Vai atkarību izraisošo vielu lietošana var izraisīt psihozi?

Vai atkarību izraisošo vielu lietošana var izraisīt psihozi?

Psihoze ir psihiskās veselības traucējums, kad personai uz laiku zūd spēja adekvāti uztvert apkārtējo pasauli.¹ To uzskata par patoloģiju, neatkarīgi no izcelsmes – smagas psihiskas saslimšanas, fiziskas saslimšanas vai arī psihoaktīvu vielu lietošanas ietekmes.²
Psihotiskās epizodes var izpausties kā dzirdes un redzes halucinācijas, murgu idejas, kas citiem liekas iracionālas (murgi), kā arī citas patoloģiskas izpausmes, kam par iemeslu ir psihiskā disfunkcija, piemēram, atmiņas, miega traucējumi, uzmanības traucējumi un nesakarīga runa.³

Šajā sadaļā

Kas ir atkarību izraisošu vielu izraisīta psihoze?

Atkarību izraisošu vielu izraisīta psihoze var rasties dažādu psihoaktīvo vielu, piemēram, kanabinoīdu, alkohola, halucinogēnu un kokaīna⁴ pārmērīgas lietošanas rezultātā. Šo narkotisko vielu lietošana var izraisīt psihotisku reakciju, kas līdzīga šizofrēnijas psihozei.⁵

Šo vielu lietošana ievērojami palielinās, īpaši agrīnā pusaudžu vecumā, kad smadzenes vēl attīstās un ir ārkārtīgi jutīgas pret ārējo ietekmi.⁵ Vairākos pētījumos noskaidrots, ka atkarību izraisošo vielu intoksikācija var sākotnēji izraisīt īslaicīgu, vieglu ietekmi, kas ar laiku var pasliktināties.^5-7

Gandrīz visu veido toksiskās vielas var izraisīt psihozi, taču simptomi var būt specifiski atkarībā no lietotās vielas. Psihotiskie simptomi pēc lietošanas pārtraukšanas var pazust, vai arī tie var saglabāties nenoteiktu laiku, un iespējama arī atcelšanas simptomu attīstība.⁸

Atkarību izraisošo vielu inducēto psihožu biežāk sastopamās formas ir sekojošas:

1.     Kanabinoīdu izraisīta psihoze
Lai arī psihotiskās epizodes pēc marihuānas lietošanas ir retas, atsevišķiem lietotājiem var būt murgu un halucināciju izpausme līdz ar paranojas un nemiera sajūtām.⁹ Simptomi parasti ir īslaicīgi un sagaidāma pilnīga remisija.⁹

2.    Metamfetamīna (METH) izraisīta psihoze
Pētījums atklājis, ka METH psihoze ir galvenais veselības traucējums izklaides narkotiku lietotāju vidū.⁹ Metamfetamīna regulāri lietotāji var piedzīvot biedējošas halucinācijas un murgainus stāvokļus, kas var turpināties nedēļām ilgi pat pēc narkotisko vielu lietošanas pārtraukšanas.¹⁰ Izklaides METH lietotājiem ir divas līdz trīs reizes lielākas iespējas piedzīvot psihotiskos simptomus nekā nelietotājiem, it īpaši, ja METH sāk lietot agrīnā vecumā.^10,11

3.     Kokaīna izraisīta psihoze
Kokaīna lietošana var izraisīt pārejošus psihotiskus simptomus, kas izpaužas ka paranoja vai halucinācijas.¹² Līdz pat pusei kokaīna lietotāju var būt vismaz dažas psihotiskas epizodes.¹² Smagas kokaīna inducētas psihozes var izpausties kā naidīgums, agresivitāte un izteikta paranoja.¹²

4.    Ekstazī izraisīta psihoze
Ekstazī un citām analogām vielām piemīt neirotoksiskās īpašības, un tas var izsaukt psihozi.¹³ Lielākā vairumā gadījumu būs redzami pozitīvie simptomi, bet var būt sastopami arī negatīvie simptomi.¹³

Kas ir atkarību izraisošo vielu izraisītas psihozes riska grupā?

Narkotisko vielu izraisīti psihotiskie traucējumi galvenokārt ir saistīti ar atkarību izraisošo vielu pārmērīgu lietošanu.¹⁴ Vairumā gadījumu cilvēki, kuriem ir šie simptomi, ir vai nu atkarīgi no šīm vielām vai arī lietojuši tās pārmērīgi lielās devās.¹²

Psihotisko epizožu prevalence ir saistīta ar:

Ģenētiskās patoloģijas vai psihiskās saslimšanas ģimenes anamnēzē.¹⁵
Ģimenē iepriekšēju psihisko veselības traucējumu vēsture un/vai hospitalizācija psihiatrijas ārstniecības iestādē tiek uzskatītas par galveno šādu epizožu riska faktoru.¹⁵ Citi tādi faktori kā dzimtās vietas maiņa, migrācija un minoritātes statuss joprojām ir strīdīgi faktori, neskatoties uz spēcīgu empīrisko bāzi.^16,17 Iegūti pierādījumi, ka noteikta pilsētvide saistās ar psihotisko traucējumu simptomu augstākiem rādītājiem.¹⁸ Selektīva migrācija uz rietumvalstīm arī var veicināt augstāku psihozes sastopamību.¹⁹ Migranta statusa un paaugstināta psihozes riska saistība ir veicinājusi daudzu pētījumu īstenošanu; šo pētījumu rezultāti liecina, ka migranta statuss vedina vienā virzienā – minoritāšu etniskajās grupās ir psihožu augstāka prevalence nekā baltās rases populācijā.^18-20

Dzimums vai vecums.^18,20
Vairumā pētījumu apgalvots, ka vīriešiem un sievietēm ir vienlīdzīga tendence tikt pakļautiem psihozes riskam. Piedzīvot psihotiskās epizodes lielāka ticamība ir vīriešiem jaunākā vecumā, salīdzinājumā ar sievietēm, taču šī sakarība līdz šim nav izpētīta. Anglijā veiktais sistemātiskais pārskats parādīja, ka pirmā psihotisko traucējumu pieredze vīriešiem izpaužas jaunākā vecumā, nereti pusaudžu gados vai ap 20 gadiem, salīdzinājumā ar sievietēm.²⁰ Precīzs mehānisms nav ticis identificēts.²¹

Jutīgums.
Vairāki pētījumi pievienojas hipotēzei, ka pastāv kopīga ģenētiskā etioloģija starp kanabinoīdu lietošanu un šizofrēniju, un ka šizofrēnijas risku palielina kanabinoīdu lietošana.^31,32Turklāt pacientiem ar šizofrēniju un šizofrēnijai līdzīgiem traucējumiem ir paaugstināts jutīgums pret nekontrolētu narkotiku lietošanu.^22,23 Vēl kāds skaidrojums atkarību izraisošo vielu pārmērīgas lietošanas lielajai izplatībai šizofrēnijas pacientu vidū ir pašārstēšanās hipotēze. Narkotiskās vielas galvenokārt lieto, lai pārvarētu saslimšanas negatīvos simptomus, kā arī lai mēģinātu mazināt antipsihotisko medikamentu nevēlamo blakusparādību izraisīto diskomfortu.²³

Vai atkarību izraisošās vielas var izraisīt šizofrēniju?

Pastāv pierādījumi, ka atkarību izraisošo vielu izraisīta psihoze ir saistīta ar vēlāku šizofrēnijas attīstību.²⁴ Atkarību izraisošas vielas neizraisa šizofrēniju, bet tās var būt kā palaidējfaktors.²⁵ Lietojot tādas narkotikas kā kokaīnu, amfetamīnu un kanabinoīdus, palielinās risks vai pat tiek izraisīti šizofrēnijas simptomi un/vai pieaug to smaguma pakāpe.²⁶

Kā jau iepriekš minēts, cilvēki ar psihotiskajiem traucējumiem izvēlas “pašārstēšanos” un lieto alkoholu vai citas vielas, lai sev palīdzētu pārvarēt psihozes simptomus.^21,22 Lai arī tas var palīdzēt īslaicīgi atvieglot simptomus, alkohola un atkarību izraisošo vielu lietošana kopumā pacienta simptomus var tikai pasliktināt. Turklāt daži pacienti atklāj, ka viņiem attīstās alkoholisma un narkotiku problēmas, jo, cīnoties ar psihozēm, viņi tos lieto daudz biežāk un lielākos apjomos. Tā rezultātā rodas apburtais loks, kad psihozes simptomi un atkarību izraisošās vielas “baro” viens otru (skat. 1.attēlu).²⁷

1.attēls. Psihotisko simptomu cikls, tieksmes un zāļu lietošana

Kāda ārstēšana ir jāpiedāvā?

Galvenā uzmanība šo pacientu ārstēšanā jāpievērš psihotisko simptomu, naidīguma un trauksmes stabilizācijai.²³

Ieviestas vairākas jaunākās paaudzes antipsihotiskās zāles, kas ir drošākas un efektīvākas par tipiskajiem antipsihotiskajiem medikamentiem.²⁸ Pirmajās atlabšanas stadijās pacientiem drošai narkotiku lietošanas pārtraukšanai un detoksikācijai var būt nepieciešama hospitalizēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē.²⁹ Atkarību un psihisko saslimšanu klīnikas uzņem pacientus ārstniecības programmās, lai palīdzētu pacientiem nostabilizēt psihisko stāvokli, vienlaikus noņemot kaitīgo vielu ietekmi, kuras provocēja smagos psihotiskos simptomus.²⁶

Pēc tam, kad šīs ārstēšanas programmas pabeigtas, pacients, kuram bijušas atkarību izraisošo vielu psihozes, saņem ambulatoru ārstēšanu.²⁸ Komplimentārās ārstēšanas metodes kā holistiskā medicīna un citas prakses arī var tikt piemērotas, ņemot vērā pacienta vajadzības.³⁰

Kopumā atkarību izraisošu vielu izraisītas psihozes norāda uz smagiem psihiskās veselības traucējumiem. Taču ar ekspertu atbalstu un intensīvu aprūpi pacienti spēj pārvarēt smagākos simptomus un atgūt kontroli pār savu dzīvi.

Atsauces

https://www.nhs.uk/conditions/psychosis/ [accessed on the 17th of October 2019]
https://www.rcpsych.ac.uk/mental-health/parents-and-young-people/young-people/psychosis—for-young-people [accessed on the 17th of October 2019]
Wolfgang and Jürgen. Dialogues Clin Neurosci. 2015; 17(1): 9–18
https://books.google.co.uk/books?hl=en&lr=&id=835HK7S9X1oC&oi=fnd&pg=PA317 [accessed on the 17th of October 2019]
Mauri. Dual Diagn Open Acc 2016; 1:11.
Forti et al. Lancet Psychiatry 2015; 2: 233–238
Fattore. Biol Psychiatry 2016; 79: 539–548
Hang et al. Medicine (Baltimore) 2017; 96(15): e6434.
Arendt et al. BJP 2005, 187:510-515.
McKetin et al. Drug Alcohol Rev. 2010; 29:358–63.
Chen et al. Psychol Med. 2003; 33:1407–14.
Roncero et al. Eur Psychiatry. 2013;28(3):141-6.
Landabaso et al. Eur Addict Res 2002;8:133–140
Bramness et al. BMC Psychiatry. 2012; 12: 221.
O’Donovan et al. Nat Genet. 2008; 40(9):1053-5.
Coid et al. Arch Gen Psychiatry. 2008; 65(11):1250-8.
March et al. Epidemiol Rev. 2008; 30:84-100.
Cheng et al. Psychological Medicine. 2011;41:949–958.
Selten et al. Br J Psychiatry. 2001; 178():367-72.
Kirkbide et al. PLoS One. 2012; 7(3): e31660.
Ringen et al. Acta Psychiatr Scand. 2008; 118(4):297-304.
Ringen et al. Psychol Med. 2008 Sep; 38(9):1241-9.
Winklbaur et al. Dialogues Clin Neurosci. 2006; 8(1): 37–43.
Schoeler et al. Lancet Psychiatry 2016; 3: 215–225.
https://www.nhs.uk/conditions/sizofrenija/causes/ [accessed on the 17th of October 2019]
https://www.addictioncenter.com/addiction/sizofrenija/ [accessed on the 17th of October 2019]
https://ndarc.med.unsw.edu.au/sites/default/files/ndarc/resources/NDARC_PYCHOSIS_FINAL.pdf [accessed on the 17th of October 2019]
Starzer et al. Am J Psychiatry. 2018; 175(4):343-350.
Green J Subst Abuse Treat. 2008 Jan; 34(1):61-71
Dickey et al. J Ment Health Policy Econ. 2000;3:27–33.
Power RA, Verweij KJ, Zuhair M, Montgomery GW, Henders AK, Heath AC, Madden PA, Medland SE, Wray NR, Martin NG, Mol Psychiatry. 2014 Nov; 19(11):1201-4.
Psychol Med. 2017 Apr; 47(5):971-980. doi: 10.1017/S0033291716003172. Epub 2016 Dec 8. Assessing causality in associations between cannabis use and schizophrenia risk: a two-sample Mendelian randomization study. Gage SH1, Jones HJ1, Burgess S2, Bowden J1, Davey Smith G1, Zammit S3, Munafò MR1

PAŠKAITĒJUMA NOVĒRŠANAPAŠKAITĒJUMA NOVĒRŠANA

Pētījumi norāda, ka cilvēkiem ar šizofrēniju var būt augsts pašnāvības mēģinājumu risks. It īpaši depresijas simptomi, aktīvas halucinācijas un murgi ir tie risPētījumi norāda, ka cilvēkiem ar šizofrēniju var būt augsts pašnāvības mēģinājumu risks. It īpaši depresijas simptomi, aktīvas halucinācijas un murgi ir tie ris

vēl…

Kanabinoīdu loma ārstēšanā – rezistenta šizofrēnija Kanabinoīdu loma ārstēšanā – rezistenta šizofrēnija

Šizofrēnija ir smags neiropsihiatrisks traucējums ar heterogēniem klīniskajiem rezultātiem. Tā izpaužas dažādi, jo simptomi katram pacientam atšķiras, un tam irŠizofrēnija ir smags neiropsihiatrisks traucējums ar heterogēniem klīniskajiem rezultātiem. Tā izpaužas dažādi, jo simptomi katram pacientam atšķiras, un tam ir

vēl…