Atipiskajiem antipsihotiskajiem medikamentiem ir jānodrošina efektivitāte visas slimības laikā. Atkārtota slimības paasinājuma laikā piedzīvotais akūtais psihotiskais uzliesmojums var negatīvi iespaidot pacientu smadzeņu darbību un mazināt ilgtermiņā ārstēšanās pozitīvā iznākuma izredzes.^4-6 Pacientu ar šizofrēniju pastāvīga profilaktiska antipsihotisko medikamentu lietošana samazina atkārtotu paasinājumu risku aptuveni par 70%,⁷ tādēļ līdzestību zāļu lietošanā uzskata par pašu svarīgāko faktoru, kas ietekmē slimības paasinājumu biežumu.⁸ Zāļu nelietošana pat laikā no vienas līdz 10 dienām palielina hospitalizācijas risku,⁹ kas nozīmē, ka, ja nav antipsihotisko medikamentu iedarbības, slimības uzliesmojums un atkārtots paasinājums ir ļoti iespējams.

Ilgtermiņa ārstēšana ar kariprazīnu tika izvērtēta vienā klīniskajā pētījumā, kas vērtēja atkārtotu paasinājumu novēršanas iespējas pacientiem ar šizofrēniju. Šajā trešās fāzes starptautiskajā, multicentru, nejaušinātā, dubultaklā, placebo kontrolētā, paralēlo grupu, fiksētu/mainīgu devu pētījumā pacienti ar akūtiem šizofrēnijas simptomiem tika stabilizēti ar kariprazīna 3-9 mg/d ārstēšanu 20 nedēļu laikā (pētījuma beigās apstiprinātā devas amplitūda bija no 1.5 līdz 6 mg/dienā). Pacienti pēc nejaušības principa tika sadalīti divās grupās vienādās proporcijās (1:1), kur viena grupa saņēma kariprazīnu tādā pašā devā kā stabilizācijas periodā (n=101), bet otra grupa saņēma placebo (n=99). Ārstēšana ilga 72 nedēļas un visiem pacientiem noslēdzās, kad pēdējais iekļautais pacients pabeidza 26 nedēļu ārstēšanu vai arī izstājās agrāk (ieskaitot jaunu slimības paasinājumu).¹

Atsauce: Durgam, S. et al. Long-term cariprazine treatment for the prevention of relapse in patients with schizophrenia: A randomized, double-blind, placebo-controlled trial. Schizophr. Res. 176, 264–271 (2016)¹ (Grafiks izstrādāts pamatojoties uz teksta datiem)

Primārais efektivitātes galarezultāts bija laiks līdz pirmajam atkārtotajam slimības paasinājumam dubultaklajā pētījuma fāzē. Atkārtots slimības paasinājums nozīmēja to, ka pacienta stāvoklis atbilda kādam no šādiem kritērijiem¹:

CGI-S = Vispārēju klīnisko simptomu smaguma izvērtēšanas skala; PANSS = Pozitīvo un negatīvo simptomu skala

Dubultaklās pētījuma norises laikā periods līdz recidīvam bija ievērojami garāks pacientiem, kuri saņēma kariprazīnu salīdzinājumā ar pacientiem placebo grupā (HR = 0.45 [95% ticamības intervāls, 0.28–0.73], P=.001) Tikai 24.8% pacientu kariprazīna grupā salīdzinājumā ar 47.5 % pacientu placebo grupā konstatēja atkārtotu slimības paasinājumu, kad piepildījās atkārtota slimības paasinājuma kritēriji.¹ Ārstēšana ar kariprazīnu dažādās devās (t.i., 3-6 mg/d) arī tika saistīta ar nozīmīgi garāku laiku līdz atkārtotam slimības paasinājumam, salīdzinājumā ar placebo grupu (t.i., pacienti, kuri tika stabilizēti ar kariprazīna devām 3-6 mg/d atvērta dizaina fāzē; P=0.026, HR [95% CI]=0.49 [0.25, 0.93]).³

Atsauces: Adaptēts no Correll, C. U., Jain, R. & Meyers, J. E. Relationship between the timing of relapse and plasma drug levels following discontinuation of cariprazine treatment in patients with schizophrenia: indirect comparison with other second-generation antipsychotics after treatment discontinuation. Neuropsychiatr. Dis Treat 15, 2537–2550 (2019)³.

Šizofrēnijas ārstēšanas ilgtermiņa mērķis ir noturīga remisija, kā arī atkārtotu slimības paasinājumu novēršana. Noturīga remisija ir ļoti būtisks ārstēšanas rezultāts, ko raksturo simptomu stabilitāte ilgstošā laika periodā. Šizofrēnijas remisijas darba grupa (RSWG) ir izstrādājusi remisijas kritērijus, kurus veido simptomu komponente un laika komponente. Simptomu komponente nosaka, ka remisija nozīmē PANSS punktu skaita atbilstību vieglam vai zemākam (≤ 3) simptomu smaguma līmenim astoņās atsevišķās PANSS simptomu grupās; savukārt laika komponente nosaka, ka remisija nozīmē simptomu kritēriju izpildi ≥ sešus mēnešus pēc kārtas. Svarīgi atzīmēt, ka remisijas definīcija izmanto absolūtu simptomu smagumu, nevis uzlabojumu pakāpi no sākumstāvokļa.²

Izpētei simptomātiska remisija tika definēta ar punktu skaitu ≤ 3 (viegls) šādās astoņās PANSS izvērtēšanas sadaļās: manierīgums un grimasēšana (G5), neparasts domu saturs (G9), emocionālais nobalējums (N1), sociālā atsvešināšanās (N4), spontanitātes trūkums (N6), murgi (P1), konceptuāla dezorganizētība (P2) un halucinatora uzvedība (P3). Noturīga remisija nozīmēja, ka remisijas kritēriji izpildījās pašreizējā, kā ari visās citās iepriekšējās vizītēs, vai arī pacients atbilda kritērijiem sešus mēnešus pēc kārtas. Remisijas pārtraukšanās tika konstatēta, ja pacienta stāvoklis vairs neatbilda remisijas kritērijiem, vai arī atkārtots slimības paasinājums pārtrauca remisiju.²

Dubultaklajā pētījumā periods līdz saglabātas remisijas pārtraukšanai bija nozīmīgi ilgāks (p=.0020) ārstējot pacientu ar kariprazīnu nekā ārstējot ar placebo (riska rādītāji HR = 0.51); 60.5% kariprazīna grupas pacienti un 34.9% placebo grupas pacienti saglabāja remisiju līdz beidzamajai vizītei (izredžu attiecība [OR] = 2.85; P = .0012; skaits, ko nepieciešams ārstēt [NNT] = 4). Gandrīz divas reizes vairāk ar kariprazīnu ārstēto pacientu (39.6%) nekā ar placebo ārstēto pacientu (21.2%) izpildīja simptomu remisijas kritērijus visās vizītēs ≥ kā sešus mēnešus pēc kārtas uzreiz pēc/ieskaitot noslēdzošo dubultaklo vizīti (OR = 2.44; P = .0057; NNT = 6). Vairāk ar kariprazīnu ārstēti pacienti (41.6%) nekā ar placebo ārstēti (27.3%) pacienti saglabāja remisiju visā ≥ sešu mēnešu nepārtrauktā periodā (OR = 1.90, P = .0379; NNT = 7).²

Atsauce: Adaptēts no Correll, C. U. et al. Long-term remission with cariprazine treatment in patients with schizophrenia: A post hoc analysis of a randomized, double-blind, placebo-controlled, relapse prevention trial. J. Clin. Psychiatry 80, 18m12495 (2019)².

Atsauce: Adaptēts no Correll, C. U. et al. Long-term remission with cariprazine treatment in patients with schizophrenia: A post hoc analysis of a randomized, double-blind, placebo-controlled, relapse prevention trial. J. Clin. Psychiatry 80, 18m12495 (2019)².

Kariprazīnam un tā aktīvajiem metabolītiem ir 1-3 nedēļu pussabrukšanas periods, kas ir ievērojami garāks nekā jebkuram citam antipsihotiskajam medikamentam (7-91 stundas).³ Tikai 5 % pacientu, kuri pārgāja uz placebo atvērta dizaina pētījumā, kurā tika vērtēta kariprazīna pielietošana iespējas atkārtotu paasinājumu novēršanā pacientiem ar šizofrēniju, piedzīvoja recidīvu dubultaklās ārstēšanas perioda pirmo četru nedēļu laikā salīdzinājumā ar 8% – 34% pacientu citu atipisko antipsihotisko medikamentu recidīva novēršanas pētījumos. Turklāt zāļu un placebo Kaplāna-Meijera līknes atdalījās 6-7 nedēļas pēc pacientu iekļaušanas pētījumā, kamēr līkņu sadalījums citiem atipiskajiem antipsihotiskajiem medikamentiem notika agrāk (1-4 nedēļas). Tas attiecās arī uz rekomendētajām 3-6 mg/d devām: šiem pacientiem zāļu-placebo līkņu sadalīšanās notika vēl vēlāk (8,3 nedēļas).³

Kopumā šie rezultāti norāda uz paliekošu ārstēšanas efektu arī pēc kariprazīna lietošanas pārtraukšanas. Tas ir klīniski nozīmīgi, jo kariprazīns saglabājas organismā terapeitiskā līmenī un turpina iedarboties pat tad, ja pacients periodiski izlaiž dažas zāļu devas.³

REAGILA (cariprazinum) ir recepšu medikaments. Pirms izrakstīšanas, lūdzu, iepazīstieties ar pilnu zāļu aprakstu.
Reklāmas devējs: Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā. Reklāmas izstrādes datums: 2021. gada 25.marts.