ŠIZOFRĒNIJA SIEVIETĒM

Uzņēmumu Gedeon Richter un Recordati sponsorētā satelītsimpozija ar nosaukumu “Šizofrēnija sievietēm” pamatdoma bija sekojoša: “Izvēloties antipsihotisko terapiju, ir jāņem vērā pacienta dzimums”

Simpozija vadītāja profesore Donatella Marazziti uzsvēra, ka šī tēma tiek reti aplūkota, un, cik svarīgi ir tas, ka šo informāciju sniedz praktizējošas ārstes un zinātnieces. Uzstājoties simpozijā, lektores pamatoja, kāpēc ir svarīgi personalizēt šizofrēnijas ārstēšanu atkarībā no dzimuma.

Vecākā Karolinskas institūta Zviedrijā un Niuvanniemi slimnīcas Somijā pētniece, profesore Heidi Taipale, simpoziju sāka, uzdodot auditorijai jautājumu, vai apzināmies, kur mēs esam šizofrēnijas ārstēšanā sievietēm. Savā runā viņa raksturoja atšķirības starp sievietēm un vīriešiem attiecībā uz šizofrēnijas klīnisko gaitu, saistību starp antipsihotisko līdzekļu lietošanu un krūts vēzi sievietēm, osteoporozes attīstību un prolaktīna līmeni. Galvenās atziņas bija šādas:

Sievietēm šizofrēnija parasti sākas vēlāk nekā vīriešiem^1,2, tādējādi dodot viņām iespēju iegūt izglītību² un izveidot ģimeni. Varētu domāt, ka šī iemesla dēļ sievietēm šizofrēnijas gaita ir “vieglāka”, tomēr tā nav taisnība. Atveseļošanās³ un hospitalizācijas biežums¹, kā arī funkcionālie rezultāti^2,4 ilgtermiņā vīriešiem un sievietēm ir līdzīgi.

Dopamīna D2 receptoru bloķēšanas rezultātā antipsihotiskie līdzekļi var paaugstināt prolaktīna līmeni, novēršot dopamīna inhibējošo iedarbību uz prolaktīna sekrēciju⁵. Sievietēm pirms menopauzes iestāšanās prolaktīna neliela paaugstināšanās (31-50 ng/ml) var izraisīt īsu luteālo fāzi, samazinātu libido un neauglību, vidēja paaugstināšanās (51-75 ng/ml) var izraisīt oligomenoreju, bet būtiska paaugstināšanās (100 ng/ml) – hipogonādismu, galaktoreju un amenoreju⁵.

Profesore Taipale un viņas kolēģi Somijā veica pētījumu, kurā tika konstatēts, ka krūts vēža risks palielinās par 4 procentpunktiem tām sievietēm, kuras vairāk nekā 5 gadus⁷ lietoja prolaktīna līmeni paaugstinošus antipsihotiskos līdzekļus, piemēram, risperidonu⁶ vai amisulprīdu⁶. Tādējādi viņa secināja, ka par pirmo izvēli ilgtermiņa ārstēšanai ir jāuzskata tie antipsihotiskie līdzekļi, kuri nepaaugstina prolaktīna līmeni⁷.

Noslēgumā profesore Taipale skaidroja, ka paaugstināts prolaktīna līmenis negatīvi ietekmē kaulu minerālo blīvumu⁸.

Kopumā sievietēm ir gandrīz divas reizes lielāks risks ciest no antipsihotisko līdzekļu izraisītām blakusparādībām, kā arī sievietes ievērojami biežāk tiek hospitalizētas zāļu izraisīto blakusparādību dēļ⁹.

Simpoziju turpināja Dr. Sofia Brissos no “Centro Hospitalar Psiquiátrico de Lisboa”. Viņa pievērsa uzmanību salīdzinoši jaunam antipsihotiskam līdzeklim – kariprazīnam un tā lomai personalizētā šizofrēnijas ārstēšanā. Viņa demonstrēja klīnisko pētījumu datus par kariprazīna efektivitāti un blakusparādību profilu, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm – šizofrēnijas pacientēm, kā arī pievērsās jautājumiem par kontracepciju un grūtniecību.

Tika ziņots, ka kariprazīns būtiski uzlabo trauksmes/depresijas faktora simptomus pozitīvo un negatīvo sindromu skalā (PANSS) ¹⁰, kas ir svarīgākie simptomi sievietēm ar šizofrēniju¹¹.

Lielākajai daļai pacientu, kuriem sākotnēji bija paaugstināts prolaktīna līmenis, kariprazīna terapijas laikā tas sasniedza normālu līmeni¹².

Noslēgumā Pizas Universitātes Psihiatrijas nodaļas asociētā profesore Claudia Carmassi dalījās pieredzē ar kariprazīna lietošanu šizofrēnijas pacientēm.

Nesenajā sistemātiskajā pārskatā, kurā tika novērtēti klīniskie gadījumi izmantojot kariprazīnu, no 38 gadījumiem vairāk nekā 50% pacienšu bija sievietes¹³.

Tika konstatēts, ka kariprazīns ir efektīvs sievietēm ar šizofrēniju un psihozi¹³ dažādos vecumos no 21 līdz 62 gadiem un ar dažādiem simptomiem, tajā skaitā negatīviem un kognitīviem.

Tika ziņots, ka kariprazīnam raksturīga laba panesamība, un tam ir pozitīva ietekme uz sieviešu fizisko veselību, samazinot svaru un prolaktīna līmeni¹³.

Ar kariprazīna palīdzību bija iespējams jaunai meitenei ar agrīnu šizofrēniju samazināt kopējo PANSS rādītāju par 75% un negatīvo simptomu faktora rādītāju par 66%¹⁴.

References

Sommer, I. E., Tiihonen, J., van Mourik, A., Tanskanen, A. & Taipale, H. The clinical course of schizophrenia in women and men—a nation-wide cohort study. NPJ Schizophr 6, (2020).
Dama, M. et al. Sex Differences in Clinical and Functional Outcomes among Patients Treated in an Early Intervention Service for Psychotic Disorders: An Observational Study. Canadian Journal of Psychiatry 64, 708–717 (2019).
Jääskeläinen, E. et al. A systematic review and meta-analysis of recovery in schizophrenia. Schizophr Bull 39, 1296–1306 (2013).
Ayesa-Arriola, R. et al. Understanding sex differences in long-term outcomes after a first episode of psychosis. NPJ Schizophr 6, (2020).
Peuskens, J., Pani, L., Detraux, J. & de Hert, M. The effects of novel and newly approved antipsychotics on serum prolactin levels: A comprehensive review. CNS Drugs 28, 421–453 (2014).
Huhn, M. et al. Comparative efficacy and tolerability of 32 oral antipsychotics for the acute treatment of adults with multi-episode schizophrenia: a systematic review and network meta-analysis. The Lancet (2019) doi:10.1016/S0140-6736(19)31135-3.
Taipale, H. et al. Antipsychotic use and risk of breast cancer in women with schizophrenia: a nationwide nested case-control study in Finland. Lancet Psychiatry 8, 883–891 (2021).
Tseng, P. T. et al. Bone mineral density in schizophrenia an update of current meta-analysis and literature review under guideline of PRISMA. Medicine (United States) 94, e1967 (2015).
Zucker, I. & Prendergast, B. J. Sex differences in pharmacokinetics predict adverse drug reactions in women. Biol Sex Differ 11, (2020).
Marder, S. et al. Efficacy of cariprazine across symptom domains in patients with acute exacerbation of schizophrenia: Pooled analyses from 3 phase II/III studies. European Neuropsychopharmacology 29, 127–136 (2019).
Li, R., Ma, X., Wang, G., Yang, J. & Wang, C. Why sex differences in schizophrenia? HHS Public Access. J Transl Neurosci (Beijing) vol. 1 (2016).
Culpepper, L. et al. Minimal Effects of Cariprazine on Prolactin Levels in Bipolar Disorder and Schizophrenia. Neuropsychiatr Dis Treat 18, 995–1011 (2022).
Csehi, R., Dombi, Z. B., Sebe, B. & Molnár, M. J. Real-Life Clinical Experience With Cariprazine: A Systematic Review of Case Studies. Frontiers in Psychiatry vol. 13 Preprint at https://doi.org/10.3389/fpsyt.2022.827744 (2022).
Molnar, M. J., Jimoh, I. J., Zeke, H., Palásti, Á. & Fedor, M. Early-Onset Schizophrenia With Predominantly Negative Symptoms: A Case Study of a Drug-Naive Female Patient Treated With Cariprazine. Front Pharmacol 11, (2020).