Subakūtiem šizofrēnijas pacientiem, mazinoties simptomiem, slimība no akūtās stadijas ir pārgājusi subakūtajā (PANSS kopējais punktu skaits ir no 50-75; mēreni slims).¹ Murgu idejas, halucinācijas, dezorganizēta domāšana un/vai formālie domāšanas traucējumi, kas akūtajā periodā bija izteiktāki, vieglākā formā var saglabāties.² Arvien pamanāmāki kļūst negatīvie simptomi un arī kognitīvie traucējumi, un sociālās funkcionēšanas traucējumi, kuru dēļ pacientiem joprojām ir traucēta funkcionēšana.² Parasti šie ir stacionēti pacienti, bet var būt arī ambulatori.² Simptomi ir mazinājušies, tāpēc subakūti pacienti parasti ir kritiskāki pret slimību; taču kritiskāka attieksme pret slimību pēc akūtās stadijas var paaugstināt pašnāvības risku.²

Subakūtu pacientu galvenie ārstēšanas mērķi ir saglabāt simptomu remisiju, pēc iespējas samazināt recidīvu risku, sekmēt pacientu iekļaušanos sabiedrībā un veicināt atveseļošanos kopumā.²

Pētījumi liecina, ka recidīvi pacientiem ar šizofrēniju ir bieži sastopami, turklāt palielinoties pacienta pārciesto recidīvu skaitam, pasliktinās prognoze: katrs recidīvs ir saistīts ar simptomu pasliktināšanos, kas savukārt veicina kognitīvos traucējumus, sociālās funkcionēšanas pasliktināšanos un sliktāku dzīves kvalitāti.³ Tāpēc recidīvu novēršanai ir ļoti svarīga nozīme šīs slimības ārstēšanā³, un pacientiem subaktūtajā stadijā ir nepieciešams papildu atbalsts, lai viņi varētu dzīvot normālu dzīvi un pienācīgi funkcionēt sabiedrībā.² Stacionētiem pacientiem vizīte pie ambulatora psihiatra jāplāno pirms izrakstīšanās no slimnīcas.² Pielāgošanās dzīvei sabiedrībā jāīsteno pakāpeniski, jo pārāk vērienīgi mērķi var radīt pacientos stresu un trauksmi, tādējādi palielinot recidīvu risku.²

Subakūtiem pacientiem jāturpina lietot atipiskie antipsihotiskie līdzekļi, lai kontrolētu atlikušos pozitīvos simptomus, jo agrīna devas mazināšana vai medikamentu lietošanas pārtraukšana var izraisīt simptomu saasināšanos, atjaunošanos vai pat recidīvu.² Ir rūpīgi jāpārrauga AP līdzekļu blakusparādības un atbilstoši jāpielāgo farmakoterapija, lai nepieļautu, ka pacienti kļūst nelīdzestīgi ārstēšanai, tādējādi paaugstinot recidīvu risku.²

Klīnicistiem jāturpina saziņa ar pacienta ģimenes locekļiem un viņi jāizglīto par to, kā sadzīvot ar šizofrēniju, it sevišķi situācijās, kad pacients plāno izrakstīties vai tikko ir izrakstījies no stacionāra nodaļas.² Augstais recidīvu risks subakūtajā stadijā nosaka nepieciešamību izglītot pacientus un viņu ģimenes locekļus par to, kā atpazīt un novērst recidīva agrīnās pazīmes.²

Pacienta veselības stāvoklim stabilizējoties, jāpārskata vajadzība turpināt akūtajā stadijā lietotos papildu medikamentus, piemēram, benzodiazepīnus, kas nozīmēti ažitācijas mazināšanai.² Tomēr jāturpina to citu zāļu lietošana, kuras ir nozīmētas tādu komorbīdu traucējumu ārstēšanai kā depresija un obsesīvi kompulsīvie traucējumi.²

Tiklīdz subakūtiem pacientiem mazinās pozitīvie simptomi, ir svarīgi novērtēt negatīvos simptomus.² Ja attīstās un pasliktinās negatīvie simptomi, pacientiem, kuri lieto citu antipsihotisko līdzekli, var būt lietderīgi mainīt to uz kariprazīnu, jo kariprazīns ir vienīgais antipsihotiskais līdzeklis, kas ir pārāks par citu antipsihotisko līdzekli (risperidonu) negatīvo simptomu ārstēšanā.⁴

Kariprazīns nodrošināja ievērojami lielākus uzlabojumus 5 no 7 PANSS negatīvo simptomu rādītājiem.⁵

Adaptēts no: Fleischhacker, W. et al. The efficacy of cariprazine in negative symptoms of schizophrenia: Post hoc analyses of PANSS individual items and PANSS-derived factors. Eur Psychiatry, 58, 1-9 (2019).⁵
 
Subakūtiem pacientiem, kas lietoja kariprazīnu, recidīvu novēroja daudz vēlāk nekā placebo grupā – attiecīgi pēc 326 dienām un 92 dienām.⁶

Adapted from: Reagila Summary of Product Characteristics⁶

Kariprazīna ilgstoša lietošana bija ievērojami efektīvāka nekā placebo recidīvu novēršanā: recidīvi attīstījās 21,6% kariprazīna lietotāju un 49% placebo lietotāju.⁶

Adaptēts no: Correll, C.U. et al. Relationship between the timing of relapse and plasma drug levels following discontinuation of cariprazine treatment in patients with schizophrenia: indirect comparison with other second-generation antipsychotics after treatment discontinuation. Neuropsychiatr. Dis. Treat. 15, 2537-2550 (2019).⁷

Kariprazīna terapija bija ievērojami efektīvāka nekā placebo, nodrošinot ilgstošu recidīvu profilaksi subakūtiem pacientiem.⁸

Adaptēts no: Correll, C.U. et al. Long-term remission with cariprazine treatment in patients with schizophrenia: A post-hoc analysis of a randomised, double-blind, placebo-controlled, relapse prevention trial. J Clin Psychiatry, 80, e1-e7 (2019).⁸

Kariprazīna lietošana bija saistīta ar ievērojami ilgāku noturīgas remisijas periodu un lielākām iespējām saglabāt noturīgu remisiju vismaz 6 mēnešus pēc kārtas, salīdzinot ar placebo.⁸

Adaptēts no: Correll, C.U. et al. Long-term remission with cariprazine treatment in patients with schizophrenia: A post-hoc analysis of a randomised, double-blind, placebo-controlled, relapse prevention trial. J Clin Psychiatry, 80, e1-e7 (2019).⁸

Pētījumā konstatēja, ka kariprazīna (3-9mg/dienā) lietotājiem ir ievērojami ilgāks laiks līdz recidīvam un zemāki recidīvu rādītāji nekā placebo grupā (24,8% salīdzinājumā ar 47,5%).³ Laika līdz recidīvam 25. procentile bija 92 dienas placebo grupā un 224 dienas kariprazīna grupā.³ Šie rezultāti liecina, ka kariprazīnam piemīt spēja aizkavēt vai novērst šizofrēnijas recidīvus.³

Subakūtam pacientam, kas ir nelīdzestīgs un izlaiž antipsihotiskā līdzekļa devas, kariprazīns ir lieliska izvēle garā eliminācijas pusperioda dēļ.³

Kariprazīns ir pārāks par risperidonu arī pacientu ikdienas funkcionēšanas uzlabošanā.⁵

Dozēšana
Akūtiem pacientiem kariprazīna devu strauji palielināja (par 1,5 mg katru dienu vai katru otro dienu). Stabilizējoties pacientu veselības stāvoklim un sasniedzot subakūtu stāvokli, efektīvo devu turpināja.³