹.

Ar PSP apakšskalu palīdzību tika izvērtētas izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli, specifiskās funkcionēšanas jomās; PSP punktu skaita amplitūda ir no 1 līdz 6, zemākais punktu skaits ir labvēlīgākais.¹ LSMD (95% CIs) kariprazīns bija statistiski nozīmīgi pārāks par risperidonu PSP pašaprūpes (-0.20 [-0.34, -0.06], P=.0044), personisko un sociālo attiecību (-0.24 [-0.37, -0.10]. P=.0009), sociāli noderīgu aktivitāšu (-0.35 [-0.50, -0.20], P<.0001) apakšgrupās. Kas attiecas uz traucējošas un agresīvas uzvedības apakšgrupu, kariprazīna un risperidona grupās bija nelielas vai līdzvērtīgas izmaiņas, kas bija arī sagaidāms, jo pacienti ar psihotiskiem simptomiem un vardarbīgu uzvedību netika iekļauti pētījumā. Kariprazīns kārtējo reizi bija pārāks par risperidonu, uzlabojot klīniski nozīmīgas funkcijas, kam ir pozitīva ietekme uz šizofrēnijas pacientu spēju veikt ikdienas aktivitātēs.¹

Atsauce: Németh, G. et al. Cariprazine versus risperidone monotherapy for treatment of predominant negative symptoms in patients with schizophrenia: a randomised, double-blind, controlled trial. Lancet 389, 1103–1113 (2017), Supplementary appendix¹ (Graphic elaboration from text data)

Vispārējā slimības stāvokļa uzlabošanos uzrādīja arī nozīmīgās izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo izvērtējumu par labu kariprazīnam salīdzinājumā ar risperidonu vispārējā klīniskā iespaida par uzlabošanos (CGI-I) un vispārēju klīnisko simptomu smaguma izvērtēšanas (CGI-S) skalās.¹ Vispārējā klīniskā iespaida par uzlabošanos (CGI-I) apakšskalā noteikts, ka klīnicistiem jāizvērtē, cik lielā mērā pacientu slimības izpausmes ir mazinājušās vai arī pasliktinājušās, salīdzinot ar sākumstāvokli. Novērtējums ir no 1 (ļoti lielā mērā uzlabojies) līdz 7 (ļoti pasliktinājies). Vispārēju klīnisko simptomu smaguma izvērtēšanas (CGI-S) skalu klīnicisti izmanto, lai izvērtēšanas brīdī reģistrētu saslimšanas smaguma pakāpi. Novērtējums ir no 1 (norma, nav slims) līdz 7 (viens no vissmagāk slimiem pacientiem).⁷

Atšķirības CGI-I kopējā punktu skaitā 26.nedēļā kariprazīnam (2.53) bija statistiski nozīmīgi pārākas par risperidonu (2.89; P<.0001) un CGI-I atbildes reakciju rādītājs (punktu skaits 1 [ļoti lielā mērā] vai 2 [lielā mērā] uzlabojies) kariprazīna grupas pacientiem (48,5%) bija ievērojami pārāks par risperidona grupas pacientiem (34.1%; P=.0003). Turklāt smagu saslimšanu uzlabojumus uzrādīja arī vidējās CGI-S skalas punktu izmaiņas no sākumstāvokļa, kur nozīmīga atšķirība bija par labu kariprazīnam salīdzinājumā ar risperidonu (kariprazīns= -0.95; risperidons= -0.74; LSMD= -0.21 [–0.36, -0.06]; P=.0052).¹

Atsauce: Adaptēts no Németh Gy. Lancet 2017;389:1103-1113 (table 2)¹.

Lai tas būtu klīniski nozīmīgi, negatīvo simptomu uzlabojumiem ir jāizmaina pacientu dzīve.² Pacientiem, kuriem ir grūtības veikt ikdienas aktivitātes, strādāt, uzturēt attiecības, iesaisties sociālajā dzīvē, atveseļošanās no negatīvajiem simptomiem nozīmē atgūt funkcionēšanas spējas.³ Kopumā funkcionālo un vispārējo simptomu vērtējumi kariprazīna salīdzinošā pētījumā ar risperidonu negatīvo simptomu izpētē apstiprināja, ka negatīvo simptomu uzlabojumi, ārstējot ar kariprazīnu, ir klīniski, kā arī statistiski nozīmīgi.¹ Funkcionāliem uzlabojumiem ir svarīga nozīme pacientu rehabilitācijā un spējā piedalīties sabiedrībā balstītās psihiskās veselības programmās, kas pacientiem palīdz uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

REAGILA (cariprazinum) ir recepšu medikaments. Pirms izrakstīšanas, lūdzu, iepazīstieties ar pilnu zāļu aprakstu.
Reklāmas devējs: Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā. Reklāmas izstrādes datums: 2021. gada 25.marts.