Apmeklēt sadaļu

Veselības aprūpes speciālistiem

Sabiedrībai

Šizofrēnijas simptomi

Lai arī cilvēkiem ar šizofrēniju simptomu kombinācijas un izpausmes var ievērojami atšķirties, kā arī ar laiku mainīties, simptomi tiek iedalīti trīs galvenajās grupās: pozitīvie, negatīvie un kognitīvie simptomi1

Par šizofrēnijas simptomiem

Schiz_hero

Atsauces

  1. Tamminga, C. A. Schizophrenia. Merck Manual Professional Version (2018). Available at: https://www.merckmanuals.com/professional/psychiatric-disorders/sizofrenija-and-related-disorders/sizofrenija#v39692526.

Negatīvie simptomi: to raksturojums

Negatīvos simptomus, kā vienu no galvenajām šizofrēnijas simptomu grupām, raksturo normālas uzvedības un funkcionēšanas spēju pazemināšanās vai zudums, kas saistīts ar motivāciju un interesi vai arī emociju izpausmi.

Negatīvo simptomu dimensijas
Primārieizraisītājs: šizofrēnija, pamatsimptoms
Sekundārieizraisītājs: citi šizofrēnijas simptomi, depresija, vide
Izteikti negatīvie simptomi (Prominentie)intensitāte: negatīvie simptomi izteiktāki nekā pozitīvie
Dominējoši negatīvie simptomi (Predominantie)intensitāte: izteikta negatīvo simptomu izpausme, zema pozitīvo simptomu izpausme
Noturīgi negatīvie simptomi (Persistējošie)laiks: pastāv ilgāk par 6 mēnešiem vai gadam

Atsauces

  1. Mucci, A., Merlotti, E., Üçok, A., Aleman, A. & Galderisi, S. Primary and persistent negative symptoms: Concepts, assessments and neurobiological bases. Schizophr. Res. 186, 19–28 (2017).
  2. Carpenter, W. T., Heinrichs, D. W. & Alphs, L. D. Treatment of negative symptoms. Schizophr. Bull. 11, 440–452 (1985).
  3. Hasan, A. et al. World Federation of Societies of Biological Psychiatry (WFSBP) Guidelines for Biological Treatment of Schizophrenia, Part 1: Update 2012 on the acute treatment of schizophrenia and the management of treatment resistance. World J. Biol. Psychiatry 13, 318–378 (2012).
  4. Rabinowitz, J. et al. Negative symptoms in schizophrenia – the remarkable impact of inclusion definitions in clinical trials and their consequences. Schizophr. Res. 150, 334–338 (2013).
  5. European Medicines Agency. Guideline on clinical investigation of medicinal products, including depot preparation in the treatment of schizophrenia. (2012).

Iekaisuma un infekcijas marķieri šizofrēnijā

Molekulārā psihiatrija

Cerebrospinal fluid markers of inflammation and infections in schizophrenia and affective disorders: a systematic review and meta-analysis
Orlovska-Waast S et al.
Molecular Psychiatry 2019; 24:869–887
“Mūsu mērķis bija sistemātiski analizēt cerebrospinālā šķidruma imunoloģiskos rezultātus šizofrēnijas spektra un afektīvo traucējumu pacientiem. Patlaban atklājumi liecina, ka šizofrēnijas un afektīvo traucējumu gadījumos var būt cerebrospinālā šķidruma anomālijas, tostarp hematoencefālās barjeras bojājums un iekaisums. Tomēr pieejamie pierādījumi neļauj izdarīt gala secinājumus, jo visi pētījumi lielākā vai mazākā pakāpē bijuši nepilnīgi, un tiem lielā mērā trūcis vienojošu faktoru.”

Izaicinājums – Negatīvo simptomu diagnostika

Primāro un sekundāro negatīvo simptomu atšķiršana ir ļoti svarīga to atšķirīgās klīniskās ietekmes dēļ.

Šizofrēnijas negatīvo simptomu ārstēšanas apsvērumiŠizofrēnijas negatīvo simptomu ārstēšanas apsvērumi

Atsauces

  1. Kirkpatrick, B., Buchanan, R. W., Ross, D. E. & Carpenter, J. A separate disease within the syndrome of schizophrenia. Arch. Gen. Psychiatry 58, 165–171 (2001).
  2. Galderisi, S., Mucci, A., Buchanan, R. W. & Arango, C. Negative symptoms of schizophrenia: new developments and unanswered research questions. The Lancet Psychiatry 5, 664–677 (2018).
  3. Kirkpatrick, B., Fenton, W. S., Carpenter, W. T. & Marder, S. R. The NIMH-MATRICS consensus statement on negative symptoms. Schizophr. Bull. 32, 214–219 (2006).
  4. Kirschner M. Schizophr Res. 2017;186:29-38.;
  5. Carpenter WT.  Schizophrenia Bulletin 1985; 11:440-452;
  6. WFBSP. The World Journal of Biological Psychiatry 2012; 13: 318–378
  7. Fervaha et al, Eur Psychiatry. 2014 Sep;29(7):449-55
  8. Bucci et al, Curr Opin Psychiatry. 2017 May;30(3):201-208

Šizofrēnijas izvērtēšanas skalas

Izvērtēšanas skalas ļauj monitorēt šizofrēnijas simptomu smagumu. Līdz 1980-tajiem gadiem pētnieki galvenokārt uzmanību pievērsa pozitīvajiem simptomiem, bet vēlāk pievērsās gan pozitīvajiem, gan negatīvajiem simptomiem.1

Šizofrēnijas izvērtējuma skalasŠizofrēnijas izvērtējuma skalas

Atsauces

  1. Overall and Gorham. Psychological Reports. 1962;10:799-812
  2. Andreasen, University of Iowa, 1984
  3. Andreasen, University of Iowa, 1984
  4. Stanley et al. Schizophrenia Bulletin. 1987; 13(2):261–276
  5. Hopkins et al. Schizophrenia Bulletin. 2018; 44(3): 593–602
  6. Axelrod et al. Journal of Psychiatric Research. 1993; 27(3):253-258
  7. Morosini et al. Acta Psychiatr Scand. 2000;101(4):323-329
  8. Menezes et al. J Bras Psiquiatr. 2012;61(3):176-80
  9. Haro et al. Acta Psychiatr Scand Suppl. 2003;(416):16-23
  10. Kring et al. Am J Psychiatry. 2013;170:165–172
  11. Llerena et al. Compr Psychiatry. 2013;54(5): 568–574

Šizofrēnijas slogs

Lai arī slimības izplatība ir samērā zema, tā atrodas starp 25 slimībām, kuras visbiežāk noved pacientu līdz invaliditātei.1 Pat ar vislabākajām ārstēšanas metodēm slimības sarežģītības un plašo izpausmju dēļ bieži neizdodas panākt vislabāko rezultātu.

Šizofrēnijas slogsŠizofrēnijas slogs

References

  1. Millier, A. et al. Humanistic burden in schizophrenia: A literature review. J. Psychiatr. Res. 54, 85–93 (2014).
  2. The National Alliance on Mental Illness. Schizophrenia: Public Attitudes, Personal Needs Views from People Living with Schizophrenia, Caregivers, and the General Public. (2008).
  3. Chong, H. Y. et al. Global economic burden of schizophrenia: A systematic review. Neuropsychiatr. Dis. Treat. 12, 357–373 (2016).
  4. Whiteford HA. Et al. Global burden of disease attributable to mental and substance use disorders: findings from the Global Burden of Disease Study 2010. Lancet 2013;9;382(9904):1575-86

DEVELOPMENT AND PSYCHOPATHOLOGY

Childhood behaviour to predict psychosis-spectrum diagnoses in adulthood
Hastings, P.D. et al.
Development and Psychopathology 2019; 1–15. doi:10.1017/S095457941900021X
“Rezultāti apliecināja vairāku domēnu modeļu nozīmi psihopatoloģijā, kā arī norādīja, ka visaptveroša profilaktiska iejaukšanās un politika, kas vērsta uz sociālās vides uzlabošanu, var būt īpaši nozīmīga, lai nākotnē samazinātos psihotiskā spektra traucējumu diagnožu izplatība.”
Login to Unlock

JAUNĀKAIS ŠIZOFRĒNIJAS ĀRSTĒŠANĀJAUNĀKAIS ŠIZOFRĒNIJAS ĀRSTĒŠANĀ

Šizofrēnijas ārstēšanas mērķi ir atkarīgi no slimības stadijas. Agrīna intervence būtiski uzlabo slimības norises prognozi, jo neārstētu psihožu ilgums pacientiŠizofrēnijas ārstēšanas mērķi ir atkarīgi no slimības stadijas. Agrīna intervence būtiski uzlabo slimības norises prognozi, jo neārstētu psihožu ilgums pacienti

vēl…
Login to Unlock

NEGATĪVO SIMPTOMU ĀRSTĒŠANANEGATĪVO SIMPTOMU ĀRSTĒŠANA

Svarīgi izprast simptoma klīniskās izpausmes saikni ar specifisku slimības domēnu, jo, koncentrējoties tikai uz psihotisko simptomu ārstēšanu, bieži vien neizdoSvarīgi izprast simptoma klīniskās izpausmes saikni ar specifisku slimības domēnu, jo, koncentrējoties tikai uz psihotisko simptomu ārstēšanu, bieži vien neizdo

vēl…
Showing 0 result(s).
Please log in to see 0 more result(s).